2015
Jautājumi un atbildes
2015. gada oktobris


Jautājumi un atbildes

„Kad mana mamma bija slima, mēs gavējām un lūdzām par viņu, taču viņa vienalga nomira. Kā lai ar to samierinos?”

Tas ir skumjš laiks tavā dzīvē. Tas ir normāli, ka vēlies saņemt mierinājumu un atbildes uz saviem daudzajiem jautājumiem: „Kāpēc viņa neizdzīvoja? Vai es viņu atkal redzēšu? Kā es dzīvošu bez viņas?”

Jēzus Kristus evaņģēlijs piedāvā gan mierinājumu, gan atbildes. Tas Kungs apsolīja: „Svētīgi ir visi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti.” (3. Nefija 12:4.) Meklē Svēto Garu, jo Viņš ir Aizstāvis.

Tu vēlies zināt, vai tavas lūgšanas tika sadzirdētas. Tu vari būt drošs: Debesu Tēvs vienmēr dzird mūsu lūgšanas. Svētie Raksti un mūsdienu pravieši mums apsola, ka tā ir patiesība. Tas, ko Tas Kungs teica Džozefam Smitam, attiecas arī uz tevi: „Tavas lūgšanas un tavu brāļu lūgšanas ir nonākušas Manās ausīs” (M&D 90:1). Taču mums ir jāatceras, ka Debesu Tēvs atbild uz mūsu lūgšanām, paturot prātā mūžīgo perspektīvu (skat. Jesajas 55:8–9). Tāpēc mēs sekojam Glābēja piemēram, kad Viņš, lūdzot pēc svētībām, sirsnīgi atzina, lai Tēva prāts notiek (skat. Lūkas 22:42).

Lai arī tas ir grūti, šis pārbaudījums var būt tavas izaugsmes laiks. Tu vari iemācīties ticēt Dieva prātam, pat ja tas nozīmē, ka tava mamma netika izdziedināta. Protams, tu gribēji, lai viņa dzīvo. Bet šīs zemes dzīves pārbaudījums slēpjas tajā, lai uzticētos Dievam — jo īpaši tad, kad tas ir grūti. Ja tu Viņam uzticies, „visas lietas strādās kopā [tavam] labumam” (M&D 90:24).

Nāve ir daļa no ieceres

Saskaņā ar mūsu Debesu Tēva laimes ieceri, kas paredzēta mums, mūsu atgriešanās Viņa klātbūtnē ir balstīta uz nāvi un augšāmcelšanos, kas mums palīdzēs izmainīties no šī mirstīgā stāvokļa — nemirstīgā stāvoklī. Tev ir tikai jāpieņem fakts, ka nāve ir daļa no ieceres, un jātic, ka kādu dienu tu atkal varēsi būt kopā ar savu mirušo māti. Zini, tava māte ir garu pasaulē un gaida tevi.

Deivids M., 18 gadi, Rietumu Kasai, Kongo Demokrātiskā Republika

Viņa ir garu pasaulē

Pirms diviem gadiem manai mātei uzstādīja diagnozi — audzējs. Man nepatika skatīties, kā viņa cieš no sāpēm, un es vēlējos, kaut varētu kaut ko izdarīt. Lai arī manai mātei kļuva labāk, tā bija smaga pieredze. Tava māte ir vietā, kur viņa nejūt nedz sāpes, nedz ciešanas. Ir grūti viņu vairs neredzēt, bet tu nekad neesi viens. Viņa vienmēr tevi mīlēs, un mūsu Debesu Tēvs vienmēr būs tev klāt, lai stiprinātu tevi, kad tu jutīsies nomākts. Tevi nekad nepametīs. Jēzus Kristus izcieta pasaules sāpes; Viņš zina, kā tu jūties un kas tev ir jāpārdzīvo. Rīkojies tāpat kā es, kad man bija grūti brīži, — tuvojies Viņam, un Viņš atvieglos tavus slogus.

Šilohs V., 18 gadi, Čivava, Meksika

Tava ģimene tiks atkal apvienota

Mana māte nomira, kad man bija tikai 12 gadi. Tajā laikā es nebiju Baznīcas locekle. Kad viņa bija slima, es daudz lūdzu, lai manai mātei kļūtu labāk. Man bija liela ticība, un es uzticējos Dievam cerībā, ka viņa izveseļosies. Diemžēl viņa neizveseļojās. Es jautāju, kāpēc viņai bija jāmirst tik agrā vecumā un jāatstāj mani laikā, kad es vēl biju pusaudze. Es biju dusmīga, un kaut kādā brīdī es sāku šaubīties, vai Dievs eksistē. Tagad, kad es esmu Baznīcas locekle, es saprotu glābšanas ieceri. Es zinu, ka viņa gaida mani un ka mūsu ģimene atkal būs kopā.

Inae L., 19 gadi, Minas Gerais, Brazīlija

Pārbaudījumi mūs māca

Mana mamma nomira pirms trīs gadiem. Tavas attiecības ar Debesu Tēvu un Glābēju uzlabosies, ja tu raudzīsies uz Viņiem savos grūtību brīžos. Tu atklāsi, ka šis pārbaudījums, lai arī cik traģisks būtu, var būt arī svētība. Lūdz savam Tēvam debesīs pēc miera un mierinājuma. Uzticies Tā Kunga iecerei, kas paredzēta tev. Pieņem to, ka Debesu Tēvs zina, kurp mēs dodamies un kas mums ir nepieciešams, lai tur nonāktu. Tas Kungs mīl tevi un vēlas, lai tu gūtu prieku. Mūsu pārbaudījumi ir domāti, lai mācītu mūs un padarītu mūs stiprākus.

Megana B., 18 gadi, Ontārio, Kanāda

Tu atkal viņu redzēsi

Manas mammas māte nomira, kad manai mammai bija 17 gadi. Ģimene gavēja un lūdza par viņu vairāku nedēļu garumā, pirms viņa nomira. Viņai arī tika dota priesterības svētība. Galvenais, kas sniedza manai mātei mieru, bija zināšanas par to, ka viņa varētu redzēt savu māti atkal nākamajā dzīvē. Manas mammas mērķis ir nodzīvot savu dzīvi tā, lai viņa būtu šīs svētības cienīga. Es bēdājos par to, ka nevaru viņu satikt šajā dzīvē, bet ar nepacietību gaidu laiku, kad mēs beidzot satiksimies.

Karī R., 15 gadi, Jūta, ASV