Te tāra’ehara a Iesu Mesia

Nā Tad R. Callister

Peresideni rahi o te Ha’api’ira’a Sābati tei ha’amāuruuruhia a’enei

E ’ere te tāra’ehara a te Fa’aora i te mea fāito ’ore noa, e mea tae ato’a rā i te ta’ata tāta’itahi.

I teie tau o te matahiti, tē poupou ta’a ’ē nei tātou i te ferurira’a i te tāra’ehara a te Fa’aora. ’Oia mau, ’o te ha’api’ira’a tumu fa’ahiahia hope roa ’e te ha’amāramarama roa ’e te ti’aturi-roa-hia tei ’ore ā i ’itehia i teie nei ao ’aore rā i te ra’i nui ātea. ’O te mea ïa e hōro’a mai i te tīa’ira’a ’e te fā i tō tātou nei orara’a.

E aha ïa te tāra’ehara a Iesu Mesia ? Te hō’ē tātarara’a, ’o te tahi ïa pāpa’a ’ohipa hanahana tei ha’amata i te ’ō nō Getesemane, ’ua haere i ni’a i te satauro ’e tei hope i te ti’afa’ahoura’a o te Fa’aora mai roto mai i te menema. ’Ua tūra’ihia te reira e te here hau ’ē atu nō tātou tāta’itahi. ’Ua tītauhia te hō’ē ta’ata hara ’ore ; tei mau i te mana fāito ’ore i ni’a i te mau mea—i ni’a i te pohe ato’a ho’i ; ’e tē vai ra tōna ’aravihi ’ōti’a ’ore nō te mamae i te mau fa’ahope’ara’a nō tā tātou mau hara ato’a ’e mau ma’i ; ’oia ho’i ’ua pou ’oia i raro a’e i te tā’āto’a o te reira.¹ ’O te misiōni ïa a Iesu Mesia—’o tāna ïa tāra’ehara.

E aha ïa te fā nō te reira ? E fa’ati’a ia tātou ’ia ho’i i mua i te aro o te Atua, nō te riro atu ā mai iāna te huru ’ia noa’a ho’i te ’īra’a o te ’oa’oa. ’Ua ravehia te reira nā roto i te upo’oti’ara’a i ni’a e maha fifi :

Te pohe pae tino
Te pohe pae vārua i tupu nā roto ia Adamu ’e tā tātou mau hara
Tō tātou mau ’ati ’e mau ma’i
Tō tātou mau paruparu ’e mau hapehape

Nāhea ïa te Fa’aora e rave i te reira ma te ’ore e ’ōfati i te mau ture nō te parau ti’a ?

Hōho’a

Te fa’atopara’a i roto i te aore mai ni’a i te manureva

E feruri na i te hō’ē ta’ata e mana’o ’ana’anatae ra e fa’atopa iāna i roto i te aore ’e ’ua fa’aoti vave ihora e ’ōu’a nā ni’a mai i te hō’ē manureva iti. I teienei rā, tē ’ite ra ’oia i te ma’ama’a o tāna ’ohipa. Tē hina’aro ra ’oia e tau marū noa i ni’a i te fenua, te fifi rā—’o te ture nō te teiaha. ’Ua tā’iri vitiviti ’oia i tōna rima mai te manu, e taime māu’a rā. ’Ua fa’atārava ’oia i tōna tino ’ia marū te topara’a ’aore rā ’ia he’e marū noa ’oia, ’aita rā te ture nō te teiaha e tu’u ’e e fa’aherehere iāna. ’Ua tāmata ’oia i te paraparau atu i teie ture niu o te nātura : « E hape iti rahi teie. E’ita vau e nā reira fa’ahou. » ’Ua topa rā tāna mau tāparura’a i roto i te tari’a turi. ’Aita tō te ture nō te teiaha e aroha ; ’aita e mā’itira’a. ’Aua’a a’e rā, ’ite ihora taua ta’ata nei i te hō’ē mea i ni’a i tōna tua. Nō tōna ’itera’a i terā mana’o ma’ama’a, ’ua tu’u tōna hoa i roto i te manureva i te hō’ē ’āmarara nā mua noa a’e ’oia ’a ’ōu’a ai. ’Itehia mai nei te taura huti, huti a’era. Ma te hau, pou marū noa a’era ’oia ’e tau ihora i ni’a i te fenua. E ui ïa tātou : « ’Ua ’ōfatihia ānei te ture nō te teiaha, ’aore rā ’ua ’ohipa noa te ’āmarara i roto i taua ture ra nō te fa’atau marū iāna ? »

Hōho’a

Te ’āmarara nō te tau ma te hau

’Ia hara tātou, e au tātou i teie ta’ata ma’ama’a tei ’ōu’a nā ni’a i te manureva. E pau tā tātou e rave tātou iho nei, e perehī iho ā tātou. Tei raro a’e tātou i te ture nō te parau ti’a, ’oia ho’i mai te ture nō te teiaha, e mea ’eta’eta ’e ’aita e ’apera’a. E ora noa tātou maoti te Fa’aora i hōro’a aroha mai, nā roto i tāna tāra’ehara, i te tahi ’āmarara pae vārua. Mai te mea e fa’aro’o tō tātou ia Iesu Mesia ’e e tātarahapa tātou (’oia ho’i e rave tātou i tā tātou tuha’a ’e e huti tātou i te taura), e matara mai ïa te mau mana pāruru a te Fa’aora nō tātou e ti’a ai ia tātou ’ia tau i te pae vārua ma te pēpē ’ore.

E nehenehe rā te reira maoti noa te upo’oti’ara’a te Fa’aora i ni’a i nā fifi e maha e nehenehe e ārai i tō tātou haerera’a i mua pae vārua.

1. Te pohe. ’Ua upo’oti’a ’oia i ni’a i te pohe nā roto i tōna ti’afa’ahoura’a hanahana. ’Ua ha’api’i te ’āpōsetolo Paulo : « Mai te ta’ata i hope i te pohe ia Adamu, e hope ato’a i te ti’afa’ahou i te Mesia ».²

2. Te hara. ’Ua upo’oti’a te Fa’aora i ni’a i te hara ’e te mana’o hara nō te feiā tātarahapa ato’a. Nō te hōhonu ’e te ’ā’ano o tōna mana tāmā i parau ai Isaia ē : « ’Ia ’ute’ute roa tā ’outou mau hara ra, e riro ïa mai te hiona ».³

I te tahi taime, e fārerei au i te feiā mo’a maitata’i tei tāfifi i te fa’a’orera’a i tā rātou iho hapa, ma te ’ite ’ore, ’ua tu’u hape rātou i te ’ōti’a i te mau mana tāra’ehara a te Fa’aora. Ma te ’ōpua ’ore, ’ua taui rātou i te Tāra’ehara fāito ’ore ’ei tāra’ehara e hope, ’o tē ’ore e rave i tā rātou hara ri’i ta’a ’ē ’e te paruparu. Terā rā, e Tāra’ehara fāito ’ore inaha e pū’ohu te reira ’e e hā’ati te reira i te mau hara ato’a ’e te mau paruparu, nā reira ato’a te mau hāmani-’ino-ra’a ato’a ’e te māuiui a verā i ni’a ia tātou.

Teie te parau tāmāhanahana a Truman Madsen :

« Mai te mea e ta’ata i roto ia ’outou tei topa i roto i te ti’aturira’a ē ’ua ātea roa ’oia… ’e tē vai ra i roto iāna te ta’ero nō te hara ’e e’ita roa atu tāna e nehenehe e riro mai i terā ta’ata i ’ōpuahia—’a fa’aro’o mai ’outou.

« Tē hōro’a nei au i tō’u ’itera’a pāpū ē, e’ita tā ’outou e nehenehe e tomo hōhonu atu ā i te pararera’a o te mōrī ’e te māramarama rahi a Iesu Mesia. Tē hōro’a nei au i tō’u ’itera’a pāpū ē, vai noa ā te pura nō te hina’aro e tātarahapa ’e e toro mai i te rima, tei reira ’oia. ’Aita ’oia i pou noa mai i tō ’outou fāito ; ’ua pou i raro atu rā i te reira, ‘’ia ti’a iāna ’ia vai i roto i te mau mea ato’a ’e nā roto ho’i i te mau mea ato’a, ’ei māramarama nō te parau mau’.[Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 88:6.] »⁴

Hō’ē tumu faufa’a rahi roa nō te māramarama i te tāra’ehara a te Fa’aora ’e i tō te reira mau hope’a fāito ’ore, ’oia ho’i, ’ia rahi atu ā te māramarama e tae mai ïa te hina’aro rahi atu ā nō te fa’a’ore i tā tātou iho mau hapa ’e tā vetahi ’ē ato’a.

Noa atu ā tātou e ti’aturi i te mau mana tāmā a te Mesia, e hiti pinepine mai te uira’a : « Nāhea vau ’ia ’ite ē, ’ua fa’a’orehia tā’u mau hara ? » Mai te mea e putapū tātou i te Vārua, e ’itera’a pāpū ïa nō tātou ē, ’ua fa’a’orehia tā tātou mau hara ’aore rā tē ha’amata ra te ’ohipa tāmāra’a. ’Ua ha’api’i te peresideni Henry B. Eyring : « Mai te mea ʼua fāri’i ʼoutou i te fa’aurura’a a te Vārua Maitaʼi, e nehenehe e rave i te reira ʼei tāpaʼo ē tē ʼohipa ra te tāraʼehara i roto i tō ʼoutou oraraʼa ».⁵

Hōho’a

E purūmu tei ’ōpanihia

’Ua nā ’ō mai vetahi ē : « ’Ua fa’a’orehia tā’u mau hara ra, nō te aha ïa tē vai noa nei ā te mana’o hapa ? » Penei a’e nā roto i te aroha o te Atua, ’ua riro te ha’amana’ora’a i terā mana’o hapa mai te hō’ē « tāpa’o tāpe’a » pae vārua e fa’aara mai nō te tahi a’e taime ia tātou, ’e ’ia fa’aruru tātou i te tahi atu mau ’umera’a ’ia hara, e pi’i mai te reira : « ’Eiaha e haere nā reira. E māuiui fa’ahou ’oe. » ’Oia ho’i, e pāruru te reira, e ’ere i te fa’autu’ara’a.

E nehenehe ānei ïa e ha’amana’o i tā tātou mau hara ’a ti’amā ato’a ai i te mana’o hapa ?

’Ua ha’amana’o Alama i tāna mau hara, e rave rahi matahiti i muri mai i tōna tātarahapara’a. I tōna rā ti’aorora’a ia Iesu nō te aroha, ’ua nā ’ō ’oia : « ’Aore i ti’a iā’u ’ia ha’amana’o ā i tō’u ’ati ; ’oia ïa , ’e ’aore ho’i au i ’āehuehuhia ā i te ha’amana’ora’a i tā’u ra mau hara ».⁶

Nāhea ’oia i te ha’amana’ora’a i tāna mau hara ’e ’aita rā i māuiui, ’aore rā ’aita e mana’o hapa ? Nō te mea, ’ia tātarahapa tātou, e « [fānauhia tātou e] te Atua ».⁷ Tē riro nei tātou, mai tā te pāpa’ira’a mo’a e parau nei, ’ei « ta’ata ’āpī »⁸ i roto i te Mesia. Ma te ha’avare ’ore e ti’a atura ia tātou ’ia parau i teienei ē : « E ’ere au te tāne ’aore rā te vahine i rave i terā mau hara tahito. E ta’ata ’āpī au, ’ua taui roa ».

3. Te mau ’ati ’e te mau ma’i. ’Ua tohu Alama ē, e haere te Mesia « ma te fa’a’oroma’i i te māuiui ’e te ’ati ’e te mau huru fa’ahemara’a ato’a ra ». Nō te aha ? « ’Ia fa’a’îhia tōna ra ’ā’au i te aroha… ’ia ’ite ’oia nā roto i te tino i te rāve’a e fa’aora ai i tōna mau ta’ata i tō rātou paruparura’a ra ».⁹

Nāhea ’oia e fa’atupu ai i te reira ? I te tahi taime e tātara ’oia i te ’ati, i te tahi taime e ha’apūai ’oia ia tātou nō te fa’a’oroma’i, ’e i te tahi taime e hōro’a ’oia ia tātou i te hi’ora’a ātea mure ’ore nō te māramarama maita’i atu ā i te huru tau poto o te reira. I tō Iosepha Semita vai-noa-ra’a i te fare tāpe’ara’a nō Liberty ’ua piri e piti ’āva’e, ’ua ti’aoro ’oia : « E te Atua, tei hea ra ’oe ? ».¹⁰ ’Aita te Atua i fa’aora iāna i reira ra, ’ua nā ’ō rā : « E ta’u tamaiti, ’ia hau mai na tō ’oe ’ā’au ; e vai poto noa mai tō ’oe ’enemi ’e tō ’oe mau ’ati ho’i ; ’e i reira, mai te mea e fa’a’oroma’i māite ’oe i te reira, e fa’ateitei mai te Atua ia ’oe i te vāhi teitei roa ra ».¹¹

Māramarama atura Iosepha ē, teie ’ohipa maramara, ’o te hō’ē noa ïa tōpata i ni’a i te raura’a ’ū mure ’ore. Maoti teie hi’ora’a teitei, ’ua pāpa’i ’oia i te feiā mo’a mai taua fare ’āuri ra : « E au mau taea’e here ē, ’ia rave tātou i te mau mea ato’a i roto i tō tātou mana ’ia rave rā ma te ’oa’oa ; ’ei reira e ti’a ai ia tātou ’ia ti’a noa mai ai, mai te pāpū-roa-ra’a, nō te ’ite i te ora o te Atua ra ».¹² Maoti te tāra’ehara a te Fa’aora e noa’a ai ia tātou te hi’ora’a ātea mure ’ore e ha’amatara i te aura’a nō tā tātou mau tāmatara’a ’e te tīa’ira’a i te ora.

4. Te mau paruparu ’e te mau hapehape. Maoti tāna tāra’ehara, e mau mana fa’aau tō te Fa’aora, tei pi’ihia i te tahi taime te aroha,¹³ ’o tē nehenehe e tauturu ia tātou ’ia upo’oti’a i ni’a i tō tātou mau paruparu ’e mau hapehape ’o tē turu i tā tātou tauto’ora’a ’ia riro rahi atu ā mai iāna te huru.

’Ua ha’api’i Moroni : « ’Oia mau, e haere mai i te Mesia, ’ia maita’i roa ’outou iāna… ’ei reira e nava’i ai tōna aroha ’ia riro ’outou ’ei ta’ata maita’i roa i te Mesia ra ».¹⁴ E au ē, e piti a’e rēni ’aore rā rāve’a nō te fa’a’ohipa tātou i teie mau mana fa’aau e nehenehe e ha’amaita’i—e ha’amaita’i roa—ia tātou.

’A tahi, te mau ’ōro’a fa’aora. Tē parau nei te mau pāpa’ira’a mo’a : « I roto i te mau ’ōro’a nō te reira, te mana nō te huru Atua e fa’a’itehia mai ai ».¹⁵ I te tahi taime, e hi’o tātou i te mau ’ōro’a ’ei tāpura ’ohipa e rave—tei tītauhia nō te fa’ateiteira’a ; te parau mau rā, e tu’u hua mai te ’ōro’a tāta’itahi i te mana atua e tauturu ia tātou ’ia riro atu ā mai te Mesia. ’Ei hi’ora’a :

’Ia bāpetizo tātou ’e ’ia fāri’i tātou i te hōro’ara’a i te Vārua Maita’i, e tāmāhia tātou—’ua mo’a atu ā ïa tātou mai te Atua te huru.
Hau atu, nā roto i te Vārua Maita’i, e ti’a i tō tātou ferurira’a e māramarama ’e i tō tātou ’ā’au e marū, ’ua ti’a atura ia tātou ’ia feruri ’e ’ia mana’o rahi atu ā mai iāna te huru.
’E ’ia tā’atihia tātou ’ei ta’ata fa’aipoipo, tē fāri’i nei tātou i te ti’ara’a « nō te mau terono, te mau bāsileia, te mau hau hui ari’i, ’e te mau mana »¹⁶ ’ei hōro’a nā te Atua.

Te piti o te rēni nō teie mau mana fa’aau, ’o te mau hōro’a ïa a te Vārua. Maoti te tāra’ehara a te Mesia, e ti’a ia tātou ’ia fāri’i i te hōro’a nō te Vārua Maita’i ’e tāna mau hōro’a pae vārua. E mau huru nō te hīro’a atua teie mau hōro’a ; nō reira, i te taime tāta’itahi e noa’a ai ia tātou te hō’ē hōro’a a te Vārua, ’ua riro rahi atu ā ïa tātou mai te Atua te huru. E’ita e ’ore ē ’o te tumu te reira te mau pāpa’ira’a mo’a e fa’aitoito noa nei ia tātou ’ia ’imi i teie mau hōro’a.¹⁷

’Ua ha’api’i te peresideni George Q. Cannon : « E’ita e ti’a i te hō’ē ta’ata ’ia parau ē, ‘e’ita tā’u e nehenehe e taui ; tō’u terā nātura’. E’ita ’oia e fa’ati’ahia i te reira, i te mea ē, ’ua fafau mai te Atua e hōro’a mai i te mau hōro’a e fa’a’ore [i tō tātou mau paruparu]… Mai te mea e ’ere tātou i te ta’ata maita’i roa, tei ia tātou nei te hōpoi’a ’ia pure nō te hōro’a e ha’amaita’i roa ia tātou ».¹⁸

’Ei pū’ohura’a, tē hōro’a mai nei te tāra’ehara a te Fa’aora i te ora ’ei mono i te pohe, « te ’una’una ’ei mono i te rehu auahi »,¹⁹ te fa’aorara’a ’ei mono i te pēpē ’e te maita’i roa ’ei mono i te paruparu. E rā’au teie nō te mau fifi ’e te mau tāfifira’a o teie nei ao.

I te hepetoma hope’a o te Fa’aora i te tāhuti nei, ’ua parau ’oia : « E pohe tō ’outou i teie nei ao : E fa’aitoito rā, ’ua riro te rē o teie nei ao iā’u ».²⁰ Nō tō te Fa’aora ravera’a i tāna tāra’ehara, ’aita e pūai ’ē atu ’aore rā e ta’ata ’ē atu—’aita e hara ’aore rā pohe ’aore rā fa’ata’ara’a—e ārai ia tātou ’ia tāpae i te fa’ateiteira’a, maoti rā e ha’apa’o tātou i te mau fa’auera’a a te Atua. Nā roto i teie ’ite, e ti’a ia tātou ’ia haere ti’a atu i mua ma te fa’aitoito ’e te pāpū hope ē, tei ia tātou nei te Atua i roto i teie tere i te ra’i.

Tē hōro’a nei au i tō’u ’itera’a pāpū ē, e ’ere te tāra’ehara a te Fa’aora i te mea fāito ’ore noa, e noa’a rā te reira i te ta’ata tāta’itahi—’e e’ita ho’i te reira e fa’aho’i noa ia tātou i mua i te aro o te Atua, e fa’aau ato’a rā ia tātou nō te riro mai iāna te huru—’o te fā rahi ho’i o te tāra’ehara a te Mesia. Tē parau nei au i tō’u māuruuru ’e tō’u ’itera’a pāpū nō te reira, i te i’oa o Iesu Mesia ra, ’āmene.