Lub Tuam Rooj Sab Laj
Khetos txoj Kev Pab Ua Neeg Zoo Dua: Zaj Lus Piv Txwv txog txoj Kab uas Nce Mus
Kaum Hli Ntuj xyoo 2021 lub tuam rooj sab laj


Khetos txoj Kev Pab Ua Neeg Zoo Dua: Zaj Lus Piv Txwv txog txoj Kab uas Nce Mus

Raws li tus Tswv lub sij hawm, qhov uas muaj nqi tshaj yeej tsis nyob ntawm qhov chaw peb pib, tiam sis nyob ntawm qhov chaw uas peb tab tom mus txog.

Thaum kuv yog ib tug tub hluas, kuv muaj tej lub hom phiaj loj heev. Muaj ib hnub tom qab kuv kawm ntawv kuv nug tias: “Niam, kuv yuav tsum ua hauj lwm twg thaum kuv loj tuaj lawm: ib tug kws ntaus pob basketball los sis ib tug kws hu nkauj?” Tiam sis kuv, Clark tus uas “tsis muaj hniav,” twb tsis muaj txuj ci dab tsi li ua ib tug ntaus pob los sis hu nkauj. Thiab txawm yog kuv siv zog ua ntau zaus, lawv yeej tsis pub kuv nkag hauv kuv lub tsev kawm ntawv lub txheej xwm rau cov tub kawm ntawv uas txawj ntse. Kuv cov xib hwb twb hais kom kuv nyob hauv hoob kawm rau cov tub hluas ntxhais hluas tsis tshwj xeeb xwb. Thaum sij hawm dhau mus, kuv twb kawm tej yam kom paub kawm ntawv zoo. Tiam sis yog lub sij hawm thaum kuv ua tub txib hauv Nyij Pooj Teb Chaws uas kuv thiaj li pom kuv txoj kev txawj ntse thiab kev paub txog sab ntsuj plig tawm los. Kuv tau khwv ua hauj lwm tsis tu tsis tseg. Tiam sis yog thawj zaug hauv kuv lub neej, kuv tau koom nrog tus Tswv kawm thiab ua tej yam no, es thiaj li tsis zoo li qub.

Daim Duab
Txwj Laug Gilbert thaum nws yog ib tug me nyuam tub
Daim Duab
Txwj Laug Gilbert thaum nws yog ib tug tub txib

Cov kwv tij thiab cov muam, nyob hauv lub Koom Txoos no, peb ntseeg tias tag nrho Vajtswv cov me nyuam muaj peev xwm hloov los ua zoo li Vajtswv thaum peb koom nrog Yexus Khetos. Raws li tus Tswv lub sij hawm, qhov uas muaj nqi tshaj yeej tsis nyob ntawm qhov chaw peb pib, tiam sis nyob ntawm qhov chaw uas peb tab tom mus txog.1

Xwv kom qhia txog lub ntsiab cai no, kuv yuav siv kev kawm lej. Tsis txhob txhawj thaum nej hnov lo lus kev kawm lej hauv lub tuam rooj sab laj. Peb cov xib hwb hauv BYU–Idaho tau qhia kuv tias ib tug uas tsis paub dab tsi yeej yuav to taub lub ntsiab no. Cia li saib ib nqe kawm lej rau ib txoj kab. Qhov hla txoj kab mas peb yuav hais tias yog qhov pib ntawm peb txoj kab. Qhov chaw pib tej zaum yuav pib rau ntawm ib qho siab los yog ib qho qis. Txoj kab ntawd yuav nce mus los sis nqis mus.

Daim Duab
Slopes and intercepts

Hauv lub neej no peb txhua tus muaj qhov pib zoo tsis thooj—peb pib ntawm tej qhov chaw sib txawv thiab muaj tej txiaj ntsim tsis zoo ib yam. Ib txhia pib ntawm qhov siab, muaj cib fim ntau heev. Lwm tus pib ntawm ib qho chaw uas nyuaj thiab tsis ncaj.2 Ces peb ua peb lub neej kom peb tus kheej nce mus los sis nqis mus. Yav tom ntej yuav tsis nyob ntawm qhov chaw uas peb pib tiam sis yuav nyob ntawm peb txoj kev nce los sis txoj kev nqis mus. Yexus Khetos pom tias peb muaj peev xwm hloov los ua neeg zoo li Vajtswv tsis hais peb pib qhov twg los yog. Nws tau pom qhov no nyob hauv tus neeg thov khawv, tus neeg ua txhaum, thiab tus neeg mob. Nws pom qhov no nyob hauv tus nuv ntse, tus sau se, thiab tus neeg rau siab dhau. Peb pib qhov twg thaum xub thawj los, Khetos yeej xav txog qhov uas peb ua dab tsi nrog tej yam uas peb muaj.3 Neeg ntiaj teb tsom ntsoov rau qhov chaw peb pib, tiam sis Vajtswv tsom ntsoov rau peb txoj kab uas nce los sis nqis mus. Raws li tus Tswv suav, Nws yuav ua txhua yam pab peb hloov peb txoj kab kom nce mus saum ntuj.

Nyaj lub ntsiab cai no yuav ua rau cov neeg uas muaj teeb meem txais kev nplij siab thiab ua rau cov uas zoo li lawv muaj txhua yam txawj xav txog lawv lub neej. Cia kuv pib hais rau cov uas muaj teeb meem ntawm qhov chaw lawv pib nyob, xws li kev txom nyem, mus tsis tau kawm ntawv, los yog muaj teeb meem ntawm tsev neeg. Lwm tus muaj teeb meem ntawm sab cev nqaij daim tawv, lub siab ntsws, los sis tej xwm txheej ntawm lawv keeb kwm roj ntshav.4 Rau cov neeg uas muaj teeb meem ntawm lawv qhov chaw pib, thov paub tias tus Cawm Seej paub txog nej tej teeb meem. Nws tau “ris [peb] tej kev qaug dag qaug zog, xwv kom nws lub siab thiaj li yuav muaj kev hlub tshua puv nkaus … xwv kom nws yuav paub pab [peb] … raws li [peb] tej kev qaug dag qaug zog.”5

Cia kuv hais ob qho kom txhawb nqa cov uas raug tej yam nyuaj thaum lawv pib ua neej. Qhov thib ib, cia li tsom ntsoov rau qhov chaw nej xav mus thiab tsis txhob tsom ntsoov rau qhov chaw uas nej tau pib. Yus ua yuam kev yog tias yus tsis xav txog yus tej xwm txheej tam sim no—tej ntawd los muaj tiag thiab yuav tsum kho. Tiam sis qhov uas nej tsom ntsoov rau qhov nyuaj uas nej tau pib tej zaum yuav ua rau nej xav tias nej yog qhov ntawd xwb thiab tav nej txoj kev muaj peev xwm xaiv.6

Daim Duab
Cov tub hluas nyob hauv Boston

Ntau xyoo tas los, kuv tau ua hauj lwm pab ib pawg tub hluas ntxhais hlaus nyob hauv nroog Boston, Massachusetts, uas nyuam qhuav pib kawm txog txoj moo zoo thiab tej yam lawv yuav tsum ua hauv lub Koom Txoos. Cia li ua rau kuv xav tias vim kuv txhawj txog lawv thiab to taub lawv yog cov ntseeg tshiab cia kuv xav mus los hais tias lawv tsis tas coj raws li Vajtswv tej kev cai ib yam.7 Tiam sis kuv tau kawm tias txoj kev zoo tshaj plaws qhia txog kuv txoj kev hlub rau lawv yeej yog qhov uas kuv tsis muab kuv txoj kev cia siab rau lawv tso tseg. Kuv tau ua txhua yam kuv paub ua, es peb tau tsom ntsoov ua ke rau lawv txoj kev muaj peev xwm hloov siab, thiab lawv txhua tus pib ua rau lawv txoj kab nce mus. Lawv tau kawm txog txoj moo zoo zuj zus tsis tu tsis tseg. Hnub no, lawv tau mus ua tub txib ntxhais txib, kawm tsev kawm ntawv qib siab tiav, sib yuav hauv lub tuam tsev, thiab tam sim no muaj lub neej zoo kawg nkaus.

Daim Duab
Cov tub hluas los ntawm Boston uas tau loj hlob tuaj lawm

Qhov thib ob, cia tus Tswv pab nej ua rau nej txoj kab nce mus. Thaum kuv yog tus thawj tswj hwm ntawm BYU-Pathway Thoob Ntiaj Teb, kuv nco qab ib lub sij hawm nyob hauv ib txoj kev sib ntsib hauv Lima, Peru thaum Txwj Laug Carlos A. Godoy yog tus hais lus. Thaum nws saib pawg ntseeg ntawd, nws xav tsis thoob thaum nws pom cov tub ntxhais kawm ntawv coob heev. Tej zaum nws xav txog nws lub neej uas nws nyiaj dhau tej xwm txheej zoo li no, Txwj Laug Godoy hais tias: tus Tswv yuav “pab nej ntau tshaj nej pab tau nej tus kheej. [Yog li ntawd] cia tus Tswv pab nej ua tus txheej txheem no.”8 Tus yaj saub Nifais qhia tias, “Los ntawm txoj kev tshav ntuj peb thiaj txais kev cawm seej, tom qab peb ua txhua yam uas peb muaj peev xwm ua.”9 Peb yuav tsum ua peb feem hauj lwm,10 tiam sis yog los ntawm Nws txoj kev tshav ntuj peb thiaj li yuav muaj peev xwm hloov los ua neeg zoo li Vajtswv.11

Daim Duab
BYU–Pathway kev sib ntsib hawm Vajtswv nyob hauv Lima, Peru
Daim Duab
Txwj Laug Godoy hais lus nyob hauv Lima, Peru

Qhov kawg, cia kuv hais ob peb yam rau cov uas pib ntawm qhov siab. Yam thib ib, peb puas txawj txo hwj chim xav txog peb lub neej uas peb tsis tau tsim rau peb tus kheej? Ib yam li BYU tus thawj tswj hwm dhau los Rex E. Lee hais rau nws cov tub ntxhais kawm ntawv, “Peb sawv daws twb haus dej los ntawm tej qhov dej uas peb tsis tau dig thiab ua kom peb tus kheej sov nyob ntawm tej hluav taws uas peb tsis tau rauv.”12 Ces nws tau hais kom nws cov tub ntxhais kawm ntawv qhia cov neeg rau yav tom ntej zoo li lawv rov qab tso dej hauv tej qhov dej uas cov pioneer tau ua. Yog tsis rov qab cog noob rau hauv thaj teb uas lwm tus cog lawm ces zoo li peb rov muab ib choj nyiaj rau tus Tswv es tsis tsam paj dab tsi li.

Yam thib ob, kev tsom ntsoov rau ib qhov pib uas siab heev yeej ua rau peb xav tias peb ua zoo, tiam sis, tej zaum peb txoj kab tsis nce mus dab tsi li. Harvard tus xib hwb Clayton M. Christensen qhia tias cov neeg uas vam meej tshaj yog cov uas txo hwj chim tshaj plaws vim lawv ntseeg lawv tus kheej txaus kom lwm tus qhia lawv qhov yog.13 Txwj Laug D. Todd Christofferson tau hais kom peb “muaj lub siab kam txais thiab nrhiav kom tau txoj kev kho tej yam uas ua yuam kev.”14 Txawm yog peb xav tias tej yam mus zoo lawm los, peb yuav tsum nrhiav tej cib fim kom ua zoo dua los ntawm kev thov Vajtswv.

Txawm yog peb muaj ntau nplua mias los sis raug tej yam nyuaj thaum peb pib, peb yuav hloov los ua neeg zoo li Vajtswv thaum peb cia Vajtswv koom nrog peb ua xwb. Tsis ntev tas los kuv tau sib tham nrog ib tug kws qhia ntawv uas muaj npe heev es nws xav paub vim li cas BYU–Pathway pab neeg ua zoo. Nws txawj ntse thiab nws xav paub tiag tiag, tiam sis nws xav txais lus teb raws li neeg ntiaj teb mam li teb. Kuv qhia nws txog peb tej lub txheej xwm kom txwv tsis pub leej twg tso tseg thiab kev cob qhia. Tiam sis kuv xaus lus hais tias, “Tej yam no yeej zoo ua, tiam sis qhov tseem ceeb vim li cas peb cov tub ntxhais kawm ntawv vam meej yog vim peb qhia lawv tias lawv muaj peev xwm hloov los ua neeg zoo li Vajtswv. Cia li xav seb tias nej lub neej yuav zoo li cas yog lwm tus qhia nej tias nej tsis txawj vam meej. Ces cia li xav seb yuav zoo li cas yog tias nej kawm tias nej yog Vajtswv ib tug tub los sis tus ntxhais.” Nws nres, ces teb hais tias, “Qhov koj hais ko muaj kuab heev.”

Cov kwv tij thiab cov muam, ib qho txuj ci tseem ceeb hauv tus Tswv lub Koom Txoos yog qhov uas Yexus Khetos muaj peev xwm pab peb txhua tus hloov ua neeg zoo dua. Kuv tsis paub lwm lub koom haum uas muab cib fim npaum li no rau nws cov mej zeej kom ua hauj lwm pab, hloov siab lees txim, thiab los ua neeg zoo dua ntxiv. Txawm peb raug xwm txheej nyuaj los sis muaj ntau nplua mias los, cia peb ntsia ntsoov saum ntuj thiab ua rau peb txoj kab nce mus. Yog peb ua li ntawd, Yexus Khetos yuav tsa peb mus rau ib qho chaw siab tshaj. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Saib Clark G. Gilbert, “The Mismeasure of Man” (BYU–Pathway Worldwide kev sib ntsib hawm Vajtswv, Ib Hlis Ntuj 12, 2021), byupathway.org/speeches. Nyob hauv zaj lus no, kuv tau hais txog qhov uas neeg ntiaj teb ua yuam kev ntsuas tej uas tib neeg muaj peev xwm ua. Tsis hais cov neeg uas kawm txog cov kws paub txog neeg lub hlwb uas txhawb nqa tej lub ntsiab txog kev siv zog (Angela Duckworth) thiab kev xav txog yuav loj hlob li cas (Carol S. Dweck) tsis paub tias tib neeg txawj ua npaum li cas thaum lawv tsis xav txog qhov uas peb muaj peev xwm hloov los ua zoo li Vajtswv los ntawm Yexus Khetos lub hwj chim.

  2. Saib Dale G. Renlund, “Tej Yam Tsis Ncaj uas Ua rau Yus Chim,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2021, 41–45.

  3. Saib Mathais 25:14–30. Nyob hauv zaj lus piv txwv txog tej choj nyiaj, txhua tus tub qhe tau txais ob peb choj nyiaj los tawm lawv tus xib hwb. Tiam sis tsis tau txiav txim rau lawv nyob ntawm seb lawv tau txais npaum li cas tiam sis yeej nyob ntawm lawv tau ua li cas. Yog qhov uas lawv tau ntxiv tus Tswv thiaj li hais tias, “Zoo heev, koj yog tus tub txib uas zoo thiab ncaj ncees! Tej yam me me uas koj saib, koj ua ncaj, kuv yuav tsa koj ua tus saib yam uas loj. Koj cia li los nrog kuv nyob kaj siab lug” (Mathais 25:21).

  4. Saib Mauxiyas 3:19. Ib yam uas tej zaum muaj tseeb txog qhov uas peb raug tej yam uas tus neeg ntawm sab cev nqaij daim tawv nyiam yog qhov uas tej zaum peb muaj keeb kwm roj ntshav uas ua rau peb zoo li ntawd. Ib yam li peb txhua tus muaj tej txiaj ntsim uas Vajtswv pub rau peb, peb kuj muaj tej teeb meem ntawm sab cev nqaij daim tawv, thiab hauv lub siab ntsws uas peb yuav tsum kawm kom kov yeej thiab tswj hwm.

  5. Amas 7:11–12. Tsis yog Yexus Khetos pab peb kov yeej peb tej kev txhaum thaum peb hloov siab lees txim xwb, tiam sis Nws kuj nplij peb lub siab thaum peb raug tej yam nyuaj hauv lub neej no vim dhau los ntawm txoj Kev Theej Txhoj Nws tau kov yeej txhua yam kev txom nyem uas tib neeg raug.

  6. Txwj Laug David A. Bednar tau hais tias peb yog neeg sawv cev uas txawj ua, thiab peb yuav tsum ua tej yam rau peb tus kheej. Thaum peb txais yuav tej npe uas neeg ntiaj teb xaiv rau peb, peb tav peb txoj kev ua neeg zoo li Vajtswv, thiaj li xaiv tsis taus zoo. (Saib David A. Bednar, “And Nothing Shall Offend Them,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2006, 89–92.)

  7. Saib Russell M. Nelson, The Love and Laws of God (Brigham Young University kev sib ntsib hawm Vajtswv, Cuaj Hlis Ntuj 17, 2019), speeches.byu.edu. Nyob hauv BYU kev sib ntsib hawm Vajtswv no, Thawj Tswj Hwm Nelson qhia tias vim rau qhov Vajtswv thiab Nws Leej Tub hlub peb, Nkawd tau muab tej kev cai thiab tej lus txib rau peb kom pab peb. “Vajtswv tej kev cai qhia tias Nws hlub peb txhua leej txhua tus zoo tag nrho. Nws tej kev cai pab peb tus ntsuj plig nyob nyab xeeb thiab pab peb vam meej mus ib txhis li” (phab 2).

  8. Carlos A. Godoy, BYU–Pathway Connections Conference, Lima, Peru, Tsib Hlis Ntuj 3, 2018.

  9. 2 Nifais 25:23.

  10. Kuv niam kuv txiv tau tsim tsev neeg Gibert txoj ntsiab lus uas hais li no “UA ZOO NPAUM LI NEJ MUAJ PEEV XWM UA.” Ib txoj kev txhais zaj lus piv txwv txog txoj kab nce yog kev qhia tias yog peb ua zoo npaum li peb muaj peev xwm ua, ces peb yuav tso siab rau Vajtswv kom los pab peb theej peb thaum peb ua tsis taus.

  11. Saib Clark G. Gilbert, “From Grit to Grace” (BYU–Pathway Worldwide kev sib ntsib hawm Vajtswv, Cuaj Hlis Ntuj 25, 2018), byupathway.org/speeches. Nyob hauv zaj lus no kuv hais txog lub tswv yim uas txawm peb yuav tsum khwv ua hauj lwm thiab kawm kom mob siab ua, yog peb xav muaj peev xwm tiag tiag peb yuav tsum kawm kom siv Yexus Khetos txoj kev hlub tshua.

  12. Rex E. Lee, “Some Thoughts about Butterflies, Replenishment, Environmentalism, and Ownership” (Brigham Young University kev sib ntsib hawm Vajtswv, Cuaj Hlis Ntuj 15, 1992), 2, speeches.byu.edu; kuj saib 2 Kev Cai 6:11.

  13. Saib Clayton M. Christensen, “How Will You Measure Your Life?,” Harvard Business Review, Xya Hli Ntuj–Yim Hli Ntuj 2010, hbr.org. Zaj lus no los twb hais hauv ib lub sij hawm Class Day koom nrog Harvard Business School kev kawm ntawv tiav. Nyob hauv zaj lus no, Xib Hwb Christensen ceeb toom nws cov tub ntxhais kawm ntawv kom lawv tsis txhob muab kev ua siab loj faib tawm ntawm kev txo hwj chim, nws qhia lawv tias yog lawv xav vam meej hauv lub neej no lawv yuav tsum txo hwj chim txaus kom lwm tus qhia lawv.

  14. D. Todd Christofferson, “As Many as I Love, I Rebuke and Chasten,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2011, 97.