Pie kanceles
Grozi un pudeles
Māsas Okazaki fotoattēls izmantots ar Baznīcas vēstures bibliotēkas laipnu atļauju; citi attēli no Getty Images
Dievs ir devis mums daudzas dāvanas, lielu daudzveidību un daudzas atšķirības, taču būtiskākais ir tas, ko mēs zinām cits par citu, — ka mēs visi esam Viņa bērni.
Mūsu izaicinājums kā Baznīcas locekļiem ir — mums visiem mācīties citam no cita, lai mēs visi mīlētu cits citu un augtu kopā.
Evaņģēlija doktrīnas ir obligātas un saistošas. Tās ir nepieciešamas, taču to iesaiņojumu mēs varam izvēlēties. Ļaujiet man pastāstīt vienkāršu piemēru, lai parādītu atšķirību starp Baznīcas doktrīnām un to, kā tās tiek pasniegtas dažādās kultūrās jeb to iesaiņojumu. Šeit ir pudele ar konservētiem Jūtas persikiem, ko sagatavojusi kāda mājsaimniece Jūtā, lai ar tiem pabarotu savu ģimeni aukstajā gadalaikā. Havajiešu mājsaimnieces nekonservē augļus. Viņas salasa augļus, lai pietiktu dažām dienām, un glabā tos grozos, līdzīgos šim, savām ģimenēm. Šajā grozā ir mango, banāni, ananāss un papaija, … ko salasījusi kāda polinēziešu mājsaimniece, lai pabarotu savu ģimeni tādos klimatiskajos apstākļos, kur augļi nogatavojas visu cauru gadu.
Grozs un pudele ir dažādi trauki, taču sastāvs ir tāds pats — augļi ģimenei. Vai pudele ir pareiza, un grozs ir nepareizs? Nē, tie abi ir pareizi. Tie ir trauki, kas atbilst cilvēku kultūrai un vajadzībām. Un tie abi ir piemēroti savam saturam, tas ir, augļiem.
Kas tad ir tie augļi? Pāvils mums pasaka: „Gara auglis ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība un atturība” [Galatiešiem 5:22–23]. Palīdzības biedrības māsu sadraudzībā, brāļu priesterības kvorumos, godbijīgās sanāksmēs, kur tiek pieņemts Svētais Vakarēdiens, Gara auglis vieno mūs mīlestībā, priekā un mierā, neatkarīgi no tā, vai šī Palīdzības biedrība ir Taipejā vai Tongā, vai šis priesterības kvorums ir Montānā vai Meksikā un vai šī Svētā Vakarēdiena sanāksme ir Fidži vai Filipīnās.
… Kad es tiku aicināta Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā, prezidents [Gordons B.] Hinklijs deva man padomu: „Tu šajā prezidijā ienes sevišķas īpašības. Tevi atpazīs kā tādu, kas pārstāv tos, kas ir aiz Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas robežām. … Viņi tevī saskatīs attēlojumu savai vienotībai ar Baznīcu.” Viņš man deva svētību, lai mana mēle tiktu atraisīta, kad es runāšu ar cilvēkiem.4
… [Kad es runāju citās zemēs], es varēju sajust, kā Gars atbalsoja manus vārdus viņu sirdīs, un es varēju sajust „Gara augli”, kas man vēstīja par viņu mīlestību, viņu prieku un viņu ticību. Es varēju sajust, ka Gars mūs vienoja.
Brāļi un māsas, neskatoties uz to, vai jūsu augļi ir persiki vai papaija un vai jūs tos atnesat pudelēs vai grozos, mēs pateicamies jums, ka ziedojat tos mīlestībā. Tēvs Debesīs, kaut mēs būtu viens un kaut mēs būtu Tavi,5 es lūdzu mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, svētajā Vārdā, āmen.