Džozefs Smits saņēma šo atklāsmi sev, Oliveram Kauderijam un Deividam Vitmeram 1829. gada jūnijā. Pēc tam, kad Glābējs bija aicinājis šos divus vīrus sludināt grēku nožēlošanu, Viņš viņiem mācīja, cik svarīgi ir uzņemties Viņa Vārdu. Viņš pieminēja Divpadsmit apustuļu aicinājumu, kas viņiem būs, un viņu vēlēšanos uzņemties Jēzus Kristus Vārdu „ar visu sirdi” (M&D 18:27). Pēc tam Tas Kungs Oliveram Kauderijam un Deividam Vitmeram deva atbildību meklēt vīriešus, kuri var kalpot par Divpadsmito kvoruma locekļiem.
Jēzus Kristus māca, ka Viņa Vārds ir vienīgais vārds, ar ko mēs varam tikt glābti
Aiciniet vienu vai divus studentus uz tāfeles uzrakstīt savu uzvārdu. Uzdodiet studentiem šādus jautājumus:
Ko jums nozīmē jūsu uzvārds?
Kādas privilēģijas un pienākumi ir saistīti ar šo vārdu? (Starp privilēģijām varētu būt dzīvesvieta, ģimenes mīlestība, drošība un iespēja uzaugt Baznīcā. Pienākumi — ir jāpalīdz uzturēt mājas drošībā, pret citiem ģimenes locekļiem jāizturas ar cieņu, ir jāpalīdz sīkajos mājas darbos un jāgādā par ģimenes vārda labo slavu.)
Atgādiniet studentiem, ka Tas Kungs aicināja Oliveru Kauderiju un Deividu Vitmeru sludināt grēku nožēlošanu (skat. M&D 18:6, 9,14). Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Tas Kungs deva viņiem šos norādījumus, Viņš runāja ar viņiem par privilēģijām un pienākumiem, kādi ir, uzņemoties Viņa Vārdu.
Pārzīmējiet šo tabulu uz tāfeles, taču neiekļaujiet atbildes otrajā rindā. Aiciniet, lai studenti iezīmē šo tabulu savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā. Pēc tam aiciniet studentus klusi izlasīt Mācības un Derību 18:17:–25 un noskaidrot, kādas ir privilēģijas un pienākumi, uzņemoties Jēzus Kristus Vārdu. Aiciniet viņus ierakstīt atrastās atbildes tabulas otrajā rindiņā.
Privilēģijas
Pienākumi
Saņemt un būt mācītam no Svēta Gara.
Aicināt citus kristīties un pastāvēt līdz galam.
Saņemt glābšanu Tēva valstībā.
Būt ar ticību, cerību un žēlsirdību.
Izvairīties no strīdiem ar citām baznīcām.
Runāt patiesību prātīgumā.
Nožēlot grēkus un pastāvēt līdz galam.
Saskaņā ar Mācības un Derību 18:23, kāpēc ir svarīgi, lai mēs uzņemamies Jēzus Kristus Vārdu? (Studentiem būtu jāatrod šāda doktrīna: Jēzus Kristus Vārds ir vienīgais vārds, ar ko mēs varam tikt izglābti. Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt šo patiesību savos Svētajos Rakstos.)
Palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt, ko ir teicis elders M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Aiciniet klasi uzklausīt eldera Balarda padomu par to, kā mums ir jāuzņemas Jēzus Kristus Vārds:
Attēls
Elders M. Rasels Balards
„Mēs uzņemamies Kristus Vārdu kristību ūdeņos. Mēs atjaunojam šo kristību ietekmi katru nedēļu, kad mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu, parādot savu gatavību pieņemt Viņa Vārdu un apsolot, ka vienmēr atcerēsimies Viņu (skat. M&D 20:77, 79)…
Mēs esam aicināti būt par Viņa lieciniekiem. … Tas nozīmē, ka mums vajadzētu vēlēties darīt zināmu citiem, kam mēs sekojam un kurai Baznīcai mēs piederam — Jēzus Kristus Baznīcai. Mēs to noteikti vēlamies darīt ar mīlestību un liecību. Mēs vēlamies sekot Glābējam, lai vienkārši un skaidri, bet pazemīgi paziņotu, ka mēs esam Viņa Baznīcas locekļi” („Vārda nozīmīgums”, Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 79–80).
Kā, saskaņā ar eldera Balarda teikto, mēs varam pavēstīt citiem, ka sekojam Jēzum Kristum?
Mācības un Derību 18:19–20 Tas Kungs pavēlēja Oliveram Kauderijam un Deividam Vitmeram būt ar ticību, cerību un žēlsirdību, kā arī izvairīties no cīnīšanās (strīdiem) pret citām baznīcām un viņu locekļiem. Kāpēc, jūsuprāt, mums, Jēzus Kristus sekotājiem, ir svarīgi darīt šīs lietas?
Jūs varat palīdzēt studentiem saprast, ka frāze „velna baznīca” Mācībā un Derībās 18:20 netiek attiecināta uz kādu noteiktu baznīcu. Tā attiecas uz jebkuru cilvēku, grupu, organizāciju vai filozofiju, kas vēršas pret Jēzus Kristus Baznīcu un Dieva bērnu glābšanu.
Aiciniet studentus pierakstīt savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā vienu veidu, kā viņi var citiem darīt zināmu, ka seko Jēzum Kristum.
Tas Kungs atklāj Divpadsmit apustuļu aicinājumu un misiju
Paskaidrojiet, ka Tas Kungs runāja vēl par citiem vīriešiem, neskaitot Oliveru Kauderiju un Deividu Vitmeru, kas uzņemsies Jēzus Kristus Vārdu un sludinās Viņa evaņģēliju. Aiciniet studentus klusībā izlasīt Mācības un Derību 18:27–32 un pierakstīt savas atbildes uz šādiem jautājumiem. (Pirms stundas sākuma uzrakstiet uz tāfeles šos jautājumus vai sagatavojiet tos kā izdales materiālus katram studentam.)
Ko šie divpadsmit mācekļi vēlēsies?
Ko šie vīrieši tiks aicināti darīt? (Meklējiet 3–5 dažādus atbilžu variantus)
Kurus pašreizējos Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļus jūs varat nosaukt vārdā? (Uzrakstiet viņu vārdus.)
Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus dalīties savās atbildēs uz pirmo jautājumu, kas ir uzrakstīts uz tāfeles. Pēc tam uzdodiet šādu jautājumu:
Ko, jūsuprāt, nozīmē — uzņemties Jēzus Kristus Vārdu ar visu sirdi?
Aiciniet dažus studentus dalīties savās atbildēs uz otro jautājumu, kas ir uzrakstīts uz tāfeles. Studentiem būtu jāuztver princips, ka Tā Kunga Divpadsmit apustuļi ir aicināti sludināt un pārraudzīt evaņģēliju visā pasaulē. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mācības un Derību 18:37–39. Aiciniet klasi sekot līdzi un noskaidrot, kādu uzdevumu Dievs deva Oliveram Kauderijam un Deividam Vitmeram.
Ko Tas Kungs pavēlēja Oliveram un Deividam izdarīt? (Meklēt vīriešus, ko Tas Kungs var aicināt būt par Divpadsmit apustuļu kvoruma pirmajiem locekļiem pēdējās dienās.)
Kā viņi zinās, ko aicināt par apustuļiem? (Nākamo apustuļu vēlmes un darbi saskanēs ar to, ko ir sacījis Tas Kungs.)
Paskaidrojiet, ka uzdevumu — meklēt Divpadsmit apustuļus — saņēma arī Martins Heriss. Pēdējo dienu pirmie Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi tika aicināti 1835. gada 14. februārī — gandrīz piecus gadus pēc Baznīcas oficiālās organizēšanas. Mācības un Derību 18. nodaļas atklāsme palīdz mums izprast šī kvoruma nozīmīgumu, jo tajā ir aprakstīta apustuļu loma Jēzus Kristus Baznīcā.
Aiciniet studentus atbildēt uz trešo jautājumu, kas ir uzrakstīts uz tāfeles, lūdzot viņiem nosaukt pašreizējos Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļus. Ja iespējams, parādiet šo vīriešu attēlus. Fotogrāfijas ir pieejamas maija un novembra Ensign un Liahona izdevumos, kā arī lds.org/church/leaders.
Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Pirms students sāk lasīt, paskaidrojiet, ka šos vārdus elders Holands sacīja savā pirmajā vispārējās konferences runā, kad tika aicināts būt par apustuli.
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
„Acīmredzami mans vislielākais saviļņojums un vislielākais prieks ir apziņa, ka man ir iespēja, kā teicis Nefijs, „runāt par Kristu, …, priecāties par Kristu, … sludināt par Kristu, [un] pravietot par Kristu” (2. Nef. 25:26), lai kur es būtu un lai ar ko es būtu līdz pat manam pēdējam elpas vilcienam. Neapšaubāmi, ka nevarētu būt augstāks mērķis, nedz arī augstāka privilēģija, kā būt „īpašam Kristus vārda [lieciniekam] visā pasaulē” (M&D 107:23).
… Papildus maniem vārdiem un mācībām un vārdiski paustajai liecībai, manai dzīvei ir jābūt daļai no manas liecības par Jēzu. Manai būtībai ir jāatspoguļo šī darba dievišķums. Es to nevarētu pārdzīvot, ja jebkas, ko es saku vai daru, jebkādā veidā mazinātu jūsu ticību Kristum, jūsu mīlestību pret šo Baznīcu vai cieņu, ko izjūtat pret svēto apustuļa kārtu.
Es jums apsolu, tāpat kā es esmu apsolījis Tam Kungam un šiem saviem brāļiem, ka es centīšos būt šīs uzticības cienīgs un kalpošu, cik labi vien spēšu” („Miracles of the Restoration”, Ensign, 1994. g. nov., 31).
Kā tas jums palīdz zināt, ka tie, kas kalpo par apustuļiem, ir uzņēmušies Jēzus Kristus Vārdu ar visu sirdi? Kā mēs varam sekot viņu piemēram?
Aiciniet vienu vai divus studentus jums palīdzēt ar aktivitātes norisi. Aizsieniet šiem studentiem acis vai palūdziet viņiem tās aizvērt. Aiciniet dažus citus studentus pēc kārtas runāt, nepārveidojot savu balsi. Pajautājiet studentiem, kuriem ir aizsietas acis, nosaukt to cilvēku vārdus, kas runā. Pēc tam uzdodiet šādu jautājumu:
Kāpēc dažas balsis atpazīt ir vieglāk nekā citas? (Studenti var norādīt: jo biežāk mēs dzirdam kādu balsi, jo vieglāk to spējam atpazīt.)
Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 18:34–36, 47. Aiciniet klasi sekot līdzi un noteikt vienu veidu, kā, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, mēs varam sadzirdēt Viņa balsi. (Jūs varat paskaidrot, ka 34. panta frāze „šie vārdi” ir attiecināma uz atklāsmēm Mācībā un Derībās.)
Saskaņā ar šiem pantiem, kā mēs varam dzirdēt Tā Kunga balsi? (Studenti var sniegt dažādas atbildes, taču pārliecinieties, ka ir skaidrs šāds princips: Mēs varam sadzirdēt Jēzus Kristus balsi ar Svēta Gara spēku, kad mēs lasām Svētos Rakstus. Uzrakstiet šo patieso principu uz tāfeles.)
Kā Svēto Rakstu studēšana mums palīdz sadzirdēt Jēzus Kristus balsi?
Palīdziet studentiem saprast, ka mēs varam sadzirdēt Tā Kunga balsi ne tikai ar ausīm. Mēs varam sajust un saņemt vēstījumus savos prātos un sirdīs caur Svēto Garu (skat. M&D 8:2–3).
Atsaucieties uz patiesību, ko uzrakstījāt uz tāfeles.
Kā šī patiesība var ietekmēt jūsu domas par Svētajiem Rakstiem? Kā šī patiesība var jums palīdzēt izvēlēties laiku un vietu Svēto Rakstu lasīšanai?
Kad jūs esat sajutuši, ka Tas Kungs jūs iedvesmo, lasot un apdomājot Svētos Rakstus?
Iedrošiniet studentus katru dienu studēt Svētos Rakstus, tiecoties uzcītīgi meklēt un izprast Tā Kunga balsi. Apkopojiet Mācības un Derību 18:40–47, paskaidrojot, ka Tas Kungs apstiprināja, ka Olivers Kauderijs, Deivids Vitmers un visi Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi saņems lielas svētības, ja viņi uzticīgi turēs Viņa baušļus. Stundas nobeigumā jūs varētu liecināt par patiesībām, kuras esat pārrunājuši ar studentiem.
Atsaucoties uz Mācības un Derību 18:20, prezidents Džozefs Fīldings Smits mācīja: „Mums ir jāsaprot, ka šie ir mums dotie norādījumi — cīnīties pret visu ļaunumu, visu to, kas ir vērsts pret taisnīgumu un patiesību” (Church History and Modern Revelation, 2 sēj. [1953], 1:83). Tas nav aicinājums cīnīties pret citām baznīcām un to locekļiem.
Šo ir sacījis prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija:
Attēls
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs
„Tiecoties līdzināties [Glābēja] nevainojamam piemēram, mūsu rokas var kļūt par Viņa rokām, mūsu acis par Viņa acīm, mūsu sirds par Viņa sirdi. …
Paturot to prātā, ļausim mūsu sirdīm un rokām pastiepties pretī citiem līdzjūtībā, jo katrs cilvēks iet savu sarežģīto ceļu. Kā Jēzus Kristus, mūsu Skolotāja, mācekļi, mēs esam aicināti atbalstīt un dziedināt, nevis nosodīt” („Jūs esat Manas rokas”, Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 68–69).