Prezidentu mācības
3. nodaļa: Priekpilnas attieksmes un optimistiska gara izkopšana


3. nodaļa

Priekpilnas attieksmes un optimistiska gara izkopšana

„Ticiet, esiet laimīgi un nezaudējiet drosmi! Viss nokārtosies.”

No Gordona B. Hinklija dzīves

Prezidenta Gordona B. Hinklija māte, Eida Bitnere Hinklija, bieži teica, ka „pozitīva attieksme un smaids sejā palīdz tikt galā ar gandrīz jebkuru likstu un ka katrs pats ir atbildīgs par savu laimi”.1 Arī viņa tēvam, Brajentam S. Hinklijam, bija „ļoti pozitīva attieksme pret dzīvi”.2 Prezidents Hinklijs atceras: „Kad es biju mazs un mēdzu par kaut ko sūdzēties, mans tēvs teica: „Ciniķi nesniedz nekādu ieguldījumu, skeptiķi neko nerada, un tie, kuri šaubās, neko nesasniedz.””3 Ņemot vērā vecāku padomus un piemēru, mazais Gordons Hinklijs iemācījās attiekties pret dzīvi ar optimismu un ticību.

Būdams misionārs Anglijā, elders Hinklijs ļoti centās sekot savu vecāku padomam. Katru rītu viņš kopā ar savu pārinieku sarokojās un viens otram teica: „Dzīve ir lieliska.”4 Pēc gandrīz 70 gadiem viņš kādai misionāru grupai Filipīnās ieteica darīt to pašu. „Vakardien es piedzīvoju brīnišķīgu dienu,” viņš tiem teica. „Katra diena manā dzīvē ir lieliska. Es ceru, ka arī jūsu dzīvēs katra diena ir lieliska. Es ceru, ka jūs esat gatavi katru rītu sarokoties ar savu pārinieku un teikt: „Brāli (māsa), dzīve ir lieliska. Dosimies ārā un to izbaudīsim!” Un, kad jūs vakarā pārnāksiet mājās, es ceru, ka jūs viens otram sacīsiet: „Tā bija lieliska diena. Mēs labi pavadījām laiku. Mēs kādam šodien palīdzējām. … Mēs viņiem palīdzēsim arī turpmāk, lūdzot un cerot, ka viņi pievienosies Baznīcai.” Misijas laikā katrai dienai būtu jābūt lieliskai.”5

Šis padoms atainoja prezidenta Hinklija attieksmi pret dzīvi. Prezidents Rasels M. Nelsons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, pastāstīja, ko viņš bija novērojis prezidenta Hinklija un viņa sievas, Mārdžorijas, dzīvē: „Viņi netērē laiku tam, lai domātu par pagātni vai raizētos par nākotni. Un, neskatoties uz dzīves likstām, viņi neatkāpjas.”6 Elders Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, teica: „„Viss nokārtosies” — šie varētu būt vieni no prezidenta Hinklija visvairāk lietotajiem vārdiem, ko viņš ir teicis savai ģimenei, draugiem un kolēģiem. „Turpiniet censties,” viņš teiks. „Ticiet, esiet laimīgi un nezaudējiet drosmi! Viss nokārtosies.””7

Attēls
Prezidents Hinklijs ar jauniešiem

„Mums ir daudzi iemesli būt priecīgiem.”

Gordona B. Hinklija mācības

1

Pat tad, kad daudzi cilvēki ir negatīvi un pesimistiski, mēs varam censties veidot priekpilnu un pozitīvu attieksmi.

Pasaulē pastāv briesmīga nosliece uz pesimismu. Tā ir pielīdzināma epidēmijai. Mums pastāvīgi tiek piedāvāts ievērot stingru un rūgtu diētu — pazemot citus, zūdīties un aprunāt vienam otru. …

Es pie jums vēršos … ar lūgumu — necensties meklēt vētras, bet daudz vairāk izbaudīt saules gaismu. Es iesaku uzsvērt pozitīvo. Es aicinu pacensties ievērot labo, pieklusināt vēlmi izteikt aizskarošas un sarkastiskas piezīmes un daudz dāsnāk izteikt komplimentus par cilvēka labajām īpašībām un sasniegumiem.

Es neprasu, lai jebkura kritika tiktu noklusēta. Izaugsme tiek sasniegta, pateicoties korekcijām. Spēks ir gūstams, nožēlojot grēkus. Gudrs ir tas vīrietis vai sieviete, kurš, pieļaujot kļūdu, uzklausa citu kritiku un to ņem vērā. Es nesaku, ka visām mūsu sarunām būtu jābūt glaimojošām. Spēja — patiesi un godīgi izteikties — ir prasme, pēc kuras būtu jātiecas un kas būtu jāattīsta. Tas, ko es ierosinu un uz ko aicinu, — lai mēs no negatīvā, kas mūsu sabiedrībā ir tik plaši sastopams, pievērstos neatkārtojami labajam, kas ir mūsu pasaulē un laikā, kurā dzīvojam, lai mēs runātu par otra labajām īpašībām vairāk nekā par viņu trūkumiem, lai optimisms nomainītu pesimismu. Lai mūsu bailes tiktu aizstātas ar ticību.8

Mums ir daudzi iemesli būt priecīgiem šajā pasaulē. Jā, apkārt notiek traģēdijas. Jā, visapkārt ir problēmas. Taču … jūs nevarat kaut ko veidot uz pesimisma vai cinisma pamata. Ja jūs raudzīsieties ar optimismu un strādāsiet ar ticību, tad viss izdosies.9

Nekrītiet izmisumā! Nepadodieties! Katram mākonim ir zelta maliņa. Galu galā, jums radīsies izdevība. Neļaujiet, lai cilvēki, kuri vienmēr sagaida vissliktāko, apdraud jūsu iespējas.10

Izkopiet priekpilnu attieksmi un optimisma garu. Ticiet, priecājieties par dabas skaistumu, par labo, kas ir cilvēkos, kurus mīlat, par liecību, kas ir jūsu sirdīs attiecībā uz dievišķajām lietām.11

Tā Kunga iecere ir laimes iecere. Ja mēs izkopsim priekpilnu attieksmi, tad ceļš liksies vieglāks, raizes — mazākas, un strīdi — ne tik grūti.12

2

Tā vietā, lai noskaņotos uz problēmām, mēs varam ļaut pateicības garam mūs vadīt un svētīt.

Mēs esam tik ļoti svētīti! Cik gan pateicīgiem mums vajadzētu būt! … Mācieties pateikties par to, ka varat dzīvot un baudīt apbrīnojamas dāvanas un privilēģijas. Tas Kungs teica, ka lēnprātīgie iemantos zemi. (Skat. Mateja 5:5.) Man ir jāpiekrīt skaidrojumam, ka lēnprātība norāda uz pateicības garu, kas ir pretējs pašapmierinātai attieksmei. Tā norāda uz augstāka spēka atzīšanu pār sevi, uz Dieva atzīšanu un Viņa baušļu pieņemšanu. Tas ir gudrības aizsākums. Pateicieties Viņam, kurš ir dzīvības un katras labās dāvanas Devējs.13

Pasaules vēsturē nav bijis labāka laika, kurā dzīvot, par šo. Mums būtu jābūt ļoti pateicīgiem, ka varam dzīvot šajā brīnišķīgajā laikā un baudīt visas brīnumainās svētības.14

Kad es domāju par visiem brīnumiem, kas ir īstenojušies manas dzīves laikā — un tie ir vairāk, nekā visas cilvēces vēsturē kopā ņemot, — es izjūtu godbijību un pateicību. Es runāju par automašīnām, lidmašīnām, datoriem, faksiem, internetu un e-pastu. Tas viss ir tik brīnumains un brīnišķīgs. Es runāju par milzīgo progresu medicīnā un higiēnas nodrošināšanā. … Neskatoties uz to visu, šajā laikā ir atjaunots Jēzus Kristus evaņģēlijs. Mēs esam daļa no šīs dižās ieceres un valstības brīnuma, kas izplatās par zemi, svētot cilvēku dzīves ikvienā vietā, kur tas izskan. Par to es esmu bezgala pateicīgs.15

Mēs dzīvojam laiku pilnībā. Pievērsiet uzmanību šai frāzei. Apdomājiet vārdu pilnība. Tas norāda uz visu labo, kas ir sapulcināts kopā no pagātnes un atjaunots uz Zemes šajā pēdējā atklāšanā.

Mana sirds … ir pilna pateicības Visuvarenajam Dievam. Pateicoties dāvanai, ko mums sniedzis Viņa Dēls, kurš ir šīs pasaules Dievs, mēs esam ārkārtīgi svētīti. Mani pārņem saviļņojums, apdomājot garīgās dziesmas vārdus: „Atceries, cik daudz tev dāvā Dievs, Un par Viņa doto pateicies” (Garīgās dziesmas, nr. 151).16

Būsim pateicīgi un neieslīgsim problēmās. Tā vietā atcerēsimies, cik daudz mums ir dāvāts un, izjūtot lielu pateicību, motivāciju un ticību, dosimies uz priekšu, un celsim Dieva valstību uz Zemes.17

Lai pateicības gars vada un svētī jūs ik dienu un nakti. Strādājiet pie tā. Jūs atklāsit, ka tas sniedz brīnišķīgus rezultātus.18

3

Jēzus Kristus evaņģēlijs mums dod iemeslu priecāties.

Tas Kungs teica: „Tādēļ priecājies savā sirdī un līksmojies, un paliec pie derībām, kuras tu esi noslēgusi” [M&D 25:13]. Es domāju, ka Viņš katram no mums saka: „Esi laimīgs!” Evaņģēlijs ir prieka vēsts. Tas mums dod iemeslu priecāties.19

Nekad neaizmirstiet, kas jūs esat. … Jūs patiesi esat Dieva bērni. Viņš ir jūsu Tēvs, un jūs mīl. … Viņš vēlas, lai Viņa dēli un meitas būtu laimīgi. Laime nekad nav slēpusies grēkā, pārkāpumā vai nepaklausībā. Laime slēpjas Debesu Tēva iecerē un paklausībā Viņa mīļotā Dēla, Tā Kunga, Jēzus Kristus, baušļiem.20

Neatkarīgi no tā, kā jūs rīkojāties pagātnē, es jūs aicinu … dzīvot saskaņā ar evaņģēlija mācībām, raudzīties uz šo Baznīcu ar mīlestību, cieņu un atzinību, kā uz savas ticības pamatu un dzīvot tā, lai ar savas ticības piemēru jūs varētu parādīt, kādu laimi katram cilvēkam sniedz Jēzus Kristus evaņģēlijs.21

Attēls
Hinklijs ar maziem bērniem

„Dzīvē ir daudz prieka un smieklu. Dzīve ir jābauda, nevis tikai jāiztur.”

Grēku nožēlošana ir viens no galvenajiem evaņģēlija principiem. Piedošana ir dievišķības iezīme. Jums ir cerība. Jums vēl visa dzīve ir priekšā, un jūs to varat piepildīt ar laimi, pat ja pagātnē esat grēkojuši. Šis ir darbs, lai glābtu cilvēkus un palīdzētu viņiem tikt galā ar problēmām. Tas ir evaņģēlija mērķis.22

Es bieži sastopos ar daudziem cilvēkiem, kuri nepārtraukti sūdzas par savu pienākumu slogu. Protams, spiediens ir liels. Ir ļoti daudz, ko darīt, pārāk daudz. Un papildus šim spiedienam, ir jātiek galā arī ar finansiālām problēmām, un tā visa dēļ mēs bieži tiecamies sūdzēties gan mājās, gan sabiedrībā. Mainiet savu domāšanu. Evaņģēlijs ir labā vēsts. „Cilvēki ir, lai viņi varētu gūt prieku” [skat. 2. Nefija 2:25]. Esiet laimīgi! Ļaujiet laimei mirdzēt jūsu sejās un runāt caur jūsu liecībām. Protams, jums būs problēmas. Laiku pa laikam notiks arī traģēdijas. Taču Tas Kungs lūdz, lai mēs tam visam ejam cauri ar smaidu sejā:

„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.

Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.

Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.” (Mateja 11:28–30.)

Man ļoti patīk Dženkinsa Lioda Džounsa vārdi, kurus es pirms dažiem gadiem izgriezu no laikraksta Desert News slejas. Es tos jums nocitēšu. … Viņš rakstīja:

„Ikviens, kurš iedomājas, ka laime ir normāla parādība, izniekos daudz laika, skraidot apkārt un kliedzot, ka viņš ir ticis aplaupīts.

Lielākā daļa golfa bumbiņu neiekrīt bedrītē. Lielākā daļa gaļas ir sīksta. Lielākā daļa bērnu izaug par parastiem cilvēkiem. Lielākajai daļai laimīgu laulību ir nepieciešama liela savstarpējā iecietība. Lielākā daļa darbu ir garlaicīgi, nevis interesanti. …

Dzīve ir kā brauciens ar tvaika lokomotīvi — ir jāsaskaras ar vilciena kavēšanos, novirzīšanos no kursa, dūmiem, putekļiem, izdedžiem un grūdieniem, kas tikai reizēm mijas ar skaistām ainavām un aizraujošiem ātruma uzrāvieniem.

Katram cilvēkam vajadzētu saprast, ka viņam ir jāpateicas Tam Kungam par to, ka Viņš vispār ļauj piedalīties šajā braucienā.” (Deseret News, 1973. g. 12. jūn.)

Brāļi un māsas, es atkārtošu, ka katram cilvēkam vajadzētu saprast, ka viņam ir jāpateicas Tam Kungam par to, ka Viņš vispār ļauj piedalīties šajā braucienā; un vai šis nav patiesi brīnišķīgs brauciens? Izbaudiet to! Smejieties par to! Dziediet par to! Atcerieties Salamana pamācības vārdus:

„Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.” (Salamana pamācības 17:22.)23

Ļaujiet savā dzīvē ienākt kādai laimīgai notij. Ļaujiet, lai tajā valda jautrība un prieks, humora izjūta un spēja reizi pa reizei pasmieties par smieklīgām lietām.24

Dzīvē ir daudz prieka un smieklu. Dzīve ir jābauda, nevis tikai jāiztur.25

4

Evaņģēlijs ir uzvaras vēsts, kas ir jāuzņem ar entuziasmu, pieķeršanos un optimismu.

Šodien runājot par Tā Kunga darbu, es uz to raugos ar optimismu. Es neticu, ka Dievs aizsāktu Savu darbu pasaulē, lai tas ciestu neveiksmi. Es neticu, ka tas paliek gausāks. Es zinu, ka tas uzņem apgriezienus. … Man ir vienkārša un svēta pārliecība, ka taisnība uzvarēs un patiesība gūs virsroku.26

Mani vienmēr ir aizrāvuši stāsti par Kālebu, Jozua un citiem Israēla izlūkiem. Mozus vadīja Israēla bērnus tuksnesī. Otrajā klejošanas gadā viņš izvēlējās vienu pārstāvi no katras cilts, kas kopā bija divpadsmit, lai viņi izpētītu Kānaānas zemi un ziņotu, cik auglīga tā ir un kādi ļaudis tur dzīvo. Kālebs pārstāvēja Jūdas cilti, bet Jozua — Efraima cilti. Visi divpadsmit devās uz Kānaānas zemi. Viņi redzēja, ka tā ir auglīga. Viņi bija projām četrdesmit dienas. Viņi atgriezās ar „[pirmajām vīnogām]”, lai pierādītu, ka šī zeme ir auglīga (4. Mozus 13:20).

Viņi gāja pie Mozus, Ārona un visas Israēla bērnu draudzes un stāstīja par Kānaānas zemi, sakot: „Patiesi — tur tek piens un medus, un šie ir tās zemes augļi” (27. pants).

Taču desmit izlūki kļuva par savu šaubu un baiļu upuriem. Viņi sniedza nepatiesas ziņas par kānaāniešu skaitu un miesasbūvi. Viņi nolēma, ka „tie ir stiprāki, nekā mēs” (31. pants). Viņi teica, ka salīdzinājumā ar milžiem, ko bija redzējuši tajā zemē, viņi ir siseņi. Viņi bija paši sava bikluma upuri.

Tad Jozua un Kālebs nostājās ļaužu priekšā un teica: „Zeme, ko mēs esam pārstaigājuši, to izlūkodami, ir varen laba zeme!

Ja Tas Kungs būs mums labvēlīgs, tad Viņš mūs arī ievedīs tanī zemē un dos mums tādu zemi, kurā piens un medus tek.

Tikai jūs paši nesacelieties pret To Kungu un nebīstieties zemes iedzīvotājus; tie mums būs kā maizes kumoss. Viņu patvērums ir tos atstājis, bet Tas Kungs ir ar mums; nebīstieties no tiem!” (14:7–9).

Taču ļaudis daudz vairāk vēlējās ticēt tiem desmit, kuri šaubījās, nevis uzklausīt Kālebu un Jozua.

Tad Tas Kungs paziņoja, ka Israēla bērni klejos pa tuksnesi četrdesmit gadus, līdz paaudze, kas šaubās un baidās, beigs savas mūža gaitas. Svētajos Rakstos ir teikts, ka „vīri, kas bija neslavu cēluši zemei, nomira piepešā nāvē Tā Kunga priekšā.

Bet Jozua … un Kālebs … no to vīru vidus, kas bija gājuši izlūkot zemi, palika dzīvi” (37.–38. pants). No iepriekšējās paaudzes viņi bija vienīgie, kuri palika dzīvi pēc četrdesmit gadu klejošanas, un viņiem tika dota privilēģija — ieiet apsolītajā zemē, par kuru viņi bija stāstījuši tikai labu.

Mums apkārt ir daudzi, kuri ar vienaldzību attiecas pret šī darba nākotni, ir apātiski, runā par to, kas šo darbu traucē paveikt, pauž bailes un tērē laiku, meklējot un aprakstot to, kas, viņuprāt, ir vājās puses, kam patiesībā nav nekādas nozīmes. Raugoties ar šaubām uz pagātni, viņi nespēj saskatīt nākotni.

Par to Salamans veiksmīgi izteicās sendienās: „Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma” (Salamana pamācības 29:18). Šajā darbā nav vietas tiem, kas tic vienīgi nelaimēm un bezcerībai. Evaņģēlijs ir labā vēsts. Tas ir vēstījums par uzvaru. Tas ir darbs ar mērķi, kas jāpieņem ar entuziasmu.

Tas Kungs nekad nav teicis, ka nebūs grūtību. Mūsu ļaudis ir iepazinuši dažāda veida ciešanas, ko ir veicinājuši šī darba pretinieki. Taču visos bēdu laikos viņi ir izrādījuši ticību. Šis darbs pastāvīgi ir virzījies uz priekšu un, kopš tā aizsākuma, nekad nav spēris soli atpakaļ. …

Šis ir Visuvarenā darbs. Tas, vai mēs dosimies uz priekšu, ir atkarīgs no mums pašiem. Taču Baznīca vienmēr turpinās Viņa darbu. …

Kad Tas Kungs paņēmu Mozu pie Sevis, Viņš Jozua teica: „Esi stiprs un drošs, nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi” (Jozuas 1:9). Šis ir Viņa darbs. Nekad to neaizmirstiet. Pieņemiet to ar entuziasmu un mīlestību.27

5

Zinot to, ka mēs visi esam Dieva bērni, mēs varam būt nedaudz apņēmīgāki, neatlaidīgāki un labāki.

Skumji, bet mūsu pasaulē ir tendence citam citu aizskart. Vai jūs kādreiz esat aizdomājušies, ka nav nepieciešama liela gudrība, lai izteiktu piezīmi, kas otru var aizvainot? Pamēģiniet rīkoties otrādi. Pacentieties izteikt komplimentus. …

Mūsu sabiedrībā pastāv arī bēdīga tendence — pašiem sevi noniecināt. Mums var šķist, ka citi par sevi ir ļoti pārliecināti, taču patiesībā, lielākoties, katram no mums ir mazvērtības kompleksi. Svarīgi ir pašam tiem nepievērst uzmanību. … Būtiski ir censties darīt labāko, balstoties uz to, kas mums jau ir.

Netērējiet laiku sevis žēlošanai. Nenonieciniet sevi. Nekad neaizmirstiet, ka jūs esat Dieva bērni. Jums jau no dzimšanas ir piešķirtas dievišķas īpašības. Jūsos ir kaut kas no paša Dieva.28

Mēs dziedam: „Es esmu Dieva bērns” (Garīgās dziesmas, nr. 187). Tas nav tikai poētisks izdomājums — tā ir patiesība. Katrā no mums ir kaut kas dievišķs, kas ir jāattīsta, kam ir jāiznāk uz āru un jāatrod veids, kā izpausties. Tēvi un mātes, māciet saviem bērniem, ka viņi burtiskā nozīmē ir Dieva dēli un meitas. Visā pasaulē nav lielākas patiesības par šo — mums ir jāapzinās, ka mūsos ir kaut kas dievišķs.29

Ticiet sev. Ticiet, ka varat paveikt lielas un labas lietas. Ticiet, ka neviens kalns nav par augstu, lai jūs tajā uzkāptu. Ticiet, ka neviena vētra nav tik liela, lai jūs to nevarētu pārciest. … Jūs esat Dieva bērni ar mūžīgu potenciālu.30

Esiet nedaudz apņēmīgāki, neatlaidīgāki un labāki. Pacentieties nedaudz vairāk, un jūs būsiet laimīgāki. Jūs sajutīsiet jaunu gandarījumu un prieku savā sirdī.31

Protams, jūsu ceļā būs arī problēmas. Jums būs jāpārvar grūtības. Taču tās nepastāvēs mūžīgi. [Dievs] jūs neaizmirsīs. …

Meklējiet pozitīvo. Esiet droši, ka Viņš jūs redz, ka Viņš dzird jūsu lūgšanas un uz tām atbildēs, ka Viņš jūs mīl un jums to parādīs.32

Ir tik daudz kas jauks, piedienīgs un skaists, uz ko vērst uzmanību. Mēs esam Jēzus Kristus evaņģēlija dalībnieki. Evaņģēlijs nozīmē — „labā vēsts”! Tā Kunga vēsts ir cerības un glābšanas vēsts. Tā Kunga balss ir prieka balss. Tā Kunga darbs ir brīnumainu sasniegumu darbs.

Tumšā un nemierīgā stundā Tas Kungs saviem mīļajiem teica: „Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.” (Jāņa 14:27.)

Šie lieliskie vārdi, kas sniedz pārliecību, ir bāka katram no mums. Uz Viņu mēs patiešām varam paļauties, jo Viņš un Viņa solījumi nekad necietīs neveiksmi.33

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Jautājumi

  • Apdomājiet prezidenta Hinklija padomu — „pacensties ievērot labo” un „izkopt priekpilnu un pozitīvu attieksmi” (1. sadaļa). Kādēļ mūsdienās ir nepieciešams šis padoms? Kā mēs varam izkopt priekpilnu attieksmi?

  • Prezidents Hinklijs teica, ka „brīnišķīgi rezultāti” tiek sasniegti tad, ja mēs „[ļaujam pateicības garam mūs vadīt]” (2. sadaļa). Kāpēc, jūsuprāt, šie „brīnišķīgie rezultāti” tiek sasniegti? Kādas svētības jūs saņemat, ja esat pateicīgi?

  • Ko jūs domājat par dzīves salīdzinājumu ar „braucienu ar tvaika lokomotīvi”? (Skat. 3. sadaļu.) Kā evaņģēlija „labā vēsts” ietekmē jūsu attieksmi pret šo ceļojumu?

  • Kā, jūsuprāt, Kāleba un Jozua stāstu var attiecināt uz mūsu dzīvi? (Skat. 4. sadaļu.) Vai jūs esat pieredzējuši, ka cilvēki pieņem evaņģēliju ar entuziasmu? Kā mēs varam atgūt optimismu, ja jūtamies nomākti? Kādas pieredzes jums ir likušas ar lielāku optimismu raudzīties uz Tā Kunga darbu?

  • Kādēļ, jūsuprāt, pastāv tendence — noniecināt sevi un citus? Kā mēs varam to pārvarēt? Ko mēs gan personīgi, gan kopā ar ģimenēm varam darīt, lai palīdzētu citiem būt apņēmīgākiem un neatlaidīgākiem? (Skat. 5. sadaļu.)

Saistītās rakstvietas

Jāņa 16:33; Filipiešiem 4:13; Mosijas 2:41; Almas 34:38; Etera 12:4; M&D 19:38–39; 128:19–23

Ieteikums studijām

„Kad jūs rīkosieties saskaņā ar to, ko esat iemācījušies, jūs gūsiet labāku un ilgstošāku izpratni (skat. Jāņa 7:17).” (Sludini Manu evaņģēliju [2005], 19. lpp.) Pajautājiet sev, kā jūs varat pielietot evaņģēlija mācības mājās, darbā un pildot baznīcas aicinājumus.

Atsauces

  1. Šerija L. Djū, Go Forward with Faith: The Biography of Gordon B. Hinckley (1996. g.), 37. lpp.

  2. Šerija L. Djū, Go Forward with Faith, 37. lpp.

  3. „The Continuing Pursuit of Truth”, Ensign, 1986. g. apr., 4. lpp.

  4. Šerija L. Djū, Go Forward with Faith, 76. lpp.

  5. Discourses of President Gordon B. Hinckley, Volume 1: 1995–1999 (2005. g.), 343. lpp.

  6. Rasels M. Nelsons, „Spiritual Capacity”, Ensign, 1997. g. nov., 15. lpp.

  7. Džefrijs R. Holands, „President Gordon B. Hinckley: Stalwart and Brave He Stands”, Ensign, 1995. g. jūn., 4. lpp.

  8. „The Lord Is at the Helm” (Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 1994. g. 6. marts), 3.–4. lpp., speeches.byu.edu.

  9. Citēts Džefrijs R. Holands, „President Gordon B. Hinckley: Stalwart and Brave He Stands”, 4. lpp.

  10. „The Continuing Pursuit of Truth”, 4. lpp.

  11. „If Thou Art Faithful”, Ensign, 1984. g. nov., 92. lpp.

  12. „Each a Better Person”, Ensign, 2002. g. nov., 100. lpp.

  13. „With All Thy Getting Get Understanding”, Ensign, 1988. g. aug., 3–4. lpp.

  14. „The Spirit of Optimism”, New Era, 2001. g. jūl., 4. lpp.

  15. „Keep the Chain Unbroken” (Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 1999. g. 30. nov.), 1.–2. lpp., speeches.byu.edu.

  16. „My Redeemer Lives”, Ensign, 2001. g. feb., 70. lpp.

  17. „The Lord Is at the Helm”, 6. lpp.

  18. „A Prophet’s Counsel and Prayer for Youth”, Ensign, 2001. g. janv., 4. lpp.

  19. „If Thou Art Faithful”, 91.–92. lpp.

  20. „Stand True and Faithful”, Ensign, 1996. g. maijs, 93.–94. lpp.

  21. „True to the Faith”, Ensign, 1996. g. jūn., 4. lpp.

  22. „Stand True and Faithful”, 94. lpp.

  23. „Four Imperatives for Religious Educators” (uzruna reliģijas pasniedzējiem, 1978. g. 15. sept.), 4. lpp.

  24. „A Challenging Time—a Wonderful Time” (uzruna reliģijas pasniedzējiem, 2003. g. 7. feb.), 4. lpp.

  25. „Stand True and Faithful”, 94. lpp.

  26. Teachings of Gordon B. Hinckley (1997. g.), 410. lpp.

  27. „Stay the Course — Keep the Faith”, Ensign, 1995. g. nov., 71.–72. lpp.

  28. „Strengthening Each Other”, Ensign, 1985. g. feb., 3.–4. lpp.

  29. One Bright Shining Hope: Messages for Women from Gordon B. Hinckley (2006. g.), 90.–91. lpp.

  30. Discourses of President Gordon B. Hinckley, Volume 2: 2000–2004 (2005. g.), 452. lpp.

  31. „The Quest for Excellence” (Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 1998. g. 10. nov.), 5. lpp., speeches.byu.edu.

  32. „How Can I Become the Woman of Whom I Dream?” Ensign, 2001. g. maijs, 96. lpp.

  33. „The Continuing Pursuit of Truth”, 6. lpp.