13. nodaļa: Templis — mūsu piederības diženais simbols
    Footnotes

    13. nodaļa

    Templis — mūsu piederības diženais simbols

    „Manas sirds dziļākā vēlme ir, lai katrs Baznīcas loceklis būtu cienīgs ieiet templī.”

    No Hovarda V. Hantera dzīves

    Hovarda V. Hantera māte visu dzīvi bija uzticīga Baznīcas locekle, taču viņa tēvs netika kristīts, līdz Hovards kļuva 19 gadus vecs. Pēc daudziem gadiem, kad Hovards jau bija staba prezidents Kalifornijā, staba locekļi devās uz Mesas Arizonas templi pildīt tempļa darbu. Pirms sesijas sākuma tempļa prezidents lūdza viņu uzrunāt tos, kas bija pulcējušies lūgšanu namā. Bija prezidenta Hantera 46. dzimšanas diena. Vēlāk viņš rakstīja par šo pieredzi:

    „Kamēr es uzrunāju klātesošos, … kapelā ienāca mans tēvs un māte, abi tērpušies baltā. Man nebija ne jausmas, ka mans tēvs bija gatavs savām tempļa svētībām, lai gan māte jau ilgu laiku to dedzīgi vēlējās. Mani pārņēma tādas emocijas, ka nespēju turpināt runāt. Prezidents Pīrss [tempļa prezidents] nostājās man līdzās un paskaidroja pārtraukuma iemeslu. Kad mans tēvs un māte tajā rītā ieradās templī, viņi lūdza prezidentu man neteikt, ka viņi ir templī, jo vēlējās sagādāt man dzimšanas dienas pārsteigumu. Tā bija dzimšanas diena, kuru es nekad neaizmirsīšu, jo tajā dienā viņi tika saistīti, un man bija privilēģija būt par viņu saistīšanas liecinieku, un pēc tam es tiku saistīts ar viņiem.”1

    Pēc nedaudz vairāk kā 40 gadiem, kad prezidents Hovards V. Hanters sniedza savu pirmo publisko paziņojumu pēc kļūšanas par Baznīcas prezidentu, viens no viņa galvenajiem vēstījumiem bija mudināt Baznīcas locekļus ar lielāku apņēmību tiekties pēc tempļa svētībām.2 Šo vēstījumu viņš turpināja uzsvērt visu laiku, kamēr kalpoja par Baznīcas prezidentu. 1994. gada jūnijā runājot pie Navū tempļa, viņš teica:

    „Šā mēneša sākumā es sāku savu kalpošanu, paužot savu spēcīgo vēlmi, lai arvien vairāk un vairāk Baznīcas locekļu kļūtu cienīgi apmeklēt templi. Tāpat kā [Džozefa Smita] dienās, cienīgi un tempļa dāvinājumus saņēmuši Baznīcas locekļi ir atslēga Valstības celšanai visā pasaulē. Būt cienīgiem apmeklēt templi nozīmē, ka mūsu dzīves ir saskaņā ar Tā Kunga gribu un mēs esam noskaņoti savā dzīvē pieņemt Viņa vadību.”3

    Pēc vairākiem mēnešiem, 1995. gada janvārī, prezidenta Hantera pēdējais publiskais pasākums bija Bauntifulas Jūtas tempļa iesvētīšana. Iesvētīšanas lūgšanā viņš lūdza, lai tempļa svētības bagātinātu visu to cilvēku dzīves, kas tajā ieies:

    „Mēs pazemīgi lūdzam, lai Tu pieņemtu šo ēku un nolietu Savas svētības pār to. Lai Tavs gars ir klāt un vada visus tos, kas tajā strādās, lai svētums valdītu katrā telpā. Lai visiem, kas tajā ienāk, ir tīras rokas un šķīsta sirds. Lai viņi stiprinātu savu ticību un aizietu ar miera sajūtu, slavējot Tavu svēto vārdu. …

    Lai šis nams sniedz miera garu visiem tiem, kas skata tā varenību, un it īpaši tiem, kas ieiet tajā, lai noslēgtu paši savus svētos priekšrakstus un veiktu darbu savu mīļo labā, kas atrodas aiz priekškara. Ļauj viņiem sajust Tavu dievišķo mīlestību un žēlastību. Lai viņi, tāpat kā seno laiku psalmu autors, būtu priviliģēti sacīt: „Ar kuru mīļi satikāmies un kopā gājām Dieva namā.”

    Iesvētot šo svēto ēku, mēs no jauna iesvētām savas dzīves Tev un Tavam darbam.”4

    Mesas Arizonas templis

    Mesas Arizonas templis, kur prezidents Hovards V. Hanters tika saistīts ar saviem vecākiem 1953. gadā

    Hovarda V. Hantera mācības

    1

    Mēs esam mudināti padarīt templi par mūsu piederības diženo simbolu.

    Kad tiku aicināts svētajā [Baznīcas prezidenta] amatā, es mudināju visus Baznīcas locekļus padarīt Tā Kunga templi par viņu piederības diženo simbolu un dievišķu vietu, kur noslēgt savas vissvētākās derības.

    Domājot par templi, man prātā nāk šie vārdi:

    „Templis ir norādījumu vieta, kurā tiek atklātas dziļas patiesības, kas attiecas uz Dieva valstību. Tā ir miera vieta, kurā prāts var pievērsties gara lietām un pasaules raizes var atlikt malā. Templī mēs noslēdzam derības paklausīt Dieva likumiem, un mums tiek doti apsolījumi, kas sniedzas mūžībā un kas vienmēr piepildīsies tikai tad, ja būsim uzticīgi” (The Priesthood and You, Melchizedek Priesthood Lessons—1966, Soltleiksitija: Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca, 1966. g., 293. lpp.).

    Tas bija Pats Tas Kungs, kurš caur Savām atklāsmēm ir padarījis templi par diženu simbolu Baznīcas locekļiem. Padomājiet par to attieksmi un taisnīgo uzvedību, uz ko Tas Kungs mums norādīja padomā, kuru Viņš caur pravieti Džozefu Smitu deva Kērtlandes svētajiem, kad viņi gatavojās celt templi. Šis padoms joprojām ir noderīgs:

    „Organizējieties; sagatavojiet katru nepieciešamo lietu; un izveidojiet namu, patiesi lūgšanu namu, gavēņa namu, ticības namu, mācīšanās namu, godības namu, kārtības namu, Dieva namu” (M&D 88:119). Vai šāda attieksme un uzvedība patiešām atspoguļo to, ko katrs no mums vēlas un par ko cenšas kļūt? …

    Lai templis patiešām kļūtu par mūsu simbolu, mums jāvēlas, lai tas tā būtu. Mums jādzīvo cienīgi, lai ieietu templī. Mums jāievēro mūsu Kunga baušļi. Ja mēs spēsim veidot savu dzīvi pēc Glābēja sniegtā parauga un pieņemsim Viņa mācību un piemēru par savu augstāko paraugu, mums nebūs grūti būt cienīgiem ieiet templī un būt pastāvīgiem un uzticīgiem visos dzīves aspektos, jo mēs būsim apņēmušies dzīvot pēc viena, svēta uzvedības un ticības standarta. Vai nu mēs būtu mājās vai tirgus laukumā, vai nu mēs mācāmies, vai mācības jau sen esam pabeiguši, vai nu mēs darbojamies pilnīgā vienatnē vai kopā ar daudziem citiem cilvēkiem, mūsu virziens būs skaidrs, un mūsu standarti būs nepārprotami.

    Spēja būt uzticīgiem saviem principiem, dzīvot neliekuļoti un uzticīgi savai pārliecībai — tas ir pats svarīgākais. Nodošanās patiesam principam — mūsu personīgajā dzīvē, mūsu mājās un ģimenēs, un visās vietās, kur mēs satiekam un ietekmējam citus cilvēkus, — tā ir nodošanās, ko Dievs galu galā pieprasa no mums. Tā prasa apņemšanos — pilnīgu, dziļu, mūžam lolotu apņemšanos ievērot principus, kuri, kā mēs zinām, ir patiesi Dieva dotajos baušļos. Ja mēs būsim patiesi un uzticīgi Tā Kunga principiem, mēs vienmēr būsim tempļa cienīgi, un Tas Kungs un Viņa svētie tempļi būs mums diženi Viņa māceklības simboli.5

    2

    Ikvienam no mums vajadzētu censties būt cienīgam saņemt tempļa rekomendāciju.

    Tā ir manas sirds dziļākā vēlme, lai katrs Baznīcas loceklis būtu cienīgs ieiet templī. Tas būtu patīkami Tam Kungam, ja katrs pieaugušais Baznīcas loceklis būtu cienīgs un tam būtu derīga tempļa apmeklējuma rekomendācija. Tas, kas mums ir jādara un kas nav jādara, lai mēs būtu tempļa apmeklējuma rekomendācijas cienīgi, ir tieši tas, kas nodrošinās, lai mēs būtu laimīgi gan individuāli, gan kā ģimenes.6

    Mūsu Debesu Tēvs ir skaidri noteicis, ka tiem, kas ieiet templī, jābūt tīriem un brīviem no pasaules grēkiem. Viņš teica: „Un ciktāl Mani ļaudis cels Man namu Tā Kunga Vārdā, un neļaus tur nākt nekam netīram, lai tas netiktu apgānīts, Mana godība būs uz tā; … Bet ja tas tiks apgānīts, Es nenākšu tanī un Mana godība tur nebūs; jo Es nenākšu nešķīstos tempļos.” (M&D 97:15, 17.)

    Jums varētu būt interesanti uzzināt, ka Baznīcas prezidents agrāk parakstīja katru tempļa apmeklējuma rekomendāciju. Tik svarīgs agrīnajiem prezidentiem bija tempļa apmeklējuma cienīgums! 1891. gadā šo pienākumu nodeva bīskapiem un staba prezidentiem, kuri jums uzdod vairākus jautājumus, lai pārliecinātos, ka esat cienīgi saņemt tempļa apmeklējuma rekomendāciju. Jums vajadzētu zināt, kas no jums tiek sagaidīts, lai jūs būtu cienīgi saņemt tempļa rekomendāciju.

    Jums ir jātic Dievam, Mūžīgajam Tēvam, Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, un Svētajam Garam. Jums ir jātic, ka šis ir viņu svētais un dievišķais darbs. Mēs mudinām jūs ik dienu veidot savu liecību par mūsu Debesu Tēvu un To Kungu, Jēzu Kristu. Gars, kuru jūs jūtat, ir Svētais Gars, kas jums liecina par Viņu esamību. Vēlāk templī caur atklātajiem norādījumiem un priekšrakstiem jūs uzzināsiet vairāk par Dievību.

    Jums ir jāatbalsta Baznīcas Augstākie pilnvarotie un vietējie vadītāji. Paceļot savu roku, kad tiek nosaukti šo līderu vārdi, jūs apliecināt, ka atbalstīsiet viņus viņu pienākumu pildīšanā un pieņemsiet viņu padomus.

    Tas nenozīmē tikai izrādīt lielu cieņu tiem, kurus Tas Kungs aicinājis prezidēt. Drīzāk tas nozīmē atzīt faktu, ka Dievs ir aicinājis praviešus, gaišreģus un atklājējus un citus augstākos pilnvarotos. Tā ir apņemšanās sekot tiem norādījumiem, kurus devusi prezidējošā Baznīcas amatpersona. Tāpat jums jābūt uzticīgiem bīskapam, staba prezidentam un citiem Baznīcas vadītājiem. Ja mēs neatbalstām pilnvarotos, mēs nevaram kalpot templī.

    Lai ieietu svētajā templī, jums jābūt morāli tīriem. Šķīstības likums nosaka, ka seksuālas attiecības pieļaujamas tikai starp vīru vai sievu. Mēs īpaši mudinām jūs uzmanīties no Sātana kārdinājumiem, kas var aptraipīt jūsu morālo tīrību.

    Jums jāpārliecinās, ka attiecībās ar ģimenes locekļiem nekas nav pretrunā Baznīcas mācībām. Mēs īpaši mudinām [jauniešus] paklausīt [saviem] vecākiem taisnīgumā. Vecākiem jābūt modriem, lai nodrošinātu, ka attiecības ar ģimenes locekļiem ir saskaņā ar evaņģēlija mācībām un tajās nav apvainošanas vai nolaidības.

    Lai ieietu templī, jums jābūt godīgiem visa veida attiecībās ar citiem. Kā pēdējo dienu svētajiem, mums ir svēts pienākums nekad nebūt nodevīgiem vai negodīgiem. Pārkāpjot šo derību, ir apdraudēta mūsu godprātīguma būtība.

    Lai kvalificētos tempļa rekomendācijai, jums ir jācenšas pildīt savus pienākumus Baznīcā, apmeklējot Svētā Vakarēdiena, priesterības un citas sanāksmes. Jums arī jācenšas paklausīt evaņģēlija noteikumiem, likumiem un baušļiem. Mācieties … pieņemt aicinājumus un citus pienākumus, kas jums tiek uzlikti. Esiet aktīvi dalībnieki savās bīskapijās un draudzēs un esiet tādi, uz kuriem jūsu vadītāji var paļauties.

    Lai ieietu templī, jums jābūt pilnas desmitās tiesas maksātājiem un jādzīvo saskaņā ar Gudrības vārdu. Šie divi baušļi, kas ir tik vienkārši pēc būtības, taču ārkārtīgi svarīgi jūsu garīgajai izaugsmei, ir būtiski, lai apliecinātu mūsu personīgo cienīgumu. Novērojumi daudzu gadu garumā ir pierādījuši, ka tie, kas uzticīgi maksā savu desmito tiesu un ievēro Gudrības vārdu, parasti ir uzticīgi visos citos jautājumos, kas saistīti ar ieiešanu svētajā templī.

    Tie nav jautājumi, pret kuriem drīkst izturēties nenopietni. Kad esam atzīti par cienīgiem ieiet templī, mēs izpildām vissvētākos priekšrakstus uz Zemes. Šie priekšraksti attiecas uz mūžības lietām.7

    vīrietis priesterības vadītāja birojā

    „Bīskapi un staba prezidenti … uzdod vairākus jautājumus, lai pārliecinātos, ka esat cienīgi saņemt tempļa rekomendāciju.”

    3

    Tempļa darbs nes lielas svētības indivīdiem un ģimenēm.

    Cik gan tas ir lieliski, ka mums ir dota privilēģija doties uz templi, lai saņemtu savas svētības! Pēc tam, kad templī esam saņēmuši paši savas svētības, kāda brīnišķa privilēģija ir veikt šo darbu to labā, kuri ir miruši pirms mums! Šis tempļa darba aspekts ir nesavtīgs darbs. Tomēr ik reizi, kad mēs veicam tempļa darbu citu cilvēku labā, arī mēs saņemam svētību. Tādēļ mums nevajadzētu būt pārsteigtiem par to, ka Tas Kungs vēlas, lai Viņa ļaudis gribētu apmeklēt templi. …

    … Mums nevajadzētu to apmeklēt tikai mūsu mirušo radinieku dēļ, bet arī personīgo tempļa svētību dēļ, svētuma un drošības dēļ, kas atrodas aiz šīm svētajām un iesvētītajām sienām. Apmeklējot templi, mēs daudz bagātīgāk un dziļāk mācāmies par dzīves mērķi un Tā Kunga, Jēzus Kristus, Izpirkšanas upura nozīmību. Tempļa apmeklējumam, kas ietver tempļa lūgšanas, tempļa derības un tempļa laulību, vajadzētu kļūt par mūsu lielāko zemes dzīves mērķi un augstāko mirstīgo pieredzi.8

    Apmeklējot templi, tiek paveikti vairāki darbi — mēs izpildām Tā Kunga norādījumus paveikt priekšrakstus par sevi, mēs svētām savas ģimenes caur saistīšanas priekšrakstiem, un mēs dalāmies savās svētībās ar citiem, darot to, ko viņi nevar paveikt savā labā. Turklāt mēs šķīstām savas domas, tuvināmies Tam Kungam, godājam priesterību un padarām garīgāku savu dzīvi.9

    Apmeklējot templi, mēs saņemam personīgas svētības. Runājot par to, kā mūsu dzīvi svēta tempļa apmeklējums, elders Džons A. Vidso teicis:

    „Tempļa darbs … dod brīnišķīgu iespēju uzturēt dzīvas mūsu garīgās zināšanas un spēku. … Svētajos tempļos mūsu priekšā paveras varenā mūžības perspektīva; mēs redzam laiku kopš nebeidzamā sākuma līdz nebeidzamajām beigām, un mums tiek atklāti mūžīgās dzīves notikumi. Tad es daudz skaidrāk saskatu savu vietu Visumā, savu vietu Dieva nolūkos; es esmu labāk sagatavots atrast savu vietu, kur iederos, un es labāk spēju novērtēt un izvērtēt, nošķirt un organizēt vispārējos, ikdienas savas dzīves pienākumus, lai sīkumi nenomāktu mani vai neizdzēstu vīziju par lielākām lietām, kuras Dievs mums ir devis” (skat. Conference Report, 1922. g. apr., 97.–98. lpp.).10

    Apdomājiet diženās Kērtlandes tempļa iesvētīšanas lūgšanas majestātiski cēlās mācības, lūgšanu, kas, saskaņā ar pravieša Džozefa Smita teikto, tika dota caur atklāsmi. Tā ir lūgšana, kas turpina svētīt mūs individuāli, mūsu ģimenes un mūsu tautu, pateicoties priesterības spēkam, kuru Tas Kungs mums ir devis izmantošanai Viņa svētajos tempļos.

    „Un tagad, Svētais Tēvs,” lūdza pravietis Džozefs Smits, „mēs lūdzam Tevi, palīdzēt mums, Taviem ļaudīm, ar Tavu labvēlību, … lai mēs varētu tikt atrasti par cienīgiem Tavās acīs, lai nodrošinātu to solījumu izpildīšanu, ko Tu esi devis mums, Taviem ļaudīm, mums dotajās atklāsmēs.

    Lai Tava godība varētu būt uz Taviem ļaudīm. …

    Un mēs lūdzam Tevi, Svētais Tēvs, lai Tavi kalpi varētu iziet no šī nama, apbruņoti ar Tavu spēku, un lai Tavs Vārds varētu būt uz tiem, un Tava godība būt tiem apkārt, un Tavi eņģeļi rūpētos par tiem” [M&D 109:10–12, 22].11

    Tempļa apmeklēšana rosina garīgumu. Tā ir viena no labākajām mūsu Baznīcas programmām garīguma attīstīšanai. Tā pievērš bērnu sirdis viņu tēviem un tēvu sirdis —saviem bērniem (Maleahija 3:24). Tā veicina ģimenes solidaritāti un vienotību.12

    4

    Pasteigsimies uz templi.

    Dalīsimies ar mūsu bērniem garīgajās sajūtās, ko mēs jūtam templī. Un mācīsim viņiem dedzīgāk un nepiespiestāk par to, ko mēs pienācīgi varam stāstīt par Tā Kunga nama nolūkiem. Savās mājās turiet tempļa attēlu, lai jūsu bērni to varētu redzēt. Māciet viņus par Tā Kunga nama nolūkiem. Jau no agrīnajiem gadiem lieciet viņiem plānot došanos uz templi un palikt šīs svētības cienīgiem. Sagatavosim ikvienu misionāru doties cienīgi uz templi un padarīt šo pieredzi vēl īpašāku nekā misijas aicinājuma saņemšana. Plānosim, mācīsim un dedzīgi lūgsim saviem bērniem laulāties Tā Kunga namā. No jauna un vēl enerģiskāk kā iepriekš apstiprināsim, ka tam, kur jūs laulājaties un ar kādām pilnvarām jūs tiekat pasludināti par vīru un sievu, patiesi ir nozīme.13

    Tam Kungam labpatīk, ja mūsu jaunieši cienīgi dodas uz templi un izpilda aizstājošo kristīšanos to cilvēku labā, kuriem nebija iespēja tapt kristītiem savas dzīves laikā. Tam Kungam labpatīk, ja mēs cienīgi dodamies uz templi, lai noslēgtu personīgas derības ar Viņu, un tiekam saistīti kā pāri un kā ģimenes. Un Tam Kungam labpatīk, ja mēs cienīgi dodamies uz templi, lai tos pašus glābšanas priekšrakstus izpildītu par mirušajiem, daudzi no kuriem aizgūtnēm gaida, lai šie priekšraksti tiktu izpildīti viņu labā.14

    Tiem, kas nav saņēmuši savas tempļa svētības vai kuriem nav derīgas tempļa rekomendācijas, ļaujiet man jūs pazemībā un mīlestībā iedrošināt strādāt, lai tuvinātos tai dienai, kad jūs varēsiet ieiet Tā Kunga namā. Tiem, kas ir uzticīgi savām derībām, Viņš ir apsolījis: „Un ja Mani ļaudis uzklausīs Manu balsi un Manu kalpu balsis, kurus Es esmu nozīmējis vadīt Manus ļaudis, lūk, patiesi Es saku jums, viņi netiks izkustināti no savas vietas” (M&D 124:45). … Es jums apsolu, ka personīgais garīgums, attiecības ar vīru vai sievu un attiecības ģimenē tiks svētītas un stiprinātas, ja jūs regulāri apmeklēsiet templi.15

    Būsim ļaudis, kuri apmeklē templi un kuri mīl templi. Dosimies uz templi tik bieži, cik laiks, līdzekļi un personīgie apstākļi mums to ļauj. Nedosimies tur tikai mūsu mirušo radinieku dēļ, bet iesim uz turieni arī pēc personīgās svētības, ko sniedz kalpošana templī, dosimies tur pēc svētuma un drošības, kas mums tiek sniegti tur, aiz šīm svētajām un iesvētītajām sienām. Templis ir skaistuma vieta, tā ir atklāsmes vieta, tā ir miera vieta. Tas ir Tā Kunga nams. Tas ir svēts Tam Kungam. Tam vajadzētu būt svētam arī mums.16

    Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

    Jautājumi

    • Pārdomājiet prezidenta Hantera mācības 1. sadaļā. Kā mēs varam „padarīt templi par mūsu piederības diženo simbolu”?

    • Atkārtojiet prasības tempļa apmeklējuma rekomendācijas saņemšanai, kas ieskicētas 2. sadaļā. Kā dzīve saskaņā ar šīm prasībām ir svētījusi jūs un jūsu ģimeni? Kādēļ no mums tiek pieprasīts, lai mēs būtu „tīri un brīvi no pasaules grēkiem”, kad ieejam templī?

    • Atkārtojiet prezidenta Hantera mācības par tempļa darba svētībām (skat. 3. sadaļu). Kā līdzdalība tempļa priekšrakstos ir svētījusi jūs un jūsu ģimeni? Kā jūs varat gūt vēl lielāku labumu no tempļa svētībām? Vai varat dalīties situācijā, kad templī esat sajutuši garīgu spēku vai norādījumus? Ja jūs vēl neesat bijuši templī, pārdomājiet, kā jūs varat sagatavoties saņemt šo svētību.

    • Kādos veidos mēs varam palīdzēt bērniem un jauniešiem mācīties par tempļiem un mudināt mīlēt tos? (Skat. 4. sadaļu.) Kā mēs varam palīdzēt bērniem un jauniešiem vēlēties laulāties Tā Kunga namā? Kāpēc ir svarīgi, lai mēs dotos uz templi „tik bieži, cik laiks, līdzekļi un personīgie apstākļi mums to ļauj”?

    Saistītās rakstvietas

    Psalmi 55:15; Jesajas 2:2–3; M&D 97:12–17; 110:6–10; 124:39–41; 138:53–54; Svēto Rakstu ceļvedis, „Templis”

    Ieteikums skolotājam

    „Bieži vien stundas izklāstā ir vairāk materiāla, nekā jūs spējat pasniegt atvēlētajā laikā. Šādos gadījumos jums vajadzētu atlasīt to materiālu, kas būs visnoderīgākais tiem, kurus jūs mācāt” (Teaching, No Greater Call [1999], 98. lpp.).

    Atsauces

    1. Skat. Eleanor Knowles, Howard W. Hunter (1994. g.), 135. lpp.

    2. Skat. Jay M Todd, „President Howard W. Hunter: Fourteenth President of the Church”, Ensign, 1994. g. jūl., 4.–5. lpp.

    3. „The Temple of Nauvoo”, Ensign, 1994. g. sept., 62.–63. lpp.

    4. Bauntifulas Jūtas tempļa iesvētīšanas teksts, no „Magnificent Edifice’ Consecrated to [the] Lord,” Church News, 1995. g, 14. janv., 4. lpp.

    5. „The Great Symbol of Our Membership”, Ensign, 1994. g. okt., 2., 5. lpp.

    6. „Exceeding Great and Precious Promises”, Ensign, 1994. g. nov., 8. lpp.

    7. „Your Temple Recommend,” New Era, 1995. g. apr., 6.–9. lpp.

    8. „A Temple-Motivated People,” Ensign, 1995. g. feb., 5. lpp.

    9. The Teachings of Howard W. Hunter, apkopojis Clyde J. Williams (1997. g.), 240. lpp.

    10. „We Have a Work to Do”, Ensign, 1995. g. mar., 65. lpp.

    11. „The Great Symbol of Our Membership,” 4. lpp.

    12. The Teachings of Howard W. Hunter, 239.–240. lpp.

    13. „A Temple-Motivated People,” 5. lpp.

    14. „The Great Symbol of Our Membership,” 5. lpp.

    15. The Teachings of Howard W. Hunter, 240.–241. lpp.

    16. „The Great Symbol of Our Membership,” 5. lpp.