„[Jēzus Kristus] uzcēlās no mirušiem „kā pirmais no mirušajiem” (1. korintiešiem 15:20). Kā Augšāmceltais Kungs — Viņš apciemoja tos, ko bija mīlējis Savas dzīves laikā” („Dzīvais Kristus — apustuļu liecība”, Ensign vai Liahona, 2000. g. apr., 3. lpp.). Šī stunda mācīs par doktrīnu un notikumiem, kas saistīti ar Jēzus Kristus Augšāmcelšanos. Kad studenti padziļina savu izpratni un liecību par Augšāmcelšanos, viņi iegūst perspektīvu un cerību, saskaroties ar laicīgās dzīves grūtībām.
Parādiet šo pravieša Džozefa Smita (1805–1844) izteikumu un aiciniet kādu no studentiem to nolasīt:
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
„Mūsu reliģijas pamatprincipi ir apustuļu un praviešu liecība par Jēzu Kristu — ka Viņš nomira, tika apglabāts un trešajā dienā augšāmcēlās, un uzkāpa Debesīs; un viss pārējais, kas attiecas uz mūsu reliģiju, tam ir tikai pielikumi” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 50. lpp.).
Pārrunājiet ar studentiem šādus jautājumus:
Kāpēc, jūsuprāt, visi evaņģēlija principi ir „pielikumi” Jēzus Kristus nāvei, apglabāšanai un Augšāmcelšanai?
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Jesajas 25:8; Mosijas 16:7–8 un Almas 33:22, meklējot, ko senie pravieši pravietoja par Jēzus Kristus Augšāmcelšanos. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši.
Pārzīmējiet uz tāfeles šādu tabulu.
Pateicoties tam, ka Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem, …
Aiciniet pusi no audzēkņiem studēt rakstvietas, kas sniegtas tabulas kreisajā slejā, meklējot, kādas svētības mēs saņemam, pateicoties Jēzus Kristus Augšāmcelšanai. Aiciniet otru pusi audzēkņu studēt rakstvietas, kas sniegtas tabulas labajā slejā, meklējot, kas notiktu, ja Jēzus nebūtu augšāmcēlies no mirušajiem. Pēc pietiekama laika lūdziet dažus brīvprātīgos paskaidrot, ko viņi ir uzzinājuši. Palīdziet studentiem noteikt doktrīnu, kas mācīta šajās rakstvietās, uzdodot šādus jautājumus:
Saskaņā ar 1. korintiešiem 15:20, apustulis Pāvils paziņoja, ka Jēzus bija „pirmais no mirušajiem”. Ko šī frāze nozīmē? (Jēzus bija pirmais, kurš augšāmcēlās.)
Kā jūs apkopotu vispārējo svētību, kuru mēs saņemam, pateicoties tam, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās? (Studentiem vajadzētu paust šādu doktrīnu: Pateicoties Jēzus Kristus Izpirkšanai un Augšāmcelšanai, visi tie, kas piedzimuši mirstībā, tiks augšāmcelti.)
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt šos prezidenta Hovarda V. Hantera (1907–1955) un prezidenta Mariona G. Romnija (1897–1988), no Augstākā prezidija, izteikumus:
Attēls
Prezidents Hovards V. Hanters
„Bez Augšāmcelšanās Jēzus Kristus evaņģēlijs kļūst par gudru izteikumu un šķietami neizskaidrojamu brīnumu izklāstījumu, taču tad šiem izteikumiem un brīnumiem nebūtu augstākā triumfa. Nē, augstākais triumfs slēpjas augstākajā brīnumā: pirmo reizi cilvēces vēsturē kāds, kurš bija miris, pats augšāmcēlās, lai dzīvotu nemirstībā. Viņš bija Dieva Dēls, mūsu nemirstīgā Tēva Debesīs — Dēls, un viņa triumfs pār fizisko un garīgo nāvi ir tās labās vēstis, par kuru būtu jāvēsta ikvienam kristietim” (Howard W. Hunter, „An Apostle’s Witness of the Resurrection”, Ensign, 1986. g. maijs, 16. lpp.).
Attēls
Prezidents Marions G. Romnijs
„Viņš ir augšāmcēlies, Viņš nav šeit” (Marka 16:6.) Šie vārdi, tik daiļrunīgi savā vienkāršībā, pasludināja visnozīmīgāko notikumu fiksētajā vēsturē” (Marion G. Romney, „The Resurrection of Jesus”, Ensign, 1982. g. maijs, 6. lpp.).
Kāpēc, jūsuprāt, Jēzus Kristus Augšāmcelšanās ir „visnozīmīgākais notikums fiksētajā vēsturē”?
Kādas domas un sajūtas jūs pārņem, zinot, ka, pateicoties Jēzus Kristus Augšāmcelšanai, visi Debesu Tēva bērni, kas dzimuši uz Zemes, tiks augšāmcelti?
Paskaidrojiet, ka Augšāmcelšanās izpērk mūs ne tikai no fiziskās nāves, bet arī no garīgās nāves. Ja nebūtu Augšāmcelšanās, tad visi cilvēki galu galā kļūtu kā velns (skat. 2. Nefija 9:6–9).
Lieciniet, ka Jēzus Kristus Augšāmcelšanās pabeidza Izpirkšanu un padarīja par iespējamu Dieva bērnu atgriešanos Viņa klātbūtnē.
Uzdodiet katram studentam vienu vai divas no tabulas rindiņām. Uzdodiet viņiem studēt rakstvietas uzdotajās rindiņās un atrast, ko apmeklēja augšāmceltais Glābējs. Pēc pietiekami ilga laika palūdziet studentiem pastāstīt to, ko viņi ir atraduši. Ņemot vērā ierobežoto laiku, mudiniet studentus izteikties īsi. Tad pārrunājiet šādus jautājumus:
Ko šajā aktivitātē jūs iemācījāties par daudzajiem augšāmceltā Jēzus Kristus parādīšanās gadījumiem un ko katrs no cilvēkiem piedzīvoja?
Papildus šīm rakstvietām, kādi vēl liecinieki augšāmceltajam Jēzum Kristum atrodami Svētajos Rakstos? (Studenti var minēt nefijiešu lieciniekus vai pravieti Džozefu Smitu.)
Kādēļ ir svarīgi zināt, ka augšāmceltajam Glābējam ir daudzi liecinieki? (Pārliecinieties, ka studenti saprot šo patieso principu: Tā kā daudzi cilvēki ir bijuši liecinieki augšāmceltajam Jēzum Kristum, mums var būt pārliecība, ka Viņš dzīvo un ka arī mēs atkal dzīvosim pēc nāves.)
Lai palīdzētu studentiem labāk saprast Glābēja Augšāmcelšanās doktrināro ietekmi un to, kāpēc, atbilstoši Džozefa Smita mācītajam, visi pārējie principi ir tikai pielikumi Jēzus Kristus nāvei un augšāmcelšanai, iedodiet katram studentam eldera D. Toda Kristofersona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikuma kopiju. Palūdziet kādam studentam nolasīt šo izteikumu.
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Ja Jēzus patiesībā burtiski augšāmcēlās, tad tas nozīmē, ka Viņš ir dievišķa būtne. Nevienam mirstīgam cilvēkam nav spēju pēc nāves atkal atdzīvoties. Tā kā Jēzus augšāmcēlās, Viņš nevarēja būt tikai galdnieks, skolotājs, mācītājs vai pravietis. Tā kā Jēzus augšāmcēlās, Viņam bija jābūt Dievam, patiesi Tēva Vienpiedzimušajam Dēlam.
Līdz ar to tas, ko Viņš mācīja, ir taisnība; Dievs nevar melot [skat. Ēnosa 1:6].
Līdz ar to Viņš bija Zemes Radītājs, kā Viņš to teica [piemēru skat. 3. Nefija 9:15].
Līdz ar to debesis un elle ir īsta, kā Viņš to mācīja [skat., piemēram, M&D 76. nod.].
Līdz ar to garu pasaule, kuru Viņš apciemoja pēc Savas nāves, pastāv [skat. M&D 138. nod.].
Līdz ar to Viņš atgriezīsies, kā teica eņģeļi [skat. Apustuļu darbi 1:10–11] un „personiski valdīs uz zemes” [Ticības apliecinājumi 1:10; skat. arī Svēto Rakstu ceļvedis „Kristus valdīšana Tūkstošgadē”].
Līdz ar to Augšāmcelšanās un Pēdējā tiesa būs visiem [skat., piemēram, 2.Nefija 9:15].
Ņemot vērā Kristus Augšāmcelšanās īstenumu, šaubām par Tēva, — kurš deva Savu Vienpiedzimušo Dēlu pasaules glābšanai, — visvarenību, viszinību un labsirdību nav pamata. Šaubām par dzīves mērķi un jēgu nav pamata. Jēzus Kristus īstenībā ir vienīgais vārds un ceļš, caur kuru cilvēce var saņemt glābšanu. Kristus labvēlība ir īsta, sniedzot gan piedošanu, gan attīrīšanu grēciniekam, kurš ir nožēlojis grēkus. Ticība patiesi ir kaut kas vairāk nekā tikai iedomas vai prāta izgudrojums. Pastāv galīga un universāla patiesība, tāpat kā objektīvi un nemainīgi morāles standarti, kā Viņš to mācīja.
Ir absolūti nepieciešams nožēlot ikvienu Viņa likumu vai baušļu pārkāpumu. Glābēja brīnumi ir īsti, tāpat kā Viņa solījums Saviem mācekļiem, ka viņi var paveikt tos pašus darbus un pat vēl lielākus [skat. Jāņa 14:12]. … Ņemot vērā Kristus Augšāmcelšanās īstenumu, nāve nav mūsu beigas, un, „ja arī mūsu āda būs saplosīta gabalos un mēs būsim bez miesas palikuši, mēs tomēr skatīsim Dievu” [Ījaba 19:26].” („Jēzus Kristus Augšāmcelšanās” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 113., 114. lpp.)
Kā eldera Kristofersona izteikums atspoguļo Glābēja Augšāmcelšanās centrālo vietu atjaunotā evaņģēlija doktrīnā?
Lai palīdzētu studentiem labāk izprast, kā Augšāmcelšanās īstenums var ietekmēt viņus personīgi, parādiet šo eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu un aiciniet kādu no studentiem to nolasīt:
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„„Dzīvā cerība”, kuru mums dod Augšāmcelšanās, ir mūsu pārliecība, ka nāve nav mūsu identitātes noslēgums, bet gan tikai nepieciešams solis nolemtā pārejā no mirstības — nemirstībā. Šī cerība maina visu mirstīgās dzīves perspektīvu. …
Pārliecība par augšāmcelšanos dod mums spēku un perspektīvu izturēt mirstīgās dzīves grūtības, ar ko saskaras ikviens no mums un tie, kurus mēs mīlam, piemēram, fiziski, garīgi un emocionāli trūkumi, kurus iegūstam piedzimstot vai mirstīgās dzīves laikā. Pateicoties augšāmcelšanai, mēs zinām, ka šie mirstīgajiem piemītošie trūkumi ir tikai īslaicīgi!
Pārliecība par augšāmcelšanos mums dod arī spēcīgu pamudinājumu ievērot Dieva baušļus mūsu mirstīgās dzīves laikā” („Resurrection,”Ensign, 2000. g. maijs, 15. lpp.).
Kādēļ ir svarīgi, lai ikviens no mums iegūtu liecību par Augšāmcelšanās īstenumu? (Studentiem vajadzētu atpazīt šo principu: Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās, mums var būt cerība un mūžīga perspektīva, sakaroties ar dzīves grūtībām un pārbaudījumiem.)
Kā izpratne par Augšāmcelšanos ir nesusi cerību vai prieku jums vai kādam jums pazīstamam cilvēkam?
Dalieties ar šo prezidenta Deivida O. Makeja (1873–1970) izteikumu:
Attēls
Prezidents Deivids O. Makejs
„Divus ar pusi gadus Kristus klātbūtne atbalstīja un iedvesmoja [apustuļus]. Taču tad Viņš bija prom. Viņi palika vieni paši un šķita apjukuši un bezpalīdzīgi. …
Kas pēkšņi pārvērta šos mācekļus pašpārliecinātos, bezbailīgos, varonīgos Jēzus Kristus evaņģēlija sludinātājos? Tā bija atklāsme, ka Kristus bija augšāmcēlies no kapa” (Teachings of Presidents of the Church: David O. McKay (2003), 62. lpp.).
Aiciniet studentus pārdomāt, vai viņi pazīst kādu cilvēku, kuru varētu stiprināt vēstījums par Augšāmcelšanos. Mudiniet studentus atrast laiku tuvākajā nākotnē, lai pārrunātu savas sajūtas un dalītos liecībā ar šo cilvēku.