24. nodaļa

Pēdējo dienu svēto sieviešu darbs: „Nesavtīga ziedošanās šai brīnišķīgajai lietai”

„Labiem darbiem, ko mūsu māsas var paveikt, nav robežu.”

No Džozefa Fīldinga Smita dzīves

1963. gada 2. oktobra vispārējā Palīdzības biedrības sanāksmē prezidents Džozefs Fīldings Smits sacīja: „Mēs, Baznīcas brāļi, godājam un cienām mūsu labās māsas par viņu nesavtīgo ziedošanos šai brīnišķīgajai lietai.”¹

Prezidents Smits sniedza šādu paziņojumu, balstoties uz daudzu gadu pieredzi. Visu dzīvi viņš pavadīja, kalpojot līdzās uzticīgajām Pēdējo dienu svētajām sievietēm. Šī kalpošana aizsākās 1880–to gadu beigās, kad viņš bija aptuveni 10 gadus vecs. Tajā laikā Pēdējo dienu svēto sievietes tika iedrošinātas iegūt izglītību medicīnas un veselības jomā. Viņa māte, Džulaina L. Smita, ievēroja šo padomu un ieguva vecmātes apmācību. Viņa bieži pamodināja viņu nakts vidū, lai viņš varētu vadīt zirgu pajūgu uz mājām, kur dzima bērniņš. Šādi kalpojot kopā ar savu māti, jaunais Džozefs Fīldings Smits redzēja izturības un līdzjūtības paraugu Baznīcas sievietēs.² Māsa Smita vēlāk kalpoja par padomnieci Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā.

Prezidents Smits augsti cienīja Palīdzības biedrību, sakot, ka tā ir „svarīga Dieva valstības sastāvdaļa uz Zemes”.³ Viņa otrā sieva Etele 21 gadu kalpoja Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā. Māsa Eimija Brauna Laimena, kas prezidijā kalpoja kopā ar Eteli un vēlāk bija Palīdzības biedrības vispārējā prezidente, teica: „Māsa Smita bija viena no izcilākajām sievietēm, ko jebkad esmu pazinusi. Es viņu uzskatīju par labāko rakstnieci un runātāju prezidijā.”⁴ Kalpojot šajā aicinājumā, Etele apmeklēja staba konferences, sniedzot pamācības vietējām Palīdzības biedrības māsām. Uz dažām Baznīcas sanāksmēm viņa devās kopā ar prezidentu Smitu, un viņi abi bieži pamācīja Baznīcas locekļus no vienas kanceles.⁵

Pēc Eteles nāves prezidents Smits apprecēja Džesiju Evansu. Džesija devās līdzi vīram gandrīz katrā ceļojumā, kurā viņš mācīja svētos. Viņai bija skaista balss, un prezidents Smits vienmēr vēlējās, lai viņa dziedātu viņu apmeklētajās sanāksmēs. Elders Frensiss M. Gibons, kurš kalpoja par Augstākā prezidija sekretāru, pierakstīja: „Kad vien Džozefs Fīldings prezidēja, viņš vēlējas, lai viņa dziedātu, kaut tādēļ vien, ka viņam nekad neapnika viņā klausīties. Taču viņas labi nostādītā kontralta balss, dziedot svētās Baznīcas dziesmas, arī sniedza sanāksmei īpašu garīgu noskaņu, kas iedvesmoja klausītājus un pastiprināja viņa spējas runas sniegšanā. Vēlāk, caur neatlaidīgu un līksmu savas sievas mudinājumu, Džozefs laiku pa laikam pievienojās Džesijai duetā, dziedot savā skaistajā baritona balsī kopā ar viņu. Šādos gadījumos viņi parasti sēdēja kopā uz klavieru soliņa, Džesijai spēlējot pavadījumu un pielāgojot savu parasti skaļo balsi tā, lai neaizēnotu sava vīra dziedājumu.”⁶

Džozefs Fīldings Smits kā Baznīcas prezidents regulāri strādāja kopā ar māsu Bellu S. Spefordu, Palīdzības biedrības vispārējo prezidenti. Māsa Speforda vēlāk dalījās savā pieredzē par darbu kopā ar viņu: „Prezidents Džozefs Fīldings Smits, kam piemita liela labsirdība un mīlestība pret cilvēkiem, vienmēr izrādīja dziļu izpratni par Baznīcas sieviešu darbu un neskaitāmas reizes daudzos veidos to sniedza Palīdzības biedrības prezidijam, paverot mūsu redzējumu un vadot mūsu ceļus.”⁷

Džozefa Fīldinga Smita mācības

Svētie Raksti stāsta par uzticīgām sievietēm, kurām bija pienākumi Tā Kunga Baznīcā.

Dārgajā Pērlē mēs varam lasīt, ka pēc tam, kad Ādamam un Ievai tika darītas zināmas krišanas sekas, Ieva sniedza runu. Tā ir īsa, taču ar ļoti lielu nozīmi, un tā ir šāda:

„…Ja nebūtu mūsu pārkāpuma, mums nekad nebūtu pēcnācēju, un mēs nekad nepazītu ne labu, ne ļaunu, ne mūsu pestīšanas prieku, ne mūžīgo dzīvi, ko Dievs dod visiem paklausīgajiem.” [Mozus 5:11.]

„Un Ādams un Ieva svētīja Dieva vārdu, un viņi darīja visu zināmu saviem dēliem un savām meitām.” [Mozus 5:12; pievienots slīpraksts.]

No tā mēs mācāmies, ka Ieva, tāpat kā Ādams, saņēma atklāsmi un bausli — mācīt saviem bērniem par mūžīgo dzīvi.⁸

Mēs lasām, ka Israēla [agrīnajās] dienās sievietes bija aktīvas, un tām bija veicami pienākumi [skat. 2. Mozus 15:20; Soģu 4–5].⁹

Jaunajā Derībā mēs lasām par daudzām taisnīgām sievietēm, kuras meklēja un sniedza padomu. Daudzas no viņām sekoja Tam Kungam un kalpoja Viņam [skat. Lūkas 8:1–3; 10:38–42].¹⁰

Atskatoties Baznīcas vēsturē, sievietēm ir bijusi svarīga loma Tā Kunga pēdējo dienu darbā.

Palīdzības biedrības māsām ir svarīga loma atjaunotajā Jēzus Kristus Baznīcā pēdējās dienās.

1842. gada 17. martā pravietis Džozefs Smits sanāca kopā ar vairākām Baznīcas sievietēm Navū un dibināja biedrību ar nosaukumu „Navū Sieviešu Palīdzības biedrība”. … Nav šaubu, ka šī organizācija tika radīta caur atklāsmi. Gadu gaitā šī patiesība daudzējādā ziņā tika atklāta, un šodien tās nozīme un nepieciešamība ir lielā mērā acīmredzama.¹¹

Patiesi Jēzus Kristus Baznīca nebūtu pilnībā noorganizēta, ja vien netiktu radīta šī brīnišķīgā organizācija. … Šī atjaunošana nebūtu pilnīga bez Palīdzības biedrības, kurā māsas var paveikt dievišķi noteikto kalpošanu, kas ir tik nozīmīga Baznīcas labklājībai.¹²

Pravietis Džozefs Smits, kuru asistēja elders Džons Teilors, nodibināja „Navū Sieviešu Palīdzības biedrību”. Tas Kungs atklāja, ka Baznīcas sievietes ir jāorganizē biedrībā, jo viņām bija svarīgs darbs darāms, palīdzot „radīt un nostiprināt Ciānas lietu”. [M&D 6:6.] Šis māsu darbs galvenokārt bija domāts Baznīcas sieviešu labumam, atbalstīšanai un attīstībai, lai viņas visādos veidos varētu sagatavoties vietas iegūšanai celestiālajā valstībā. Tāpat viņām tika dots pienākums sniegt savu ieguldījumu žēlsirdības darbā nabagajiem, slimajiem, nomāktajiem — viņu bēdās un ciešanās visā Baznīcā. Kopš organizācijas dibināšanas visu gadu garumā biedrības māsas ir bijušas uzticīgas savam aicinājumam un kalpojušas no visas sirds, uzticīgi veicot šo darbu. Neviens viņām uzticētais uzdevums nav bijis par grūtu, neviens pienākums nav palicis neizpildīts, un tūkstošiem cilvēku ir tikuši svētīti caur viņu kalpošanu.¹³

Palīdzības biedrība … ir kļuvusi par spēcīgu ietekmi Baznīcā. Nav šaubu, ka tā ir nepieciešama — mēs to saucam par palīgorganizāciju, kas nozīmē palīdzības sniegšanu, taču Palīdzības biedrība ir kas vairāk. Tā patiesi ir.¹⁴

Es vēlos uzslavēt šīs lieliskās organizācijas māsas par viņu godprātību un uzticību, kas vienmēr, kopš Navū dienām, to ir izrādījušas.¹⁵

Tas Kungs ir apmierināts ar jūsu darbiem. Kalpojot jūs esat palīdzējušas celt un stiprināt Dieva valstību. Palīdzības biedrības darbs Baznīcā ir tikpat nepieciešams — ja drīkstu sacīt — kā Priesterības kvoruma darbs. Dažām no jums var šķist, ka es izsakos pārāk stingri, taču, manuprāt, darbs, ko jūs veicat, mūsu labās māsas, ir ļoti noderīgs, lai celtu, stiprinātu, paplašinātu šo valstību un liktu pamatus, uz kuriem mēs visi varētu celt, un tas ir tikpat nozīmīgs kā brāļu, Dieva priesterības nesēju, darbs. Mēs nevaram iztikt bez jums.¹⁶

[Palīdzības biedrības māsas] ir pasaules lielākās sieviešu organizācijas locekles, šī organizācija ir svarīga Dieva valstības daļa uz Zemes, kura ir radīta un darbojas tādēļ, lai palīdzētu tās uzticīgajām loceklēm iegūt mūžīgo dzīvi mūsu Tēva valstībā. …

Palīdzības biedrība tika nodibināta ar atklāsmes garu, [kopš tā laika] tā ir vadīta ar šo garu, un tā iedvesa mūsu daudzo, labo māsu sirdīs taisnīgas vēlmes, kas ir patīkamas Tam Kungam.¹⁷

Palīdzības biedrība ir „lielākā sieviešu organizācija pasaulē, šī organizācija ir svarīga Dieva valstības daļa uz Zemes”.

Palīdzības biedrības māsas palīdz rūpēties par Dieva bērnu laicīgo un garīgo labklājību.

Tas Kungs Savā gudrībā ir aicinājis mūsu māsas, lai palīdzētu priesterībai. Pateicoties viņu līdzjūtībai, sirds labsirdībai un laipnībai, Tas Kungs uzlūko [sievietes] un sniedz viņām pienākumus un uzdevumus kalpot trūcīgajiem un bēdu nomāktajiem. Viņš ir parādījis ceļu, pa kuru iet, un Viņš ir dāvājis šo lielisko organizāciju, kurā viņas var kalpot bīskapiju vadītāju pārraudzībā un saskaņā ar viņiem, rūpējoties par mūsu cilvēku garīgajām un laicīgajām vajadzībām.

Un Tas Kungs var aicināt mūsu māsas doties uz mājām, lai mierinātu trūcīgos, lai palīdzētu tiem, kas ir nomākti, lai kopā ar viņiem nomestos ceļos un lūgtu, un Tas Kungs uzklausīs māsu sirsnīgi teiktās lūgšanas par slimajiem, tieši tāpat kā Viņš uzklausa Baznīcas elderu lūgšanas.¹⁸

Palīdzības biedrībai ir daudz uzdevumu un pienākumu. … Mans tēvs, prezidents Džozefs F. Smits, [teica:] „Šo organizāciju nodibināja pravietis Džozefs Smits. Tādēļ tā ir pati vecākā un svarīgākā Baznīcas palīgorganizācija. Tai ne tikai ir jārūpējas par nabago, slimo un trūcīgo vajadzībām, bet tās svarīgs pienākums ir rūpēties par garīgo labklājību un glābšanu Ciānas mātēm un meitām, pārliecinoties, ka neviena netiek aizmirsta un visas tiek sargātas pret nelaimēm, postu, tumsības spēkiem un ļaunumu, kas viņas apdraud pasaulē. Palīdzības biedrību pienākums ir rūpēties par pašu un visu Baznīcas sieviešu garīgo labklājību.”¹⁹

Palīdzības biedrības pienākums ir ne tikai rūpēties par Palīdzības biedrības loceklēm, bet tās darbībai būtu jāplešas pāri šīm robežām. Kad vien kādam ir nepatikšanas, ir nepieciešama palīdzība, kad kāds piedzīvo grūtības, ir slims vai nomākts, mēs griežamies pie Palīdzības biedrības. … Viņas var veikt lielisku darbu, iedrošinot ietiepīgos, palīdzot tiem atkal kļūt aktīviem un pārvarēt savas vājības, grēkus un trūkumus, vedot viņus pie patiesības atziņas. Es saku, ka labiem darbiem, ko mūsu māsas var paveikt, nav robežu.

… Es nezinu, ko darītu mūsu stabu prezidenti un bīskapiju bīskapi, ja viņiem nebūtu šo labo Palīdzības biedrības māsu, uz kurām paļauties, kurām vienmēr var lūgt kalpot un atrisināt situācijas, kas brāļiem ir par delikātām, bet ar kurām māsas tiek lieliski galā. Būtu brīnišķīgi, ja visi Baznīcas locekļi būtu nevainojami. Ja tas tā būtu, tad mums visiem, kā vīriešiem, tā sievietēm, būtu mazāk pienākumu, taču tāds brīdis vēl nav pienācis. Mūsu māsu vidū ir Baznīcas locekles, kurām ir nepieciešams iedrošinājums, neliela garīgā un laicīgā palīdzība, un neviens to nespēj sniegt labāk kā mūsu māsas, kas pieder šai lielajai un brīnišķīgajai organizācijai.

Šajā darbā māsas var sniegt savu palīdzību, iedrošinot un palīdzot ietiepīgajām, vienaldzīgajām, bezrūpīgajām māsām, tieši tāpat kā priesterības brāļi ir aicināti palīdzēt ietiepīgajiem, vienaldzīgajiem, bezrūpīgajiem brāļiem. Mums visiem vajadzētu cītīgi strādāt pie tā, lai īstenotu taisnīgumu un atgrieztu aktivitātē tos, kas ir novirzījušies un pametuši novārtā Baznīcas pienākumus.²⁰

Kopš [tās] necilā aizsākuma pašos grūtākajos apstākļos, kad Baznīcas locekļu skaits bija neliels, mēs esam redzējuši šo biedrību augam. … Viss labais, kas ticis paveikts, rūpējoties par nabagajiem, slimajiem un nomāktajiem, un tiem, kam ir fiziskas vai garīgas vajadzības, nekad pilnībā nebūs zināms. Tas viss ir paveikts ar mīlestības garu — saskaņā ar patieso Jēzus Kristus evaņģēlija garu.²¹

Tas Kungs sagaida, ka sievietes meklēs gaismu un patiesību, lai viņas varētu iegūt celestiālo godību.

Mūsu māsām evaņģēlijs nozīmē tikpat daudz kā brāļiem. Tas viņas skar tikpat daudz kā brāļus. Un, kad Tas Kungs teica pravietim Džozefam Smitam: „Pētiet šīs pavēles, jo tās ir patiesas un uzticamas, un pravietojumi un solījumi, kas ir tanīs, tiks visi piepildīti,” [M&D 1:37] šo pavēli viņš attiecināja ne tikai uz vīriešiem kā Baznīcas locekļiem. … Mūsu māsām ir tikpat svarīgi saprast Glābšanas ieceri, kā tas ir vīriešiem. Viņām ir tikpat svarīgi turēt baušļus. Neviena sieviete netiks glābta Dieva valstībā, ja vien viņa nekristīsies grēku piedošanai un viņai netiks sniegta Svētā Gara dāvana, uzliekot rokas uz galvas. …

… Kad Tas Kungs teica, ka neviens cilvēks nevar tikt izglābts neziņā [skat.M&D 131:6], manuprāt, Viņš domāja gan vīriešus, gan sievietes, un es domāju, ka Baznīcas sieviešu pienākums ir studēt Svētos Rakstus.²²

Kā sievietēm, tā vīriešiem Baznīcā Tas Kungs prasa, lai viņi zinātu Viņa dievišķo gribu un iegūtu savās sirdīs paliekošu liecību par atklāto patiesību attiecībā uz glābšanu Dieva valstībā. Tas Kungs neatklāja Mormona Grāmatu tikai to cilvēku labumam, kam pieder priesterība, bet gan visām dvēselēm, kas meklē patiesību, — kā vīriešiem, tā arī sievietēm.²³

„Tas Kungs vēlas, lai sievietes … Baznīcā zinātu Viņa dievišķo gribu un iegūtu savās sirdīs paliekošu liecību.”

Tas Kungs sagaida, ka māsas iegūs liecību par patiesību, lai saprastu Baznīcas mācības tieši tāpat, kā Viņš to sagaida no priesterības nesējiem. Ja mēs iegūsim paaugstināšanu, kuru mēs ceram saņemt, tad mums ir nepieciešams sevi sagatavot ar zināšanām, ticību un lūgšanu. Un, kad Tas Kungs sacīja: „Dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un Viņa taisnības,” [Mateja 6:33; 3. Nefija 13:33] Viņš nerunāja tikai ar vīriešiem, — tur bija sapulcējušies abu dzimumu pārstāvji.²⁴

Katrai sievietei, kas kristās Baznīcā, elderi uzliek rokas un sniedz Svētā Gara dāvanu, lai Gars viņu vadītu visā patiesībā. Tā Kunga griba: lai neviens nepaliek bez dievišķās vadības, kas atklās patiesību un sniegs iespēju atšķirt gaismu no tumsas, tādējādi tiekot stiprinātam un saņemot spēku pretoties visām viltus mācībām, teorijām un uzskatiem, kas ir tik izplatīti mūsdienu pasaulē.²⁵

Mūsu māsas ir tikpat tiesīgas saņemt Svētā Gara atklāsmi savās vajadzībās, kā ir vīrieši. Viņas ir tiesīgas saņemt pravietošanas dāvanu attiecībā uz to, ko viņām būtu svarīgi zināt. Kad viņas lūdz, tas būtu jādara patiesi, sagaidot, ka saņems atbildi uz savām lūgšanām. Tas Kungs viņas uzklausīs, ja vien viņas būs patiesas un taisnīgas, tieši tāpat kā Viņš uzklausīs brāļus.²⁶

Tas Kungs ir apsolījis visiem — kā vīriešiem, tā arī sievietēm — Svētā Gara dāvanu, ja vien viņi ir uzticīgi, pazemīgi un patiesi nožēlojuši grēkus. No viņiem tiek prasīts studēt un zināt evaņģēlija patiesības, un sagatavot sevi, studējot, izrādot ticību un paklausību visiem baušļiem, meklējot gaismu un patiesību, lai viņi varētu iegūt celestiālo godību.²⁷

Caur priesterību Dievs Savām meitām dāvā visas garīgās dāvanas un svētības, kuras var iegūt Viņa dēli.

Manuprāt, mēs visi zinām, ka priesterības svētības nav domātas tikai vīriešiem. Šīs svētības tiek izlietas arī pār … visām taisnīgajām sievietēm Baznīcā. Turot baušļus un kalpojot Baznīcā, šīs labās māsas var sevi sagatavot, lai saņemtu Tā Kunga nama svētības. Tas Kungs dāvā Savām meitām visas garīgās dāvanas un svētības, kuras iegūst Viņa dēli, jo ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra mūsu Kungā [skat. 1. korintiešiem 11:11].²⁸

Mēs visi zinām, ka Tas Kungs paziņoja Ābrahāmam to, ka viņš būs par tēvu daudzām tautām un ka Viņš vairos viņa pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā, taču mēs nedrīkstam nepamanīt, ka arī Sārai tika doti šie paši solījumi.

„Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: „Tavas sievas vārds turpmāk lai nav Sāraja, bet Sāra lai ir viņas vārds. Jo Es to svētīšu un no viņas tev došu dēlu; Es viņu tā svētīšu, ka viņa kļūs par tautām un tautu ķēniņi celsies no tās.”” [1. Mozus 17:15–16 .]²⁹

Attiecībā uz priesterību, priesterības spēku un Baznīcas priekšrakstiem, ko mēs saņemam caur priesterību, Tas Kungs ir sacījis: „Un šī lielākā priesterība vada evaņģēliju un tur valstības noslēpumu atslēgu, patiesi Dieva atziņas atslēgu.”

… Ļaujiet man to vēlreiz nolasīt: „Un šī lielākā priesterība vada evaņģēliju un tur valstības noslēpumu atslēgu, patiesi Dieva atziņas atslēgu. Tādēļ tās priekšrakstos tiek pasludināts dievišķības spēks. Un bez tās priekšrakstiem un priesterības pilnvarām, dievišķības spēks netiek pasludināts cilvēkiem miesā; jo bez tām neviens cilvēks nevar redzēt Dieva, patiesi Tēva, seju un palikt dzīvs.” [M&D 84:19–22.]

Kad mēs lasām par šīm lietām, katrs vīrietis, kam ir priesterība mūsu vidū, priecājas par to, ka mums ir šīs lieliskās pilnvaras, ar kuru palīdzību mēs varam pazīt Dievu. Ne tikai vīrieši, kas nes priesterību, zina šo lielisko patiesību, bet, pateicoties priesterībai un tās priekšrakstiem, katrs Baznīcas loceklis — kā vīrietis, tā sieviete — var pazīt Dievu.³⁰

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Jautājumi

Ko mēs varam mācīties no pieredzēm, kas aprakstītas sadaļā „No Džozefa Fīldinga Smita dzīves”? Kādas līdzīgas pieredzes jūs esat piedzīvojuši?
Prezidents Smits stāstīja par sievietēm dažādos Baznīcas vēstures posmos, kas pildīja svarīgus pienākumus Dieva valstībā (skat. 1. sadaļu). Kā sievietes sniedz savu ieguldījumu ģimeņu un Baznīcas stiprināšanā?
Kādēļ Palīdzības biedrības kalpošana ir „svarīga Baznīcas labklājībai”? (Skat. 2. sadaļu.) Kā Palīdzības biedrības māsas un priesterības nesēji strādā kopā, lai celtu Dieva valstību?
Kā Palīdzības biedrība rūpējas par Pēdējo dienu svēto sieviešu garīgo labklājību? Kā Palīdzības biedrības māsu ietekme plešas pāri viņu organizācijai? (Dažus piemērus skat. 3. sadaļā.)
Prezidents Smits uzsvēra, ka visām sievietēm un vīriešiem ir jāsaprot evaņģēlija mācības, jāstiprina savas liecības un jāsaņem atklāsme (skat. 4. sadaļu). Kādēļ, jūsuprāt, mums visiem ir svarīgi censties iegūt šīs dāvanas?
Prezidents Smits mācīja, ka priesterības svētības ir „izlietas … pāri visām taisnīgajām Baznīcas sievietēm” (skat. 5. sadaļu). Kādēļ sievietēm ir nepieciešamas priesterības svētības, lai veiktu savus pienākumus mājās un Baznīcā? Vai varat minēt kādus piemērus tam, kā sievietes ir saņēmušas garīgās dāvanas?

Saistītās Svēto Rakstu vietas

Apustuļu darbi 5:12–14; Almas 32:22–23; M&D 46:8–9

Mācīšanas padoms

„Bieži vien ir noderīgi sākt runāt par nākamo stundu drīz pēc tam, kad esat pabeiguši mācīt iepriekšējo stundu. Droši vien jūs vislabāk apzināsities savu audzēkņu vajadzības un intereses uzreiz pēc tam, kad būsit mācījuši viņus nodarbībā” (Teaching, No Greater Call [1999. g.], 97).