Kā lai atsāku Svēto Rakstu studijas?
Sāra Kīnena no Jūtas
ASV
Bredlija Klārka ilustrācija
Kopš es atgriezos mājās no misijas, bija pagājuši tikai trīs mēneši, un man sāka rasties grūtības ar Svēto Rakstu lasīšanu.
Misijas laikā es katru dienu lasīju Svētos Rakstus un apsolījos, ka to turpināšu darīt, atgriežoties mājās. Taču, laikam ejot, šķita, ka tam traucē dažādas lietas. Vai nu bija pārāk daudz mājasdarbu, pārāk daudz darba, vai arī biju pārāk nogurusi. Ar katru atrunu es tos lasīju arvien mazāk un mazāk, līdz vairs nelasīju gandrīz nemaz.
Kādu vakaru es atvēru Mormona Grāmatu, vēloties izlasīt tikai vienu pantu. Pants, ko es izlasīju, man atgādināja, ka Svētajos Rakstos ir ietverts „iepriecinošais Dieva vārds, jā, vārds, kas dziedē ievainotu dvēseli” (Jēkaba 2:8).
Es apdomāju šo pantu un sapratu, cik negatīvu ietekmi uz mani ir atstājusi nevērīgā attieksme pret Svētajiem Rakstiem. Es skolā izjutu daudz lielāku stresu, baznīcā biju daudz izklaidīgāka un jutos atsvešinājusies no Dieva. Manai dvēselei bija nepieciešams Dieva dziedinošais vārds, kas atrodams Svētajos Rakstos. Es zināju, ka man jāpārvērtē savas prioritātes.
Es vērsos pie saviem draugiem, ģimenes locekļiem un Baznīcas vadītājiem, lai uzzinātu, kā man labāk atsākt Svēto Rakstu studijas. Es aptvēru trīs nozīmīgas lietas.
Pirmkārt, es sapratu, ka Svēto Rakstu studēšana vakarā man neder. Studējot no rīta, es visas dienas garumā varēju apdomāt mācības un principus, par kuriem biju lasījusi no rīta.
Otrkārt, mums tiek mācīts lasīt Svētos Rakstus kopā ar mūsu ģimenēm, bet, tā kā es mācījos koledžā un nedzīvoju kopā ar savu ģimeni, es sāku lasīt Rakstus kopā ar savām istabas biedrenēm un draugiem. Tas man palīdzēja turpināt iesākto, kā arī noveda pie lieliskām sarunām par evaņģēliju.
Treškārt, es sāku pierakstīt domas un pamudinājumus, ko saņēmu Svēto Rakstu studiju laikā. Tas man palīdzēja koncentrēties uz to, ko es lasu, un labāk atpazīt Gara balsi.
Kad Svēto Rakstu studēšana manā dzīvē atkal bija kļuvusi par prioritāti, es aptvēru, ka man ir daudz vairāk laika un enerģijas, lai paveiktu visu, kas man ir jāizdara. Bet pats svarīgākais ir tas, ka, lasot un apdomājot Svētos Rakstus, es atkal sajutos tuvāka Dievam. Tagad, pavadot laiku pie Svētajiem Rakstiem, es izjūtu mieru un dziedinājumu savai dvēselei.