1. Nefija 14
iepriekšējais nākamais


14. nodaļa

Eņģelis pavēsta Nefijam par svētībām un lāstiem, kam jākrīt pār citticībniekiem. Ir tikai divas baznīcas: Dieva Jēra Baznīca un velna baznīca. Dieva svētie visās tautās tiek lielās un negantās baznīcas vajāti. Apustulis Jānis rakstīs par pasaules galu. Apmēram 600.–592. g. pr. Kr.

1 Un notiks, ka tad, ja acitticībnieki uzklausīs Dieva Jēru tajā dienā, kad Viņš tiem pasludinās Sevi vārdā un arī bspēkā, patiešām, paņemdams projām viņu cklupšanas akmeni

2 un nenocietinās savas sirdis pret Dieva Jēru, viņi tiks ieskaitīti starp tava tēva pēcnācējiem, jā, viņi tiks aieskaitīti Israēla namā, un viņi būs bsvētīta tauta apsolītajā zemē uz mūžiem; viņi vairs netiks aizvesti gūstā, un Israēla nams vairs netiks apkaunots.

3 Un šī lielā abedre, ko tiem izrakusi šī lielā un negantā baznīca, kuru bija dibinājis velns un viņa bērni, lai viņš novestu cilvēku dvēseles lejā ellē—jā, šī lielā bedre, kas tika izrakta cilvēku pazudināšanai, tiks piepildīta ar tiem, kuri to izraka, viņu pašu pilnīgai pazudināšanai, saka Dieva Jērs; nevis dvēseles pazudināšanai, ja vien tā netiks iemesta tajā bellē, kurai nav gala.

4 Jo redzi, tas ir saskaņā ar velna gūstu, un arī saskaņā ar Dieva taisnību pār visiem tiem, kas dara ļaundarības un negantības Viņa priekšā.

5 Un notika, ka eņģelis runāja uz mani, Nefiju, sacīdams: Tu esi redzējis, ka tad, ja citticībnieki nožēlos grēkus, viss būs labi ar tiem; un tu arī zini attiecībā par Tā Kunga derībām ar Israēla namu; un tu arī esi dzirdējis, ka tiem, kas anožēlos grēkus, nevajadzēs iet bojā.

6 Tādēļ, aak vai citticībniekiem, ja būs tā, ka viņi nocietinās savas sirdis pret Dieva Jēru.

7 Jo laiks nāk, saka Dieva Jērs, kad Es darīšu lielu un abrīnumainu darbu starp cilvēku bērniem; darbu, kas būs mūžīgs, vai nu no vienas, vai no otras puses, vai nu viņu pārliecināšanai mieram un bmūžīgai dzīvei, vai viņu nodošanai viņu cietsirdībai un viņu prātu aklumam, viņu novešanai gūstā un arī iznīcībā, gan laicīgi, gan garīgi, saskaņā ar velna cgūstu, par kuru es esmu runājis.

8 Un notika, kad eņģelis bija runājis šos vārdus, viņš sacīja uz mani: Vai tu atceries Tēva aderības ar Israēla namu? Es teicu viņam: Jā.

9 Un notika, ka viņš sacīja uz mani: Skaties un redzi lielo un neganto baznīcu, kas ir negantību māte, kuras dibinātājs ir avelns.

10 Un viņš sacīja uz mani: Redzi, ir tikai adivas baznīcas; viena ir Dieva Jēra Baznīca un botra ir velna baznīca; tāpēc tas, kas nepieder Dieva Jēra Baznīcai, pieder tai lielajai baznīcai, kas ir negantību māte; un viņa ir visas zemes cnetikle.

11 Un notika, ka es skatījos un redzēju visas zemes netikli, un viņa sēdēja pār lielajiem aūdeņiem; un bviņai bija vara pār visu zemi, starp visām tautām, valstībām, valodām un tautībām.

12 Un notika, ka es redzēju Dieva Jēra Baznīcu, un tās skaits bija aneliels šīs netikles ļaundarību un negantību dēļ, kura sēdēja pār lielajiem ūdeņiem; tomēr es redzēju, ka Jēra Baznīca, kas bija Dieva svētie, arī bija uz bvisas zemes virsas; un tās vara uz zemes virsas bija neliela dēļ šīs lielās netikles ļaundarībām, kuru es redzēju.

13 Un notika, ka es redzēju, ka lielā negantību māte savāca kopā ļaužu pulkus uz visas zemes virsas starp visām citticībnieku tautām, lai acīnītos pret Dieva Jēru.

14 Un notika, ka es, Nefijs, redzēju Dieva Jēra spēku, ka tas nolaidās uz Jēra Baznīcas svētajiem un uz Tā Kunga derības ļaudīm, kas bija izkaisīti pa visu zemes virsu; un viņi bija bruņoti ar taisnību un ar Dieva aspēku lielā slavā.

15 Un notika, ka es redzēju, ka Dieva dusmas tika aizgāztas uz šo lielo un neganto baznīcu tiktāl, ka bija kari un karu daudzināšana starp visām zemes btautām un ciltīm.

16 Un, tā kā sākās akari un karu daudzināšana starp visām tautām, kas piederēja pie negantību mātes, eņģelis runāja uz mani, sacīdams: Redzi, Dieva dusmas ir uz šo netikļu māti, un lūk, tu redzi visas šīs lietas—

17 un, kad nāks adiena, kad Dieva bdusmas tiks izlietas uz netikļu māti, kas ir visas zemes lielā un negantā baznīca, kuras dibinātājs ir velns, tad, tajā dienā iesāksies Tēva cdarbs, sagatavojot ceļu Viņa dderību piepildīšanai, ko Tas ir noslēdzis ar saviem ļaudīm, kas ir no Israēla nama.

18 Un notika, ka eņģelis runāja uz mani, sacīdams: Skaties!

19 Un es skatījos un redzēju vīru, un viņš bija ģērbies baltā apmetnī.

20 Un eņģelis sacīja uz mani: Redzi avienu no Jēra divpadsmit apustuļiem.

21 Lūk, viņš redzēs un rakstīs vēl pārējās no šīm lietām, jā, un arī daudzas lietas, kas ir bijušas.

22 Un viņš arī rakstīs par pasaules galu.

23 Tad nu lietas, ko viņš rakstīs, ir taisnas un patiesas; un redzi, tās ir rakstītas agrāmatā, kuru tu redzēji iznākam no jūda mutes; un laikā, kad tās iznāca no jūda mutes, jeb laikā, kad grāmata iznāca no jūda mutes, lietas, kas bija rakstītas, bija skaidras un tīras, un bvisvērtīgākās, un viegli saprotamas visiem cilvēkiem.

24 Un redzi, šis Jēra aapustulis rakstīs par lietām, no kurām daudzas tu esi redzējis, un lūk, pārējās tu vēl redzēsi.

25 Bet par tām lietām, ko tu redzēsi vēlāk, tu nerakstīsi, jo Dievs Tas Kungs ir noteicis šo Dieva Jēra apustuli, lai viņš arakstītu par tām.

26 Un arī citiem, kuri ir bijuši, tiem Viņš ir rādījis visas lietas, un tie ir rakstījuši tās; un tās ir aaizzīmogotas, lai parādītos savā skaidrībā, saskaņā ar patiesību, kas ir Jērā, paša Tā Kunga noteiktā laikā, Israēla namam.

27 Un es, Nefijs, dzirdēju un dodu liecību, ka šī Jēra apustuļa vārds bija aJānis, saskaņā ar tā eņģeļa vārdu.

28 Un redzi, man, Nefijam, ir aizliegts, lai es rakstītu pārējo no tā, ko es redzēju un dzirdēju; tāpēc vārdi, kurus es esmu rakstījis, ir man pietiekami; un es esmu rakstījis tikai mazu daļu no tā, ko es redzēju.

29 Un es dodu liecību, ka es redzēju tās lietas, ko mans atēvs redzēja, un Tā Kunga eņģelis darīja man tās zināmas.

30 Un tagad es beidzu runāt attiecībā par tām lietām, ko es redzēju, kamēr es biju aiznests prom Garā; un, ja visas lietas, ko es redzēju, nav rakstītas, tad tās lietas, ko es esmu rakstījis, ir apatiesas. Un tas tā ir. Āmen.