27. stunda: Jēzus Kristus ir pasaules gaisma, dzīvība un cerība
27. stunda
Jēzus Kristus ir pasaules gaisma, dzīvība un cerība
Ievads
Jēzus Kristus „ir pasaules gaisma, dzīvība un cerība” („Dzīvais Kristus — apustuļu liecība”, Ensign vai Liahona, 2000. g. apr., 3. lpp.). Šī stunda palīdzēs studentiem saprast, ka, nākot pie Kristus, viņi saņems pieaugošu cerību uz mūžīgo dzīvi un viņiem būs lielāka apņēmība izturēt dzīves grūtības.
Nolasiet tālāk doto prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, Augstākā prezidija locekļa, izteikumu. Palūdziet klases audzēkņiem klausīties un noteikt, kādi apstākļi cilvēkam var likt justies tā, it kā viņu ieskautu tumsa:
Attēls
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs
„Manā birojā ir kāda man ļoti dārga glezna ar nosaukumu Durvis uz apgaismību. To gleznojis mans draugs, dāņu mākslinieks Johans Bentins, kurš bija pirmais staba prezidents Kopenhāgenā, Dānijā.
Gleznā ir attēlota tumša istaba ar atvērtām durvīm, pa kurām iespīd gaisma. Interesanti šķiet tas, ka caur durvīm plūstošā gaisma neizgaismo visu istabu — tikai vietu durvju priekšā.
Manā izpratnē gaisma un tumsa šajā gleznā ir kā metafora dzīvei. Tā ir daļa no mūsu mirstīgā stāvokļa — dažkārt justies tā, it kā mūs ieskautu tumsa. Iespējams, esam zaudējuši kādu tuvinieku; var gadīties, ka bērns ir noklīdis no ceļa; esam izdzirdējuši baisu medicīnisku diagnozi; mums var būt grūtības atrast darbu, un mūs nomāc šaubas vai bailes, vai arī mēs jūtamies vientuļi vai nemīlēti.
Taču, kaut arī jūtam, ka esam zaudējuši virzienu pašreizējos apstākļos, Dievs apsola mums cerību, ko sniedz Viņa gaisma — Viņš apsola izgaismot ceļu mūsu priekšā un parāda mums izeju no tumsas” („Cerība, ko sniedz Dieva gaisma” (konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 70. lpp.)
Kādi apstākļi cilvēkam var likt justies tā, it kā viņu ieskautu tumsa?
Ko, saskaņā ar prezidenta Uhtdorfa teikto, Dievs var darīt, kad mūs pārņem šādas izjūtas?
Kad studenti sniedz savas atbildes, paskaidrojiet, ka šī stunda veltīta tam, kā mēs varam saņemt Dieva gaismu un cerību, neskatoties uz savas dzīves apstākļiem.
Lūdziet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 1:1–5. Aiciniet audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādiem vārdiem un frāzēm Jānis raksturoja Glābēju. Kad studenti būs atbildējuši, uz tāfeles uzrakstiet šādu mācību: Jēzus Kristus ir pasaules gaisma.
Lai palīdzētu studentiem labāk saprast šo mācību, lūdziet viņus klusām izlasīt Jāņa 1:6–9. Tad pajautājiet:
Ko šie panti māca par Jēzus Kristus kā pasaules gaismas lomu?
Kā 9. panta zemteksta piezīmes palīdz jums saprast, kā Jēzus var būt pasaules gaisma visiem cilvēkiem?
Pastāstiet studentiem, ka Svētajos Rakstos gaismu, „kas apspīd katru cilvēku” (Jāņa 1:9), jeb Kristus gaismu „dažkārt dēvē par Tā Kunga Garu, Dieva Garu, Kristus Garu vai Dzīvības gaismu” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes [2005], 93. lpp.). Kristus gaisma ir raksturota Mācības un Derību 88. nodaļā.
Dodiet studentiem uzdevumu strādāt pāros. Palūdziet viņus studēt Mācības un Derību 88:6–13 un atrast, kādā ziņā Jēzus Kristus ir gaismas un dzīvības avots. Pēc pietiekami ilga laika uzdodiet šādus jautājumus:
Kā Kristus gaisma ietekmē visas Debesu Tēva radības?
Saskaņā ar šajos pantos pierakstītajiem patiesajiem principiem, ko Kristus gaisma var darīt cilvēka labā?
Kādēļ ir svarīgi zināt, ka gaisma, kas pārvalda Visumu, ir tā pati „gaisma, kas atdzīvina jūsu saprašanu”? (M&D 88:11.)
Parādiet šo prezidenta Dītera F. Uhtdorfa izteikumu un aiciniet kādu no studentiem to skaļi nolasīt:
Attēls
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs
„Dieva gaisma ir reāla. Tā ir pieejama visiem! Tā dod dzīvību pilnīgi visam [skat. M&D 88:11–13]. Tā spēj mazināt sāpes, ko izraisa visdziļākie ievainojumi. Tā var kļūt par dziedinošu balzamu vientuļām un sirgstošām dvēselēm. Tā var iedēstīt spožas cerības sēkliņu pat visdrūmākajā izmisumā. Tā var izgaismot dziļāko ciešanu ielejas. Tā var izgaismot ceļu mūsu priekšā un izvest mūs cauri vistumšākajai naktij jaunas rītausmas apsolījumā.
Saskaņā ar prezidenta Uhtdorfa teikto, kādas svētības var saņemt no tās gaismas, kuru Tēvs Debesīs mums piedāvā caur Jēzu Kristu?
Kad jūs esat pieredzējuši tās svētības, par kurām runāja prezidents Uhtdorfs?
Uzrakstiet uz tāfeles šādu nepabeigtu izteikumu:
Pasaules Gaisma dod …
Aiciniet studentus izlasīt Mācības un Derību 88:13, meklējot vārdus vai frāzes, ar kuriem pabeigt uz tāfeles uzrakstīto izteikumu. Pavaicājiet:
Kā Glābēja pasaules gaismas loma attiecas uz Viņa kā pasaules dzīvības lomu?
Kā gaisma ir saistīta ar dzīvību? (Jūs varat norādīt, ka Jēzus ir „pasaules dzīvība, jo Viņa augšāmcelšanās un Viņa Izpirkšana izglāba mūsu no fiziskās un garīgās nāves” [Dallin H. Oaks, „The Light and Life of the World”, Ensign, 1987. g. nov., 65. lpp.]).
Kas notiku, ja Glābēja gaisma un spēks pārstātu visu stiprināt? (Nebūtu vairāk dzīvības.)
Paskaidrojiet, ka Svētie Raksti apliecina, ka Jēzus burtiskā nozīmē ir pasaules gaisma. Kad Glābējs nomira, trīs dienas valdīja tumsa, simbolizējot, ka pasaules gaisma pasauli ir atstājusi (skat. 3. Nefija 8:20–23). No otras puses, līdz ar Glābēja dzimšanu parādījās zvaigzne un liela gaisma debesīs, kā arī trīs dienas valdīja tikai gaisma (skat. Helamana 14:3–5; 3. Nefija 1:15, 21).
Paskaidrojiet studentiem, ka vārdam cerība var būt vairākas nozīmes. Jēzus Kristus evaņģēlija kontekstā cerība ir „paļāvīga gaidīšana un ilgas pēc apsolītajām taisnīguma svētībām” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Cerība”; scriptures.lds.org). Glābēju dažkārt dēvē par „pasaules cerību”, jo caur Viņu mēs saņemam apsolītās taisnīguma svētības” („Dzīvais Kristus — apustuļu liecība”, Ensign vai Liahona, 2000. g. apr., 3. lpp.).
Parādiet šos jautājumus un Svēto Rakstu atsauces vai uzrakstiet tās uz tāfeles:
Sadaliet studentus mazās grupās. Aiciniet grupas studēt katru rakstvietu, meklēt svarīgus vārdus un frāzes par cerību un pārrunāt viņu atbildes uz šiem jautājumiem. Pēc pietiekami ilga laika lūdziet grupas formulēt vienu vai divus izteikumus, kurā ietverts kopsavilkums tam, ko viņi iemācījušies par cerību. Aiciniet grupas dalīties savās atbildēs ar pārējiem audzēkņiem. Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka cerība ir pārliecība, ka caur Jēzus Kristus Izpirkšanu un paklausību baušļiem mēs saņemsim Dieva apsolītās svētības, tajā skaitā, mūžīgo dzīvi. Ja atliek laiks, jūs varat pārrunāt šādus jautājumus:
Kādas sajūtas jums raisa vārds droši frāzē — „var droši cerēt uz labāku pasauli” (Etera 12:4)? (Pārliecību, paļāvību vai noteiktību. Jūs varat ieteikt, lai studenti pieraksta šo frāzi savu Svēto Rakstu lappuses malā, līdzās Etera 12:4.)
Kā, saskaņā ar šajos pantos pierakstīto, cerība var būt „enkurs cilvēku dvēselēm” un palīdzēt mums būt „drošiem un nelokāmiem, vienmēr labu darbu pārpilniem”? (Etera 12:4.)
Parādiet šo izteikumu un lūdziet kādu no studentiem to skaļi nolasīt:
„Kad mums ir cerība, mēs paļaujamies uz Dieva apsolījumiem. Mums ir klusa pārliecība: ja mēs darām „taisnības darbus”, mēs saņemsim „savu algu, patiesi mieru šajā pasaulē un mūžīgo dzīvi nākamajā pasaulē” (M&D 59:23). Mormons mācīja, ka šāda cerība rodas, vienīgi pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai [skat. Moronija 7:41].” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes [2005], 22. lpp.)
Kāpēc mūsu ticība Jēzum Kristum un Viņa īstenotajai Izpirkšanai ir ļoti būtiska patiesas cerības veidošanā? Kā tas jums palīdz saprast, kāpēc Jēzus Kristus ir pasaules cerība? (Kad mēs ceram uz Jēzu Kristu, mēs varam raudzīties pāri savām grūtībām un ciešanām un koncentrēties uz tām svētībām, kas pieejamas caur Viņa īstenoto Izpirkšanu, piemēram, augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvi.)
Ko tu varētu darīt, lai šajā dzīvē dzīvotu ar lielāku cerību?
Ja Svētais Gars jūs mudina, jūs varat studentiem palūgt dalīties ar kādu brīdi viņu dzīvē, kad viņu cerība uz augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvi caur Jēzu Kristu bijusi svētība viņiem vai citiem.