1 Un vēl: Klausieties, ak jūs, Israēla nams, visi jūs, kas esat nolauzti un izdzīti dēļ manas tautas ganu ļaundarībām; jā, visi jūs, kas esat nolauzti, kas esat izklīdināti, kas esat no manas tautas, ak, Israēla nams. Uzklausiet mani, ak, salas, un klausieties jūs, tālās tautas; Tas Kungs ir aicinājis mani jau no mātes klēpja; no manas mātes miesām Viņš ir pieminējis manu vārdu.

2 Un manu muti Viņš ir darījis kā asu zobenu; Savas rokas ēnā Viņš ir paslēpis mani, un darījis mani par spodru bultu; Savā bultu makstī Viņš ir paslēpis mani.

3 Un sacīja man: Tu esi Mans kalps, ak, Israēl, kurā Es tikšu cildināts.

4 Tad es sacīju: Es esmu pūlējies veltīgi, es esmu izšķiedis savus spēkus lieki un veltīgi; noteikti mana tiesa ir pie Tā Kunga un mans darbs pie mana Dieva.

5 Un tagad saka Tas Kungs, kas izveidoja mani no mātes klēpja, ka es būtu Viņa kalps, lai atkal atvestu Jēkabu pie Viņa, kaut arī Israēls nav sapulcināts, tomēr es tikšu pagodināts Viņa acīs un mans Dievs būs mans spēks.

6 Un Viņš saka: Tā ir viegla lieta, ka tev ir jābūt par Manu kalpu, lai uzceltu Jēkaba ciltis un atjaunotu Israēla paglābtos. Es tevi došu arī par gaismu citām tautām, lai tu būtu Manas pestīšanas nesējs līdz pat zemes galiem.

7 Tā saka Tas Kungs, Israēla Pestītājs, viņa Svētais, tam, kuru cilvēks nicināja, pret kuru tautas sajuta riebumu, valdnieku kalpam: Ķēniņi redzēs un piecelsies, un arī vadoņi pielūgs tevi Tā Kunga dēļ, kas ir uzticīgs.

8 Tā saka Tas Kungs: Labvēlīgā laikā Es esmu uzklausījis tevi, ak, jūras salas, un pestīšanas dienā Es esmu tev palīdzējis; un Es tevi saglabāšu, un došu tev Savu kalpu par derību tautai, lai atjaunotu zemi, lai mantotu izpostītos mantojumus.

9 Lai tu varētu sacīt cietumniekiem: Nāciet laukā! Tiem, kas sēd tumsā: Parādieties! Viņi ēdīs jau pa ceļam, un viņu ganības būs visās augstienēs.

10 Viņi nebūs ne izsalkuši, ne izslāpuši, tos nemocīs ne karstums, ne saule, jo Viņš, kas ir žēlīgs pret tiem, vadīs viņus, tieši pie ūdens avotiem Viņš vadīs tos.

11 Un Es padarīšu visus Savus kalnus par ceļu, un Mani lielceļi būs līdzeni.

12 Un tad, ak Israēla nams, raugi, šie nāks no tālienes; un lūk, šie no ziemeļiem un no rietumiem; un šie no Sinimas zemes.

13 Gavilējiet, ak, debesis, un priecājies, ak, zeme; jo tiks nostiprinātas to pēdas, kuri ir austrumos; izplūstiet gavilēs, ak kalni; jo viņi vairs netiks satriekti, jo Tas Kungs ir mierinājis Savu tautu un būs žēlīgs pret Saviem apbēdinātajiem.

14 Bet redzi, Ciāna ir sacījusi: Tas Kungs ir atstājis mani un mans Kungs ir aizmirsis mani!—Bet Viņš parādīs, ka tas tā nav.

15 Jo vai var sieviete aizmirst savu zīdaini, ka viņa neapžēlotos par sava klēpja dēlu? Jā, viņa var aizmirst, tomēr Es neaizmirsīšu tevi, ak, Israēla nams.

16 Redzi, Es esmu iezīmējis tevi uz Savu roku delnām; tavi mūri vienmēr ir Manā priekšā.

17 Tavi bērni steigsies pretim taviem postītājiem; un tie, kas tevi izpostīja, aizies prom no tevis.

18 Pacel savas acis un raugi! Šie visi ir sapulcējušies, un viņi nāks pie tevis. Un kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs, tu droši ietērpsies ar viņiem kā ar rotu, un apsiesi viņus patiesi kā līgava.

19 Jo tavas postažas un tavas pamestās vietas, un tava izpostītā zeme tagad būs par šauru taviem iedzīvotājiem, un tie, kas tevi aprija, būs tālu projām.

20 Bērni, kas tev būs pēc tam, kad tu esi zaudējusi pirmos, atkal tavās ausīs sacīs: Šī vieta ir par šauru priekš manis, dod man vietu, lai es varu dzīvot!

21 Tad tu sacīsi savā sirdī: Kas man šos ir dzemdējis, redzot, ka es biju pazaudējusi savus bērnus, un esmu pamesta, gūstekne, un klejoju turp un šurp? Kas šos ir uzaudzinājis? Redzi, es biju pamesta viena; šie, kur viņi ir bijuši?

22 Tā saka Dievs Tas Kungs: Redzi, Es pacelšu Savu roku pār citticībniekiem un uzvilkšu Savu karogu pār tautām; un viņi atnesīs tavus dēlus savās rokās, un tavas meitas tiks atnestas uz viņu pleciem.

23 Un ķēniņi būs tavi auklējošie tēvi, un viņu ķēniņienes tavas auklējošās mātes; tavā priekšā tie metīsies uz sava vaiga pie zemes un laizīs tavu kāju pīšļus; un tu zināsi, ka Es esmu Tas Kungs; jo netiks apkaunoti tie, kas gaida Mani.

24 Jo vai tiks atņemts laupījums stiprajam, vai tā gūstekņi atbrīvoti?

25 Bet tā saka Tas Kungs, pat varenā gūstekņi tiks atņemti un varmākas laupījums tiks atbrīvots; jo Es cīnīšos ar to, kas cīnījās ar tevi, un Es izglābšu tavus bērnus.

26 Un Es barošu tos, kas apspieda tevi, ar viņu pašu miesu; un viņi tiks piedzirdīti ar savām pašu asinīm kā ar saldu vīnu; un visa radība zinās, ka Es, Tas Kungs, esmu tavs Glābējs un tavs Pestītājs, Jēkaba Varenais.