Parau poro’i a te Peresidenira’a Mātāmua
Te rirora’a ’ei mau pipi mau
Nā te peresideni Henry B. Eyring
Tauturu mātāmua i roto i te Peresidenira’a Mātāmua
I roto i te mau purera’a ’ōro’a ato’a, ’ua fāri’i tātou i te ha’amaita’ira’a ’ia fafau i te Metua i te Ao ra ē, e ha’amana’o tāmau noa tātou i te Fa’aora ’e e ha’apa’o ho’i i tāna mau fa’auera’a ’ia vai noa ho’i tōna Vārua i roto ia tātou (hi’o Moroni 4:3 ; 5:2 ; PH&PF 20:77, 79). E ha’amana’o ’ōhie noa tātou iāna i te mau taime ato’a mai te mea ē, e rave tātou i tōna i’oa i ni’a iho ia tātou. ’Ua rau te rāve’a nō te ravera’a tātou i te reira, i te taime iho ā rā ’a tāvini ai tātou ia vetahi ’ē i tōna ra i’oa, ’a tai’o ai tātou i tāna parau mo’a, ’e ’a pure ai tātou nō te ’ite ē, e aha tāna e hina’aro ’ia rave tātou.
’Ua tupu te reira nō’u ’a bāpetizo ai au i te hō’ē taure’are’a tamāroa. I ’ite au ē, ’ua pi’ihia vau nā te mau tāvini fa’atōro’ahia o te Fa’aora ’ia riro ’ei misiōnare nō te ha’api’i i tāna ’evanelia ’e nō te fa’a’ite pāpū iāna ’e i tāna ’Ēkālesia mau. ’Ua fafau māua tō’u hoa misiōnare i teie taure’are’a tamāroa ē, e tāmāhia ’oia nā roto i te mana o te tāra’ehara a Iesu Mesia mai te mea ē, e tātarahapa ’oia ma te fa’aro’o i te Fa’aora ’e ’a bāpetizohia ai e te hō’ē o tōna mau tāvini ha’amanahia.
’A fa’ati’a mai ai au i teie taure’are’a tamāroa mai raro mai i te pape o te bāpetizora’a, ’ua muhumuhu maira ’oia i roto i tō’u tari’a, « ’Ua mā vau, ’ua mā vau ». I taua taime ra, ha’amana’o a’era vau i te bāpetizora’a o te Fa’aora nā Ioane Bāpetizo i roto i te ’anavai o Ioridana. Hau atu ā, ha’amana’o a’era vau ē, tē rave ra vau i te ’ohipa fa’aorara’a a te hō’ē Fa’aora tei ti’a fa’ahou ’e ’o te ora ra—ma te ’āpitihia mai ’e te Vārua Maita’i, mai tei nā-reira-hia ia Ioane.
Nō’u ’e nō tātou tāta’itahi, te ha’amana’ora’a i te Fa’aora, e nehenehe e hau atu i te ti’aturi noa i te hō’ē ha’amana’ora’a o tō tātou ’itera’a ’e te mau mea i tupu ’e ’ōna. E nehenehe tā tātou e rave i te mau mā’itira’a i te mau mahana ato’a ’o te ha’afātata atu ia tātou iāna ra i teie taime.
Te mā’itira’a ’ōhie roa a’e ’o te tai’ora’a ïa i te mau pāpa’ira’a mo’a. ’Ia nā reira tātou, e nehenehe e roa’a ia tātou te mana’o ē, tei pīha’i iho tātou iāna. Nō’u nei, e fāri’i pinepine au i te mana’o fātata iāna ’ia tai’o ana’e au i te Buka a Moromona. I roto i te mau minuti mātāmua ’a tai’o ai au i te mau pene o te 2 Nephi, e fa’aro’o vau i roto i tō’u ferurira’a i te mau reo o Nephi ’e o Lehi i te fa’ata’ara’a mai nō ni’a i te Fa’aora mai te huru ra ē, ’ua mātau maita’i roa rātou iāna. E tae mai te mana’o fātata.
Nō ’outou, e nehenehe te tahi atu mau vāhi e ’ume ta’a ’ē ia ’outou iāna ra. ’Ātīrā noa atu rā te vāhi ’e te taime e tai’o ’outou i te parau a te Atua, ma te ha’eha’a ’e te mana’o pāpū ’ia ha’amana’o i te Fa’aora, e fa’arahi ’outou i tō ’outou hina’aro ’ia rave i tōna i’oa i ni’a iho ia ’outou i roto i tō ’outou orara’a i te mau mahana ato’a.
E taui te reira hina’aro i te huru nō tā ’outou tāvinira’a i roto i te ’Ēkālesia a te Fatu. E pure ’outou i te Metua i te Ao ra nō te ani i te tauturu nō te fa’arahi ato’a i te pi’ira’a tā ’outou e hi’o ra ’ei pi’ira’a ha’iha’i roa. Te tauturu tā ’outou e ani ’o te ti’ara’a ïa ’ia ha’amo’e ia ’outou iho ’e ’ia rōtahi hau atu i ni’a i te mau mea tā te Fa’aora e hina’aro nō te feiā tei pi’ihia ’outou ’ia tāvini.
’Ua ’ite au i tōna rima ’e tōna fātata iā’u i roto i tā’u tāvinira’a i tā māua mau tamari’i ’a pure ai au nō te ’ite nāhea i te tauturu ia rātou ’ia ’ite i te hau tā te ’evanelia ana’e e hōro’a mai. I taua huru taime ra, ’aita vau i tāu’a roa ’ia hi’ohia mai ’ei metua manuia, ’ua ha’apa’o rā vau i te manuia ’e te ora maita’i o tā’u mau tamari’i.
Mai te mea ē, e hōro’a tātou i te feiā tā tātou e tāvini nei, i te mea tā te Fa’aora e hōro’a ia rātou, nā te reira e arata’i ia tātou i roto i te mau pure tāparu i te Metua i te Ao ra, nā roto mau i te i’oa o Iesu Mesia. I te taime e pure tātou mai te reira—i roto i te i’oa o te Fa’aora, ma te fa’aro’o iāna—e pāhono mai te Metua. E tono mai ’oia i te Vārua Maita’i nō te arata’i, nō te tāmāhanahana ’e nō te fa’aitoito ia tātou. Nō te mea e fa’a’ite tāmau noa te Vārua i te Fa’aora (hi’o 3 Nephi 11:32, 36 ; 28:11 ; Etera 12:41), e rahi tō tātou ti’ara’a ’ia here i te Fatu ma tō tātou ’ā’au ato’a, tō tātou vārua ato’a ’e tō tātou pūai ato’a (hi’o Mareko 12:30 ; Luka 10:27 ; PH&PF 59:5).
E tae marū noa mai ma te pāpū te mau ha’amaita’ira’a o te ha’amana’ora’a tāmahana ’e te ha’amana’ora’a ti’a, mai te mea ē, e tāvini tātou iāna, e ’oa’oa i tāna parau, ’e e pure ma te fa’aro’o i tōna ra i’oa. ’E nā teie ha’amana’ora’a e tarai ia tātou ’ia riro mai ’ei mau pipi mau nā te Fatu o Iesu Mesia i roto i tōna bāsileia i ni’a i teie fenua—’e a muri a’e i pīha’i iho i tōna Metua i roto i te ao hanahana e tae mai.