Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums paziņoja: „Kā Viņa pienācīgi ordinētie apustuļi, mēs apliecinām, ka Jēzus ir dzīvais Kristus, nemirstīgais Dieva Dēls” (Dzīvais Kristus — Apustuļu liecība”, Ensign vai Liahona, 2000. g. apr., 3. lpp.). Šī studiju kursa laikā mēs esam studējuši par Jēzus Kristus mūžīgo misiju un praviešu liecības par Viņu. Caur Svēto Garu iegūstot personīgu liecību, ka Jēzus ir dzīvais Kristus, mēs esam gatavi dalīties ar citiem savās liecībās par Glābēju.
Pajautājiet studentiem, vai kāds no viņiem kādreiz ir bijis situācijā, kur bijis vienīgais Baznīcas loceklis vai vienīgais cilvēks, kurš ir gatavs pārstāvēt Baznīcas standartus. Aiciniet studentus atbildēt uz šādiem jautājumiem:
Kā jūs jutāties, kad šajā situācijā rīkojāties kā Jēzus Kristus sekotājs?
Miniet kādus būtiskus vai grūtus savas pieredzes aspektus?
Atgādiniet studentiem Mormona Grāmatas stāstu par Almu, kas tika pievērsts, pateicoties pravieša Abinadija mācībām. Pēc pievēršanās arī Alma sāka sludināt evaņģēliju. Mosijas 18. nodaļā mēs varam lasīt viņa mācības par kristību derību. Palūdziet kādu studentu skaļi nolasīt Mosijas 18:8–11. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi un atrast nostāju un rīcību, kas apliecina, ka cilvēks ir gatavs noslēgt un ievērot kristību derību. Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, norādiet uz frāzi 9. pantā — „stāvēt kā Dieva liecinieki visos laikos un visās lietās, un visās vietās”. Tad pajautājiet:
Ko nozīmē — stāvēt kā Dieva Tēva un Jēzus Kristus lieciniekam „visos laikos un visās lietās, un visās vietās”? (Mosijas 18:9.)
Parādiet šo eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu un aiciniet kādu no studentiem to skaļi nolasīt:
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Apustuļiem ir aicinājums un viņi ir ordinēti būt par īpašiem Kristus Vārda lieciniekiem visā pasaulē (skat. M&D 107:23), taču pienākums būt par liecinieku un liecināt par Kristu visos laikos un visās vietās attiecas uz visiem Baznīcas locekļiem, kas saņēmuši liecību no Svētā Gara” („Witnesses of Christ”, Ensign, 1990. g. nov., 30. lpp.).
Saskaņā ar eldera Ouksa teikto, kam ir pienākums liecināt par Jēzu Kristu? (Pārliecinieties, ka studenti atpazīst šo patieso principu: Visi Baznīcas locekļi ir noslēguši derību stāvēt kā Debesu Tēva un Jēzus Kristus liecinieki.)
Kā vēl bez savas pārliecības un liecības vārdiskas paušanas mēs varam stāvēt kā Kristus liecinieki? (Lai palīdzētu studentiem atbildēt uz šo jautājumu, aiciniet viņus studēt Mateja 5:14–16 un 3. Nefija 18:24.)
Parādiet šo eldera D. Toda Kristofersona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu un aiciniet kādu no studentiem to skaļi nolasīt:
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Kad Glābējs kalpoja Rietumu puslodē, Viņš deva pavēli: „Turiet augstu savu gaismu, lai tā spīd pasaulei. Lūk, Es esmu gaisma, ko jums būs turēt augstu — kā to jūs esat redzējuši Mani darām” (3. Mateja 5:14-16). Cilvēkiem vajadzētu mūsos saskatīt kaut ko no Jēzus Kristus. Tas, kā mēs rīkojamies, runājam, izskatāmies un pat domājam, atspoguļos Viņu un Viņa ceļus” („Becoming a Witness of Christ”, Ensign vai Liahona, 2008. g. marts, 60. lpp.).
Vai jūs esat redzējuši, kā citi rīkojas, runā vai izskatās, atspoguļojot savu ticību Jēzum Kristum?
Kā jūs ieteiktu rīkoties cilvēkam, lai pārvarētu nevēlēšanos vai bailes būt par Jēzus Kristus liecinieku?
Uz tāfeles uzrakstiet šādas frāzes:
Runāt par Kristu!
Priecāties par Kristu!
Sludināt par Kristu!
Pravietot par Kristu!
Rakstīt par Kristu!
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 2. Nefija 25:26 un palūdziet viņiem paskaidrot, kā cilvēks varētu dalīties savā liecībā par Jēzu Kristu, izmantojot uz tāfeles apkopotos paņēmienus. Lai veicinātu diskusiju, izmantojiet šo eldera D. Toda Kristofersona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Nefija frāze „mēs runājam par Kristu” [2. Nefija 25:26] nozīmē, ka sarunās un neformālos apstākļos mēs labprāt dalāmies savās sajūtās par Glābēju. Bieži tās ir situācijas, kurās aci pret aci atklātā un draudzīgā veidā mēs varam pārrunāt, kas Viņš ir un ko Viņš izdarīja un mācīja, mudinot arī citus mīlēt Viņu un sekot Viņam.
„Mēs priecājamies par Kristu” norāda, ka mēs dzīvojam ar pozitīvu skatījumu, kas atspoguļo mūsu ticību Kristum. Mēs zinām, ka „Viņa labvēlība ir pietiekama”, lai mēs tiktu izglābti no nāves un grēka un būtu pilnīgi Viņā (skat. Moronija 10:32–33). Lai arī mēs saskaramies ar vilšanos un pat traģēdijām, mēs zinām, ka, pateicoties Viņam, ir nodrošināta mūsu mūžīgā laime. Izstarojot savu ticību Jēzum Kristum, mēs parādām citiem, kas ir „bēdīgi un grūtsirdīgi”, kā rast mierinājumu Viņā (skat. Mateja 11:28–30).
„Mēs sludinām par Kristu” neapšaubāmi norāda uz pilnlaika un Baznīcas locekļu misionāru darbu, taču tas ietver arī to, ko mēs darām dievkalpojumos, Svētdienas skolas stundās un līdzīgos pasākumos, kuros studējam un gūstam norādījumus par Viņu. Daļu no mūsu liecināšanas par Viņu veido mūsu līdzdalība gan kā skolotājiem, gan studentiem. …
„Mēs pravietojam par Kristu” nozīmē, ka mēs paužam savu liecību par Viņu ar Gara spēku (skat. 1. korintiešiem 12:3). „Jēzus liecība ir pravietojuma gars” (Jāņa atkl. 19:10). Tāpat kā tie, kas senatnē pravietoja par Viņa pirmo atnākšanu, arī mēs vārdos un darbos apstiprinām Viņa Otro atnākšanu. …
„Un mēs rakstām saskaņā ar mūsu pravietojumiem” norāda uz gudrību, kas slēpjas, pastāvīgi pierakstot savu liecību par Kristu. Mēs saprotam, ka liecības, kuras mēs sniedzam, ir „ierakstītas debesīs eņģeļiem, ko raudzīties, un tie priecājas par [mums]” (M&D 62:3). Mūsu pašu pēcnācēji un citi var raudzīties un gūt prieku no mūsu liecības par Kristu, kas rakstīta jeb pierakstīta viņu labumam („Becoming a Witness of Christ”, Ensign, 2008. g. marts, 62.–63. lpp.).
Noslēdzot šo stundas daļu, mudiniet studentus apsvērt vienu no punktiem, kas uzrakstīti uz tāfeles, un noteikt mērķi, ko viņi darīs, lai kļūtu par stiprākiem Jēzus Kristus lieciniekiem.
Liecināšana par Jēzu Kristu
Lūdziet studentus atskatīties uz šajā semestrī apgūto un nosaukt dažas Jēzus Kristus lomas un dažas studiju kursa laikā pārrunātās tēmas par Viņu. Apkopojiet studentu atbildes uz tāfeles. (Viņa lomas var būt Aizstāvis, Glābējs, Izpircējs, Pirmdzimtais, Vienpiedzimušais, Jehova, Mesija, Radītājs. Tēmas var būt šādas: Jēzus Kristus centrālā loma Dieva plānā; Viņa pirmsmirstīgā kalpošana; Viņš tiešām dzīvo; Viņa pēcmirstīgā kalpošana; Otrā atnākšana; Viņa valdīšana Tūkstošgadē; Viņa evaņģēlija atjaunošana; Viņa vadība Baznīcā un Viņš ir pasaules Gaisma un Dzīvība.)
Lejupielādējiet un parādiet video ierakstu ar šo prezidenta Gordona B. Hinklija (1910–2008) izteikumu, kurā viņš dalījās savā liecībā par Jēzu Kristu. Ja video nav pieejams latviešu valodā, palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt viņa izteikumu.
Attēls
Prezidents Gordons B. Hinklijs
„Jēzus ir mans draugs. Neviens cits man nav devis tik daudz. „Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem” (Jāņa 15:13). Viņš atdeva Savu dzīvību par mani. Viņš pavēra ceļu uz mūžīgo dzīvi. Vienīgi Dievs to varēja izdarīt. Es ceru, ka tieku uzskatīts par cienīgu būt Viņa draugs.
Viņš ir mans paraugs. Tas, kā Viņš dzīvoja, tas, kā Viņš kalpoja absolūtā nesavtībā, tas, kā Viņš meklēja tos, kam bija grūtības, Viņa pēdējais upuris — tas viss man ir piemērs. …
Viņš ir mans skolotājs. Neviens cits nekad nav runājis tik brīnumainā valodā. …
Viņš ir mans dziedinātājs. Es apbrīnoju Viņa ārkārtīgos brīnumus. …
Viņš ir mans vadītājs. Es esmu pagodināts, ka esmu viens no tiem daudzajiem, kas mīl Viņu un kas ir sekojuši Viņam šo divu tūkstošu gadu laikā, kas pagājuši kopš Viņa dzimšanas. …
Viņš ir mans Glābējs un Pestītājs. Sāpēs un neizsakāmās ciešanās atdodot Savu dzīvību, Viņš ir pasniedzis Savu roku, lai paceltu mani un ikvienu no mums, un visus Dieva dēlus un meitas no mūžīgās tumsības bezdibeņa, kas nāk pēc nāves. …Mana pateicība nav izsakāma. Es mūžīgi pateikšos Tas Kungam.
Viņš ir mans Dievs un mans Ķēniņš. No mūžības uz mūžību Viņš vadīs un valdīs kā ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs. Viņa valdīšanai nebūs gala. Viņa godība nekad nezudīs” („My Testimony”, Ensign, 2000. g. maijs, 71. lpp.).
Piedāvājiet studentiem šādu situāciju: „Ja kāds jums pajautātu, kas tieši jums liek ticēt Jēzum Kristum, kādus trīs vai četrus iemeslus jūs vēlētos visvairāk uzsvērt?” Dodiet studentiem laiku pierakstīt savus iemeslus. Pēc tam aiciniet studentus pa pāriem dalīties savās atbildēs vienam ar otru. Mudiniet viņus pārrunāt, kāpēc viņi izvēlējās tieši šos iemeslus, kā arī pieredzes, kas ir stiprinājušas viņu izpratni un mīlestību pret Glābēju. Pēc pietiekami ilga laika pajautājiet studentiem, vai kāds no viņiem varētu dalīties savā liecībā par Jēzu Kristu ar klasi.
Noslēgumā sniedziet savu liecību par dzīvā Kristus mūžīgo kalpošanu. Apdomājiet paust savu pateicību par tām daudzajām būtiskajām lomām, kuras Tas Kungs, Jēzus Kristus, ir pildījis laika gaitā. Pēc tam uzdodiet studentiem šādu uzdevumu: šī kursa noslēgumā pārdomājiet, kurš no jums zināmiem cilvēkiem tiktu stiprināts, uzklausot jūsu liecību par Glābēju. Nākamās nedēļas laikā un turpmāk izlemiet, ko jūs ietekmēsiet un kā jūs dalīsities savā liecībā.