Viņi redzēja Viņu
Lai gan šie cilvēki patiesi redzēja augšāmcēlušos Glābēju, arī jūs varat būt par Kristus lieciniekiem paši savā veidā.
Viņš ir Augšāmcēlies, Gregs K. Olsens, pavairot aizliegts
Kā tas, jūsuprāt, būtu — redzēt augšāmcēlušos Glābēju? Simtiem cilvēku, kas dzīvoja Jēzus laikā, tas nebija jāiedomājas, viņi to pieredzēja. Svētie Raksti vēsta par vismaz duci gadījumu Jaunajā Derībā un vairākiem citiem gadījumiem, kas aprakstīti Mormona Grāmatā, kad augšāmceltais Kungs parādījās cilvēkiem. Šie indivīdi pieredzēja vienu no dižākajiem brīnumiem cilvēces vēsturē — apliecinājumu tam, ka Jēzus Kristus ir uzveicis nāvi un pavēris ikvienam no mums iespēju dzīvot no jauna. Diezgan neticami, vai ne?
Tad ko tas īsti nozīmē — būt par Kristus liecinieku? Izskatīsim dažus no šiem Svētajos Rakstos minētajiem aspektiem un padomāsim, kā mēs varam kļūt par Kristus lieciniekiem, pat ja neesam Viņu redzējuši.
Marija Magdalēna
Marija Magdalēna bija pirmā lieciniece. Svētdienas rītā pēc krustā sišanas viņa līdz ar dažām citām sievietēm devās uz kapenēm, lai iesvaidītu Tā Kunga ķermeni. Atklājot, ka kaps ir tukšs, Marija sāka raudāt. Kāds pienāca viņai no aizmugures un vaicāja: „Sieva, ko raudi?” Padomājiet, cik pārsteigta viņa jutās, atklājot, ka tas ir Jēzus, kurš uzcēlies no mirušajiem. (Skat. Jāņa 20:1–18.)
Divi mācekļi, kas devās uz Emavu
Ceļš uz Emavu, Džons Maknātons
Kleops kopā ar vēl vienu mācekli mēroja ceļu uz Emavu, kad tiem pievienojās kāds svešinieks. Viņi jaunpienācēju neatpazina, bet tad, kopīgās vakara maltītes laikā, svešinieks lauza maizi. Tad viņu acis tapa atvērtas un tie atskārta, ka visu ceļu gājuši kopā ar Glābēju. „Vai mūsu sirds mūsos nedega … ?” tie viens otram vaicāja, domājot par apliecinājumu, ko bija jutuši, redzot, ka Viņš patiesi bijis kopā ar tiem. (Skat. Lūkas 24:13–34.)
Desmit apustuļi
Redziet Manas rokas un Manas kājas, Harijs Andersons
Abi mācekļi, kuri kopā ar Kristu bija ceļojuši uz Emavu, atgriezās Jeruzālemē un pastāstīja desmit apustuļiem par savu pieredzi. Kamēr viņi sarunājās, pats Glābējs tiem parādījās, sakot: „Redziet Manas rokas un Manas kājas! Es pats tas esmu. Aptaustait Mani un apskatait; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.” (Skat. Lūkas 24:36–41, 44–49.)
Apustulis Toms
Toma portrets, Braijens Kols
Apustulis Toms nebija līdzās, kad Glābējs pirmo reizi parādījās pārējiem apustuļiem, tādēļ viņš neticēja, ka Kristus ir augšāmcēlies. Pēc nedēļas Kristus no jauna parādījās apustuļiem. Tobrīd Toms bija līdzās, un, tā kā viņš redzēja Kristu, viņš noticēja, ka Tas ir augšāmcēlies. Glābējs izteica Tomam brīdinājumu par ticēšanu tikai pēc tam, kad kaut kas ir redzēts: „Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!” (Skat. Jāņa 20:24–29.)
Vienpadsmit apustuļi pie Tiberijas jūras
Augšāmcēlušais Kristus pie Tiberijas jūras, Deivids Linslejs
Kādudien, neilgi pēc Augšāmcelšanās, vairāki apustuļi devās zvejot Tiberijas jūrā, bet viņiem neveicās. Nākamajā rītā Glābējs parādījās tiem, dodot padomu — izmest tīklus laivas labajā pusē. Kad viņi to izdarīja, tīklā izdevās notvert tik daudz zivju, ka viņi tik tikko jaudāja ievilkt tīklu laivā! Pēc kopīga mielasta Glābējs mācīja tiem par to, cik svarīgi kalpot līdzcilvēkiem, sakot: „Ganiet Manas avis!” Apustuļi visu turpmāko dzīvi sekoja šim padomam, mācot cilvēkiem par Kristu, un dažkārt viņi pat ziedoja savu dzīvību šī mērķa labā. (Skat. Jāņa 21:1–22.)
Nefijieši Amerikas kontinentā
Viens Gans, Hovards Lions
Kad notika krustā sišana, Amerikas kontinentā plosījās zemestrīces, ugunsgrēki un vēl citas dabas kataklizmas, un Glābēja nāves brīdis tika atzīmēts ar trīs dienu ilgu tumsību. Pēcāk Kristus nolaidās no debesīm un apmeklēja 2500 cilvēku, kuri bija sapulcējušies līdzās templim, kas atradās Pārpilnības zemē. Viņš aicināja, lai cilvēki aptausta rētas Viņa rokās, kājās un sānos, uzstājās ar sprediķi un citu pēc cita svētīja visus nefijiešu bērnus. Nākamajā dienā sapulcējās vēl vairāk cilvēku, un Glābējs tos apmeklēja un mācīja. Kristus mācekļi ar laiku organizēja Kristus Baznīcu, un nefijieši saņēma tik spēcīgu liecību, ka viņi līdz ar lamaniešiem tika pievērsti Tam Kungam. (Skat. 3. Nefija 11–18; skat. arī 3. Nefija 8–10; 4. Nefija 1. nod.)
Liecinieki — toreiz un tagad
Kristus parādījās vēl daudziem citiem, tai skaitā vairākām sievietēm, kuras bija nākušas, lai palīdzētu Marijai Magdalēnai iesvaidīt Kristus ķermeni, vairāk nekā 500 vīriem, kā arī Jēkabam un Pāvilam. (Skat. Mateja 28:9; Ap. d. 9:4–19; 1. korintiešiem 15:6–7; skat. arī 3. Nefija 19. nod.; 26:13.)
Lai gan mums var nebūt tādas iespējas redzēt Glābēju, kā šiem lieciniekiem, tomēr jūs tik un tā varat būt par Kristus lieciniekiem. Jūs varat paši personiski meklēt Glābēju (līdzīgi Marijai, kas devās uz kapavietu), mācoties par Viņu. Un jūs varat īstenot ticību Viņam, ievērojot baušļus un sekojot praviešu padomam. Vai arī jūs varat veltīt brīdi tam, lai atpazītu Glābēja svētības savā dzīvē, kā to darīja abi mācekļi, kas devās uz Emavu. Šajā Lieldienu gaidīšanas laikā padomājiet, ko tas īsti nozīmē — būt par Kristus lieciniekiem. Minētie cilvēki bija burtiskie liecinieki, kuri tik tiešām redzēja augšāmcēlušos Kristu, taču tas nav vienīgais veids, kā jūs varat liecināt par Viņu savā dzīvē.