Glābšanas iecere — svēts zināšanu dārgums mūsu vadībai
Elders Roberts D. Heilzs
no Divpadsmit apustuļu kvoruma
Galvenais faktors mūsu veiksmei pirmsmirstīgajā dzīvē bija tas, ka mēs atbalstījām Tēva ieceri. Tas arī ir galvenais faktors mūsu panākumiem mirstīgajā dzīvē.
Es bieži esmu domājis par to Dieva bērnu bezcerību, kuri klīst tumšajā un drūmajā pasaulē, nezinot, kas viņi ir, no kurienes nākuši, kāpēc viņi ir šeit, uz Zemes, un kur viņi dosies pēc savas mirstīgās dzīves.
Mums nav jāklīst neziņā. Dievs ir atklājis mūžīgās patiesības, lai atbildētu uz šiem jautājumiem. Tās ir atrodamas Viņa diženajā iecerē Saviem bērniem. Svētajos Rakstos šī iecere ir pazīstama ar nosaukumu „pestīšanas iecere”1, „laimes iecere”2 un „glābšanas iecere”3.
DIŽSKĀBĀRŽI, AŠERS BRAUNS DJURANDS, by Asher Brown Durand, © The Metropolitan Museum of Art, (METROPOLITĒNA MĀKSLAS MUZEJS), ŅUJORKA; AIZLIEGTS KOPĒT
Izprotot Dieva ieceri un paklausīgi rīkojoties saskaņā ar to, mēs nenomaldāmies no takas, kas ved atpakaļ pie mūsu Debesu Tēva.4 Tad un vienīgi tad mēs varam dzīvot tā, kā Viņš dzīvo, kas ir „mūžīgā dzīve … lielākā no visām Dieva dāvanām”5.
Mūžīgās dzīves dāvana ir katru pūļu vērta, lai studētu un mācītos glābšanas ieceri un dzīvotu saskaņā ar to. Visa cilvēce tiks augšāmcelta un saņems nemirstības svētību. Taču, lai saņemtu mūžīgo dzīvi — tādu dzīvi, kādu dzīvo Dievs6, — ir vērts dzīvot saskaņā ar glābšanas ieceri no visas sirds, prāta, izturības un spēka.
Izpratne par glābšanas ieceri
Izpratne par šo ieceri sniedz lielu spēku. Glābšanas iecere ir viens no lielākajiem, cilvēcei dotajiem dārgumiem, tāpēc ka tā paskaidro dzīvības mūžīgo nolūku. Bez tās mēs patiesi maldāmies tumsā. Tādēļ Dieva rīcības modelis paredz baušļus saviem bērniem — „pēc tam, kad [Viņš] [ir] darījis zināmu tiem pestīšanas ieceri”7.
Es vēlos jums palīdzēt izmantot šo zināšanu dārgumu — labāk saprast glābšanas ieceri un šo sapratni pielietot savā ikdienas dzīvē.
Rīcības brīvība
Tā kā rīcības brīvība ir būtiska šajā iecerē, tad sāksim ar to. Mūsu Tēvs ir devis mums spējas rīkoties vai atteikties rīkoties8 saskaņā ar mūžīgajām patiesībām — patiesībām, kas padara Dievu tādu, kāds Viņš ir, un Debesis tādas, kādas tās ir.9 Ja mēs pielietojam savu rīcības brīvību, lai pieņemtu šīs patiesības un dzīvotu saskaņā ar tām, mēs saņemam nebeidzamu prieku. Un otrādi — ja mēs pielietojam savu rīcības brīvību, lai nepaklausītu, noraidot Dieva likumus, mēs piedzīvojam ciešanas un bēdas.10
Rīcības brīvība caurstrāvo visu glābšanas ieceri: pirmsmirstīgo dzīvi, mirstīgo dzīvi un pēcmirstīgo dzīvi.
Pirmsmirstīgā dzīve
Kā pasludināts „Ģimene — vēstījums pasaulei”, katrs no mums „ir Debesu vecāku mīlēts garīgais dēls vai meita”, apveltīts ar „dievišķu dabu un likteni”.11 Pirmsmirstīgajā padomē Debesu Tēvs paskaidroja mums Savu pestīšanas ieceri.12 Iecere balstījās uz doktrīnu, likumiem un principiem, kas bija pastāvējuši vienmēr.13 Mēs uzzinājām, ka tad, ja pieņemsim šo ieceri un rīkosimies saskaņā ar to, no mums tiks prasīts labprātīgi pamest mūsu Tēva klātbūtni un tikt pārbaudītiem, lai redzētu, vai mēs izvēlēsimies dzīvot saskaņā ar Viņa likumiem un baušļiem.14 Mēs priecājāmies par šo iespēju15 un pateicībā atbalstījām šo ieceri, tāpēc ka tā piedāvāja mums veidu, kā kļūt līdzīgiem mūsu Debesu Tēvam un iemantot mūžīgo dzīvi.
Taču iecerē bija ietverts arī risks: ja mēs mirstīgajā dzīvē izvēlēsimies nedzīvot saskaņā ar Dieva mūžīgajiem likumiem, mēs saņemsim nevis mūžīgo dzīvi, bet kaut ko mazāk.16 Tēvs zināja, ka mēs paklupsim un grēkosim, mācoties no pieredzes mirstīgajā dzīvē, tādēļ Viņš nodrošināja Glābēju, lai pestītu no grēka visus, kas nožēlo grēkus, un dziedētu paklausīgo garīgās un emocionālās brūces.17
Jēzus Kristus bija Tēva mīļais, izraudzītais un iepriekš ordinētais Dēls jau no pirmsākumiem.18 Viņš atbalstīja Tēva ieceri un piedāvāja būt par mūsu Glābēju, sakot: „Šeit Es esmu, sūti Mani.”19 Tādējādi Tēvs nozīmēja Jēzu būt par To, kas mirstībā dzīvos bezgrēcīgu dzīvi, izpirks mūsu grēkus un sāpes un tiks augšāmcelts, saraujot nāves saites.
Lucifers, kurš kļuva pazīstams kā Sātans, arī dzīvoja pirmsmirstīgajā esamībā.20 Savtīgu iemeslu dēļ viņš noraidīja glābšanas ieceri, centās iznīcināt cilvēka rīcības brīvību un sacēlās pret Tēvu.21 Tā rezultātā Sātanam un tiem, kas viņam sekoja, nekad nebūs ķermeņa. Viņi liedza sev iespēju piedalīties Tēva iecerē un zaudēja savu dievišķo likteni.22 Pat šodien viņi turpina savu sacelšanos pret Dievu un cenšas noskaņot cilvēces prātus un sirdis pret Viņu.23
Šī Zeme tika veidota un radīta tiem, kuri pieņēma Tēva ieceri.24 Šeit mēs iegūstam ķermeni, kas radīts pēc Dieva tēla un līdzības. Šeit mūs pārbauda. Šeit mēs gūstam nepieciešamo pieredzi, lai mantotu mūžīgo dzīvi.25
Mirstīgā dzīve
Dievs radīja Ādamu un Ievu un savienoja viņus kā vīru un sievu, izmitināja viņus Ēdenes dārzā un pavēlēja viņiem laist pasaulē bērnus.26 Pielietojot savu rīcības brīvību, Ādams un Ieva kopā atkrita no Dieva klātbūtnes un kļuva par mirstīgām būtnēm.27 Tā tika piepildīta Tēva iecere, radot viņiem iespēju dzemdināt bērnus, ko viņi nevarēja darīt Ēdenes dārzā.28 Mūžīgais likums nosaka, ka dievišķais vairošanās spēks ir jālieto mūsu Debesu Tēva noteiktajās robežās. Tā darot, tiek dota iespēja sajust mūžīgu prieku. Jebkāda šī svētā spēka lietošana ārpus Dieva noteiktajām robežām galu galā beigsies ar ciešanām.29
Sātans, kurš vēlas, lai visi „būtu nelaimīgi — līdzīgi viņam pašam”30, mēģina novērst mūs no iespējām, kas ir pieejamas Tēva iecerē. Kāpēc Debesu Tēvs ļauj Sātanam kārdināt mūs? Tāpēc ka Viņš zina, ka pretestība ir nepieciešama mūsu izaugsmei un pārbaudei mirstībā.31 Pretestība dod mums nenovērtējamu iespēju vērsties pie Dieva un paļauties uz Viņu. Tāpēc ka labais un ļaunais pastāvīgi ir mūsu priekšā, mēs varam skaidri paust savas sirds vēlmes, vienu pieņemot un otru atmetot.32 Pretestību var atrast Sātana kārdinājumos, taču arī mūsu pašu vājībās un mirstīgās dzīves nīcībā, kas ir raksturīga cilvēka zemes stāvoklim.33
Lai mums palīdzētu izdarīt gudru izvēli, Dievs atklāja Savu pestīšanas ieceri un deva baušļus34, Kristus gaismu35 un Svētā Gara sadraudzību.36 Tomēr ar visām šīm dāvanām ikviens no mums grēko šajā kritušajā pasaulē, un tā neviens no mums nespēj ieiet Dieva klātbūtnē, pamatojoties uz pašu nopelniem.37 Tāpēc Viņa žēlīgajā iecerē ir nodrošināts Glābējs.
Jēzus Kristus nāca pasaulē kā Dieva Vienpiedzimušais Dēls un piepildīja Savu nolikto misiju, itin visā pilnīgi pakļaujoties Tēva gribai.38 Saskaņā ar Tēva žēlsirdīgo ieceri, Krišanas sekas tiek uzveiktas ar Glābēja augšāmcelšanos39, grēka sekas iespējams uzveikt, un vājības vērst par spēku, ja mēs izmantojam Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu.40
Kristus attēls, Heinrihs Hofmans, ar laipnu atļauju no C. Harrison Conroy Co.
Mēs varam sagatavoties mūžīgajai dzīvei vienīgi caur paklausību baušļiem. Tas prasa ticību Tam Kungam, Jēzum Kristum, grēku nožēlošanu, tapšanu kristītiem, Svētā Gara dāvanas saņemšanu un pastāvēšanu līdz galam, sekojot Glābēja piemēram.41 Praktiski runājot, mums ir jāsaņem visi nepieciešamie priesterības priekšraksti un jāpastāv līdz galam, ievērojot ar tiem saistītās derības.
Pēcmirstīgā dzīve
Pēc nāves mēs kādu dienu stāvēsim Glābēja priekšā, lai tiktu tiesāti.42 Tāpēc ka Dievs ir žēlīgs, tie, kas pielieto savu ticību Kristum, lai nožēlotu grēkus, saņems piedošanu un iemantos visu, kas ir Tēvam, tostarp mūžīgo dzīvi.43 Tāpēc ka Dievs ir taisnīgs, katrs cilvēks, kurš nenožēlo grēkus, nesaņems mūžīgās dzīves dāvanu.44 Katrs cilvēks tiks atalgots pēc savas ticības, grēku nožēlošanas, domām, vēlmēm un darbiem.45
Glābšanas ieceres pielietošana mūsu ikdienas dzīvē
Kad mēs saprotam visu šīs ieceres grandiozumu un redzam tanī sevi, mēs gūstam kaut ko nenovērtējamu un patiesi nepieciešamu: mūžīgo perspektīvu. Mūžīgā perspektīva palīdz mums pieņemt ikdienas lēmumus un veikt ikdienas darbus. Tā nostiprina mūsu prātu un dvēseli. Kad pārliecinoši, taču mūžīgi maldīgie viedokļi virmo mums visapkārt, mēs paliekam stingri un nelokāmi.
Elders Nīls A. Maksvels (1924–2004), Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja: „Bez glābšanas ieceres izpratnes, kas ietver izpratni par pirmsmirstīgo esamību un tiesu, un augšāmcelšanos, centienus izprast šo dzīvi pašu par sevi var pielīdzināt tikai otrā cēliena redzēšanai trīs cēlienu lugā.”46 Mums ir jāsaprot pirmais cēliens (pirmsmirstīgā dzīve), lai zinātu, kā izdarīt vislabākās izvēles otrajā cēlienā (mirstīgajā dzīvē), kas noteiks to, kas ar mums notiks trešajā cēlienā (pēcmirstīgajā dzīvē).
Citiem vārdiem sakot, izpratne par glābšanas ieceri apvienojumā ar sirsnīgu lūgšanu maina to, kā mēs redzam dzīvi, cilvēkus sev apkārt un paši sevi. Glābšanas ieceres izpratne apskaidro mūsu garīgo redzi un ļauj mums visu saskatīt patiesā gaismā.47 Tāpat kā Urīms un Tumīms deva iespēju pravietim Džozefam Smitam saņemt atklāsmes un vadību48, tā zināšanas par glābšanas ieceri mums rāda, kā „rīkoties attiecībā uz nākamību mācībā un principos, atbilstoši tai tikumiskajai rīcības brīvībai”, ko Tas Kungs mums ir devis.49 Tādā veidā mūsu ticība tiks stiprināta, un mēs zināsim, kādu kursu savā dzīvē ieturēt un kā pieņemt lēmumus, kas atbilst mūžīgajai patiesībai.
Lūk, daži piemēri, kas ir it sevišķi svarīgi mūsdienās.
Laulības nolūks Dieva iecerē
DŽEIMSA DŽONSONA ILUSTRĀCIJA
Sātans uzbrūk laulībai un ģimenei, tāpēc ka viņš zina, ka tās ir nepieciešamas mūžīgās dzīves iegūšanai — tikpat nepieciešamas, kā Radīšana, Krišana un Jēzus Kristus Izpirkšana un Augšāmcelšanās.50 Tā kā Sātanam nav izdevies iznīcināt nevienu no šiem glābšanas ieceres pīlāriem, viņš cenšas graut mūsu sapratni par laulību un ģimeni, kā arī to, kā mēs šos principus praktiski pielietojam dzīvē.
Paturot Debesu Tēva ieceri uzmanības centrā, laulības nolūks kļūst skaidrs. Bauslis — atstāt tēvu un māti, pieķerties viens otram laulībā51 un vairoties, un piepildīt Zemi52 — padara Viņa ieceri iespējamu. Caur laulību mēs ievedam Viņa garīgos bērnus pasaulē un kļūstam par Viņa partneriem, palīdzot Viņa bērniem piedalīties Viņa iecerē.53
Tēva iecere mums nodrošina veidu, kā iemantot mūžīgo dzīvi — šādu dzīvi dzīvo mūsu Debesu vecāki. Šajā iecerē „ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra mūsu Kungā”54. Mūžīgās dzīves pati būtība ir mūžīgā laulība starp vīrieti un sievieti, kas ir nepieciešama, lai kļūtu līdzīgi mūsu debesu vecākiem.55
Laulība starp vīrieti un sievieti
Laulībā mēs papildinām viens otru tā, kā to var vienīgi vīrietis un sieviete ar savām vienreizīgajām un nepieciešamajām atšķirībām. Ejot cauri mirstīgajai dzīvei kā vīrs un sieva, mēs augam kopā, tuvinoties Glābējam, kad paklausām un uzupurējamies, lai darītu Dieva gribu un kopā celtu Viņa valstību. Apzinoties, ka mūžīgā laulība ir Dieva bauslis un ka Viņš sagatavo ceļu Saviem bērniem, lai viņi izpildītu visu, ko Viņš pavēl56, mēs zinām, ka mūsu laulība būs veiksmīga, kad mēs vienoti apņemamies ievērot noslēgtās derības.
Caur priesterības priekšrakstiem un savu izvēli ievērot ar šiem priekšrakstiem saistītās derības mēs saņemam dievišķības spēku, risinot mirstīgās dzīves izaicinājumus.57 Tempļa priekšraksti ietērpj mūs spēkā no augšienes un dod iespēju atgriezties mūsu Debesu Tēva klātbūtnē.58 Saistīšanas priekšraksts dod iespēju vīram un sievai augt kopā Dieva spēkā un būt vienam ar To Kungu.59 Jebkāds šāda veida laulības surogāts nepiepildīs Viņa svētos nolūkus attiecībā uz mums vai Viņa bērnu paaudzēm, kas vēl būs.60
Valdzinājumi un vēlmes
Ikviens no mums ienāk šajā kritušajā pasaulē ar vājībām vai izaicinājumiem, kas ir raksturīgi cilvēka zemes stāvoklim.61 Izpratne par Dieva ieceri dod mums iespēju saskatīt visu cilvēka dzīves nīcību — tostarp valdzinājumus un vēlmes, kas ir pretrunā ar Viņa ieceri, — kā īslaicīgu.62 Apziņa, ka dzīvojām pirms šīs dzīves kā debesu vecāku mīlēti dēli un meitas, dod mums iespēju smelties savu personīgo identitāti no savas dievišķās izcelsmes. Mūsu kā Dieva dēla vai meitas statuss — nevis mūsu vājības vai tieksmes — ir patiesais mūsu identitātes avots.63
Esot ar šādu skatījumu, mēs labāk spējam pazemīgi un pacietīgi gaidīt uz To Kungu64, uzticoties, ka caur savu ticību, paklausību un pastāvēšanu līdz galam mūsu tieksmes un vēlmes tiks šķīstītas, mūsu ķermeņi tiks iesvētīti un mēs patiesi kļūsim par Kristus dēliem un meitām, ieguvuši pilnību caur Viņa veikto Izpirkšanu.
Mūžīgais skatījums uz glābšanas ieceri sniedz pārliecību, ka uzticīgajiem pienāks diena, kad „[Dievs] nožāvēs visas asaras, … sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis”65. Šis „pilnīg[ais] cerības spožums”66 nostiprinās mūsu prātu un sirdi un dos iespēju pacietīgi un uzticīgi gaidīt uz To Kungu.
Apsolījumi tiem, kas iztur ticībā
Tiem, kas domā, ka viņu pašreizējie apstākļi vai stāvoklis liedz viņiem mūžīgo dzīvi, vajadzētu atcerēties, ka „nevienam nav nolemts saņemt mazāk kā visu, kas Tēvam ir paredzēts Viņa bērniem”67.
Uzticīgajiem netiks liegta neviena svētība. Prezidents Lorenco Snovs paziņoja: „Nav neviena pēdējo dienu svētā, kurš, nodzīvojis uzticīgu dzīvi un nomiris, kaut ko zaudēs, jo viņam vai viņai nebija izdevies izdarīt kaut ko tādēļ, ka viņam vai viņai nebija sniegtas tādas iespējas. Citiem vārdiem sakot, ja jaunam vīrietim vai jaunai sievietei nav iespēju apprecēties un viņi dzīvo uzticīgi līdz savai nāvei, viņiem būs visas svētības, paaugstināšana un slava, tāpat kā jebkuram vīrietim vai sievietei, kuriem bija šāda iespēja un kuri to izmantoja. Tas ir drošs un noteikts apgalvojums.”68
Apsolījumi visiem, kuri zina glābšanas ieceri un ik dienas to pielieto
Katrs no mums no visas sirds atbalstīja Tēva ieceri pirmsmirstīgajā dzīvē. Mēs zinājām, ka Viņš mūs mīl, un Viņa dāsnais piedāvājums — iespēja iemantot visu, kas Viņam ir, tostarp mūžīgo dzīvi — mūsos iedvesa godbijību. Galvenais faktors mūsu veiksmei pirmsmirstīgajā dzīvē bija tas, ka mēs atbalstījām Tēva ieceri. Tas arī ir galvenais faktors mūsu panākumiem mirstīgajā dzīvē.
Tādēļ es aicinu, lai mēs atkal kopā atbalstītu Tēva ieceri. To mēs darām ar mīlestību pret visiem, jo pati iecere ir Dieva mīlestības izpausme.
Ikdienā pielietojot savas zināšanas par Tēva ieceri, mūsu dzīvei parādīsies dziļāka nozīme. Mēs stāsimies pretī saviem izaicinājumiem ar lielāku ticību. Mēs virzīsimies uz priekšu ar drošu, spožu un brīnišķīgu mūžīgās dzīves cerību.