Pazudis un atrasts
Es zinu, ka Debesu Tēvs atbild uz lūgšanām. Kad mana ģimene dzīvoja Vācijā, mēs kopā ar sava ciema ļaudīm devāmies Volksmarch pārgājienā. Volksmarch ir tāds pārgājiens, kurā dodas draugi un kaimiņi, kopā pavadot laiku un pastaigājoties dabā. Mani vecāki teica, ka es varu iet grupai pa priekšu kopā ar savu draudzeni, un tā mēs uzsākām ceļu pa garo taku.
Pēc dažām minūtēm es vairs nevarēju saredzēt nevienu no savas ģimenes. Es pateicu draudzenei, ka palikšu uz šīs takas un sagaidīšu viņus. Drīz es vairs neredzēju savu draudzeni un viņas ģimeni, bet mani vecāki vēl nebija atnākuši. Es biju viens pats mežā, un man palika bail. Es nolēmu noskaitīt lūgšanu, lai kāds mani atrod.
Otrā meža malā mans tētis sajuta Svēto Garu viņam sakām: „Ej un sameklē savu dēlu!” Viņš sajuta, cik ļoti viņš man bija nepieciešams, un tā viņš uzreiz pagriezās un teica manai mammai, ka ies mani meklēt. Pēc dažām minūtēm tētis atskrēja pie manis pa šo taku, kur es viņu gaidīju, un atrada mani. Es tik ļoti priecājos redzēt savu tēti! Kad viņš pastāstīja, cik spēcīgi sajuta to, ka man bija nepieciešama palīdzība, es zināju, ka Debesu Tēvs bija atbildējis uz manu lūgšanu.
Esmu ļoti priecīgs, ka zinu — lai arī kur es būtu, es varu sazināties ar Debesu Tēvu. Viņš man palīdzēs atrast ceļu.