2010–2019
Te mana o te fa’aro’o pāturu
’Āmuira’a rahi nō ’Ēperēra 2019

Te mana o te fa’aro’o pāturu

Nā te peresideni Henry B.Eyring

Tauturu piti i roto i te Peresidenira’a Mātāmua

Nā roto i te ’āfa’ira’a i tō ’outou rima i ni’a nō te pāturu, tē rave nei ’outou i te hō’ē fafaura’a i te Atua, e pāturu ’outou ia rātou, tōna mau tāvini teie.

E rave rahi taime ’ua fa’aro’o vau i te feiā fa’atere o te autahu’ara’a i te fa’a’itera’a i te ha’amāuruuru nō te fa’aro’o pāturu o te feiā tā rātou e tāvini nei. Nō te putapū tō rātou reo, e ’ite ’outou ē, e mea hōhonu ’e te ti’a mau tō rātou tāpa’o māuruuru. Tā’u fā i teie mahana, ’o te fa’ataera’a atu i te māuruuru o te Fatu nō tā ’outou pāturura’a i tōna mau tāvini i roto i tāna ’Ēkālesia. ’E nō te fa’aitoito ato’a ia ’outou ’ia fa’a’ohipa ’e ’ia tupu rahi i roto i te reira mana nō te pāturu ia vetahi ’ē nā roto i tō ’outou fa’aro’o.

Hou ’a fānauhia ai ’outou, ’ua fa’a’ite ’outou i te reira mana. ’A feruri na i te mea tā tātou i ’ite nō ni’a i te ao vārua hou te tāhuti nei. ’Ua fa’a’ite mai te Metua i te ao ra i te hō’ē ’ōpuara’a nō tāna mau tamari’i. Tei reira tātou. ’Ua pāto’i o Lutifero, tō tātou taea’e vārua, i te ’ōpuara’a o te hōro’a ia tātou i te ti’amāra’a ’ia mā’iti. ’Ua pāturu o Iehova, te Tamaiti here a te Metua i te ao ra, i te ’ōpuara’a. ’Ua fa’atupu o Lutifero i te hō’ē ’ōrurehau. ’Ua upo’oti’a te reo pāturu o Iehova, e ’ua pūpū ’oia iāna ’ei Fa’aora nō tātou.

I teienei, tei roto ’outou i te orara’a tāhuti nei, nā te reira e ha’apāpū mai ia tātou ē, ’ua pāturu ’outou i te Metua ’e i te Fa’aora. Tītauhia te fa’aro’o ia Iesu Mesia nō te pāturu i te ’ōpuara’a nō te ’oa’oa ’e te ti’ara’a o Iesu Mesia i roto i te reira, nō te iti o tō ’outou ’ite i te mau tītaura’a tā ’outou e fārerei i roto i te tāhuti nei.

’Ua riro ato’a tō ’outou fa’aro’o nō te pāturu i te mau tāvini o te Atua ’ei ’oa’oara’a nā ’outou i roto i teie nei orara’a. I tō ’outou fāri’ira’a i te tītaura’a a te hō’ē misiōnare ’ia pure nō te ’ite ē, e parau nā te Atua te Buka a Moromona, ’ua roa’a tō ’outou fa’aro’o nō te pāturu i te hō’ē tāvini o te Fatu. I tō ’outou fāri’ira’a i te anira’a ’ia bāpetizohia ’outou, ’ua pāturu ’outou i te hō’ē tāvini ha’eha’a o te Atua.

I tō ’outou fāri’ira’a ’ia tu’u te hō’ē ta’ata i tōna nā rima i ni’a i tō ’outou upo’o ’e ’a parau ai ē, « ’a fāri’i mai i te Vārua Maita’i », ’ua pāturu ’outou iāna ’ei ta’ata tei mau i te autahu’ara’a a Melehizedeka.

Mai taua mahana ra, nā roto i te tāvinira’a ma te ha’apa’o maita’i, ’ua pāturu ’outou i te ta’ata tāta’itahi tei hōro’a mai i te autahu’ara’a i ni’a ia ’outou ’e i te ta’ata tāta’itahi tei fa’atōro’a ia ’outou i te hō’ē tōro’a i roto i te reira autahu’ara’a.

I te ’ōmuara’a o tā ’outou ’ohipara’a i roto i te autahu’ara’a, ’ua riro te pāturura’a tāta’itahi ’ei ’ohipa ’ōhie noa nō te ti’aturira’a i te hō’ē tāvini nō te Atua. I teienei, e rave rahi o ’outou, ’ua nu’u i te hō’ē ti’ara’a teitei a’e i reira e tītauhia ai te pāturura’a hau atu.

E mā’iti ’outou e pāturu ānei e ’aore ’aita i te feiā ato’a tā te Fatu e pi’i—i roto i te mea tā te Fatu i pi’i ia rātou. E tupu te reira mā’itira’a i roto i te mau ’āmuira’a ’āti a’e te ao nei. ’Ua tupu te reira i roto i teie ’āmuira’a. I roto i te reira mau huru putuputura’a, e tai’ohia te i’oa o te mau tāne ’e te mau vahine—e mau tāvini nō te Atua—’e e tītauhia ia ’outou ’ia ’āfa’i i tō ’outou rima i ni’a nō te pāturu. E nehenehe ’outou e tāpe’a i tā ’outou mā’itira’a pāturu, ’e ’aore rā, e nehenehe ’outou e fafau i tā ’outou pāturura’a fa’aro’o. Nā roto i te ’āfa’ira’a i tō ’outou rima i ni’a nō te pāturu, tē rave nei ’outou i te hō’ē fafaura’a. Tē fafau nei ’outou i te Atua ē, e pāturu ’outou ia rātou, tōna mau tāvini teie.

E mau ta’ata hara nei rātou, mai ia ’outou ato’a. Nō te ha’apa’o i tā ’outou mau fafaura’a, tītauhia te fa’aro’o ’āueue ’ore ē, nā te Fatu i pi’i ia rātou. Nā roto i te ha’apa’ora’a i te reira mau fafaura’a, e hōpoi ato’a mai te reira i te ’oa’oa mure ’ore. ’Ia ’ore rā ’outou e ha’apa’o, e fāri’i ’outou i te ’oto e tae noa atu i te feiā tā ’outou e here nei—’e te mau ’erera’a e’ita e noa’a ’ia feruri.

’Ua anihia a’e nei paha ’outou, ’e ’aore rā, e anihia paha ’outou ē, tē turu ra ānei ’outou i tō ’outou ’episekōpo, te peresideni titi, te mau huimana fa’atere, ’e te mau fa’atere rahi o te ’Ēkālesia. E nehenehe te reira e tupu ’a anihia ai ’outou ’ia pāturu i te feiā fa’atere i roto i te hō’ē ’āmuira’a. I te tahi taime, i roto ïa i te hō’ē uiuira’a ’e te ’episekōpo ’e ’aore rā, te peresideni titi.

Tē parau atu nei au ia ’outou ’ia ui nā mua roa i teie mau uira’a ia ’outou iho, ma te mana’o pāpū ’e nā roto i te pure. ’A nā reira ai ’outou, e nehenehe ’outou e ho’i mai i ni’a i tō ’outou mau mana’o ’aita i maoro a’e nei, tā ’outou mau parau ’e te mau ’ohipa. ’A tāmata i te ha’amana’o ’e i te fa’ahiti i te mau pāhonora’a tā ’outou e hōro’a i te taime e uiui mai ai te Fatu ia ’outou, ma te ’ite ē, e nā reira ’oia i te hō’ē mahana. E nehenehe ’outou e fa’aineine nā roto i te uira’a ia ’outou iho i te mau uira’a mai teie te huru :

  1. ’Ua feruri ānei au ’e ’aore rā, ’ua paraparau ānei au i te paruparu ta’ata i roto i te mau ta’ata tā’u i fafau e pāturu ?

  2. ’Ua ’imi ānei au i te ha’apāpūra’a ē, tē arata’i nei te Fatu ia rātou ?

  3. ’Ua pe’e ānei au ma te ’ite pāpū ’e ma te ha’apa’o maita’i i tā rātou fa’aterera’a ?

  4. ’Ua paraparau ānei au nō ni’a i te ha’apāpūra’a e nehenehe iā’u ’ia ’ite ē, e mau tāvini rātou nō te Atua ?

  5. Tē pure tāmau ra ānei au nō rātou ma te i’oa ’e ma te mana’o here ?

Nō te rahira’a o tātou, e fa’atupu teie mau uira’a i te tahi huru pe’ape’a ’e i te hina’aro ’ia tātarahapa. ’Ua fa’aue te Atua ia tātou ’eiaha e ha’avā ia vetahi ’ē ma te ti’a ’ore, terā rā, tē ’ite nei tātou ē, e mea fifi ’ia ha’apae i te reira. Fātata te mau ’ohipa ato’a tā tātou e rave ’ia ha’a ana’e tātou i pīha’i iho i te ta’ata ’oia ho’i, te hi’opo’ara’a ïa ia rātou. ’E tē fa’aau nei tātou ia tātou ia vetahi ’ē, fātata i roto i te mau huru tuha’a ato’a o to tātou orara’a. Tē nā reira nei tātou nō te mau tumu e rave rahi, te tahi pae e mau tumu maita’i, terā rā, pinepine te reira ’ohipa i te arata’i ia tātou i te fa’ahapahapa.

’Ua hōro’a mai te peresideni George Q. Canon i te hō’ē fa’aarara’a o tā’u e hōro’a atu ia ’outou mai te huru ra ē, nā’u ato’a. Tē ti’aturi nei au e parau mau tāna : « ’Ua mā’iti te Atua i tōna mau tāvini. Tē parau nei ’oia ē, tei iāna ra te ti’ara’a ’ia fa’ahapa ia rātou mai te mea ē, e tītauhia ’ia fa’ahapa ia rātou. ’Aita ’oia i hōro’a mai i te reira ti’ara’a ia tātou nō te ha’avā ’e nō te fa’ahapa ia rātou. ’Aore roa hō’ē ta’ata, noa atu te pūai o tōna fa’aro’o, noa atu te teitei o tōna ti’ara’a i roto i te autahu’ara’a, e nehenehe e fa’a’ino i tei fa’atāhinuhia e te Fatu ’e e ’imi i te hape i roto i tei ha’amanahia e te Atua i ni’a i te fenua nei ma te fāri’i ’ore i tōna au ’ore. E ’īriti ’ē atu te Vārua mo’a iāna i te reira huru ta’ata, ’e e haere atu ïa ’oia i roto i te pōiri. Nō reira, tē ’ite ra ānei ’outou i te faufa’a rahi ’ia ha’apa’o maita’i tātou ? »1

Tō’u mana’o ’ua mātarohia ē, ’ati a’e te ao nei, e mea ha’apa’o maita’i te mau melo o te ’Ēkālesia i te tahi ’e te tahi ’e i te feiā e fa’atere nei ia rātou. Tē vai ra rā te mau ha’amaita’ira’a e ti’a ia tātou ’ia rave. E nehenehe tā tātou e ta’uma i ni’a a’e i roto i tō tātou mana nō te pāturu te tahi i te tahi. E tītauhia ïa te fa’aro’o ’e te tauto’ora’a. Teie e maha mana’o tauturu tā’u e hōro’a atu nei nā tātou ’ia rave i teie ’āmuira’a.

  1. E ’imi tātou i te mau ’ohipa pāpū tā te ta’ata a’o i hōro’a mai, ’e ’a ha’amata i te rave i te reira i teie mahana. Mai te mea ē, e nā reira tātou, e rahi atu tō tātou mana nō te pāturu ia rātou.

  2. E nehenehe tātou e pure nō rātou ’a paraparau ai rātou, ’ia hōpoi te Vārua Maita’i i tā rātou mau parau i roto i te ’ā’au o te mau ta’ata ta’a ’ē tā tātou e here nei. ’Ia ’ite ana’e tātou i muri a’e ra ē, ’ua pāhonohia tā tātou pure, e rahi atu tō tātou mana nō te pāturu i te reira mau feiā fa’atere.

  3. E nehenehe tātou e pure ’ia ha’amaita’ihia ’e ’ia fa’arahihia te mau ta’ata a’o ta’a ’ē a hōro’a ai rātou i tā rātou parau poro’i. ’Ia ’ite ana’e tātou ē, ’ua fa’arahihia rātou, e tupu tō tātou fa’aro’o i te rahi nō te pāturu ia rātou, ’e e vai tāmau noa te reira.

  4. E nehenehe tātou e fa’aro’o i te mau parau poro’i a te feiā a’o o te tae mai ’ei pāhonora’a i tā tātou iho mau pure anira’a i te tauturu. ’Ia tae mai te mau pāhonora’a, ’oia mau, e tae mai te reira, e tupu tō tātou fa’aro’o i te rahi nō te pāturu i te mau tāvini ato’a a te Fatu.

Nō te ha’amaita’i atu ā i roto i te pāturura’a i te feiā e tāvini nei i roto i te ’Ēkālesia, e ha’api’i mai tātou ē, tē vai atu ra te tahi vāhi e nehenehe tātou e tupu i te rahi i roto i te reira mana. I reira, e nehenehe te reira e hōro’a mai i te ha’amaita’ira’a rahi a’e ia tātou. Tei roto ïa i te fare ’e i te ’utuāfare.

Tē parau nei au i te taea’e ’āpī tei mau i te autahu’ara’a, ’o tē ora nei i roto i te hō’ē ’utuāfare e tōna metua tāne. E fa’ati’a atu vau ia ’outou i tō’u iho ’itera’a ē, e aha te aura’a nō te hō’ē metua tāne ’ia ’ite i tō ’outou fa’aro’o pāturu. E nehenehe ’oia e ti’aturi ia ’outou. Terā rā, tē fārerei nei ’oia i te mau tītaura’a hau atu i tā ’outou e ’ite nei. I te tahi taime, e’ita e ’itehia iāna te rāve’a i roto i te mau fifi i mua iāna.

E tauturu tō ’outou fa’ahiahia iāna. E rahi roa atu te tauturu o tō ’outou here iāna. Te mea rā o te tauturu rahi a’e o te mau parau ïa mai teie : « Pāpā, ’ua pure au nō ’oe, ’e ’ua tae mai te mana’o ē, e tauturu te Fatu ia ’oe. E ’āfaro te mau mea atoʼa. ’Ua ’ite au ē, e ’āfaro ».

E mana ato’a tō te mau parau mai teie i roto i te tahi atu pae, te metua tāne i te tamaiti. Mai te mea ē, ’ua rave te hō’ē tamaiti i te hō’ē hape rahi, i roto ānei i te hō’ē mea pae vārua, e riro ’oia i te feruri ē, ’ua hi’a ’oia. ’Ei metua nōna, i taua taime ra, i muri a’e i tō ’outou purera’a nō te ’ite i te ’ohipa e rave, e māere paha ’outou ’ia tu’u mai te Vārua Maita’i i teie mau parau i roto i tō ’outou vaha : « Tamaiti, tei pīha’i iho vau ia ’oe i te mau taime ato’a. ’Ua here te Fatu ia ’oe. Nā roto i tāna tauturu, e nehenehe ’oe e upo’oti’a. ’Ua ’ite au ē, e nehenehe tā ’oe, ’e e nā reira ’oe. ’Ua here au ia oe ».

I roto i te pupu autahu’ara’a ’e i roto i te ’utuāfare, te rāve’a nō te patu i te Ziona tā te Fatu e hina’aro ’ia patu tātou, ’o te fa’arahira’a ïa i te fa’aro’o nō te pāturu i te tahi ’e te tahi. Nā roto i tāna tauturu, e nehenehe tātou e rave, ’e e rave tātou. Tītauhia ia tātou ’ia ha’api’i i te here i te Fatu ma tō tātou ’ā’au ato’a, tō tātou pūai, tō tātou mana’o, ’e tō tātou itoito ato’a ’e ’ia here te tahi i te tahi mai ia tātou e here ia tātou iho.

’A tupu ai tātou i te rahi i roto i te reira here mau o te Mesia, e marū tō tātou ’ā’au. Nā te reira here e fa’aha’eha’a ia tātou ’e e arata’i ia tātou i te tātarahapa. E tupu i te rahi tō tātou ti’aturi i roto i te Fatu ’e i te tahi ’e te tahi. ’E i reira tātou e riro ai ’ei hō’ē, mai tā te Fatu i fafau mai.2

Tē fa’a’ite pāpū nei au ē, ’ua ’ite te Metua i te ao ra ia ’outou ’e ’ua here ia ’outou. ’O Iesu te Mesia ora. Teie tāna ’Ēkālesia. Tē mau nei tātou i tōna autahu’ara’a. E fa’ahanahana ’oia i tā tātou mau tauto’ora’a ’ia tupu i te rahi i roto i tō tātou mana nō te fa’a’ohipa i te reira ’e nō te pāturu i te tahi ’e te tahi. Tē fa’a’ite pāpū nei au nō te reira i te i’oa mo’a o Iesu Mesia, ʼāmene.