Savā laicīgajā dzīvē Glābējs devās daudzos ceļojumos: ceļojumā no Betlēmes uz Ēģipti zīdaiņa vecumā; 40 dienu ilgā ceļojumā pa tuksnesi; daudzkārtējos kalpošanas ceļojumos uz pilsētām, ciemiem un mājām, lai mācītu, dziedinātu un svētītu; un vēl daudzos citos. Taču bija kāds ceļojums, kurā Glābējam bija jādodas vienam pašam, un tas bija ceļojums, kuru spēja pārciest vienīgi Viņš.
„Lieldienu svētdienā mēs svinam visilgāk gaidīto un pašu lieliskāko notikumu pasaules vēsturē.
Tā bija diena, kas mainīja visu.
Tanī dienā mainījās arī mana dzīve.
Mainījās jūsu dzīve.
Mainījās visu Dieva bērnu dzīve.”
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, otrais padomnieks Augstākajā prezidijā, „Labvēlības dāvana” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. maijs, 107. lpp.
Neizmērojamās ciešanas
Attēls
Jesus in Gethsemane
Ak, Mans Tēvs!, Saimons Djūvijs
„Neviena mirstīga cilvēka prāts nespēj pilnībā aptvert to, cik būtisks bija Kristus veikums Ģetzemanē.
Mēs zinām, ka asinis kā lielas sviedru lāses ritēja no katras Viņa poras, kamēr Viņš līdz mielēm izdzēra to rūgto biķeri, kuru Tam bija pasniedzis Viņa Tēvs.
Mēs zinām, cik ļoti Viņš cieta gan miesā, gan garā, pārciešot vairāk, nekā spētu panest jebkurš cilvēks, ja tas no sāpēm nenomirtu.
Mēs zinām, ka kaut kādā — mums neizprotamā — veidā Viņš ar savām ciešanām apmierināja taisnības prasības, izpērkot nožēlas pilnas dvēseles no grēka sāpēm un soda un paverot iespēju uz žēlastības iegūšanu tiem, kuri tic Viņa svētajam Vārdam.
Mēs zinām, ka Viņš satriekts gulēja zemē, ciešot no sāpēm un agonijas zem bezgalīgi smagās nastas, kas lika Tam trīcēt un vēlēties, kaut Viņam nebūtu jādzer šis rūgtais biķeris.”
Elders Brūss R. Makonijs (1915–1985) no Divpadsmit apustuļu kvoruma, „The Purifying Power of Gethsemane”, Ensign, 1985. g. maijs, 9. lpp.
Mācības piemērošana: Kaut arī mums tas ne vienmēr šķiet saprotams, veicot Izpirkšanu, Glābējs izcieta visdažādākās sāpes. Viņš ir iepazinis visvisādas fiziskās sāpes — sākot ar kaulu lūzumu un līdz pat vissmagākajai hroniskajai slimībai. Viņš ir izjutis tumsību un izmisumu, kas pārņem, ciešot no tādām emocionālajām likstām kā depresija, trauksme, atkarība, vientulība un sēras. Un Viņš ir izjutis visa veida garīgos ievainojumus, jo Viņš uzņēmās pilnīgi visus cilvēces grēkus.
Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma māca: „Vājuma brīdī mēs varam izsaukties: „Neviens nezina, kā tas ir! Neviens to nesaprot!” Taču Dieva Dēls zina un saprot to visā pilnībā, jo Viņš ir izjutis katru mūsu slogu un nesis to.” („Viegli nest savus slogus” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2014. g. maijs, 90. lpp.)
Tas bija pa spēkam vienīgi Viņam
Attēls
carrying the cross
Gājiens uz Golgātu, Bernardo Kavalīno, „Chrysler Museum of Art” ASV
„Tas, ko Viņš paveica, bija pa spēkam tikai Dievības loceklim. Būdams Tēva Vienpiedzimušais Dēls miesā, Jēzus iemantoja dievišķas īpašības. Viņš bija vienīgā persona, kura jebkad nākusi šajā laicīgajā pasaulē, kas varēja īstenot šo pašu nozīmīgāko, pārcilvēciskāko veikumu. Būdams vienīgais bezgrēcīgais Cilvēks, kurš jebkad dzīvojis uz šīs Zemes, Viņš nebija pakļauts garīgajai nāvei. Pateicoties Dievības dabai, Viņam bija dota vara arī pār fizisko nāvi. Tādēļ Viņš paveica mūsu labā to, ko mēs paši saviem spēkiem nespētu. Viņš atbrīvojās no nāves aukstā tvēriena. Un vēl Viņš pavēra mums iespēju baudīt augstāko un rāmāko mierinājumu, ko sniedz Svētā Gara dāvana.”
Prezidents Džeimss E. Fausts (1920–2007), otrais padomnieks Augstākajā prezidijā, „Augšāmcelšanās — mūsu dižākā cerība” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2002. g. janv., 20. lpp.
Mācības piemērošana: Īstenodams Izpirkšanu, Glābējs sarāva nāves važas un atpestīja mūs visus no mūsu grēkiem, lai ikviens cilvēks varētu iegūt mūžīgo dzīvi. Vienīgi Viņam bija pa spēkam paveikt šo biedējošo, šķietami neiespējamo uzdevumu. Sastopoties ar smagām grūtībām, mēs varam gūt mierinājumu apziņā, ka Glābējs tik tiešām var palīdzēt mums paveikt neiespējamo.
Viņš nepagriezās atpakaļ
Attēls
the burial
Apbedīšana, Karls Heinrihs Blohs
„Kalna galā, ko dēvēja par Golgātu, bezpalīdzīgajiem sekotājiem noskatoties, Viņa savainotais ķermenis tika piesists pie krusta. Viņš tika nežēlīgi izsmiets, lādēts un izzobots. …
Pagāja mokošas stundas, kamēr Viņa dzīvība dzisa. No Viņa izkaltušajām lūpām atskanēja vārdi: „Tēvs, Es nododu Savu garu Tavās rokās.” Un, to sacījis, Viņš nomira. …
Pēdējā brīdī Skolotājs būtu varējis pagriezties atpakaļ. Taču Viņš to nedarīja. Viņš zemojās zemāk par visu, lai varētu izglābt pilnīgi visus. Viņa nedzīvais ķermenis tika steidzīgi, bet maigi guldīts aizlienētā kapavietā.”
Prezidents Tomass S. Monsons (1927–2018), „Viņš ir augšāmcēlies!” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2010. gada maijs, 89. lpp.
Mācības piemērošana: Kaut arī Glābējs cieta no mokošām sāpēm, vientulības un izmisuma, Viņš izturēja un pabeidza Savu laicīgo ceļojumu, būdams laipns pret visiem un pat lūdzot, lai Viņa Tēvs piedod tiem, kuri situši Viņu krustā. Pateicoties Viņa nevainojamajam piemēram, arī mēs varam stāties pretī saviem pārbaudījumiem un grūtībām, būdami laipni pret apkārtējiem, un ar Viņa palīdzību izturēt līdz galam.
Daudzi Augšāmcelšanās liecinieki
Attēls
Mary at the tomb
Sieva, ko tu raudi?, Marks R. Pjūgs
„Es ticu daudziem Glābēja Augšāmcelšanās lieciniekiem, par kuru pieredzi un liecībām var lasīt Jaunajā Derībā: Pēterim un viņa līdzgaitniekiem Divpadsmit apustuļu vidū, un daudzu citu starpā arī mīļajai, šķīstajai Marijai no Magdalas. Es ticu liecībām, kas ir atrodamas Mormona Grāmatā, kuru starpā ir apustuļa Nefija un vārdā nenosaukta ļaužu pūļa liecība Pārpilnības zemē. Un es ticu Džozefa Smita un Sidnija Rigdona liecībai, kuri pēc daudzām citām liecībām sniedza pēdējā evaņģēlija atklāšanas laikmeta diženo liecību, „ka Viņš dzīvo! Jo mēs redzējām Viņu”. Zem Viņa visuredzošās acs skatiena es stāvu šeit kā liecinieks tam, ka Jēzus no Nācaretes ir Pestītājs, kurš ir augšāmcēlies, un es liecinu arī par visu to, kas izriet no šī Viņa Augšāmcelšanās fakta. Kaut arī jūs saņemtu tādu pārliecību un mierinājumu, ko sniedz šāda liecība!”
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma, „Jēzus Kristus Augšāmcelšanās” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2014. g. maijs, 114. lpp.
Mācības piemērošana: Kaut arī mēs nebijām starp tiem, kuri redzēja augšāmcelto un pilnīgoto Pestītāja ķermeni, mēs tik un tā varam būt par Viņa lieciniekiem mūsu dienās. Mēs savā dzīvē allaž varam pievērsties Viņam, neatkarīgi no laika un vietas, kur atrodamies. Ikreiz, kad mēs atveram savu sirdi un pasniedzam roku, lai kalpotu citiem, kad mēs izturamies pret visiem apkārtējiem maigi, laipni un cieņpilni, kad mēs aizstāvam patiesību un dalāmies savā liecībā par evaņģēliju, mēs kalpojam par Jēzus Kristus īstenajiem lieciniekiem.
Mums nav jāstaigā vieniem
Attēls
Christ walking along the shores
Fragments no gleznas Nāciet Man līdzi, Gregs Olsens. Pavairot aizliegts!
„Šajā Lieldienu laikā viens no dižākajiem mierinājumiem vēsta: tā kā Jēzus mēroja tik garu, vientulīgu ceļu, būdams pilnīgi viens, mums tas nav jādara. Pateicoties Viņa vientulīgajam ceļojumam, mūsu īsajā ceļa versijā mums ir tikusi dāvāta lieliska sabiedrība: mūsu Debesu Tēva žēlastīgā gādība, Viņa mīļotā Dēla nezūdošā sadraudzība, nevainojamā Svētā Gara dāvana, debesu eņģeļi, ģimenes locekļi abās priekškara pusēs, pravieši un apustuļi, skolotāji, vadītāji un draugi. Visi iepriekšminētie un vēl citi pavadoņi ir doti mums par šī laicīgā ceļojuma līdzbiedriem, pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai un Viņa evaņģēlija atjaunošanai. No Golgātas kalna ir pasludināta patiesība, ka mēs nekad netiksim atstāti vieni, bez palīdzības — pat, ja dažkārt mums tā šķiet. …
Kaut mēs stāvētu līdzās Jēzum Kristum „visos laikos un visās lietās, un visās vietās, lai [mēs] tādi varētu palikt līdz pat nāvei”, jo Viņš pavisam noteikti bija mums līdzās, kaut arī tas nozīmēja doties nāvē un kaut arī tobrīd Viņam bija jāstāv pilnīgi un absolūti vienam!”
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma, „Viņš bija pilnīgi viens” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2009. g. maijs, 88. lpp.
Mācības piemērošana: Šajās Lieldienās atcerieties Glābēja pēdējo, vientulīgo ceļojumu. Viņš upurēja visu, kas Viņam bija, lai jūs visi un ikviens cilvēks uz šīs Zemes varētu tikt attīrīts un iegūt mūžīgo dzīvi. Mācieties no Viņa nevainojamā piemēra. Paturiet Viņu savās domās un savā sirdī. Un nekad neaizmirstiet, ka jūs neesat vieni. Viņš ir izturējis Savu pēdējo ceļojumu pilnīgā un absolūtā vienatnē, un tādēļ Viņš nekad jūs nepametīs. Viņa mīlestība pret jums ir nebeidzama un nemainīga, un Viņš ir gatavs dāvāt jums mieru, mierinājumu un cerību, kamēr jūs veicat savu personīgo ceļojumu. Viņa īstenotās Izpirkšanas dāvana ir mūžīga, un tā ir dāvāta tieši jums.