Kamēr 1831. gadā pravietis Džozefs Smits strādāja pie iedvesmotā Bībeles tulkojuma, viņš lūdza Tam Kungam pēc izpratnes, kāpēc senajiem patriarhiem bija vairāk kā viena sieva. Tajā laikā pravietis sāka saņemt atklāsmi kā atbildi uz viņa jautājumiem. Turpmākajos gados Tas Kungs pavēlēja pravietim un citiem pēdējo dienu svētajiem dzīvot pēc daudzsievības principa. 1843. gada jūlijā, laikā, kad Baznīcas galvenā mītne atradās Navū, Ilinoisas štatā, pravietis pierakstīja atklāsmi, kuru viņš bija saņēmis.Mācības un Derību 132. nodaļa apskata Tā Kunga mācību saistībā ar daudzsievību, ietverot sevī arī padomus Džozefam un Emmai Smitiem.
Sāciet nodarbību, paskaidrojot, ka 1831. gadā, laikā, kad Džozefs Smits strādāja pie Vecās Derības iedvesmotā tulkojuma, viņš uzzināja, ka daži no senajiem praviešiem piekopa daudzsievību (dažkārt sauktu par poligāmiju). Saskaņā ar to, viens vīrietis vienlaikus ir precējies ar vairāk nekā vienu sievu. Pravietis studēja Svētos Rakstus, apdomāja to, ko bija uzzinājis, un galu galā vērsās lūgšanā pie Debesu Tēva par daudzsievības jautājumu.
Uz tāfeles uzrakstiet: 1. Mozus 16:1–3. Paskaidrojiet, ka šajos pantos ir raksturota Sārajas un Ābrāma, ko vēlāk pazīstam kā Sāru un Ābrahāmu, rīcība. Aiciniet kādu studentu nolasīt šos pantus. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un aizdomāties, vai viņiem rodas kādi jautājumi attiecībā uz šo notikumu Ābrāma un Sārajas dzīvē.
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 132:1, meklējot, ko pravietis Džozefs Smits jautāja, kad studēja Vecās Derības rakstvietas par daudzsievības piekopšanu. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atrada. (Jūs varētu paskaidrot, ka vārds blakussieva ir termins, kurš raksturo Vecās Derības sievietes, kas tā laika un kultūras tradīciju dēļ bija likumīgi precētas ar vīrieti, taču tām piemita zemāks sociālais statuss nekā sievai. Blakussievas nebija daļa no daudzsievības principa mūsu evaņģēlija atklāšanas laikmetā.)
Uz tāfeles uzrakstiet šo jautājumu: Kādēļ Tas Kungs noteiktos laikos pavēlēja taisnīgajiem vīriem un sievām paklausīt daudzsievības principam?
Paskaidrojiet, ka, mācoties Mācības un Derību 132. nodaļu, audzēkņi var atrast atbildes uz jautājumu, kas uzrakstīts uz tāfeles, un citiem jautājumiem, kas varētu rasties saistībā ar daudzsievību. Aiciniet viņus pierakstīt mācības un principus, kurus tie uzzinās šīs dienas nodarbībā.
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 132:34–36. Palūdziet pārējiem klasesbiedriem sekot līdzi, meklējot, kāpēc Ābrahāms un Sāra sāka piekopt daudzsievību.
Saskaņā ar 34. pantu, kāpēc Sāra deva Ābrahāmam citu sievu? Ko mēs varam mācīties par daudzsievības principu? (Kamēr audzēkņi atbild, uz tāfeles uzrakstiet šādu principu: Tas Kungs atļauj daudzsievību tikai tad, kad Viņš to ir pavēlējis.)
Ko Sāras un Ābrahāma paklausība palīdzēja izpildīt? (Tā Kunga apsolījumus Ābrahāmam, tajā skaitā solījumu, ka Ābrahāmam būs tik daudz pēcnācēju kā debesu zvaigznes [skat. 1. Mozus 15:5].)
Lai palīdzētu audzēkņiem pilnīgāk izprast principu, kas ir uzrakstīts uz tāfeles, iesakiet tiem pierakstīt Jēkaba gr. 2:27, 30 savos Svētajos Rakstos —līdzās Mācības un Derību 132:34. Palūdziet kādu studentu skaļi nolasīt šos pantus. Norādiet, ka monogāmija (laulība starp vienu sievieti un vīrieti) ir Dieva noteikta laulība, ja vien Viņš nepieprasa citādi.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 132:37–38. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot frāzes, kas raksturo, kādos gadījumos Tas Kungs pavēlēja piekopt daudzsievību. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atrada.
Sniedziet Mācības un Derību 132:39, 41–43 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Tas Kungs apstiprināja: kad cilvēki piekopj daudzsievību saskaņā ar Viņa pavēli, viņi nav vainīgi laulības pārkāpšanas grēkā. Taču ikviens, kurš piekopj daudzsievību, kad Tas Kungs to nav pavēlējis, ir vainīgs laulības pārkāpšanas grēkā. (Piezīmējiet, ka vārds iznīcināta41. pantā norāda, ka tie, kas pārkāpj svētās derības, tiks atšķirti no Dieva un Viņa derības cilvēkiem [salīdziniet ar Ap. d. 3:22–23; 1. Nefija 22:20].)
Aiciniet studentus pie sevis izlasīt Mācības un Derību 132:40, meklējot, ko Tas Kungs solīja darīt.
Saskaņā ar 40. pantu, ko Tas Kungs grasījās darīt? (Atjaunot visas lietas. Paskaidrojiet, ka „visas lietas” attiecas uz likumiem un evaņģēlija priekšrakstiem, kas ir atklāti iepriekšējos evaņģēlija atklāšanas laikmetos. Uz tāfeles uzrakstiet šādu principu: Pavēle — pēdējās dienās dzīvot saskaņā ar daudzsievības likumu — bija daļa no visu lietu atjaunošanas. [Skat. arī Ap. d. 3:20–21.])
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 132:45, 48. Mudiniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs darīja zināmu Džozefam Smitam par visu lietu atjaunošanu.
Ko Tas Kungs darīja zināmu Džozefam Smitam par visu lietu atjaunošanu? (Priesterības atslēgas un pilnvaras.)
Ko mēs varam mācīties no 45. un 48. panta par daudzsievību? (Studentiem atbildot, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Daudzsievības piekopšana var tikt atļauta tikai caur priesterība atslēgām, kas dotas Baznīcas prezidentam.)
Paskaidrojiet, ka šī atklāšanas laika sākumā, kā daļu no visu lietu atjaunošanas, Tas Kungs pavēlēja dažiem agrīnajiem svētajiem piekopt daudzsievību caur priesterības atslēgām, ko turēja pravietis Džozefs Smits un nākamie Baznīcas prezidenti — Brigams Jangs, Džons Teilors un Vilfords Vudrafs. 1890. gadā prezidents Vudrafs, pielietojot tās pašas priesterības atslēgas, saņēma atklāsmi par to, ka daudzsievības piekopšana ir jāizbeidz (skat. Oficiālā deklarācija — 1).
Tas Kungs sniedz Džozefam un Emmai Smitiem padomu attiecībā uz daudzsievību
Paskaidrojiet, ka pravietis Džozefs Smits vilcinājās uzsākt daudzsievību. Viņš teica, ka viņš neuzsāka daudzsievību līdz brīdim, kad viņš tika brīdināts, ka nepaklausības gadījumā viņš tiks iznīcināts (skat. „Plural Marriage” Historical Record, 1887. g. maijs, 222. lpp.). Vēsturiskas dokumentācijas trūkuma dēļ, mums nav informācijas par Džozefa Smita agrīnajiem centieniem pildīt pavēli. Taču līdz 1841. gadam pravietis bija sācis paklausīt pavēlei, kā arī sāka mācīt to dažiem Baznīcas locekļiem un trīs gadu laikā salaulājās ar papildu sievām, paklausot Tā Kunga pavēlēm. Pravieša Džozefa Smita paklausība Tā Kunga pavēlēm piekopt daudzsievību bija viņa un viņa sievas Emmas, kuru viņš neizsakāmi mīlēja, ticības pārbaudījums.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 132:49–50. Palūdziet klases audzēkņiem sameklēt, kādas svētības Tas Kungs apsolīja Džozefam Smitam.
Kādas svētības Tas Kungs apsolīja Džozefam Smitam?
Saskaņā ar 50. pantu, kāpēc Tas Kungs apsolīja šīs svētības Džozefam Smitam?
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt Mācības un Derību 132:52. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot norādījumus, kurus Tas Kungs deva Emmai Smitai.
Kā rakstīts 52. pantā, kas Emmai būtu jāsaņem? („Visas tās, kas ir dotas Manam kalpam Džozefam” atsaucās uz sievietēm, kas ir bijušas saistītas ar Džozefu Smitu.)
Paskaidrojiet, ka ne tikai Dievs pavēlēja Emmai saņemt tās, kas bija saistītas ar viņas vīru, bet arī Tas Kungs pavēlēja viņai palikt uzticīgai Viņa likumam un piedot Džozefam viņa pārkāpumus. Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 132:56, lai saprastu, ko Tas Kungs apsolīja Emmai Smitai.
Ko Tas Kungs apsolīja Emmai, ja viņa paklausīs Viņa pavēlēm?
Paskaidrojiet, ka 1841. gadā Džozefs Smits sāka mācīt arī citiem uzticīgiem vīriem un sievām daudzsievības principu. Sākotnēji arī viņiem bija grūtības saprast un pieņemt šo principu. Piemēram, kad Brigams Jangs pirmo reizi uzzināja par pavēli sākt piekopt daudzsievību, viņš teica, ka labprātāk nomirtu, nekā laulātos ar vairākām sievām (skat. Susa Young Gates un Leah D. Widtsoe, The Life Story of Brigham Young [1930. g.], 321. lpp.). Lai gan šie uzticīgie Baznīcas locekļi no sākuma vilcinājās un bija neapmierināti ar pavēli, viņi caur Svēto Garu saņēma personīgu apstiprinājumu un pieņēma daudzsievības principu. Vilēte Kimbala, eldera Hibera Č. Kimbala pirmā sieva, saņēma un pieņēma daudzsievības mācību, un „nespēja apšaubīt, ka daudzsievības kārtība nāca no Dieva, jo Tas Kungs bija atklājis to kā atbildi uz lūgšanu” (Helen Mar Kimball, skat. Orson F. Whitney, Life of Heber C. Kimball [1967. g.], 325. lpp.; skat. arī 326.–328. lpp.).
Daudzsievības piekopšana radīja papildu grūtības. Tā kā sākotnēji šis princips tika noklusēts, sāka izplatīties baumas par to, ka Baznīcas vadītāji ir laulājušies ar papildu sievām. Šīs baumas ievērojami izkropļoja patiesību, nomelnoja pravieša un citu Baznīcas vadītāju vārdus un palielināja svēto vajāšanu.
Nolasiet Mācības un Derību 132:63, sākot ar frāzi — „jo tās ir dotas viņam”. Pirms lasiet, paskaidrojiet, ka šis pants palīdz saprast vienu iemeslu, kādēļ Tas Kungs pavēlēja Džozefam Smitam un citiem piekopt daudzsievību. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot šo konkrēto mērķi.
Uz kādu pavēli Tas Kungs atsaucas 63. pantā? (Pavēle — vairoties un piepildīt zemi.) Ko nozīmē — vairoties un piepildīt zemi? (Radīt bērnus.)
Norādiet uz šo frāzi, kas atrodama 63. pantā: „jo tanī tiek Mana Tēva darbs turpināts.”
Kā bērnu radīšana dod iespēju vecākiem būt daļai no Debesu Tēva nebeidzamā darba?
Šīs pārrunas laikā jūs varētu dalīties šajā izteikumā, ko teicis elders Nīls L. Andersens no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Elders Nīls L. Andersens
„Kad vīram un sievai piedzimst bērns, viņi īsteno daļu no mūsu Debesu Tēva ieceres — laist pasaulē bērnus. Tas Kungs teica: „Šis ir Mans darbs un Mana godība — īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” [Moz. 1:39]. Pirms nemirstības ir jābūt mirstībai” („Bērni”, Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 28. lpp.).
Balstoties uz to, ko iemācījāties no 63. panta, kāds ir viens no iemesliem, kāpēc Tas Kungs dažkārt ieviesa daudzsievību? (Pēc tam, kad audzēkņi būs atbildējuši, uz tāfeles uzrakstiet šādu principu: Tas Kungs dažkārt ieviesa daudzsievību, lai dotu vairāk iespēju Viņa ļaudīm izaudzināt taisnīgus bērnus. Jūs vēlreiz varētu atsaukties uz Jēkaba gr. 2:30.)
Atsaucieties uz jautājumu, kuru jūs uzrakstījāt uz tāfeles nodarbības sākumā: Kāpēc lai Tas Kungs pavēlētu noteiktās reizēs taisnīgiem vīriešiem un sievietēm paklausīt daudzsievības principam? Jūs varētu aicināt audzēkņus sniegt kopsavilkumu visiem pārējiem, apliecinot, ko tie ir iemācījušies, studējot Mācības un Derību 132. nodaļu un Jēkaba gr. 2:27, 30, kas palīdzētu atbildēt uz šo jautājumu.
Noslēdziet, daloties ar savu liecību par pravieti Džozefu Smitu un to, ka viņš saņēma un paklausīja atklāsmei, kas nāca no Dieva.
Internetā un dažādos drukātajos materiālos ir ļoti daudz neuzticamas informācijas attiecībā uz daudzsievību. Esiet uzmanīgi un gudri, lietojot šādu informāciju. Daži autori, kas raksta par Baznīcu un tās vēsturi, sniedz informāciju, kas ir ārpus konteksta vai daļēji atbilst patiesībai, un var būt maldinoša. Daži no šo darbu mērķiem ir iznīcināt ticību.
Elders Nīls L. Andersens, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, brīdināja:
Attēls
Elders Nīls L. Andersens
„Vienmēr ir bijuši daži, kuri vēlas celt neslavu Baznīcai un iznīcināt ticību. Mūsdienās viņi izmanto internetu.
Daļa no informācijas par Baznīcu, neatkarīgi no tā, cik tā ir pārliecinoša, nav patiesa” („Jūsu ticības pārbaudījums”, Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 41. lpp.).
Mācoties par daudzsievību, ir svarīgi atcerēties paraugu, kā pravietis Džozefs Smits studēja evaņģēliju. Viņš studēja, apdomāja un lūdza, lai iegūtu zināšanas.
Uzticamus vēsturiskus pētījumus par daudzsievību var meklēt josephsmithpapers.org un byustudies.byu.edu.
Tālāk sniegtie apraksti palīdzēs iegūt skaidrāku priekšstatu par pravieti Džozefu Smitu un citiem Baznīcas locekļiem, kad tie pirmo reizi tika iepazīstināti ar daudzsievību.
Elīza R. Snova, kas bija saistīta ar pravieti Džozefu Smitu, pierakstīja ikvienu detaļu par to, kā pravietis Džozefs Smits mācīja daudzsievības principus viņas brālim Lorenco Snovam. Viņa ievēroja ciešanas un sāpes, kuras šis princips izraisīja Džozefam Smitam, un ka viņš tikai un vienīgi dievišķās atklāsmes dēļ turpināja ieviest šo principu:
Attēls
Elīza R. Snova
„Pravietis Džozefs atklāja savu sirdi [Lorenco Snovam] un aprakstīja garīgo pārdzīvojumu pārbaudījumus, kurus viņš ir piedzīvojis, pārvarot savu jūtu riebumu, dabisko izglītības spēku un sociālās normas, ieviešot daudzsievību. Viņš pazina Dieva balsi — viņš zināja, ka Visuvarenā pavēle viņam bija: turpināt, lai parādītu piemēru un izveidotu celestiālu daudzsievību. Viņš zināja, ka viņam bija jācīnās un jāpārvar ne tikai savi aizspriedumi un pretestība, bet arī no visas pārējās kristiešu pasaules, kas raudzījās viņam sejā; bet Dievs, kurš ir pāri visam, deva viņam pavēli, un Viņam ir jāpaklausa. Lai gan pravietis laiku pa laikam vilcinājās un atlika, līdz Dieva eņģelis stāvēja viņam līdzās ar zobenu un teica, ka gadījumā, ja vien viņš neturpinās ieviest daudzsievību, viņa priesterība tiks viņam atņemta un viņš tiks iznīcināts! Šo liecību viņš deva ne tikai manam brālim, bet arīdzan dažiem citiem — liecību, kurai nevar stāvēt pretī [apstrīdēt]” (Biography and Family Record of Lorenzo Snow [1884. g.], 69.–70. lpp.).
Prezidents Brigams Jangs mācīja:
Attēls
Prezidents Brigams Jangs
„Ja kāds man būtu vaicājis, kāda bija mana izvēle, kad Džozefs atklāja, ka mācība nemazinās manu godību, es būtu teicis: „Ļaujiet man būt laulātam tikai ar vienu sievu.” …
… Es nevēlējos vairīties no kāda pienākuma vai mazākajā mērā ciest neveiksmi tajā, kas man tika pavēlēts, bet tā bija pirmā reize manā dzīvē, kad es alku pēc kapa, un es ilgu laiku nespēju sadzīvot ar to. Un, kad es redzēju kādas bēres, es izjutu skaudību pret līķi un nožēloju, ka tajā zārkā nebiju es. …
… Taču svētie, kas dzīvo pēc savas reliģijas, tiks paaugstināti, jo tie nekad nenoliegs nevienu atklāsmi, kuru Tas Kungs ir devis, vai arī dos, pat tad, ja kāda mācība, kas tiek viņiem sniegta, nav tiem īsti izprotama, un tie varētu pat teikt: „Tas Kungs man šo sūtīja, un es lūdzu, lai Viņš glābj un pasargā mani, lai es nenoliegtu neko, kas man ir ticis no Viņa, un dod man pacietību gaidīt, līdz es pats to varēšu saprast” (skat. „Provo Konference”, Deseret News, 1855. g. 14. nov, 282. lpp.).
Vilēte Kimbala, prezidenta Hibera Č. Kimbala pirmā sieva, saņēma liecību par daudzsievību. Viņas meita Helēna atcerējās:
„Mana māte man bieži stāstīja, ka viņa nedrīkst apšaubīt, ka daudzsievības kārtība bija no Dieva, jo Tas Kungs bija to viņai atklājis kā atbildi uz lūgšanu.
Navū, drīz pēc viņa atgriešanās no Anglijas, manam tēvam, kā arī citiem viņa brāļiem tika mācīta daudzsievības mācība. …
Mans tēvs pilnībā izprata situāciju, un mīlestība un godbijība, kuru viņš izrādīja pravietim, bija tik ievērojama, ka drīzāk viņš upurētu savu dzīvību, nekā nodotu viņu. Šis bija viens no ievērojamākajiem viņa ticības pārbaudījumiem, kādu viņš jebkad bija piedzīvojis. …
Mana māte [Vilēte Kimbala] ievēroja, ka viņa manieres un izskats mainījās, un brīdī, kad viņa centās izdibināt iemeslu, viņš izvairījās atbildēt uz viņas jautājumiem. Visbeidzot viņš apsolīja tai pastāstīt pēc kāda brīža, ja vien viņa pagaidītu. Šī problēma tik ļoti nomocīja viņa prātu, ka viņa raižu pilnais un novājējušais izskats ik dienu un ik stundu viņu nodeva, līdz beidzot viņa bēdas kļuva tik nepanesamas, ka nebija iespējams kontrolēt sajūtas. Viņš fiziski saslima, bet iekšējais sabrukums bija neizmērojams, lai ļautos atpūtai, tāpēc viņš staigāja apkārt līdz rītausmai, un dažkārt prāta agonija bija tik nepanesama, ka viņš sažņaudza savas rokas dūrēs un raudāja kā mazs bērns, un lūdzās Tam Kungam apžēloties un atklāt viņai šo principu. …
Viņu sirds mokas bija neaprakstāmas, un, kad viņa beidzot saprata, ka nav jēgas viņam lūgties, viņa atgriezās savā istabā, nometās ceļos Tā Kunga priekšā un izlēja savu sirdi Viņam lūgšanā, kas bija teicis: „Ja kādam no jums trūkst gudrības, lai tas lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams.” …
Viņas priekšā tika attēlota celestiālās laulības kārtība, visā tās skaistumā un godībā, kopā ar lielo paaugstināšanu un godu, kas varētu viņai tikt piešķirts šajā nemirstīgajā un celestiālajā sfērā, ja vien viņa to pieņemtu un paliktu savā vietā, blakus savam vīram. Viņa redzēja arī sievieti, kuru viņas vīrs bija apņēmis par sievu, un priecīgi apcerēja plašo un nebeidzamo mīlestību un savienību, kuru šī kārtība nesīs, tāpat arī viņas vīra valstību pieaugumu, un spēku un godību, kas pletīsies cauri mūžībai, pasaulēm, nekad nebeidzoties.
Piepildīta ar Dieva Garu, viņas sejai starojot priekā, viņa atgriezās pie mana tēva, sakot: „Hiber, to, ko tu no manis slēpi, Tas Kungs man ir parādījis.” Viņa man pastāstīja, ka nekad nebija redzējusi laimīgāku vīrieti kā manu tēvu tajā brīdī, kad viņa aprakstīja vīziju un teica viņam, ka ir mierā un zina, ka tas ir no Dieva.
Viņa apsolīja stāvēt viņam līdzās un godāt principu, kura derību viņa uzticīgi glabāja, un, kaut arī viņas pārbaudījumi dažkārt bija smagi un neizturami, viņa zināja, ka tēvs arī tika pārbaudīts, un viņas godīgums bija nesatricināms līdz pat pašām beigām. Viņa deva manam tēvam daudzas sievas, kuras vienmēr uzskatīja manu māti par uzticīgu draudzeni” (skat. Orson F.Whitney, Life of Heber C. Kimball [1967. g.], 325.–328. lpp.).
Prezidents Džons Teilors par laiku, kad tika ieviests daudzsievības princips, ir teicis:
Attēls
Prezidents Džons Teilors
„Es vienmēr esmu turējies pie striktiem tikumības principiem un jutu, ka man kā precētam vīram, kuram nebija jāievēro šis princips, — tas ir šausmīgs uzdevums, … tā ir lieta, kas ir radīta, lai saasinātu sajūtas no visdziļākajiem cilvēka dvēseles nostūriem. Es vienmēr esmu iestājies vislielākajā mērā par šķīstību. … Tādējādi nekas cits, kā zināšanas par Dievu un Viņa atklāsmēm, un to, ka tās ir patiesas, nebūtu piespiedis mani pielietot tādu principu kā šo” (skat. B. H. Roberts, The Life of John Taylor, Third President of the Church of Jesus Christ of Latter-day Saints [1963. g.], 100. lpp.).
Elders Dalins H. Oukss, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, kurš laulājās vēlreiz, brīdi pēc savas pirmās sievas nāves, intervijā par mūžīgās laulības dabu paskaidroja, ka mēs zinām dažas, taču nezinām citas lietas:
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Ir ļoti daudz cilvēku, kas dzīvo šajā pasaulē, kas ir bijuši precējušies ar vairāk kā vienu cilvēku. Dažkārt šīs laulības ir beigušās ar nāvi; dažkārt tās beigušās ar šķiršanos. Ko viņiem nozīmē nākamā dzīve saistībā ar derībām, kuras viņi reiz slēdza, un citiem laulības aspektiem? Nedomāju, ka šiem cilvēkiem ir kāda atbilde uz šo jautājumu. Tas diez vai viņus uztrauc, jo tie netic, ka cilvēki nākamajā dzīvē dzīvos kā laulāts pāris. Un, ja viņi nenoslēdz un nedzīvo pēc derībām, lai tā darītu, [pašiem par sevi] viņiem ir taisnība! Taču cilvēkiem, kas dzīvo, ticot tāpat kā es, ka laulības attiecības var būt mūžīgas, ir jāsaka: „Kāda dzīve būs nākamajā dzīvē, kad tu uz mūžību esi salaulājies ar vairāk nekā vienu sievu?” Man jāsaka, ka es nezinu. Bet es zinu, ka es esmu noslēdzis šīs derības un ka es ticu — ja es būšu uzticīgs derībām, tad svētības, kuras būtu jāsagaida šeit, īstenosies nākamajā dzīvē” (skat. „Elder Oaks Interview Transcript from PBS Documentary”, 2007. g. 20. jūlijs, mormonnewsroom.org).
Tas Kungs paziņoja, ka Dāvids ir grēkojis, apņemot par sievu Batsebu, Ūrija sievu. Dāvids vēlāk noorganizēja Ūrija nāvi, lai slēptu savu grēku. Rezultātā Dāvids zaudēja savu paaugstināšanu. Dāvida piemēra iekļaušana Mācības un Derību 132:38–39 uzsver stingros likumus, kas pārvalda daudzsievības piekopšanu. Pat reizēs, kad Tas Kungs ieviesa šo principu un lika Savai tautai to piekopt, tiem tas bija jādara saskaņā ar Viņa pavēlēm un norādījumiem, kurus Viņš deva Saviem kalpiem, kam bija nepieciešamās priesterības atslēgas.
„Nekur nav sniegtas nekādas ziņas par to, ko Tas Kungs ir pavēlējis Džozefam Smitam dāvāt savai sievai, taču, ņemot vērā kontekstu, tas varēja būt īpašs ticības pārbaudījums, līdzīgs Ābrahāma ticības pārbaudījumam, kad Tas Kungs pavēlēja viņam upurēt Īzāku. Izņemot to, ir bezjēdzīgi aizrauties ar citiem pieņēmumiem” (Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001. g.], 334. lpp.).