Ticības portreti
Rakotomalala Alfone
Sarodroa, Madagaskara
Kad Rakotomalala sāka interesēties par evaņģēliju, tuvākā baznīca atradās Antsirabē, pilsētā, kas atradās 50 km no viņa ciematiņa Sarodroa. Taču Rakotomalala ar savu draudzeni atrada iespēju katru nedēļu apmeklēt baznīcu.
Šodien Sarodroa ciematiņā ir neliels sanāksmju nams, kuru ik svētdienu apmeklē vairāk nekā 100 Baznīcas locekļu. Rakotomalala ir redzējis, kā viņa ciematiņš pieņem evaņģēliju. No Sarodroa ciematiņa misijā ir kalpojuši četri Baznīcas locekļi un Baznīca tajā turpina augt.
Kodijs Bels, fotogrāfs
Kad saslima mans vectēvs, es devos uz Antsirabi, lai būtu ar viņu kopā. Misionāri viņu vairākkārtīgi apmeklēja mājās. Mēs ar vectēvu nebijām Baznīcas locekļi, taču viņam patika satikties ar misionāriem. Kādu vakaru viņi vectēvam iedeva svētību un pēc ģimenes mājvakara iedeva mums Mormona Grāmatu.
„Lūdzu, izlasiet šo grāmatu un jautājiet Dievam, vai tā ir patiesa,” viņi teica.
Kad es atgriezos Sarodroa, es nevēlējos lasīt Mormona Grāmatu, jo es nedomāju, ka tā ir patiesa. Kādu dienu es ļoti saslimu, un man nācās mājās pavadīt vairākas dienas. Vēloties kaut ko padarīt, es uzdūros Mormona Grāmatai un sāku to lasīt.
Pēc laika es atgriezos Antisirabē un satikos ar misionāriem. Viņi man pastāstīja vairāk par Mormona Grāmatu un par pravieti Džozefu Smitu. Es viņiem teicu, ka mums nav vajadzīgi pravieši un ka mūsdienās nav neviena pravieša. Misionāri mani aicināja lūgt Dievu un jautāt, vai mūsdienās ir kāds pravietis. Viņi apsolīja, ka Dievs man atbildēs. Es lūdzu un sajutu, ka misionāru teiktais ir patiesība.
Es vēlējos apmeklēt baznīcu, taču man nebija naudas autobusam. Es runāju ar savu draudzeni Razafindravaonasolo un viņa teica, ka mēs varētu braukt ar manu divriteni. Katru svētdienu mēs divas stundas braucām no Sarodroa uz Antsirabi. Kad es noguru no pedāļu mīšanas, es apsēdos uz divriteņa bagāžnieka un vadību pārņēma mana draudzene. Un tad, kad viņa nogura, mēs atkal mainījāmies vietām.
Galu galā, mēs ar Razafindravaonasolo un viņas ģimeni pievienojāmies baznīcai. Mēs apmeklējām baznīcu Antsirabē, līdz tā tika atvērta Sarodroa. Mēs bijām tik laimīgi, ka varējām apmeklēt baznīcu paši savā ciematiņā!
Razafindravaonasolo tēvs tika aicināts par draudzes prezidentu. Kādu dienu viņš ar mani satikās un mudināja gatavoties misijai. Es nedomāju, ka varu kalpot, taču viņš mani pārliecināja. Es pieņēmu aicinājumu kalpot Madagaskaras Antananarivo misijā. Tagad es esmu precējies, un man ir divi bērni. Es esmu pateicīgs par savu ģimeni, un pieredzētais man ir palīdzējis saprast, ka šī Baznīca ir patiesa.
Pēc pievienošanās Baznīcai, Rakotomalala (no labās) kalpoja Madagaskaras Antananarivo misijā, un Razafindravaonasolo (no kreisās) kalpoja Kongo Demokrātiskās Republikas Kinšasas misijā.
2013. gadā Sarodroa Baznīcas locekļi uzcēla šo nelielo koka baznīciņu, lai tajā pielūgtu Dievu. Rakotomalala ar prieku palīdz veikt ēkas uzlabojumus.
Rīsi ir galvenais augs Madagaskarā. Gandrīz visi Sarodroa ciematiņā strādā rīsu laukos, lai nodrošinātu savu ģimeni.
Pieaugot Baznīcas locekļu skaitam, Sarodroa ļaudīm bija nepieciešams jauns lūgšanu nams. Tā kā jaunā baznīcas ēka atrodas blakus iepriekšējai, Rakotomalala ar citiem strādā pie tā, lai vecajā koka baznīcā ierīkotu mācību klases un bīskapa kabinetu.
Rakotomalala un Razafindravaonasolo, kuri katru svētdienu kopīgi brauca uz baznīcu, joprojām ir labi draugi. Viņi ir pateicīgi par svētībām, ko evaņģēlijs ir devis viņiem un viņu ģimenēm.
Rakotomalala un Razafindravaonasolo jaunās Sarodroa baznīcas priekšā. Šo lūgšanu namu no betona un ķieģeļiem uzcēla Baznīcas locekļi.