10. nodaļa: Svēto Rakstu studēšana — visienesīgākā nodarbe
    Footnotes

    10. nodaļa

    Svēto Rakstu studēšana — visienesīgākā nodarbe

    „Lai katrs no mums … tuvinās mūsu Tēvam Debesīs un Viņa mīļajam Dēlam caur pastāvīgu Svēto Rakstu studēšanu.”

    No Hovarda V. Hantera dzīves

    Prezidents Hovards V. Hanters ļoti mīlēja Svētos Rakstus un aizrautīgi tos studēja. Šī mīlestība un studēšana atspoguļojās viņa mācībās, kas bija pilnas ar stāstiem un citām rakstvietām no Baznīcas pamatrakstiem. Bieži vien, mācot kādu evaņģēlija principu, it sevišķi vispārējā konferencē, viņš izvēlējās vismaz vienu stāstu no Svētajiem Rakstiem, sīki to izstāstīja, kā arī pastāstīja, kā to pielietot.

    Piemēram, mācot par to, kā saglabāt uzticību Dievam, viņš atstāstīja stāstus par Jozuu, par Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego un citiem Vecajā Derībā, kuri izrādīja izcilu uzticību Dievam (skat. 19. nodaļu). Mācot par kalpošanu, viņš izmantoja piemērus no Mormona Grāmatas, lai parādītu, kā daži cilvēki, kuri saņēma maz atzinības, „nekalpoja mazāk” kā citi, kuru kalpošana bija redzamāka (skat. 23. nodaļu). Mācot par to, kā iemantot iekšējo mieru nemieru laikos, viņš atkal izmantoja garas rakstvietas no Svētajiem Rakstiem, to skaitā stāstu par Pēteri, kad viņš staigāja pa ūdeni (skat. 2. nodaļu). Mācot par Svēto Vakarēdienu, viņš, lai sniegtu kontekstu, dalījās stāstā par Israēla bērniem un Pashā (skat. 15. nodaļu).

    Prezidents Hanters zināja, cik nozīmīgi ir Svētie Raksti, lai palīdzētu kādam iegūt liecību par Jēzu Kristu. Tādēļ viņš bieži mācīja no Svētajiem Rakstiem par Glābēja kalpošanu, krustā sišanu un augšāmcelšanos. Viņš paziņoja:

    „Es esmu pateicīgs par Svēto Rakstu grāmatām, no kurām, ja tās centīgi studē, var iegūt lielākas zināšanas par Jēzu Kristu. Es esmu pateicīgs, ka, papildus Vecajai un Jaunajai Derībai, Tas Kungs caur Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas praviešiem ir atklājis citus Svētos Rakstus kā papildu liecību par Kristu, proti, Mormona Grāmatu, Mācību un Derības un Dārgo Pērli, un visas šīs grāmatas, es zinu, ir Dieva vārds. Tās liecina, ka Jēzus ir Kristus, dzīvā Dieva Dēls.”1

    ģimene studē Svētos Rakstus

    „Mēs ceram, ka jūs katru dienu personīgi un kā ģimene lasāt un studējat Svētos Rakstus.”

    Hovarda V. Hantera mācības

    1

    Svēto Rakstu studēšana ir visienesīgākā nodarbe, ko varam veikt.

    Visas patiesības centrā ir liecība par to, ka Jēzus no Nacaretes ir Kristus, Diženais Jehova, pasaules Glābējs un dzīvā Dieva Vienpiedzimušais Dēls. Šāds ir Svēto Rakstu vēstījums. Katrā no šīm svētajām grāmatām ir aicinājums ticēt Dievam, Mūžīgajam Tēvam, un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum; un no pirmās līdz pēdējai šai Svēto Rakstu grāmatai ir aicinājums darīt Dieva prātu un turēt Viņa baušļus.2

    Kad mēs rīkojamies saskaņā ar savu vadītāju padomu — lasīt un studēt Svētos Rakstus — mēs saņemam dažādus labumus un svētības. Šī ir visienesīgākā nodarbe, ko varam veikt. …

    Dievs ir atklājis Sevi Svētajos Rakstos, un caur tiem Dievs runā ar cilvēku. Kā gan varētu lietderīgāk pavadīt laiku, nekā lasot Svēto Rakstu grāmatas, kas mums māca pazīt Dievu un saprast savas attiecības ar Viņu? Laiks vienmēr ir ļoti vērtīgs aizņemtiem cilvēkiem, un mēs sev laupām tā vērtību, kad stundu pēc stundas izšķiežam, lasot vai skatoties to, kas ir nenozīmīgs vai mazvērtīgs.3

    Mēs ceram, ka jūs katru dienu personīgi un kā ģimene lasāt un studējat Svētos Rakstus. Mums nevajadzētu vieglprātīgi izturēties pret Tā Kunga pavēli: „[Pētiet] rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani!” (Jāņa 5:39.) Gars ienāks jūsu mājās un dzīvē, kad lasīsiet atklāto vārdu.4

    Mums ir jābūt Baznīcai, kas pilna ar sievietēm un vīriešiem, kas vispusīgi pārzina Svētos Rakstus, kas tajos raksta norādes uz citiem pantiem un atzīmē tos, kas gatavo stundas un runas no Svēto Rakstu ceļveža un citiem noderīgiem resursiem, kas ir iekļauti šajā brīnišķīgajā Baznīcas pamatrakstu krājumā. Skaidrs, ka mēs to visu nevaram ātri un prasmīgi apgūt. Noteikti Svēto Rakstu druvas „jau ir baltas pļaujai” [skat. M&D 4:4]. …

    Ne šajā laiku atklāšanā un noteikti ne kādā citā laiku atklāšanā Svētie Raksti — nezūdošais, apgaismojošais Dieva vārds — nav bijuši tik viegli pieejami un tik noderīgi strukturēti katra vīrieša, sievietes un bērna, kas vēlēsies tos pētīt, lietošanai. Dieva rakstītais vārds tagad ir visvieglāk lasāmajā un pieejamajā veidā, kāds jebkad ir bijis nodrošināts vienkāršajiem Baznīcas locekļiem visā pasaules vēsturē. No mums noteikti tiks prasīta atbildība, ja mēs tos nelasīsim.5

    2

    Svēto Rakstu studēšana palīdz mums uzzināt Dieva gribu un paklausīt tai.

    Lai būtu paklausīgi evaņģēlija likumam un Jēzus Kristus mācībām, vispirms mums ir jāsaprot šis likums un jānoskaidro Tā Kunga griba. To vislabāk var izdarīt, pētot un studējot Svētos Rakstus un praviešu vārdus. Tā mēs apgūstam to, ko Dievs ir atklājis cilvēkiem.

    Vienā no Ticības apliecinājumiem ir apgalvots: „Mēs ticam visam, ko Dievs ir atklājis, visam, ko Viņš tagad atklāj, un mēs ticam, ka Viņš vēl atklās daudz ko lielu un svarīgu attiecībā uz Dieva Valstību” (Ticības apliecinājumi 1:9).

    Dieva griba ir atklāta Svētajos Rakstos, un šī iemesla dēļ mums ir pavēlēts tos lasīt, t. i., lai atrastu patiesību. Tas Kungs paskaidroja Oliveram Kauderijam, kā noskaidrot šos patiesos principus. Viņš teica: „Lūk, Es dodu tev šo pavēli, lai tu paļautos uz tām lietām, kas ir rakstītas; jo tajās ir rakstīts viss par Manas baznīcas, Mana evaņģēlija un Manas klints pamatu” (M&D 18:3–4).

    Pāvils rakstīja savam labajam draugam Timotejam, skubinot viņu lasīt Svētos Rakstus, un savā vēstulē teica: „Tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū.” Tad viņš piebilda: „Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā” (2. Timotejam 3:15–16). …

    Mūsu Baznīcas vadītāji ir stingri uzsvēruši Svēto Rakstu un seno laiku un mūsdienu praviešu vārdu lasīšanas nepieciešamību. Tēviem un mātēm ir lūgts lasīt Svētos Rakstus, lai viņi varētu pareizi mācīt savus bērnus. Mūsu bērni lasa Svētos Rakstus, pateicoties piemēram, ko rāda vecāki. Mēs studējam Svētos Rakstus savos ģimenes mājvakaros, un dažas ģimenes kopīgi lasa Svētos Rakstus agri no rīta. … Tā mēs iemācāmies noskaidrot Tā Kunga prātu, lai būtu paklausīgi.6

    Apdomājiet šo Svēto Rakstu rakstvietu un tajā pēc kārtas dotos norādījumus, kas sākas ar pavēli uzcītīgi pievērst vērību Dieva vārdam un tad turpinās ar solījumu, ka, tā darot, mēs pat varēsim ieiet Viņa klātbūtnē:

    „Un tagad Es dodu jums pavēli … uzcītīgi pievērst vērību mūžīgās dzīves vārdiem.

    Jo jūs dzīvosit ar katru vārdu, kas nāk no Dieva mutes.

    Jo Tā Kunga vārds ir patiesība, un kas ir patiesība, ir gaisma, un kas ir gaisma, ir Gars, patiesi Jēzus Kristus Gars. …

    Un katrs, kas uzklausa Gara balsi, nāk pie Dieva, patiesi Tēva” (M&D 84:43–45, 47).

    Tas ir brīnišķīgs ceļojums, kas sākas ar Dieva vārdu un beidzas ar paaugstināšanu. „Kristus vārdi pateiks jums visu, kas jums ir jādara” (2. Nefija 32:3).7

    Es iesaku jums Dieva atklāsmes kā standartu, pēc kura mums ir jādzīvo sava dzīve un ar kuru mums jāizsver ikviens lēmums un ikviena darbība. Tādēļ, kad jums ir raizes un izaicinājumi, stājieties tiem pretī, vēršoties pie Svētajiem Rakstiem un praviešiem.8

    jauns vīrietis lasa Svētos Rakstus

    Svēto Rakstu studēšana „ir visienesīgākā nodarbe, ko varam veikt”.

    3

    Lai saprastu Svētos Rakstus, ir nepieciešama koncentrēta, pastāvīga un lūgšanu pilna to studēšana.

    Mēs mudinām katru no jums apsvērt, cik daudz laika jūs pašreiz veltāt, lai ar lūgšanu apdomātu Svētos Rakstus.

    Kā viens no Tā Kunga kalpiem es izaicinu jūs:

    1. Kā individuāliem Baznīcas locekļiem lasīt un apdomāt Svētos Rakstus un lūgt par to nozīmi.

    2. Regulāri lasīt Svētos Rakstus kopā ar ģimeni. Mēs uzteicam tos no jums, kas jau tā dara, un mudinām tos no jums, kas vēl nav to sākuši, bez vilcināšanās sākt šādi rīkoties. …

    Kaut katrs no mums stingri apņemtos būt dievbijīgāks; cenšoties pilnīgāk dzīvot saskaņā ar Garu; un tuvināties mūsu Tēvam Debesīs un Viņa mīļajam Dēlam caur Svēto Rakstu pastāvīgu studēšanu.9

    Lasīšanas paradumi ir ļoti atšķirīgi. Ir ātri lasītāji un lēni lasītāji; daži lasa tikai pa mazai drusciņai, un citi nepārstāj lasīt, līdz grāmata ir pabeigta. Tomēr tie, kas iedziļinās Svēto Rakstu grāmatās, atklāj, ka sapratnes gūšanai ir nepieciešams vairāk par paviršu lasīšanu vai caurskatīšanu — ir vajadzīga koncentrēta studēšana. Ir skaidrs, ka tas, kurš Svētos Rakstus studē katru dienu, sasniedz daudz vairāk nekā tas, kurš Svētajiem Rakstiem velta ievērojamu laiku vienu dienu un tad ļauj dienām aizritēt bez to studēšanas. Mums ne tikai vajadzētu tos studēt katru dienu, bet arī noteikt regulāru laiku, kad varam koncentrēties bez traucēkļiem.

    Nav nekā noderīgāka par lūgšanu, lai veicinātu savu sapratni par Svētajiem Rakstiem. Caur lūgšanu mēs varam noskaņot savu prātu, lai meklētu atbildes uz saviem jautājumiem. Tas Kungs teica: „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts” (Lūkas 11:9). Tas ir mierinājums, ko dod Kristus, sakot, ka tad, ja mēs lūgsim, meklēsim un klauvēsim, Svētais Gars vadīs mūsu sapratni — ja būsim gatavi un dedzīgi vēlēsimies to saņemt.

    Daudzi ir atklājuši, ka vislabākais laiks studēšanai ir no rīta, pēc tam, kad nakts miegs ir attīrījis prātu no daudzajām rūpēm, kas apgrūtina domāšanu. Citi dod priekšroku studēšanai klusajās stundās pēc darba un dienas rūpēm, tādējādi noslēdzot dienu ar mieru un klusumu, kas gūstams Svēto Rakstu apcerē.

    Laikam jau svarīgākais ir nevis tas, kad studējam, bet gan tas, ka atvēlam noteiktu laiku regulārām studijām. Būtu ideāli, ja katru dienu Svēto Rakstu studēšanai varētu veltīt vienu stundu; taču, ja nav iespējams veltīt tik daudz laika, tad Svēto Rakstu regulāra studēšana pusstundas garumā arī dotu ievērojamus rezultātus. Stundas ceturksnis ir īss laika posms, taču pārsteidzoši, cik daudz apgaismības un zināšanu var gūt 15 minūšu laikā šajā, tik nozīmīgajā, nodarbē. Svarīgi ir nekad neļaut nekam citam traucēt mūsu studēšanu.

    Dažiem labāk patīk studēt vienatnē, taču arī kopīgi ar kādu var produktīvi studēt. Ģimenes saņem bagātīgas svētības, kad gudri tēvi un mātes sapulcina ap sevi bērnus, lai kopīgi lasītu Svētos Rakstus un pēc tam atklāti pārrunātu brīnišķīgos stāstus un domas, atbilstoši katra sapratnes līmenim. Bieži vien jauniešiem un maziem bērniem ir apbrīnojama izpratne par reliģisko pamatliteratūru, un viņi to ļoti novērtē.

    Mums nevajadzētu Svētos Rakstus lasīt pēc nejaušības principa, bet gan drīzāk jāizveido sistemātisks studiju plāns. Daži izlasa noteiktu lappušu skaitu saskaņā ar grafiku vai noteiktu nodaļu skaitu katru dienu vai nedēļu. Tas var būt pilnīgi attaisnojami un, iespējams, baudāmi, ja kāds lasa atpūtai, taču tā nav jēgpilna studēšana. Labāk ir veltīt Svēto Rakstu studēšanai noteiktu laika daudzumu katru dienu, nekā izlasīt noteiktu nodaļu skaitu. Dažkārt mēs atklājam, ka viena vienīga panta izstudēšana var prasīt visu atvēlēto laiku.10

    4

    Īsā Svēto Rakstu stāsta par Jairu apdomāšana raisa dziļu izpratni un nozīmi.

    Jēzus dzīvi, darbus un mācības ir iespējams izlasīt ātri. Šie stāsti vairākumā gadījumu ir vienkārši un tos ir vienkārši pārstāstīt. Skolotājs Savās mācībās nelietoja daudz vārdu, taču katram ir dziļa nozīme, un kopā tie lasītājam rada skaidru priekšstatu. Tomēr dažreiz daudzas stundas var veltīt dziļu atskārsmju apdomāšanai, kas izteiktas dažos vienkāršos vārdos.

    Glābēja dzīvē bija kāds notikums, kas ir minēts Mateja, Marka un Lūkas evaņģēlijā. Marks ir pārstāstījis zīmīgu šī stāsta daļu tikai divos īsos pantos un nākamā panta piecos vārdos. …

    „Un redzi, nāk viens no sinagogas priekšniekiem, Jairs vārdā, un, Viņu redzēdams [tas ir, kad viņš redzēja Jēzu], tas krīt pie Viņa kājām

    un Viņu ļoti lūdz, sacīdams: „Mana meitiņa mirst, lūdzams, nāc un uzliec tai rokas, ka viņa top vesela un dzīvo.

    Un Viņš ar to nogāja” (Marka 5:22–24).

    Šo stāsta daļu var izlasīt aptuveni 30 sekundēs. Stāsts ir īss un vienkāršs. Tā vizuālais attēls ir skaidri saprotams, un pat bērns varētu atkārtot šo stāstu bez grūtībām. Taču veltot laiku pārdomām, mēs iegūstam dziļu izpratni par stāsta nozīmi. …

    … Jēzus un tie, kas bija ar Viņu, bija tikko vēlreiz šķērsojuši Galilejas jūru, un cilvēku pūlis, kas Viņu gaidīja, satika Viņu krastā pie Kapernaumas. „Un redzi, nāk viens no sinagogas priekšniekiem.” Tā laika lielākās sinagogas vadīja elderu padome sinagogas priekšnieka jeb pārvaldnieka vadībā. Tas bija vīrs ar prestižu stāvokli sabiedrībā, ko jūdi uzlūkoja ar lielu cieņu.

    Matejs nenosauc šī sinagogas priekšnieka vārdu, taču Marks iepazīstina viņu, viņa titulam pievienojot vārdus „Jairs vārdā”. Ne šis cilvēks, ne viņa vārds neparādās nekur citur Svētajos Rakstos, izņemot tikai šo gadījumu, tomēr piemiņa par viņu ir saglabājusies, pateicoties īslaicīgai saskarei ar Jēzu. Daudzas, daudzas dzīves, pateicoties Skolotāja rokas pieskārienam, kas izraisīja zīmīgas domu un rīcības pārmaiņas un sniedza jaunu un labāku dzīvi, ir kļuvušas neaizmirstamas, kas citādi būtu pagaisušas nebūtībā.

    „Un, Viņu redzēdams [tas ir, kad Jairs redzēja Jēzu], tas krīt pie Viņa kājām.”

    Tas bija neparasts notikums — cilvēkam ar ievērojamu stāvokli sabiedrībā un reputāciju, sinagogas priekšniekam, mesties ceļos pie Jēzus kājām — pie kājām kādam, kas tika uzskatīts par ceļojošu skolotāju ar dziedināšanas dāvanu. Daudzi citi cilvēki ar augstu izglītību un prestižu arī redzēja Jēzu, taču ignorēja Viņu. Viņu prāti bija noslēgti. Mūsdienās ir tieši tāpat; daudzu cilvēku ceļā stāv šķēršļi, kas liedz Viņu pieņemt.

    „Un [Jairs] Viņu ļoti lūdz, sacīdams: „Mana meitiņa mirst, lūdzams, nāc un uzliec tai rokas, ka viņa top vesela un dzīvo.”” Tā bieži notiek, kad kāds nāk pie Kristus, ne tik daudz savas vajadzības dēļ, bet gan kāda sev tuva cilvēka izmisīgas vajadzības dēļ. Trīsas, ko dzirdam Jaira balsī, kad viņš saka „mana meitiņa” un kad domājam par šo vīru ar augsto amatu sinagogā, nometušos ceļos Glābēja priekšā, piepilda mūsu sirdis ar līdzjūtību.

    Tad seko lielas ticības apliecinājums: „Lūdzams, nāc un uzliec tai rokas, ka viņa top vesela un dzīvo.” Tie nav tikai kāda bēdu plosīta tēva ticības vārdi, bet arī atgādinājums mums, ka jebkas, kam Jēzus uzliek Savas rokas, dzīvo. Ja Jēzus uzliek savas rokas laulībai, tā dzīvo. Ja viņam tiek ļauts uzlikt Savas rokas ģimenei, tā dzīvo.

    Tad seko vārdi — „un Viņš ar to nogāja”. Mums nevajadzētu pieņemt, ka šis notikums bija iekļauts tās dienas plānos. Skolotājs bija pārcēlies uz jūras otru malu, un krastā Viņu sagaidīja ļaužu pūlis, ko Viņš būtu varējis mācīt. … Šis tēvs ar savu lūgumu patraucēja Viņu. Viņš būtu varējis ignorēt šo lūgumu, jo daudzi citi gaidīja. Jēzus būtu varējis atbildēt Jairam, ka atnāks apraudzīt Viņa meitu rīt, tomēr „Viņš ar to nogāja”. Ja mēs sekojam Skolotāja pēdās, vai mēs jebkad varam būt pārāk aizņemti, lai ignorētu savu līdzcilvēku vajadzības?

    Atlikušo stāsta daļu nav pat nepieciešams lasīt. Kad viņi nonāca sinagogas priekšnieka namā, Jēzus paņēma meitenīti aiz rokas un piecēla viņu no miroņiem. Līdzīgā veidā Glābējs piecels jebkuru cilvēku, kurš ļaus Viņam paņemt sevi aiz rokas, pretī jaunai un labākai dzīvei.11

    5

    Mormona Grāmata un Mācības un Derību grāmata tuvinās mūs Kristum.

    Mormona Grāmata

    Viens no viszīmīgākajiem resursiem, ko Tas Kungs ir nodrošinājis, lai palīdzētu mums paveikt šo dievišķo darbu, ir Mormona Grāmata, kuras apakšvirsraksts ir „Vēl viena liecība par Jēzu Kristu”. [Prezidents Ezra Tafts Bensons] atklāti mūs mudināja nepamest novārtā šī svētā Svēto Rakstu krājuma lasīšanu un dzīvot saskaņā ar tā principiem. „Tās diženā misija,” viņš mums mācīja, „ir vest cilvēkus pie Kristus [un tādējādi arī pie Tēva], un viss pārējais ir otršķirīgs.” (Ensign, 1986. g. maijs, 105. lpp.) Mēs ceram, ka jūs, brāļi un māsas, barojat savu garu, regulāri lasot Mormona Grāmatu un citus Svētos Rakstus, un lietojat tos savā kalpošanā.12

    Mormona Grāmata ir Dieva vārds. Mēs jūs aicinām lasīt šo brīnišķīgo pierakstu. Tā ir ievērības viscienīgākā grāmata mūsdienās. Lasiet to uzmanīgi un ar lūgšanu, un, tā darot, Dievs jums sniegs liecību par tās patiesumu, kā apsolījis Moronijs (skat. Moronija 10:4).13

    Tieši lasot un studējot Mormona Grāmatu un lūgšanā cenšoties saņemt apstiprinājumu par tās saturu, mēs saņemam liecību, ka Džozefs Smits bija Dieva pravietis un ka Jēzus Kristus Baznīca ir atjaunota uz Zemes.14

    [Mormona Grāmatas] lasīšanai būs dziļa ietekme uz jūsu dzīvi. Tā paplašinās jūsu zināšanas par to, kā Dievs rīkojas ar cilvēku, un raisīs jūsos lielāku vēlmi dzīvot saskaņā ar Viņa evaņģēlija mācībām. Tā jums arī sniegs spēcīgu liecību par Jēzu.15

    Mācība un Derības

    Mācība un Derības ir unikāla grāmata. Tā ir vienīgā grāmata uz visas Zemes virsas, kuras ievadu ir sacerējis pats Radītājs. Turklāt šajā Svēto Rakstu grāmatā ir vairāk tiešu citātu no Tā Kunga nekā jebkurā citā Svēto Rakstu grāmatā.

    Tā nav sena dokumenta tulkojums, bet gan tai ir mūsdienu izcelsme. Tā ir atklāsmju grāmata mūsu dienām. Tas ir vienreizēju un dievišķi iedvesmotu atklāsmju krājums, kas tika saņemtas caur Dieva praviešiem mūsdienās — kā atbildes uz jautājumiem, rūpēm un izaicinājumiem, ar ko viņi un citi saskārās. Tā satur dievišķas atbildes reālās dzīves problēmām, ar ko saskārās reāli cilvēki. …

    Vai jūs apzinājāties, ka, lasot Mācības un Derību grāmatu, varat dzirdēt Tā Kunga balsi Svētajos Rakstos? [Skat. M&D 18:33–36.] … Šī apskaidrojošā balss parasti nāks jūsu prātā kā „domas” un jūsu sirdī kā „sajūtas” (skat. M&D 8:1–3). Šīs liecības apsolījums ir … pieejams katram cienīgam vīrietim, sievietei un bērnam, kas lūgšanu pilns meklē šādu liecību. Vai katram no mums nevajadzētu apņemties lasīt, studēt un apdomāt šīs svētās atklāsmes un lūgt par tām?16

    Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

    Jautājumi

    • Kādas pieredzes jums ir palīdzējušas saprast, ka Svēto Rakstu studēšana „ir visienesīgākā nodarbe”? (Skat. 1. sadaļu.) Kā mēs varam stiprināt savu apņemšanos — būt tādām „sievietēm un vīriešiem, kas vispusīgi pārzina Svētos Rakstus”?

    • Kā Svēto Rakstu studēšana palīdz mums būt paklausīgākiem? (Skat. 2. sadaļu.) Kā jūs esat pieredzējuši, ka „Kristus vārdi pateiks jums visu, kas jums jādara”? (2. Nefija 32:3.)

    • Kādi aspekti no prezidenta Hantera padoma par to, kā studēt Svētos Rakstus, var palīdzēt jums? (Skat. 3. sadaļu.) Kā pastāvīga, lūgšanu pilna Svēto Rakstu studēšana ir svētījusi jūs?

    • Kādus ieskatus varam gūt no prezidenta Hantera stāsta par to, kā Glābējs izdziedināja Jaira meitiņu? (Skat. 4. sadaļu.) Kā tikai dažu šādu pantu apdomāšana var bagātināt jūsu Svēto Rakstu studijas?

    • Kā Mormona Grāmata un Mācība un Derības ir palīdzējušas jums tuvināties Glābējam? (Skat. 5. sadaļu.) Kā citādi šīs svētās grāmatas ir jūs iespaidojušas? Apsveriet iespēju dalīties savā liecībā par šiem Svētajiem Rakstiem ar ģimenes locekļiem un citiem.

    Saistītās rakstvietas

    Jozuas 1:8; Salamana Pamācības 30:5; 1. Nefija 15:23–24; 2. Nefija 3:12; Almas 31:5; 37:44; Helamana 3:29–30; M&D 98:11

    Ieteikums studijām

    „Lasīt, studēt un pārdomāt nav viens un tas pats. Mēs lasām vārdus, un mums var rasties idejas. Mēs studējam un Svētajos Rakstos varam atklāt dažādus paraugus un sakarības. Taču, kad mēs gremdējamies pārdomās, mēs ieaicinām atklāsmes Garu. Manā izpratnē „gremdēties pārdomās” nozīmē — domāt un lūgt par to, ko esmu cītīgi lasījis un studējis Svētajos Rakstos” (Henrijs B. Airings, „Serve with the Spirit”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 60. lpp.)

    Atsauces

    1. „Reading the Scriptures”, Ensign, 1979. g. nov., 65. lpp.

    2. The Teachings of Howard W. Hunter, red. Klaids Dž. Viljamss (1997), 50. lpp.

    3. „Reading the Scriptures”, 64. lpp.

    4. The Teachings of Howard W. Hunter, 53.–54. lpp.

    5. The Teachings of Howard W. Hunter, 51. lpp.

    6. „Obedience” (uzruna Havaju reģiona konferencē, 1978. g. 18. jūn.), 3.–5. lpp., Baznīcas vēstures bibliotēka, Soltleiksitija; pēdējā rindkopa ir atrodama arī The Teachings of Howard W. Hunter, 52. lpp.

    7. „Eternal Investments” (uzruna BIS reliģijas pasniedzējiem, 1989. g. 10. febr.), 3. lpp.; si.lds.org.

    8. „Fear Not, Little Flock” (uzruna Brigama Janga universitātē, 1989. g. 14. martā), 2. lpp.; speeches.byu.edu.

    9. The Teachings of Howard W. Hunter, 51.–52. lpp.

    10. „Reading the Scriptures”, 64. lpp.

    11. „Reading the Scriptures”, 64.–65. lpp.

    12. „The Mission of the Church” (uzruna reģionu pārstāvju seminārā, 1990. g. 30. martā), 2. lpp.

    13. The Teachings of Howard W. Hunter, 54. lpp.

    14. „The Pillars of Our Faith”, Ensign, 1994. g. sept., 54. lpp.

    15. „Evidences of the Resurrection”, Ensign, 1983. g. maijs, 16. lpp.

    16. The Teachings of Howard W. Hunter, 55.–56. lpp.