JST, Mathais 3:4–6. Piv rau Mathais 2:4–6
Cov yaj saub qhia ua ntej hais tias Npelehees yuav yog qhov chaw uas tus Mexiyas yug los.
4 Thiab thaum nws tau sib sau cov pov thawj thiab cov xib hwb ntawm cov neeg los ua ke, nws hais kom lawv teb, hais tias, Qhov chaw uas cov yaj saub sau txog nyob qhov twg, qhov chaw uas Khetos yuav yug los? Vim nws ntshai heev, tiam sis nws tsis ntseeg cov yaj saub.
5 Thiab lawv hais rau nws hais tias, Cov yaj saub sau hais tias, nws yuav yug los nyob hauv Npelehees hauv Yudais lub teb chaws, vim lawv tau hais li no,
6 Tus Tswv txoj lus los rau peb, hais tias, Thiab koj Npelehees, uas nyob hauv Yudais lub teb chaws, ib tug tub vaj ntxwv yuav yug los nyob hauv koj, tus uas tsis yog tus qis tshaj ntawm Yudais cov tub vaj ntxwv; vim los ntawm koj tus Mexiyas yuav los, tus uas yuav cawm kuv cov neeg Ixayees dim.
JST, Mathais 3:24–26. Piv rau Mathais 2:23
Yexus loj hlob tuaj thiab tos ntsoov tus Tswv ua ntej Nws pib ua Nws txoj kev qhuab qhia.
24 Thiab tau muaj tias Yexus loj hlob nrog nws cov kwv tij, thiab muaj zog, thiab tos tus Tswv kom txog lub sij hawm ntawm nws txoj kev ua hauj lwm qhuab qhia.
25 Thiab nws ua hauj lwm nrog nws txiv, thiab nws tsis hais lus li lwm tus neeg, thiab tsis muaj neeg muaj peev xwm qhia nws; vim nws tsis tas kom neeg qhia nws.
26 Thiab tom qab ntau xyoo, lub sij hawm ntawm nws txoj kev ua hauj lwm qhuab qhia tau los ze.
JST, Mathais 3:34–36. Piv rau Mathais 3:8–9
Cov uas xyeej Yauhas tus uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej zaj xov tau xyeej Khetos. Vajtswv muaj peev xwm muab cov uas tsis yog los ntawm Ixayees los ua cov neeg khi lus.
34 Vim li cas nej tsis txais txoj kev qhuab qhia ntawm tus uas Vajtswv tau xa los? Yog nej tsis txais yuav qhov no nyob hauv nej lub siab, nej tsis txais yuav kuv; thiab yog nej tsis txais yuav kuv, nej tsis txais yuav tus uas xa kuv los ua pov thawj txog; thiab vim nej tej kev txhaum nej tsis muaj dab tsi npog.
35 Yog li ntawd, cia li hloov siab lees txim, thiab txi txiv uas tsim nyog rau kev hloov siab lees txim;
36 Thiab tsis txhob xav rau nej tus kheej hais tias, Peb yog Anplaham cov me nyuam, thiab tsuas yog peb xwb thiaj muaj hwj chim muaj tub muaj ki pub rau peb txiv Anplaham; vim kuv hais rau nej tias Vajtswv yeej muaj peev xwm muab tej pob zeb no tsa los ua me nyuam rau Anplaham.
JST, Mathais 3:38–40. Piv rau Mathais 3:11–12
Yauhas tus uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej ua tim khawv tias Yexus muaj hwj chim muab neeg raus ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiab hluav taws.
38 Kuv muab nej ua kev cai raus rau hauv dej, yog nej hloov siab lees txim; thiab thaum tus uas kuv ua tim khawv txog los, tus uas muaj hwj chim tshaj kuv, tus uas kuv tsis tsim nyog nqa nws nkawm khau, (los sis tus uas kuv tsis muaj peev xwm hloov nws chaw,) zoo li kuv tau hais, kuv yeej muab nej ua kev cai raus dej ua ntej nws los, xwv kom thaum nws los nws yuav muab nej raus ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiab hluav taws.
39 Thiab nws yog tus uas kuv ua tim khawv txog, tus uas yuav tuav nws rab ntxuam hauv nws txhais tes, thiab nws yuav tu nws daim plag tsev kom huv si, thiab sau nws cov nplej mus rau hauv lub txhab, tiam sis thaum txog nws lub sij hawm yuav xuas hluav taws uas tsis txawj tuag hlawv cov npluag nplej.
40 Yauhas tuaj qhuab qhia thiab muab neeg ua kev cai raus dej li no nyob hauv tus dej Yauladees; ua tim khawv, hais tias tus uas los tom qab nws muaj hwj chim muab neeg raus ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiab hluav taws.
JST, Mathais 3:43–46. Piv rau Mathais 3:15–17
Yauhas muab Yexus ua kev cai raus dej, pom tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv nqis los zoo li ib tug nquab dawb, thiab hnov Leej Txiv lub suab.
43 Thiab Yexus, teb rau nws hais tias, koj cia muab kuv ua kev cai raus dej, rau qhov twb tsim nyog kom wb ua raws li txhua yam uas ncaj ncees. Tom qab ntawd Yauhas thiaj li ua.
44 Thiab Yauhas thiaj mus rau hauv dej thiab muab nws ua kev cai raus dej.
45 Thiab thaum Yexus ua kev cai raus dej tas, nws tawm hauv dej los tam sim ntawd; thiab xyuas seb, Yauhas txawm pom rooj ntug ceeb tsheej qhib plho rau Yauhas, thiab nws pom Vajtswv tus Ntsuj Plig zoo li tus nquab dawb los thiab tsaws rau saum Yexus taub hau.
46 Thiab xyuas seb, nws hnov ib lub suab hais saum ntuj los hais tias, Tus no yog kuv Leej Tub uas kuv hlub, tus uas kuv txaus siab heev rau. Nej cia li mloog nws.