1833. gada 20. jūlijā 400–500 Misūri štata iedzīvotāji pieprasīja, lai jaunie Baznīcas locekļi vairs neapmestos Džeksonas apgabalā, bet tie, kas tur dzīvoja, lai dotos prom. Pirms svētie Misūri štatā spēja jebkādi uz to atbildēt, naidīgi noskaņots pūlis sāka sagraut viņu īpašumus un apdraudēt viņu dzīvības. 1833. gada 6. augustā pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 98. nodaļā, kurā Tas Kungs pamācīja svētos, kā reaģēt uz vajāšanu. Kaut arī daži jaunumi par nemieriem Misūri štatā visdrīzāk bija sasnieguši pravieti Kērtlandē, Ohaio štatā, kas ir 900 jūdžu (1450 km) attālumā, situācijas nopietnību viņš varēja uzzināt tikai caur atklāsmi. Šajā atklāsmē Tas Kungs atklāja svēto ciešanas Misūri un Ohaio štatā. Viņš ieteica svētajiem paklausīt konstitucionālajam zemes likumam un turēt savas derības.
Pirms stundas sākuma uzrakstiet uz tāfeles šādu jautājumu: Kā jūs justos?
Aiciniet kādu studentu nolasīt šo rindkopu. Palūdziet pārējiem audzēkņiem padomāt, kā viņi justos, ja atrastos šādā situācijā.
Sestdienā, 1833. gada 20. jūlijā, 400 līdz 500 niknu Misūri štata iedzīvotāju bija sapulcējušies Independences, Misūri štata, tiesas namā. Viņi izveidoja komiteju, kas sastādīja dokumentu ar viņu prasībām pret mormoņiem. Viņi pieprasīja, lai citiem pēdējo dienu svētajiem vairs netiktu ļauts apmesties Džeksonas apgabalā, bet tiem, kas tur dzīvoja, ir jāapsola, ka viņi, cik ātri vien iespējams, dosies prom. Tāpat viņi pieprasīja, lai Baznīcas laikraksts pārtrauktu savas publikācijas. Kad ar šīm prasībām tika iepazīstināti Baznīcas vadītāji Misūri štatā, viņi bija nepatīkami pārsteigti un lūdza trīs mēnešus laika, lai apsvērtu šo priekšlikumu un konsultētos ar Baznīcas vadītājiem Ohaio štatā. Misūri štata iedzīvotāju grupa, kas stādīja priekšā šīs prasības, noraidīja Baznīcas vadītāju lūgumu. Tad svētie lūdza 10 dienas pārdomām, taču viņiem tika atvēlētas vien 15 minūtes. (Skat. Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 132–133.)
Pievērsiet studentu uzmanību jautājumam, kas uzrakstīts uz tāfeles, un pavaicājiet:
Kā jūs justos, ja būtu kāds no svētajiem, kas tajā laikā dzīvoja Independencē, Misūri štatā?
Aiciniet kādu studentu nolasīt šo rindkopu.
Sanāksmes laikā Independences tiesas namā Misūri štata iedzīvotāji drīz pārvērtās naidīgi noskaņotā pūlī un nolēma sagraut iespiešanas biroju un iespiešanas iekārtu. Viņi ielauzās iespiešanas birojā, izsvieda mēbeles uz ielas un dārzā, salauza iespiešanas iekārtu, izmētāja svina burtus un iznīcināja gandrīz visus iespiestos darbus, tai skaitā lielāko daļu Pavēļu grāmatas lapu, kas vēl nebija sasietas kopā. Pēc tam naidīgi noskaņotais pūlis devās sagraut Gilberta un Vitnija veikalu. Taču Sidnijs Gilberts panāca pūlim pretī, pirms tas paspēja īstenot savu plānu, un apsolīja, ka viņš sakravās preces un pēc trim dienām dosies prom. (Skat. Church History in the Fulness of Times, 133.)
Palūdziet studentiem dalīties savās atbildēs uz jautājumu, kas uzrakstīts uz tāfeles — saistībā ar šo stāstu. Kad studenti būs dalījušies savās domās, aiciniet kādu citu studentu nolasīt šo rindkopu:
Pēc trim dienām, 23. jūlijā, naidīgi noskaņots pūlis atkal parādījās Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, šoreiz cilvēki bija bruņojušies ar šautenēm, pistolēm, rīkstēm un nūjām. Viņi aizdedzināja siena gubas un labības laukus, izpostīja vairākas mājas, šķūņus un cilvēku peļņas avotus. Beigās viņi izaicināja sešus Baznīcas vadītājus, kuri, redzēdami, ka svēto īpašumi un dzīvības bija briesmās, piedāvāju pašu dzīvības ķīlas vietā. Noraidīdami šo piedāvājumu, naidīgi noskaņotā pūļa līderi draudēja, ka ikviens vīrietis, sieviete un bērns tiks nopērti ar rīksti, ja vien viņi nepiekritīs atstāt šo zemi. Pakļaujoties spiedienam, brāļi parakstīja vienošanos, kas paredzēja viņiem atstāt Džeksonas apgabalu. Pusei no visiem Baznīcas locekļiem un lielākai daļai vadītāju bija jādodas prom līdz 1834. gada 1. janvārim, pārējiem — līdz 1834. gada 1. aprīlim. Naidīgi noskaņots pūlis atļāva palikt Džonam Korillam un Sidnijam Gilbertam, lai izpārdotu to svēto īpašumus, kas tika aizdzīti prom. (Skat. Church History in the Fulness of Times, 134.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 98. nodaļas ievadu. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas pamudināja saņemt šo atklāsmi. Aiciniet studentus dalīties savās atbildēs.
Saskaņā ar šīs nodaļas ievadu, kas attiecībā uz laiku, kad šī atklāsme tika saņemta, ir ievērības cienīgs?
Paskaidrojiet, ka svētie Ohaio štatā arī piedzīvoja vajāšanas tajā laikā. Šajā atklāsmē atrodamie principi attiecās uz viņiem, un tos tāpat var attiecināt arī uz mums. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 98:1–2. Palūdziet audzēkņiem uzmeklēt, kādu padomu Tas Kungs deva svētajiem. (Varētu būt lietderīgi paskaidrot, ka vārds Cebaots2. pantā ebreju valodā nozīmē „liels daudzums” vai „armija”. Šeit tiek norādīts, ka Tas Kungs valda pār eņģeļu armijām, kas ir lielā daudzumā, un Israēla armijām jeb svētajiem.)
Kādu padomu Tas Kungs deva svētajiem? (Uzrakstiet studentu atbildes uz tāfeles.)
Kāpēc ir svarīgi, lai svētie izrādītu pateicību grūtību laikos?
Ko, jūsuprāt, nozīmē — gaidīt pacietīgi uz To Kungu?
Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis elders Roberts D. Heilzs no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Lūdziet pārējiem klasē ieklausīties, ko nozīmē — pacietīgi gaidīt uz To Kungu.
Attēls
Elders Roberts D. Heilzs
„Ko tad nozīmē — gaidīt uz To Kungu? Rakstos vārds gaidīt nozīmē — cerēt, iepriekš priecāties un paļauties. Lai cerētu un paļautos uz To Kungu, nepieciešams ticēt, būt pacietīgiem, pazemīgiem, lēnprātīgiem, līdzcietīgiem, turēt baušļus un izturēt līdz galam” („Gaidīšana uz To Kungu — lai notiek Tavs prāts”, Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 72).
Kāpēc padoms — pacietīgi gaidīt uz To Kungu — bija nozīmīgs svētajiem Misūri štatā?
Uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu izteikumu: Ja mēs pateiksimies visās lietās un pacietīgi gaidīsim uz To Kungu, tad …
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 98:3. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs apsolīja svētajiem, ja viņi paklausīs Viņa padomam.
Kā jūs pabeigtu uz tāfeles uzrakstīto principu, balstoties uz 3. pantu? (Studenti varētu pabeigt šo principu šādi: Ja mēs pateiksimies visās lietās un pacietīgi gaidīsim uz To Kungu, tad Tas Kungs var likt mūsu ciešanām darboties kopā mūsu labumam.)
Aiciniet studentus padomāt par kādu pazīstamu cilvēku, kurš grūtību laikos ir pacietīgi gaidījis uz To Kungu un atradis iemeslus būt pateicīgam.
Kā šī cilvēka ciešanas ir nesušas viņa dzīvē labumu?
Tas Kungs sniedz svētajiem padomu, ka viņiem ir jāatbalsta zemes likumi
Paskaidrojiet, ka Tas Kungs ne tikai ieteica svētajiem pacietīgi gaidīt, Viņš arī teica, lai viņi paklausa visām Viņa pavēlēm (skat. M&D 98:4), un to, ka viņi ir attaisnoti, jo „[atbalstīja] to likumu, kas ir konstitucionāls zemes likums” (M&D 98:6). Viņš paskaidroja, ka konstitucionālais zemes likums atbalstīja „brīvības principu tiesību un priekšrocību saglabāšanā” un tas piederēja „visai cilvēcei” (M&D 98:5).
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 98:9–10. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs teica par valdības vadītājiem. Aiciniet studentus pastāstīt par izlasīto.
Kā Tā Kunga padoms Mācības un Derību 98:4–10 palīdz mums šodien — neatkarīgi no tā, kurā valstī mēs dzīvojam?
Tas Kungs pamāca svētos, lai viņi tur savas derības pat grūtību laikos
Palūdziet studentiem apdomāt šādu jautājumu:
Kādu atlīdzību saņems tie, kas noliks savas dzīvības Jēzus Kristus un Viņa Vārda dēļ?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 98:11–15. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot atbildi uz šo jautājumu, kā arī to, ko Tas Kungs teica svētajiem attiecībā uz pārbaudīšanu un izmēģināšanu.
Kādu pavēli Tas Kungs deva svētajiem? (Skat. M&D 98:11–12.)
Saskaņā ar 13.–15. pantu, kāda iemesla dēļ Tas Kungs mūs pārbauda? (Kad studenti būs atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Tas Kungs mūs pārbauda, lai redzētu, vai mēs turam savas derības arī grūtību laikos.)
Kāpēc svētajiem, kas 1833. gadā dzīvoja Misūri štatā, bija svarīgi zināt šo patieso principu? Kāpēc mums ir svarīgi atcerēties šo patieso principu mūsdienās?
Palūdziet studentiem padomāt par kādu pazīstamu cilvēku, kurš ir labs paraugs tam, kā turēt savas derības grūtību laikos. Uzaiciniet dažus studentus dalīties savās atbildēs ar pārējiem.
Aiciniet studentus apdomāt, ko viņi darīs, lai būtu stipri un turētu savas derības arī grūtību laikos.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 98:16–18. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs lika svētajiem darīt. Aiciniet studentus pastāstīt par izlasīto.
Tas Kungs saka svētajiem Kērtlandē, lai viņi nožēlo grēkus
Paskaidrojiet, ka laikā, kad Tas Kungs sniedza šo atklāsmi, svētie Kērtlandē, Ohaio štatā, arī piedzīvoja grūtības. Mācības un Derību 98:19–22 mēs lasām Tā Kunga vēstījumu viņiem.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 98:19–22. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs teica par svētajiem Kērtlandē. Aiciniet, lai audzēkņi pastāsta, ko uzgājuši.
Kā Tā Kunga vārdi par svētajiem Kērtlandē ir pielīdzināmi tam, ko Viņš teica svētajiem Misūri štatā? (Skat. M&D 98:11.)
Kā Tā Kunga vēstījums 11. pantā varētu attiekties uz mums? (Palīdziet studentiem saprast, ka frāze „[palikt] pie visa labā” nozīmē — būt nelokāmi uzticīgam visam labajam.)
Noslēgumā dalieties savā liecībā par šodien pārrunātajām doktrīnām un principiem. Mudiniet studentus atmest savus grēkus un palikt pie visa labā.
„Strauji pieaugot Baznīcas locekļu skaitam Džeksonas apgabalā, tā pamatiedzīvotāji aizvien vairāk kļuva aizdomu pilni. Daudzi cilvēki baidījās, ka jaunie, reliģiski motivētie ieceļotāji no austrumu štatiem viņus pārspēs skaitā. „Veco iedzīvotāju” vēsturiskā pieredze atšķīrās no jaunpienācējiem, pēdējo dienu svētajiem, un bija tikai dabiski, ka radās nesaskaņas kultūras, politikas, reliģijas un ekonomikas jomās.
Džeksonas apgabala iedzīvotāji bija skarbu, bet enerģisku cilvēku grupa, kas bija ieradušies no ASV rietumu robežas, vairāku dienvidu štatu, kalnainiem apgabaliem, lai atbrīvotos no sabiedrības uzstādītajiem ierobežojumiem. Lielākā daļa ļaužu nebija izglītoti un viņiem pietrūka kultūras izsmalcinātības, kas vairāk piemita Jaunanglijas un austrumu štatu iedzīvotājiem. Daudzi no viņiem lādējās, neievēroja Sabata dienu, nodevās zirgu sacensībām, gaiļu cīņām, dīkdienībai, dzeršanai, azartspēlēm un vardarbībai. …
Lai gan Baznīcas locekļi nekandidēja uz kādu amatu un vienoti nebalsoja viņu īsajā uzturēšanas laikā Džeksonas apgabalā, pamatiedzīvotāji saskatīja politiskus draudus pieaugošajā pēdējo dienu svēto skaitā. Ap 1833. gadu mormoņu skaits šajā apgabalā sasniedza gandrīz tūkstoš divsimt cilvēku, un ar katru mēnesi šis skaitlis pieauga. Daži Baznīcas locekļi lielījās, ka vēl tūkstošiem cilvēku pārcelsies šajā apgabalā uz dzīvi. … Dabiski, ka vietējie iedzīvotāji bija nobažījušies par reliģisko dedzību, kas paredzēja, ka visi „citticībnieki” (ne mormoņi) tiks iznīcināti, kad Džeksonas apgabalā tiks nodibināta Tūkstošgades valstība.
Protestantu mācītājus arī neapmierināja mormoņu iebraukšana apgabalā. Pēdējo dienu svētos dēvēja par fanātiķiem, krāpniekiem, lētticīgiem un nezinošiem, jo viņi ticēja bieži piedzīvotiem brīnumiem, pravietojumiem, dziedināšanai, atklāsmēm un runāšanai mēlēs. Skaudība un bailes, ka varētu zaudēt cilvēkus no sava pulka, pastiprināja mācītāju naidīgumu. …
Pie tam mormoņu tirgotāji veiksmīgi pārņēma daļu no ienesīgā Santafē loka tirdzniecības, kur iepriekš dominēja Misūri štata iedzīvotāji. Daži pamatiedzīvotāji bijās, ka Baznīcas locekļi bija apņēmušies pārņemt viņu zemes un peļņas avotus. Turklāt svētie „neiegādājās preces no vietējiem tirgotājiem, jo viņiem nebija naudas, bet viņi mainījās precēm savā starpā Baznīcas krātuvē. … Daži pamatiedzīvotāji pārdeva savus īpašumus mormoņiem un pārcēlās prom. Tas nozīmēja aizvien mazāku pircēju skaitu veikalos, kas nākotnē radītu finansiālu sagrāvi” tiem pamatiedzīvotājiem, kas paliktu (T. Edgar Lyon, „Independence, Missouri, and the Mormons, 1827–1833”, BYU Studies, 1972. g. rudens, 17–18).
Situāciju vēl sarežģītāku padarīja 1833. gada pavasarī pārplūdusī Misūri upe, kas izpostīja Independences kuģu piestātni un šādi izmainīja satiksmes plūsmu pa upi prom no kopienas. Upes augštecē izveidojās jauna pilsēta, Vestporta, ar labāku kuģu piestātni, līdz ar to uzņēmējdarbība Independencē pasliktinājās. Independences uzņēmēji vainoja mormoņus šajā situācijā. Paredzot iespējamo nākotni, daži pamatiedzīvotāji piedāvāja pārdot īpašumus svētajiem. Baznīcas locekļi vēlējās iegādāties fermas un īpašumus, taču tam viņiem nebija pietiekami daudz finansiālu līdzekļu. Tas sakaitināja Misūri štata iedzīvotājus, un drīz jau viņi izplatīja nepatiesas ziņas par to, cik mormoņi bija kļuvuši nabadzīgi.
Misūri štata pierobežas iedzīvotāji bijās un ienīda indiāņus. 1830–ajos gados viņu nepatika pieauga, kad valdība sāka izmitināt austrumu ciltis rietumos no Independences. Pēc Melnā Vanaga kara (Black Hawk War), 1832. gadā, Misūri štata rietumu iedzīvotāji lūdzu Kongresam izveidot nocietinājuma posteņus, lai viņus aizsargātu. Pirmie mormoņu misionāri nonāca saspringtā gaisotnē, sludinot Amerikas indiāņu pravietisko likteni. Pamatiedzīvotāji bijās, ka svētie izmantos indiāņu palīdzību, lai iekarotu zemi savai Jaunajai Jeruzālemei. Situāciju vēl vairāk sarežģīja protestantu mācītāji, kuriem skauda pēdējo dienu svēto centieni pievērst indiāņus savai ticībai.
Konflikts starp svētajiem un pamatiedzīvotājiem vēl vairāk saasinājās viedokļos par verdzības jautājumu. Misūri pievienojās Amerikas Savienotajām Valstīm kā štats, kurā pastāvēja verdzība, balstoties uz 1820. gada Kompromisa dekrētu. Lai gan vergturība te bija ierobežota, pamatiedzīvotāji augstu vērtēja savas tiesības turēt vergus un nicināja verdzības atcelšanas ideju. Daži svētie no ziemeļu un austrumu štatiem ieveda verdzības atcelšanas uzskatus, kad visos dienvidu štatos šajā laikā bijās no iespējamās melnādaino vergu sacelšanās. 1831. gada Nata Turnera vadītā vergu sacelšanās rezultātā Virdžīnijas štatā tika nogalināti vairāk kā septiņdesmit gaišādainu un simts tumšādainu cilvēku. Nesaprātīgas bailes no dumpjiem valdīja visos štatos, kur pastāvēja verdzība. Šī iemesla dēļ Misūri štata iedzīvotājus stipri satrauca 1832. gada sākumā izplatītās baumas par to, ka svētie cenšas pārliecināt vergus neklausīt saviem saimniekiem un bēgt prom no viņiem.
Lai atspēkotu baumas, 1833. gada jūlija avīzē Evening and Morning Star tika izdots raksts, kas ir zināms kā „dažādu rasu brīvie cilvēki”, aicinot misionārus ar piesardzību sludināt evaņģēliju esošiem un bijušiem vergiem. Diemžēl vietējie Misūri štata iedzīvotāji pārprata brāļa Felpsa sniegto padomu, domājot, ka viņš aicināja brīvos melnādainos pievienoties mormoņiem Džeksonas apgabalā. Šis raksts radīja tik lielu kņadu, ka Felpsam nācās izdod avīzes papildus izdevumu, paskaidrojot, ka Baznīcai nav nodoma aicināt brīvos melnādainos cilvēkus uz Misūri štatu, taču šis atsaukums nedeva nekādu labumu” (Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 130–132).