11. stunda: Jēzus Kristus gāja apkārt, labu darīdams
11.stunda
Jēzus Kristus gāja apkārt, labu darīdams
Ievads
Vēstījumā „Dzīvais Kristus — apustuļu liecība” ir mācīts, ka „[Jēzus] „gāj[a] apkārt labu darīdams” (Apustuļu darbi 10:38), tomēr par to saņēma nicinājumu” (Ensign vai Liahona, 2000. g. apr., 2. lpp.). Kā Jēzus Kristus mācekļiem, mums ir jāseko Viņa piemēram, darot labu, neskatoties uz iespējamību tikt vajātiem. Šajā stundā studenti pārrunās, kāpēc mums būtu jāizturas pret tiem, kas dara mums pāri mūsu uzskatu dēļ, ar tādu pašu mīlestību un cieņu, kādu Jēzus izrādīja Saviem vajātājiem. Kad sekosim Glābēja paraugam, mēs tiksim svētīti ar drosmi, lai dzīvotu saskaņā ar savu ticību un aizsargātu to, un mēs spēsim palīdzēt citiem tuvināties Tam Kungam.
Roberts D. Heilzs, „Christian Courage: The Price of Discipleship” Kristieša drosme — prasība mācekļiem), Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 72.–75. lpp.
Kad jūs domājat par Glābēja priekšzīmīgo dzīvi, kas no visa labā, ko Viņš izdarīja mirstīgajā dzīvē, jums šķiet visievērojamākais?
Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, nolasiet (vai atstāstiet saviem vārdiem) šo stāstu, ko pastāstīja elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma par divām māsām misionārēm:
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
„Paužot apbrīnu un iedrošinājumu katram, kam būs jāpaliek nelokāmam šajās pēdējās dienās, es saku visiem un īpaši Baznīcas jauniešiem: ja jūs vēl neesat to pieredzējuši, vienu dienu jums būs jāaizstāv sava ticība vai, iespējams, pat jāiztur kādi personīgi apvainojumi tikai tāpēc, ka esat Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas loceklis. Šādos brīžos jums būs vienlaikus jābūt drosmīgiem un laipniem.
Piemēram, kāda māsa misionāre nesen man uzrakstīja: „Es ar pārinieci redzēju kādu vīru pilsētas skvērā sēžam uz soliņa un ēdam pusdienas. Kad tuvojāmies viņam, viņš pacēla galvu un pamanīja mūsu vārda nozīmītes. Ar briesmīgu skatienu viņš pielēca kājās un pacēla savu roku, lai man sistu. Es paguvu izvairīties no sitiena, taču viņš tūlīt sāka spļaut ēdienu uz mani un lamāties viszemiskākajā veidā. Mēs devāmies prom, neko nesakot. Es slaucīju ēdienu no savas sejas un sajutu, kā man pa pakausi iemet ar kartupeļu biezeni. Dažreiz ir grūti būt misionāram, jo tobrīd es vēlējos doties atpakaļ, satvert šo nelielā auguma vīru un teikt: „KO TU IEDOMĀJIES!” Taču es to neizdarīju”” („The Cost—and Blessings—of Discipleship”, Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 6. lpp.).
Lūdziet studentus klusībā izlasīt Mateja 5:43–47 un sameklēt principu, ko Jēzus mācīja Savā Kalna sprediķī un saskaņā ar kuru šīs māsas misionāres rīkojās. (Jūs varētu ieteikt studentiem, ka, lasot šos pantus, viņi varētu pielietot Svēto Rakstu studēšanas prasmi: vārda aizvietošana, lai padarītu personiskāku šo pantu vēstījumu. Lai vingrinātos šīs prasmes pielietošanā, studentiem būtu jāaizvieto vārdi jūs un jums ar savu vārdu.)
Kādu principu Jēzus mācīja šajos pantos? (Studenti varētu lietot atšķirīgus vārdus, taču viņiem būtu jānosaka šāds princips: Ja mēs vēlamies rīkoties saskaņā ar Jēzus Kristus mācībām, mums ir jāiemācās mīlēt savus ienaidniekus un jābūt laipniem pret tiem, kas mūs vajā.)
Kāpēc ir grūti dzīvot saskaņā ar šo evaņģēlija principu?
Paskaidrojiet: lai arī daudzi cilvēki Galilejā un Jūdejā pieņēma Glābēju, un daudzi uzlūkoja Viņa labos darbus kā pierādījumu Viņa dievišķumam, citi nicināja un vajāja Viņu par Viņa labajiem darbiem.
Uz tāfeles, zem frāzes „Jēzus gāja apkārt labu darīdams”, uzrakstiet šīs Svēto Rakstu rakstvietas:
Sadaliet klases audzēkņus mazās grupās un katrai grupai uzdodiet izstudēt vienu no minētajām rakstvietām. Lūdziet studentus katrā rakstvietā noteikt labo darbu, ko izdarīja Jēzus, un to, kā cilvēki uz to atsaucās. Pēc pietiekama laika lūdziet studentus pastāstīt, ko viņi ir atklājuši. Norādiet, ka šajās rakstvietās atklājas noteikts paraugs Tā Kunga dzīvē, no kura mēs varam mācīties. Uzdodiet šādu jautājumu:
Kā, pēc jūsu novērojumiem, Glābējs atbildēja uz vajāšanām, ar kurām saskārās?
Mudiniet studentus iztēloties savā prātā notikumu, kas aprakstīts rakstvietā, kuru viņi studēja. Tad pajautājiet:
Kādas domas vai sajūtas jums būtu bijušas, ja jūs būtu klāt šajā notikumā ar Jēzu?
Ko, jūsuprāt, Jēzus vēlētos, lai jūs mācītos no Viņa vārdiem un rīcības šajā notikumā? (Studenti varētu noteikt šādu principu: Kad mēs centīsimies sekot Glābēja paraugam, darot labu, mums dažreiz būs jāsaskaras ar vajāšanām.)
Pasakiet studentiem, ka Savā Kalna sprediķī Jēzus Kristus ieteica Saviem mācekļiem, kā reaģēt, kad viņi tiek vajāti. Pārrakstiet uz tāfeles tālāk doto frāzi un Svēto Rakstu norādes un uzdodiet katram studentam izlasīt vismaz vienu no rakstvietām. Lūdziet studentus noteikt izlasītajā rakstvietā principu, ko mācīja Jēzus un kas varētu vadīt viņus viņu saskarsmē ar citiem.
Pēc pietiekama laika lūdziet studentus paskaidrot viņu atrastos principus un to, kā tie attiecas uz mūsu attiecībām ar citiem cilvēkiem. Kad studenti stāsta principus, ko ir noteikuši Mateja 5:21–24, jūs varētu norādīt, ka 3. Nef. 12:22 un Džozefa Smita tulkojumā, Mateja 5. nodaļā, ir izlaisti vārdi „bez iemesla” (Mateja 5:22). (Kad studenti atbild, uzsveriet šo patiesību: Debesu Tēvs sagaida, ka tad, kad tiekam vajāti par saviem uzskatiem, mēs sekosim Jēzus Kristus paraugam.)
Parādiet šos apgalvojumus, ko teikuši elders Džefrijs R. Holands un elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
„Kristus sekotājiem vajadzētu rādīt pieklājības un laipnības paraugu. Mums vajadzētu mīlēt visus cilvēkus, uzmanīgi ieklausīties citos un izrādīt interesi par viņu sirsnīgajiem uzskatiem. Var gadīties, ka mēs viņiem nepiekrītam, taču mums nevajadzētu būt nelaipniem. Mūsu nostājai un diskusijām par strīdīgām tēmām nevajadzētu novest līdz strīdiem. Mums būtu jābūt gudriem, izskaidrojot savu nostāju un pastāvot par to, un mēģinot ietekmēt citus. …
Pārrunājiet ar studentiem izaicinājumus un svētības, kas rodami, sekojot eldera Holanda un eldera Ouksa padomam. Tad lūdziet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 5:9–12.
Saskaņā ar šiem pantiem, kādus solījumus Jēzus deva, lai atvieglotu reaģēšanu kristīgā veidā, kad mēs tiekam vajāti par saviem reliģiskajiem uzskatiem?
Lūdziet studentus apdomāt, kā viņi varētu pielietot vienu vai vairākas Glābēja mācības no Kalna sprediķa kādā no pašreizējām savām attiecībām vai kā viņi būtu varējuši tās pielietot kādā no iepriekšējām pieredzēm. Pajautājiet, vai kāds students vēlētos dalīties savās domās ar pārējiem audzēkņiem.
Iedodiet katram studentam tālāk dotā apgalvojuma kopiju, ko teicis elders Roberts D. Heilzs no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Elders Roberts D. Heilzs
„Daži cilvēki kļūdaini uzskata, ka tāda reakcija kā klusēšana, lēnprātība, piedošana un pazemīgas liecības sniegšana liecina par pasivitāti vai vājumu. Taču, lai „mīl[ētu] savus ienaidniekus un lū[gtu] Dievu par tiem, kas [mūs] vajā” (Mateja 5:44), ir nepieciešama ticība, spēks un, vairāk par visu, kristīga drosme. …
Kad mēs neatriebjamies — kad mēs pagriežam otru vaigu un pretojamies dusmām —, tad arī mēs rīkojamies saskaņā ar Glābēja paraugu. Mēs izrādām Viņa mīlestību, kas ir vienīgais spēks, ar kuru var savaldīt pretinieku un atbildēt mūsu apsūdzētājiem, neapsūdzot viņus pretī. Tā nav vājība. Tā ir kristīga drosme. …
Kad atbildēsim citiem, katrs gadījums būs citādāks. Par laimi, Tas Kungs pazīst mūsu apsūdzētāju sirdis un zina, kā mēs visefektīvāk varam viņiem atbildēt. Kad patiesi mācekļi meklē vadību no Gara, viņi saņem iedvesmu, kas piemērota katrai situācijai. Un katrā situācijā patiesi mācekļi atbild tādos veidos, kas aicina Tā Kunga Garu. …
Kā patiesiem mācekļiem, mums vispirms ir jārūpējas par citu labklājību, nevis sevis attaisnošanu. Jautājumi un kritika dod mums iespēju sniegties pretī citiem un parādīt, ka viņi ir svarīgi mūsu Debesu Tēvam un mums. Mūsu mērķim vajadzētu būt — palīdzēt viņiem saprast patiesību, nevis aizstāvēt savu ego vai iegūt punktus teoloģiskās debatēs. Mūsu sirsnīgās liecības ir visspēcīgākā atbilde, ko varam sniegt saviem apsūdzētājiem” („Christian Courage: The Price of Discipleship” (Kristieša drosme — prasība mācekļiem), Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 72., 73.–74. lpp.).
Dodiet studentiem laiku izlasīt un atzīmēt eldera Heilza mācītos principus. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir uzzinājuši. Ja nepieciešams, pārrunājiet dažus vai visus tālāk dotos jautājumus:
Kā mūsu rīcība pret citiem cilvēkiem var ietekmēt viņu attiecības ar Dievu? (Palīdziet studentiem noteikt šādu principu: Kad mēs sekojam Kristus piemēram, atsaucoties ar mīlestību un laipnību pret tiem, kas pretojas mums, mēs varam stiprināt viņu un arī savas attiecības ar Dievu.)
Kā izturēšanās pret citiem šādā veidā ir daļa no kristību derības, ko esam noslēguši ar Debesu Tēvu? (Tas ir viens svarīgs veids, kā stāvēt kā Dieva lieciniekiem visos laikos, visās lietās un visās vietās [skat. Mosijas 18:9].)
Pajautājiet studentiem, vai viņiem ir bijušas tādas pieredzes, kad, sekojot Glābēja piemēram un mācībām, viņi ir varējuši palīdzēt kādam citam tuvināties Tam Kungam. Lūdziet dažus studentus dalīties savās pieredzēs.
Mudiniet studentus pārskatīt savas attiecības ar citiem, noteikt kādas attiecības, kuras varētu uzlabot, un uzrakstīt, kā viņi pielietos šodien pārrunātos principus šajās attiecībās.