Augstākā prezidija vēstījums
No ticības taisnais dzīvos
Rabīns un ziepju vārītājs
Ir kāda veca ebreju pasaka par ziepju vārītāju, kurš neticēja Dievam. Kādu dienu, kad viņš pastaigājās ar kādu rabīnu, viņš teica: „Ir kaut kas, ko es nevaru saprast. Reliģija mums ir bijusi tūkstošiem gadu. Taču, kur vien skaties, visur ir ļaunums, samaitātība, negodīgums, netaisnība, sāpes, izsalkums un vardarbība. Liekas, ka reliģija nemaz nav uzlabojusi pasauli. Tāpēc es jautāju tev: „Kāds no tās labums?””
Rabīns kādu laiku neatbildēja, taču turpināja iet kopā ar ziepju vārītāju. Galu galā viņi pienāca pie spēļu laukuma, kur bērni, putekļiem klāti, spēlējās dubļos.
„Ir kaut kas, ko es nesaprotu,” rabīns teica. „Paskaties uz šiem bērniem. Mums ir bijušas ziepes jau tūkstošiem gadu, un tomēr šie bērni ir netīri. Kāds gan labums no ziepēm?”
Ziepju vārītājs atbildēja: „Bet, rabīn, nav godīgi vainot ziepes šo bērnu netīrības dēļ. Ziepes ir jālieto, lai tās varētu pildīt savu mērķi.”
Rabīns uzsmaidīja un teica: „Pilnīgi pareizi.”
Kā mēs dzīvosim?
Apustulis Pāvils, citējot kādu Vecās Derības pravieti, rezumēja, ko nozīmē būt ticīgajam, rakstīdams: „No ticības taisnais dzīvos” (Romiešiem 1:17).
Iespējams, šajā vienkāršajā apgalvojumā mēs saprotam atšķirību starp reliģiju, kas ir vārga un neauglīga, un reliģiju, kas spēj pārveidot cilvēku dzīvi.
Taču, lai saprastu, ko nozīmē — dzīvot ticībā, mums ir jāsaprot, kas ir ticība.
Ticība ir kas vairāk par pārliecību. Tā ir pilnīga paļāvība uz Dievu, ko pavada rīcība.
Tā ir kas vairāk par vēlēšanos.
Tā ir kas vairāk par sēdēšanu krēslā, galvas māšanu un teikšanu, ka mēs piekrītam. Kad mēs sakām: „No ticības taisnais dzīvos”, mēs ar to saprotam, ka mūsu ticība mūs vada un virza. Mēs rīkojamies tā, lai tas saskanētu ar mūsu ticību — nevis vadoties pēc bezierunu paklausības, bet gan pēc pārliecinošas un patiesas mīlestības pret savu Dievu un to nenovērtējamo gudrību, ko Viņš ir atklājis Saviem bērniem.
Ticībai ir jāiet roku rokā ar rīcību; citādi tai nav dzīvības (skat. Jēkaba v. 2:17). Citādi tā nemaz nav ticība. Citādi tai nav spēka izmainīt nevienu cilvēku, nemaz nerunājot par pasauli.
Ticīgi vīrieši un sievietes uzticas savam žēlīgajam Debesu Tēvam — pat tad, kad valda neskaidrība, kad piemeklē šaubas un likstas un kad viņi nevar visu skaidri redzēt vai saprast.
Ticīgi vīrieši un sievietes visā nopietnībā veic mācekļa pienākumus un cenšas sekot sava mīļotā Glābēja, Jēzus Kristus, piemēram. Ticība mūs motivē un patiesi iedvesmo vērst savu sirdi uz debesīm un aktīvi sniegties pretī saviem līdzcilvēkiem, pacilāt un svētīt viņus.
Reliģija bez rīcības ir kā ziepes, kas paliek trauciņā. Tai var būt brīnumains potenciāls, taču patiesībā tai ir maz spēka pozitīvu pārmaiņu veikšanā, kamēr vien tā nepiepilda savu iecerēto mērķi. Jēzus Kristus atjaunotais evaņģēlijs ir rīcības evaņģēlijs. Jēzus Kristus Baznīcā tiek mācīta patiesa reliģija, kas vēsta par ticību, cerību un žēlsirdību, tajā skaitā par garīgas un laicīgas palīdzības sniegšanu mūsu līdzcilvēkiem.
Pirms dažiem mēnešiem mana sieva, Herieta, un es bijām ģimenes ceļojumā ar dažiem saviem bērniem Vidusjūras reģionā. Mēs apmeklējām dažas bēgļu nometnes un tikāmies ar ģimenēm, kuras nākušas no kara plosītām valstīm. Šie cilvēki nebija no mūsu ticības, taču viņi bija mūsu brāļi un māsas un viņiem nekavējoties bija nepieciešama palīdzība. Mūsu sirdis bija dziļi aizkustinātas, kad paši pieredzējām, kā mūsu Baznīcas locekļu aktīvā ticība sniedz palīdzību, atvieglojumu un cerību mūsu līdzcilvēkiem, kas nonākuši grūtībās, neskatoties uz viņu reliģiju, tautību vai izglītību.
Ticība savienojumā ar pastāvīgu rīcību piepilda sirdi ar laipnību, prātu — ar gudrību un sapratni un dvēseli — ar mieru un mīlestību.
Mūsu ticība var svētīt un taisnīgi iespaidot gan mums apkārt esošos, gan mūs pašus.
Mūsu ticība var piepildīt pasauli ar labestību un mieru.
Mūsu ticība var pārvērst naidu mīlestībā un ienaidniekus — par draugiem.
Tādēļ taisnīgie dzīvo, rīkojoties ticībā; viņi dzīvo, uzticoties Dievam un staigājot Viņa ceļus.
Tā ir tāda ticība, kas var pārveidot atsevišķus cilvēkus, ģimenes, tautas un pasauli.