11. nodaļa

Caur Džozefu Smitu atjaunoto priesterības atslēgu godāšana

„Es tagad vēlos teikt — ļoti skaidri un neapšaubāmi —, ka mums ir svētā priesterība un ka Dieva valstības atslēgas ir šeit, uz Zemes. Tās ir atrodamas vienīgi Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā.”

No Džozefa Fīldinga Smita dzīves

Prezidents Džozefs Fīldings Smits paziņoja: „Man ir pilnīgas zināšanas par pravieša Džozefa Smita dievišķo misiju. Man nav nekādu šaubu, ka Tas Kungs viņu uzcēla un deva viņam atklāsmes, baušļus, atvēra viņam debesis un aicināja viņu būt šīs diženās evaņģēlija laikmeta atklāšanas priekšgalā.”¹ Prezidents Smits savienoja šīs „pilnīgās zināšanas” ar cieņpilnu un godbijīgu attieksmi pret priesterības atslēgām, kas tika atjaunotas caur pravieti Džozefu. Viņš vienmēr godāja un atbalstīja tos, kam bija priesterības atslēgas, un viņš ieteica visiem Baznīcas locekļiem izturēties pret šiem cilvēkiem ar tādu pašu cieņu, kāda bija viņam. Viņš teica: „Katrs cilvēks, kas ir pareizā veidā izvēlēts, lai kādā amatā prezidētu šajā Baznīcā, ir jāgodā viņa aicinājumā.”²

Kādā reizē, kad Džozefs Fīldings Smits kalpoja par apustuli, Augstākais Prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums bija iesaistījušies notiekošā diskusijā par kādu sarežģītu jautājumu. Elders Smits bija izteicis stingru viedokli par šo jautājumu. Kādu dienu prezidents Hibers Dž. Grants, kas bija Baznīcas prezidents, ieradās eldera Smita birojā. Prezidents Smits paskaidroja, ka pēc lūgšanu pilnas šī jautājuma apsvēršanas, viņš bija sajutis iedvesmu ieteikt rīkoties atšķirīgi no eldera Smita uzskatiem. Nekavējoties elders Smits pauda atbalstu prezidenta Granta lēmumam. Vēlāk viņš paziņoja: „Tik, cik tas attiecas uz mani, kad Baznīcas prezidents saka, ka Tas Kungs ir atklājis viņam vai iedvesmojis viņu rīkoties noteiktā veidā, es viņu pilnā mērā atbalstīšu šajā rīcībā.”³

Džozefs Fīldings Smits sniedza šādu atbalstu visiem saviem priesterības vadītājiem, ne tikai Baznīcas prezidentam. Piemēram, 1962. gada oktobrī Neitans Eldons Teners tika aicināts kalpot par Divpad-smito kvoruma locekli. Gadu vēlāk viņš tika aicināts par padomnieku Augstākajā Prezidijā, tādējādi kļūstot par vadītāju prezidentam Smitam, kurš bija Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents. Prezidents Teners vēlāk pauda pateicību par prezidenta Smita atbalstu: „Kad es tiku aicināts Augstākajā Prezidijā, lai arī viņš bija amatā vecākais Divpadsmito kvoruma loceklis un bija kalpojis šajā aicinājumā vairāk nekā 50 gadu, viņš izrādīja man lielu cieņu amatā, pilnībā atbalstīja mani un uzticējās man.”⁴

Prezidents Smits arī godāja priesterības vadītājus savā bīskapijā. Kad viņš kalpoja par Divpadsmit apustuļu kvoruma locekli, viņš teica: „Man nav nekādu tiesību … kristīt kādu no saviem bērniem, vispirms nesaņemot atļauju no tās bīskapijas bīskapa, kurā es dzīvoju, jo viņam ir atslēgas tās bīskapijas vadīšanai, kuras loceklis es esmu. Es neesmu kristījis nevienu savu bērnu, … vispirms nevēršoties pie bīskapa un nesaņemot viņa atļauju, lai izpildītu šo priekšrakstu un konfirmētu savu bērnu par Baznīcas locekli.”⁵

Džozefa Fīldinga Smita mācības

Priesterības atslēgas ir spēks un pilnvaras Tā Kunga darba vadīšanai uz Zemes.

Ir atšķirība starp priesterības amata saņemšanu un priesterības atslēgu saņemšanu. To mums vajadzētu skaidri saprast. …

… Lai arī visiem vīriešiem, kas tiek ordinēti kādā amatā, ir priesterība, tomēr tiem, kas tiek aicināti prezidēt, tiek dāvātas īpašas jeb vadošas pilnvaras. Šīs pilnvaras tiek sauktas par atslēgām.⁶

[Priesterības] atslēgas nozīmē tiesības vadīt; to būtība ir spēkā un pilnvarās pārvaldīt un vadīt visas Tā Kunga lietas uz Zemes. Tiem, kam pieder priesterības atslēgas, ir spēks pārvaldīt un kontrolēt to, kādā veidā visi citi var kalpot priesterībā.⁷

Kad cilvēkus ir pilnvarojis kāds, kuram ir šīs atslēgas, tad viņu darbības ir spēkā esošas. Tas, ko viņi dara, ir aizzīmogots un apstiprināts Baznīcā gan uz Zemes, gan debesīs.⁸

Tas Kungs ir sūtījis svētus vēstnešus no Savas klātbūtnes, lai viņi atjaunotu priesterības atslēgas.

Mēs ticam, ka pēc garas neziņas un neticības nakts un cilvēku nomaldīšanās no tīrajām un pilnīgajām kristietības patiesībām, Tas Kungs Savā bezgalīgajā gudrībā ir atkal atjaunojis uz Zemes mūžīgā evaņģēlija pilnību.

Mēs zinām, ka Džozefs Smits ir pravietis; ka Tēvs un Dēls parādījās viņam 1820. gada pavasarī, lai iesāktu šo pēdējo evaņģēlija laikmetu; ka viņš pārtulkoja Mormona Grāmatu ar Dieva dāvanu un spēku; ka viņš saņēma atslēgas un pilnvaras no eņģeļiem, kas tieši tāpēc tika sūtīti; un ka Tas Kungs atklāja viņam glābšanas mācības.⁹

Tas Kungs neatzīst nevienu priekšrakstu vai ceremoniju, pat ja tā ir izpildīta Viņa Vārdā, ja vien tā nav saskaņā ar Viņa gribu, un to nav izpildījis kāds, kas ir atzīts kā Viņa pilnvarots kalps. Tieši šī iemesla dēļ Viņš no Savas klātbūtnes sūtīja svētus vēstnešus pie Džozefa Smita un citiem, lai atjaunotu to, kas bija paņemts prom no Zemes, — tieši evaņģēlija pilnību, priesterības atslēgas un tās pilnību.¹⁰

Priesterības atslēgas bija jāatjauno. Nebija pietiekami, ka Jānis Kristītājs nāca ar Ārona priesterības atslēgām un Pēteris, Jēkabs un Jānis ar Melhisedeka priesterības atslēgām, pateicoties kam, Baznīca tika organizēta, taču debesīm bija jāatveras un jātiek atjaunotām atslēgām, kas bija visiem praviešiem, kuri vadīja evaņģēlija laikmetus no Ādama dienām līdz Pētera, Jēkaba un Jāņa dienām. Šie pravieši nāca, un katrs no viņiem dāvāja pilnvaras, kas viņam bija.¹¹

Kad Pēteris, Jēkabs un Jānis piešķīra Melhisedeka priesterību Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam, viņi arī dāvāja priesterības atslēgas.

Lai piepildītu praviešu vārdus un Tā Kunga nodomus visu lietu pilnīgas atjaunošanas īstenošanā, bija nepieciešamas visu evaņģēlija laikmetu atslēgas. Tādēļ cilvēces ģimenes tēvam, pirmajam cilvēkam uz Zemes — Ādamam bija jānāk, un viņš nāca ar savu spēku un pilnvarām. Nāca Mozus un citi. Visi, kam bija atslēgas, nāca un dāvāja savas pilnvaras. … Mums nav zināmi datumi, kad dažas no šīm pilnvarām tika dāvātas, taču pravietis Džozefs Smits, rakstot svētajiem Navū par mirušo glābšanu, paziņoja, kā tas ir pierakstīts Mācības un Derību 128. nodaļā [17.–21. pants], ka visi šie pravieši nāca ar savām atslēgām evaņģēlija laikmetā, kurā mēs dzīvojam.¹²

Pēc Baznīcas organizēšanas Tas Kungs pavēlēja Saviem svētajiem, ka viņiem ir jāuzceļ nams Viņa Vārdam. Svētie neapzinājās tā nozīmību un uzreiz neķērās pie darba, lai šo namu uzbūvētu, tādēļ Tas Kungs norāja viņus [skat. M&D 95:1–4]. Pēc rājiena viņi no visa spēka ķērās pie darba un savā nabadzībā uzbūvēja Kērtlandes templi. Kādam nolūkam tas tika uzcelts? Tas bija kā svētnīca, kurā varēja nākt pats Jēzus Kristus un kur Viņš varēja sūtīt Savus kalpus, praviešus, ar viņu pilnvaru atslēgām. … Mēs zinām, ka trīs izcili senatnes pravieši, kuriem bija svarīgas atslēgas, ieradās 1836. gada 3. aprīlī.

Pirmais parādījās Mozus [skat. M&D 110:11]. Viņš iedeva Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam Israēla sapulcināšanas atslēgas. … Viņš pulcināja Israēlu un, lai arī viņam nebija privilēģijas dot viņiem īpašumā zemi, tomēr atslēgas israēliešu sapulcināšanai bija viņa rokās. Viņš atnāca pie Pētera, Jēkaba un Jāņa Apskaidrošanas kalnā un tur dāvāja viņiem šīs pašas atslēgas Israēla sapulcināšanai tajā laikā, kad viņi dzīvoja. Viņš tika sūtīts pie pravieša Džozefa Smita un Olivera Kauderija, lai dāvātu viņiem atslēgas Israēla sapulcināšanai evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmetā. …

Pēc tam, kad Mozus bija piešķīris savas atslēgas, nāca Ēlija un atnesa tā laikmeta evaņģēliju, kurā dzīvoja Ābrahāms [skat. M&D 110:12]. Viss, kas attiecas uz to evaņģēlija laikmetu, — svētības, kas tika dāvātas Ābrahāmam, solījumi, kas tika doti viņa pēcnācējiem, — bija jāatjauno, tādēļ nāca Ēlija, kam bija tā evaņģēlija laikmeta atslēgas.

Tad Elija, pēdējais no praviešiem, kuram bija saistīšanas spēka atslēgas senajā Israēlā, nāca un piešķīra šo spēku — saistīšanas spēku [skat. M&D 110:13–16]. Daži Baznīcas locekļi ir pārpratuši, domājot, ka Elija ieradās, lai piešķirtu atslēgas, kas pilnvaro kristības par mirušiem jeb mirušo glābšanu. Taču Elijas atslēgu pilnvaras bija lielākas. Tās bija saistīšanas atslēgas, un šīs saistīšanas atslēgas attiecas uz dzīvajiem un ietver arī mirušos, kas ir gatavi nožēlot grēkus.¹³

Pravietis Elija … dāvāja viņiem [Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam] saistīšanas spēku — spēku izmantot priesterību, lai saistītu uz Zemes un aizzīmogotu debesīs.¹⁴

Saistīšanas spēks uzliek apstiprinošu zīmogu katram priekšrakstam, kas tiek izpildīts šajā Baznīcā, un it īpaši tiem priekšrakstiem, kas tiek izpildīti Tā Kunga tempļos.¹⁵

Kērtlandes Templī Elija parādījās Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam un dāvāja saistīšanas atslēgas.

Brāļi un māsas, šis ir dižens evaņģēlija laikmets. Visi citi evaņģēlija laikmeti saplūst šajā evaņģēlija laikmetā. Visas pilnvaras, visi spēki ir sakoncentrēti šajā evaņģēlija laikmetā, kurā mēs dzīvojam. Mums ir privilēģija baudīt šīs svētības caur savu uzticību.¹⁶

Es tagad vēlos teikt — ļoti skaidri un neapšaubāmi —, ka mums ir svētā priesterība un ka Dieva valstības atslēgas ir šeit, uz Zemes. Tās ir atrodamas vienīgi Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā.¹⁷

Baznīcas prezidentam ir atslēgas, lai pārvaldītu visu Baznīcu.

Īsu laiku pirms savas mocekļa nāves, pravietis [Džozefs Smits] piešķīra Divpadsmit apustuļiem, kas veido Baznīcas otro kvorumu, visas atslēgas, visus priekšrakstus un priesterību, kas tiem ir nepieciešama, lai spētu turpināt šo diženo un cildeno glābšanas darbu visā pasaulē.¹⁸

Šī priesterība un šīs atslēgas … tika piešķirtas katram vīrietim, kas iepriekš tika iesvētīts par Divpadsmito padomes locekli. Taču, tā kā tās dod tiesības prezidēt, tās var pilnā mērā izmantot vienīgi amatā vecākais Dieva apustulis uz Zemes, kas ir Baznīcas prezidents.¹⁹

Baznīcas prezidentam ir atslēgas, lai pārvaldītu visu Baznīcu. … Viņā koncentrējas priesterības spēks. Viņam ir visas jebkāda veida atslēgas, kas attiecas uz evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmetu. Viņam ir piešķirtas visas iepriekšējo evaņģēlija laikmetu atslēgas, kas ir tikušas atklātas.²⁰

Mums vajadzētu godāt tos, kam Baznīcas prezidents ir deleģējis pilnvaru atslēgas.

[Baznīcas prezidentam] ir tiesības deleģēt pilnvaras un atsaukt tās, kā viņš uzskata par vajadzīgu un saņem tam iedvesmu.²¹

Atcerieties, ka ir tikai viens cilvēks uz Zemes, kam ir priesterības saistīšanas spēks, un viņš var deleģēt šo spēku citiem, lai viņi varētu rīkoties un aizzīmogot uz Zemes, un tas būs spēkā esoši, ja vien viņš to sankcionē; ja viņš atsauc šīs pilnvaras, neviens nevar pielietot šo spēku.²²

Neviens cilvēks nevar pildīt pienākumus templī un dāvāt tempļa svētības, ja Baznīcas prezidents nav viņam deleģējis tam pilnvaras. Neviens cilvēks nevar pildīt nevienu pienākumu nevienā amatā šajā Baznīcā, ja viņam nav spēka pildīt šo pienākumu — šo spēku var saņemt no pilnvarām un atslēgām, kas pieder Baznīcas prezidentam. … Ja ar savu atslēgu pilnvarām viņš pateiktu, ka noteiktas privilēģijas ir jāatņem cilvēkiem, tad nevienam cilvēkam nebūtu pilnvaru pildīt tādus pienākumus, caur kuriem tiktu piešķirtas attiecīgās pilnvaras. Ja kāds arī mēģinātu tā rīkoties, viņa rīcība nebūtu spēkā esoša, un tam, kurš pildītu pienākumus šādā veidā, būtu jāatbild Dieva tiesas priekšā, ja viņam nebūtu jāatbild Baznīcas priekšā, un viņš tiktu atzīts par pārkāpēju. …

… Kad apustuļi vai citi brāļi apmeklē Ciānas stabus un ir nozīmēti nokārtot jebko, kas šajos stabos ir jānokārto, viņi to dara ar spēku, kas nāk no pilnvarām vai tiesībām, ko viņiem ir deleģējis Baznīcas prezidents. Šis pats princips, tikai mazākā pakāpē, attiecas arī uz stabiem un bīskapijām.²³

Katrs vīrs, kas ir pareizi izvēlēts, lai prezidētu jebkādā amatā Baznīcā, būtu jāgodā viņa aicinājumā. Kad kāds vīrs tiek ordinēts bīskapa amatā, viņam tiek dotas prezidēšanas atslēgas pār to bīskapiju, kurai viņš ir piederīgs, un katram tās bīskapijas loceklim būtu viņš jāgodā, lai kāds arī būtu viņa amats. Tas pats attiecas uz staba prezidentu, kvoruma prezidentu utt. Lai ilustrētu iepriekš teikto, mums tiek mācīts, ka nevienam tēvam, lai arī viņam būtu Melhisedeka priesterība, nav tiesību kristīt nevienu no saviem bērniem, vispirms nesaņemot atļauju no sava bīskapa. Kad atļauja ir saņemta, tēvam ir pilnvaras izpildīt šo priekšrakstu savam bērnam. Ja kāds tēvs viens nolemtu izpildīt kristību priekšrakstu vai ordinēt savu dēlu, vispirms nesaņemot atļauju no prezidējošās amatpersonas bīskapijā vai stabā, atkarībā no apstākļiem, kam pieder pilnvaru atslēgas, viņš būtu izdarījis pārkāpumu. Tas attiecas gan uz apustuļiem, gan bīskapijas elderiem. Pat Baznīcas prezidents nekad neiedomātos rīkoties šādā lietā, vispirms neatzīstot savas bīskapijas bīskapu vai sava staba prezidentu un pilnvaras, kas ir deleģētas šim bīskapam vai staba prezidentam.²⁴

Cilvēku, kuriem ir valstības atslēgas, vienotā balss vienmēr mūs vadīs turp, kur vēlas Tas Kungs.

Es domāju, ka ir viena lieta, kas mums ļoti skaidri jāapzinās. Proti, ne Baznīcas prezidents, ne Augstākais Prezidijs, ne Augstākā Prezidija un Divpadsmito kopējā balss nekad nenovirzīs svētos no pareizā ceļa vai dos pasaulei padomu, kas būtu pretrunā ar Tā Kunga prātu un gribu.

Cilvēks var paklupt jeb pieņemt uzskatus vai dot padomu, kas nesaskan ar Tā Kunga nodomiem. Taču Augstākā Prezidija balss un to cilvēku kopējā balss, kuriem arī pieder valstības atslēgas, vienmēr vadīs svētos un pasauli tur, kur vēlas Tas Kungs. …

Es liecinu, ja mēs uzklausīsim Augstāko Prezidiju un sekosim viņu padomam un vadībai, nekāds spēks uz Zemes nespēs apturēt vai mainīt mūsu kursu kā Baznīcas locekļiem kopumā, un kā atsevišķi cilvēki mēs gūsim mieru šajā dzīvē un iemantosim mūžīgo godību nākamajā pasaulē [skat. M&D 59:23].²⁵

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Jautājumi

Kā mēs varam sekot prezidenta Smita paraugam, atbalstot tos, kam ir priesterības atslēgas? (Skat. „No Džozefa Fīldinga Smita dzīves”.)
Kā 1. sadaļa palīdz jums saprast atšķirību starp priesterības amatu un priesterības atslēgām? Kādēļ, jūsuprāt, šī ir nozīmīga atšķirība?
Kādas svētības jūs esat saņēmuši, pateicoties tam, ka uz Zemes ir atjaunotas priesterības atslēgas? (Skat. 2. sadaļu.)
Kā, jūsuprāt, Baznīca tiek stiprināta, pateicoties tās organizācijai, kas raksturota 3. un 4. sadaļā? Kā tā stiprina atsevišķus Baznīcas locekļus?
Kādas ir jūsu sajūtas, kad jūs apdomājat prezidenta Smita vārdus par vienotību, kas valda starp Augstāko Prezidiju un Divpadsmit apustuļu kvorumu? Kad jūs esat saņēmuši vadību caur viņu „kopējo balsi”? (Skat. 5. sadaļu.)

Saistītās Svēto Rakstu vietas

Mateja 16:13–19; Ap. d. 3:21; M&D 21:4–6; 27:5–13; 65:2; 128:8–21; 132:7

Mācīšanas padoms

„Var būt … gadījumi, kad jūs nezināsiet atbildi uz kādu jautājumu. Ja tas notiek, vienkārši pasakiet, ka nezināt. Jūs varētu teikt, ka mēģināsiet sameklēt atbildi. Vai arī jūs varētu aicināt audzēkņus sameklēt atbildi un dot viņiem laiku nākamajā stundā, lai pastāstītu, ko viņi ir uzzinājuši” (Teaching, No Greater Call [1999], 64).