Piemirstās grāmatas, nezūdoša liecība
Autore dzīvo Kagajanā, Filipīnās.
Visi skatieni bija vērsti uz mani. Vai es varu aizstāvēt Baznīcu ar savu vienkāršo liecību?
Man bija mērķis — viena gada laikā pilnveidot garīgo mācību apguvi. Alkās pēc Dieva vārda es visur ņēmu līdzi Baznīcas grāmatas, bukletus, rokasgrāmatas un Svētos Rakstus, tajā skaitā uz skolu. Mani pūliņi apsīka, kad es sāku gatavoties drīzumā plānotajam pārbaudes darbam.
Kādu dienu mūsu skolotāja uzsāka diskusiju, kurā viņa lūdza piecelties visiem studentiem, kas nebija katoļticīgi. Es biju vienīgā pēdējo dienu svētā manā klasē. Piecēlās vēl seši studenti.
Tad mums uzdeva jautājumu: Kuru baznīcu tu apmeklē? Kas bija tās dibinātājs? Kā tava baznīca tika dibināta?
Man bija jāatbild pēdējai. Es nervozēju, apzinoties, ka neesmu paņēmusi līdzi savas Baznīcas grāmatas, bet es centos atcerēties, ko biju mācījusies. Man prātā iešāvās Bībeles pants:
„Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību,
bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas” (Salamana pamācības 3:5–6).
Es droši nostājos klases priekšā un aizmirsu par savām bailēm. Es pateicu, ka esmu Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekle. Es dalījos stāstā par jauno zēnu Džozefu Smitu, kurš redzēja Dievu. Es jutu dedzinošu sajūtu krūtīs un sāku raudāt. Es dalījos, ka Baznīca tika dibināta 1830. gada 6. aprīlī, un es liecināju, ka tika aicināts Dieva pravietis un tika atjaunota priesterība. Es liecināju par savām zināšanām, ka šīs lietas ir patiesas.
Daudzās stundas, kas bija pavadītas, studējot evaņģēliju, bija sevi attaisnojušas. Tās man bija palīdzējušas nostiprināt manu ticību un dalīties evaņģēlijā. Es lepojos, kad pēc vairākām nedēļām man baznīcā pievienojās četri klasesbiedri.
Šī pieredze man iemācīja, cik svarīga ir liecība. Sākumā es domāju, kāpēc Tas Kungs mani nepamudināja tajā dienā paņemt līdzi manas grāmatas. Tās man būtu palīdzējušas nevainojami atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Taču tad es sapratu, ka mums nav jāatceras viss, kas saistīts ar Baznīcu, vai jāpaļaujas uz atsaucēm, — mums vajadzētu studēt evaņģēliju, dzīvot saskaņā ar to un dalīties tajā, paļaujoties uz Svēto Garu. Man nebija manas grāmatas, bet man bija mana liecība.