Ezru Teiru nozīmēja dzīvot un strādāt kopā par Džozefu Smitu, vecāko, Frederika G. Viljamsa saimniecībā Kērtlandē, Ohaio štatā. Brālis Teirs arī palīdzēja nomaksāt daļu parāda par šo zemi. 1831. gada jūnija sākumā viņš kopā ar Tomasu B. Maršu tika aicināti misijā, dodoties uz Misūri štatu (skat. M&D 52:22). Sava lepnuma un savtīguma dēļ brālis Teirs nebija gatavs doties kopā ar brāli Maršu misijā. 15. jūnijā saņemtajā atklāsmē, kas pierakstīta Mācības un Derību 56. nodaļā, Tas Kungs atcēla brāli Teiru no viņa aicinājumu un nozīmēja brālim Maršam jaunu pārinieku. Tas Kungs sniedza brīdinājumu attiecībā uz lepnumu un mācīja, ka Viņš svētajiem ir paredzējis daudz ko vairāk par zemi un naudu.
Tas Kungs atsauc Ezras Teira misijas aicinājumu un liek viņam nožēlot grēkus
Pajautājiet studentiem, vai viņi pazīst kādu cilvēku, kurš ir atteicies no kaut kā svarīga, lai varētu paklausīt kādai Tā Kunga pavēlei. (Šie piemēri varētu būt par cilvēkiem, kuri upurējās, lai pievienotos Baznīcai, dotos misijā vai ievērotu konkrētus Baznīcas standartus.) Aiciniet dažus studentus dalīties savos piemēros.
Paskaidrojiet, ka 1831. gada jūnijā Tas Kungs aicināja Ezru Teiru kalpot misijā kopā ar Tomasu B. Maršu Misūri štatā. Brāļa Teira bažas par īpašumu un naudu neļāva viņam sagatavoties, lai dotos prom, tikmēr brālis Maršs bija tam gatavs, tāpēc devās pie Džozefa Smita un vaicāja, ko darīt. Kad pravietis lūdza To Kungu, Viņš atbildēja, sniedzot šo atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 56. nodaļā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 56:1–2. Palūdziet audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs teica par tiem cilvēkiem, kuri atsakās paklausīt Viņa pavēlēm.
Ko Tas Kungs saka attiecībā uz tiem, kuri atsakās paklausīt Viņa pavēlēm?
Uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu teikumu: Lai taptu izglābtiem, mums ir …
Aiciniet studentus pabeigt šo izteikumu, balstoties uz 2. pantu. Studenti var to formulēt dažādi, taču viņiem būtu jāatklāj šāds princips: Lai taptu izglābtiem, mums ir jāuzņemas savs krusts, jāseko Glābējam un jātur Viņa baušļi. (Pabeidziet uz tāfeles uzrakstīto principu.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē — „[uzņemties] savu krustu”? (Lai palīdzētu studentiem saprast šo frāzi, jūs varētu aicināt viņus izlasīt Džozefa Smita Tulkojuma Mateja evaņģēliju 16:25–26, kas atrodams Svēto Rakstu ceļvedī.)
Kādas Tā Kunga dotās pavēles liek jums uzņemties savu krustu un upurēties, lai varētu tām paklausīt? (Dažus piemērus var atrast brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai.)
Kādas svētības jūs esat saņēmuši vai tikai saņemsiet, pateicoties tam, ka izvēlaties paklausīt?
Pajautājiet, kādā veidā cilvēki zemāk minētos piemēros varētu uzņemties savu krustu un paklausīt Tā Kunga pavēlēm:
Kāds jauns vīrietis drīz sasniegs vecumu, kad varēs kalpot misijā. Viņu māc bažas par to, no ko nāksies šķirties kalpošanas laikā.
Kāda jauna sieviete zina, ka pēc dažiem mēnešiem jaunieši no viņas bīskapijas apmeklēs templi, taču viņai nav tempļa rekomendācijas. Viņas dzīvē šobrīd notiek kas tāds, kas liedz viņai tādu iegūt.
Paskaidrojiet, ja mēs izvēlamies neuzņemties savu krustu, mēs varam pazaudēt iespējas svētīt citus un paši gūt svētības. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 56:3–5. Aiciniet audzēkņus meklēt, kas notika tādēļ, ka Ezra Teirs nebija gatavs doties uz Misūri štatu. Pirms studenti lasa, jūs varētu paskaidrot, ka vārds atsaukt nozīmē — paņemt atpakaļ vai atcelt.
Ko Ezra Teirs zaudēja tāpēc, ka nebija gatavs doties? (Viņš zaudēja iespēju kalpot misijā un saņemt svētības, ko, pateicoties tam, būtu saņēmis.)
Saskaņā ar 4. pantu, ko Tas Kungs var darīt ar pavēlēm, ko Viņš dod? (Studentiem būtu jāatklāj šāds princips: Tas Kungs var pavēli dot un atsaukt pēc Saviem uzskatiem.)
Pajautājiet studentiem, vai viņiem nāk prātā piemēri no Svētajiem Rakstiem vai Baznīcas vēstures, kad Tas Kungs deva pavēli un tad to atsauca. Tālāk doti daži piemēri:
Laicīgās kalpošanas laikā Glābējs sūtīja apustuļus tikai pie Israēla nama locekļiem (skat. Mateja 10:5). Neilgi pēc Glābēja Augšāmcelšanās, Viņš teica apustuļiem, lai viņi sludina evaņģēliju visām pasaules tautām (skat. Mateja 28:19).
Šajā atklāšanas laikā Tas Kungs pavēlēja dažiem agrīnajiem svētajiem piekopt daudzsievību. Pravietim Džozefam Smitam un daudziem citiem Baznīcas vadītājiem bija grūti paklausīt šai pavēlei, taču viņi to darīja. Pēc tam, kad prezidents Vilfords Vudrafs saņēma atklāsmi, viņš izdeva Manifestu, kuru Baznīca atbalstīja, un 1860. gada 6. oktobrī tas stājās spēkā. Ar to Baznīcā tika izbeigta daudzsievības piekopšana (skat. Oficiālā deklarācija — 1).
Sniedziet Mācības un Derību 56:6–7 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Tas Kungs izmainīja Sīla J. Grifina un Nevela Naita misijas aicinājumus. Atgādiniet studentiem: tā kā Lemans Koplejs bija radījis sarežģījumus Tompsonā, Ohaio štatā, Kolesvillas svētajiem tika norādīts pārcelties uz Misūri štatu. Viņi lūdza pravieti Džozefu Smitu, vai varētu pārcelties kopā ar Nevelu Naitu kā viņu vadītāju, jo viņš tāds ir bijis, kopš viņi atstāja Kolesvillu. Nevelu Naitu aicināja kalpot kopā ar Sīlu J. Grifinu vēl pirms šie sarežģījumi bija radušies (skat. M&D 52:32), tad Tas Kungs norādīja Sīlam J. Grifinam kļūt par Tomasa B. Marša pārinieku, ieņemot Ezras Teira vietu, bet Nevelam Naitam bija jāpaliek kopā ar Kolesvillas svētajiem.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 56:8–11. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs pavēlēja Ezram Teiram darīt pēc tam, kad viņa misijas aicinājums tika atsaukts.
Kas, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, notiks, ja Ezra Teirs nožēlos grēkus? Kas notiks, ja viņš nenožēlos grēkus?
Paskaidrojiet, ka Ezra izvēlējās nožēlot grēkus un pēc septiņiem mēnešiem viņš tika atkal aicināts kalpot misijā kopā ar Tomasu B. Maršu (skat. M&D 75:31).
Tas Kungs izsaka svētajiem brīdinājumus par mantkārību un lepnuma pilnām sirdīm
Aiciniet studentus iztēloties, ka viņiem ir draugs, kurš ir grēkojis un jūtas slikti. Draugs vēršas pie viņiem ar jautājumu: „Kas man jādara, lai nožēlotu grēkus?” Sniedziet studentiem laiku pārdomām un vaicājiet pēc viņu atbildēm. Kad viņi būs atbildējuši, aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 56:14–15. Aiciniet pārējos klasē sekot līdzi un sameklēt, kāda nostāja un rīcības izpausmes aizkavē mūsu grēku piedošanu.
Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze — „[meklējiet] padomu paši saviem spēkiem”? Uz ko norāde frāze — „jūsu sirdis nav apmierinātas”? (Tā norāda uz to, ka cilvēki nav apmierināti ar to, kas viņiem ir.)
Ko mēs varam mācīties no 14. un 15. panta attiecībā uz to, kas ir vajadzīgs, lai nožēlotu grēkus un saņemtu piedošanu? (Studenti var atpazīt dažādus principus, taču noteikti uzsveriet šo patieso mācību: Grēku nožēlošana ir patiesa, kad mēs paklausām Tā Kunga padomam un novēršamies no netaisnīgām vēlmēm. Jūs varat aicināt studentus pierakstīt šo patieso principu savos Svētajos Rakstos — līdzās Mācības un Derību 56:14–15.)
Kādēļ, lai patiesi nožēlotu grēkus, ir nepieciešama paklausība un novēršanās no netaisnīgām vēlmēm?
Paskaidrojiet, ka grēku nožēlošana nav tikai konkrētu soļu veikšana, bet tā prasa pilnīgu sirds izmaiņu — apņemšanos paklausīt Tam Kungam un novērsties no visa, kas nav taisnīgs. Kad šī atklāsme tika saņemta, izskatījās, ka Ezras Teira savtīgums un lepnums atturēja viņu no paklausīšanas Tā Kunga padomam.
Kā cilvēka lepnums var ietekmēt viņa spēju iegūt nožēlas pilnās sirds pārmaiņas?
Aiciniet studentus pārosizlasīt Mācības un Derību 56:16–17. Palūdziet vienam no pāra sameklēt, kādas ir sirds vēlmes bagātam cilvēkam, kas nav nožēlojis padarīto. Palūdziet otram no pāra meklēt, kādas ir sirds vēlmes nabadzīgam cilvēkam, kas nav nožēlojis padarīto. Jūs varētu ieteikt viņiem atzīmēt, ko ir atraduši. Palūdziet studentiem dalīties savstarpējās atbildēs pārī un tad kopīgi pārrunājiet šos jautājumus (jūs varētu tos uzrakstīt uz tāfeles):
Kas kopīgs bagāto un nabago sirds vēlmēm, ja tie nav nožēlojuši grēkus?
Kāpēc mantkārība ir bagāto un nabago kopīgā iezīme?
Aiciniet studentus apdomāt, kad viņi ir ievērojuši šādu nostāju savā dzīvē vai to cilvēku dzīvēs, kurus viņi pazīst.
Aiciniet kādu studentu nolasītMācības un Derību 56:18. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ar kādiem vārdiem tiek raksturotas to cilvēku sirdis, kas tiks svētītas?
Saskaņā ar 18. pantu, kādām ir jābūt mūsu sirdīm? Ko nozīmē — salauzta sirds? Ko nozīmē — nožēlas pilns gars? (Šie jēdzieni norāda uz pazemību un paklausību Tam Kungam.)
Ja mums ir bijušas alkatīgas un lepnas sirdis, kā mēs varam mainīties?
Aiciniet studentus turpināt lasīt pārī Mācības un Derību 56:19–20. Palūdziet viņus sameklēt, kādas svētības Tas Kungs apsolīja tiem, kam ir pazemīgas sirdis. Jūs varat viņiem ieteikt atzīmēt atrastās atbildes.
Uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu teikumu: Tie, kam ir pazemīga sirds, …
Saskaņā ar 18.–20. pantu, ar kādām svētībām jūs varat papildināt uz tāfeles iesākto teikumu? (Kad studenti atradīs šajos pantos minētās svētības, uzrakstiet tās uz tāfeles. Jūs varētu paskaidrot, ka vārds atmaksāt nozīmē, ka cilvēki gūs atlīdzību par saviem labajiem darbiem un sodu par netaisnīgām rīcībām.)
Paskaidrojiet, ka saskaņā ar ziedošanās likumu, daļu, ko piešķīra kādam cilvēkam vai ģimenei, balstoties uz viņu apstākļiem, dēvēja par „mantojumu” (M&D 57:7). Iespējams, ka šī likuma piekopšanas sākuma posmā dažus svētos, kā piemēram, Ezru Teiru, pārlieku uztrauca sava „mantojuma” saņemšana.
Uzrakstiet Mans mantojums blakus svētībām, kas uzskaitītas uz tāfeles.
Balstoties uz šo sarakstu, kā jūs apkopotu svētības, ko Tas Kungs ir paredzējis cilvēkiem ar pazemīgu sirdi? (Studenti var to formulēt dažādi, taču viņiem būtu jāatklāj šāda patiesa atziņa: Tie, kam ir pazemīga sirds, iemantos zemi.)
Kā 18.–19. pantā aprakstītās svētības var pielīdzināt mantai un naudai, par ko Ezra Teirs un citi agrīnie svētie bija pārlieku norūpējušies?
Lieciniet par svētībām jeb „mantojumu”, ko Tas Kungs mums ir paredzējis, ja mēs atteiksimies no netaisnīguma un apņemsimies sekot Tā Kunga pavēlēm.
Prezidents Ezra Tafts Bensons runāja par to, ka no jaunajiem vīriešiem tiek sagaidīts, lai viņi upurētu visu nepieciešamo, lai kalpotu misijā:
Attēls
Prezidents Ezra Tafts Bensons
„Par kalpošanu misijā prezidents [Spensers V.] Kimbals ir teicis šādi: „Cik gan tas būtu savtīgi un neapdomīgi, ja, jaunajam vīrietim pieaugot, viņš veltītu savu laiku, gatavojoties strādāt savā profesijā, bet nevēlētos kalpot savam Radītājam, kas ir pats svarīgākais kalpošanas veids pasaulē” (Regional Representatives’ seminar, 1977. g. sept.). …
Jaunie vīrieši, šim prezidenta Kimbala apgalvojumam ir jākļūst par jūsu moto: „Katram PDS cienīgam un spējīgam vīrietim ir jākalpo misijā” (Ensign, 1974. g. maijs, 87). Mēs lūdzam jūs nest šo upuri. Mēs to tā dēvējam, jo nespējam atrast labāku apzīmējumu. Tas ir ieguldījums. Piesakieties šai vislabākajai kalpošanas iespējai pasaulē. Neizvairieties no atbildības. Nepretojieties tam ar nolūku. Mēs aicinām jūs pievienoties armijai, … kas pieaug skaitā ar katru dienu. Jūsu uzdevums būs sludināt Atjaunošanas vēstījumu pasaulē. Paturiet prātā — mēs uz jums paļaujamies un mīlam jūs. Mēs sagaidām, ka jūs kalposiet misijā” („This Is a Day of Sacrifice”, Ensign, 1979. g. maijs, 33).
Prezidents Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma dalījās savā ieskatā par to, kā Tas Kungs dažreiz maina Baznīcai dotos norādījumus. Prezidents Pekers mudināja Baznīcas locekļus uzticēties apustuļu atklāsmju saņemšanas procesam, pieņemt tās un pielietot, kad tās tiek atklātas:
Attēls
Prezidents Boids K. Pekers
„Izmaiņas organizēšanā vai norisē ir liecība tam, ka atklāsmes turpinās. Lai gan doktrīnas ir nemainīgas, metodes vai norises tādas nav. …
Evaņģēlija iecere tika atklāta rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta, nedaudz šur un nedaudz tur. Un atklāsmes turpinās: „Mēs ticam, ka Viņš vēl atklās daudz ko lielu un svarīgu attiecībā uz Dieva Valstību.” (TA 1:9.)
Izmaiņas notiks nākotnē, tāpat kā tās ir notikušas pagātnē. Tas, vai brāļi ieviesīs izmaiņas vai pretosies tām, ir pilnībā atkarīgs no norādījumiem, ko viņi saņem caur atklāsmju „kanāliem”, kuri tika ieviesti pašā sākumā.
Mācības paliks nemainīgas — mūžīgas; organizācija, programmas, norises tiks grozītas saskaņā ar Viņa, kā Baznīca šī ir, norādījumiem. …
Un beigās, viss, kas tiks dots, ir tāpēc, ka Tas Kungs tā ir teicis „vai ar [Viņa] paša balsi, vai ar [Viņa] kalpu balsi, tas ir viens un tas pats.” (M&D 1:38.) Mēs pazīstam viņa balsi, kad Viņš runā” („Revelation in a Changing World”, Ensign, 1989. nov., 15, 16).
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma uzsvēra, kāds ir rezultāts, ja mēs caur grēku nožēlošanu piedzīvojam pilnīgu sirds izmaiņu.
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Grēku nožēlošana prasa nopietnu apņemšanos un vēlmi izturēt pat tad, ja tas ir sāpīgi. Lai gan dažkārt pūliņi izveidot sarakstu ar noteiktiem grēku nožēlošanas soļiem var būt noderīgi, tas var novest pie mehāniskas ķeksīša ievilkšanas, bez patiesas nožēlas un pārmaiņām. Patiesa grēku nožēlošana nedrīkst būt virspusēja. …
Ticot žēlsirdīgajam Pestītājam un Viņa varai, cilvēka izmisumu aizstāj cerība, viņa sirds un tās vēlmes izmainās, un reiz tik pievilcīgais grēks kļūst arvien netīkamāks. Kad cilvēks apņemas atmest, atsacīties no grēka un, cik vien iespējams, laboties, viņa vai viņas nodarītais posts noved līdz sirds pārmaiņām. Un šī apņemšanās drīz vien nobriest derībā — klausīt Dievam. Pēc derību noslēgšanas Svētais Gars — dievišķās labvēlības vēstnesis — nes atvieglojumu un piedošanu” (skat. „Grēku nožēlošanas dievišķā dāvana”, Ensign vai Liahona 2011. g. nov., 40).
Šis izteikums, ko pauda elders Džozefs B. Virtlins no Divpadsmit apustuļu kvoruma, māca atlīdzināšanas principu — Glābēja solījumu atmaksāt:
Attēls
Elders Džozefs B. Virtlins
„Tas Kungs atlīdzina uzticīgajiem katru zaudējumu. Tas, kas ir paņemts no tiem, kuri mīl To Kungu, tiks atdots Viņa Paša veidā. Kaut arī tas var nenotikt brīdī, kad mēs to vēlētos, uzticīgie zinās, ka katra izlietā asara galu galā tiks atlīdzināta simtkārtīgi ar prieka un pateicības asarām” („Lai kas arī notiktu, mīliet to”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 28. lpp.).