Uzklausīsim Viņa balsi grūtību laikos
S&I ikgadējā apmācību pārraide 2020. gadā
Otrdien, 2020. gada 9. jūnijā
Kāda liela privilēģija — būt šodien kopā ar jums. Es izjūtu lielu mīlestību pret jums visiem, kuri tik centīgi strādā Reliģijas semināros un institūtos (S&I). Es pirmo reizi sāku mācīt pilna laika semināru pirms 42 gadiem, un es brīnos, kur tas laiks ir pagājis. Es augstu vērtēju atmiņas par studentiem, skolotājiem un citiem kolēģiem, ar kuriem kopā esmu kalpojis gadu gaitā dažādos uzdevumos. Es ar apbrīnu raugos uz desmitiem tūkstošu aicināto skolotāju, kuri velta tik daudz sava laika un sirdi, lai svētītu jauniešu dzīvi. Esmu apmeklējis dažas viņu klases dažādās pasaules valstīs un esmu bijis aizkustināts par to, kas notiek tajās klasēs. Mēs ar Džilu esam tādā dzīves posmā, kad daži no mūsu mazbērniem ir tajā vecumā, lai apmeklētu semināru un institūtu, un mēs esam pateicīgi jūsu vidū tiem, kuri atstāj uz viņiem ietekmi. Paldies jums visiem, kas esat iesaistīti šajā diženajā darbā.
Šā gada sākumā prezidents Rasels M. Nelsons izlaida videoklipu ar nosaukumu „How Do You #HearHim?” („Kā jūs #uzklausātViņu?”)1 Šajā video viņš teica: „Šajā īpašajā gadā, kad mēs pieminam Pirmās vīzijas divsimto gadadienu, es aicinu jūs nopietni un bieži padomāt par šo svarīgo jautājumu: „Kā jūs uzklausāt Viņu?” Es arī aicinu jūs spert soļus, lai uzklausītu Viņu labāk un biežāk.” Es esmu apdomājis šo uzaicinājumu, jo īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmiju un tās sekas, kas sāka izplatīties visā pasaulē — laikā, kad tika izdots šis video.
Es pat esmu domājis, ka daži iepriekšējie mēneši bija īpaša iespēja izkopt to, kā es uzklausu Viņu. Daudzi cilvēki ir zaudējuši savus tuviniekus šīs briesmīgās slimības dēļ. Pandēmija ir izmainījusi mūsu dzīvi un plānus, tā ir izjaukusi lielāko daļu no ierastās ikdienas kārtības, pie kuras mēs bijām tā pieraduši. Tā ir izmainījusi mūsu mācīšanas, pielūgsmes un atpūtas veidus. Mēs esam bijuši spiesti rīkoties citādāk. S&I tā dod mums laiku pārvērtēt, ko mēs darām un kā mēs to darām, un ieraudzīt, vai Tas Kungs liek mums veikt kādas izmaiņas. Viņš mūs vadīs, ja mēs uzklausīsim Viņu.
Šķiet, ka izaicinājumu un spriedzes laiki bieži vien ir īpaši laiki, kad tiek sniegti Debesu norādījumi tiem, kas ir tam atvērti. Padomājiet par to, kādi apstākļi noveda līdz Pirmajai vīzijai. Tas bija laiks, kad bija „[lieli strīdi un šķelšanās] cilvēku starpā”,2 un milzīga apjukuma un sliktu sajūtu laiks.3 Pravietis Džozefs Smits teica, ka viņa „prāts bija aizņemts ar nopietnām pārdomām un lielu nemieru”.4 Viņam „gribējās sērot par saviem paša grēkiem un par pasaules grēkiem”.5 Tieši šajā grūtību laikā viņš iegāja koku birzī un Debesis atvērās.
Un kā ar viņa pavadīto laiku Libertī cietumā? Viņš pats piedzīvoja briesmīgus apstākļus, un slogs, ko viņš juta, kad svētie tika izdzīti no Misūri, kamēr viņš atradās cietumā, droši vien bija ļoti smags. Un tomēr šajā grūtajā situācijā Tas Kungs padziļināja Džozefa sapratni.
Kad Alma, vecākais, saskārās ar izaicinājumu — risināt problēmas Baznīcā, jo daudzi Baznīcas locekļi bija grēkojuši, — viņš „bija satraukts savā garā”6 un prātoja, kā rīkoties ar tiem Baznīcas locekļiem, kuri bija pārkāpuši Dieva likumus. Viņš „baidījās, ka viņš izdarītu aplami Dieva acīs”,7 tādēļ viņš „izlēj[a] visu savu dvēseli Dievam”,8 un Tas Kungs viņam mācīja, kā rīkoties ar pārkāpējiem.
Apdomājiet ārkārtīgi briesmīgos apstākļus, kad, Glābējam tiekot sistam krustā, Rietumu puslodē plaši valdīja nāve un iznīcība. Necaurredzamā tumsā visi cilvēki dzirdēja un saprata Glābēja balsi.9 Vēlāk, kad ļaudis bija sapulcējušies apkārt templim, viņi izdzirdēja Tēva balsi, bet to saprata tikai trešajā reizē, kad viņi „atvēra savas ausis, lai klausītos to; un viņu acis bija pavērstas uz to skaņu”.10 Tas bija tad, kad viņi dzirdēja, kā Tēvs iepazīstina ar Dēlu, un dzirdēja vārdus „klausiet Viņu”.11 Tas pavēra iespēju Glābēja kalpošanas pārsteidzošajiem notikumiem starp cilvēkiem, kuriem bija tas gods uzklausīt Viņu.
Katrā no šiem piemēriem tika izlieta atklāsme, kas bija svētība gan Baznīcai, gan pasaulei — gan cilvēkiem tolaik, gan turpmākajos gados. Iesaistītie cilvēki saņēma arī dažas ļoti personiskas atklāsmes un svētības.
Džozefa pieredzes laikā Svētajā birzī — papildus tam, ka viņš uzzināja, ka viņam nevajadzētu pievienoties nevienai no baznīcām, — viņam tika mācīts daudz kas cits.12 Tas Kungs viņam arī pateica, ka viņa grēki ir piedoti.13
Libertī cietumā Džozefam tika apsolīts, ka „sirdsšķīstie un gudrie, un cēlie, un tikumīgie meklēs padomu un pilnvaras, un svētības pastāvīgi no tavas rokas”.14
Alma, vecākais, ne tikai tika pamācīts par to, kā rīkoties ar pārkāpējiem, bet arī saņēma ļoti personisku vēstījumu. Viņam tika pateikts, ka viņam būs mūžīgā dzīve.15
Cilvēkiem, kas dzirdēja Glābēju, kad Viņš apmeklēja Pārpilnības zemi, tika mācīts ne tikai par Kristus doktrīnu un citas izšķiroši svarīgas mācības, bet arī viņi katrs atsevišķi drīkstēja pieskarties brūcēm Viņa ķermenī un kļūt par Glābēja Jēzus Kristus īstenuma personīgiem lieciniekiem.16
Mēs nevaram cerēt tikai uz norādījumu un iedvesmas saņemšanu, lai pieņemtu lēmumus par saviem uzdevumiem un aicinājumiem, bet Tas Kungs mūs tik ļoti mīl, ka grūtību brīžos pievieno personisku svētību un iedvesmu.
Almas grāmatas beigās mēs lasām, ka „ārkārtīgi ilgā kara dēļ starp nefijiešiem un lamaniešiem daudzi kļuva nocietinājušies … un daudzi bija kļuvuši paļāvīgāki dēļ savām bēdām, tā ka viņi pazemojās Dieva priekšā, tiešām pazemības dziļumos”.17 Kad mēs saskaramies ar šiem grūtajiem laikiem, mēs varam kļūt paļāvīgāki un pazemīgāki. Tas padara to par piemērotu laiku — par ievērojamu laiku —, lai uzklausītu Viņu.
Pēdējos pāris mēnešus mēs piedzīvojām pietiekami daudz pārmaiņu, kas palīdz mums mācīties, no kā varam pilnībā atteikties — no tā, kas būtu mums labi kalpojis, bet nav būtisks, lai virzītos uz priekšu, un var pat palēnināt mūsu attīstību, ja mēs pie tā pieturamies. Varbūt mēs esam laika posmā, kad varam pielāgoties un sagatavoties nākotnei ar mazāk ierobežojumiem, nekā mēs, iespējams, esam pieredzējuši iepriekš.
Reizēm es prātoju, vai tiku uzrunāts vairākas reizes, bet „es negribēju dzirdēt”.18 Pašreizējā situācija var mums palīdzēt to pārvarēt. Es jūtu, ka mums ir iespēja mainīties un sagatavoties „tādā veidā, kāds nekad nebija bijis zināms”.19
Es atbalstu centienus sasniegt mūsu mērķi, koncentrējoties uz to, kā vislabāk svētīt šīs jaunās paaudzes dzīvi mūsu mainīgajos laikos. Mani ieintriģēja tas, ka tad, kad Tas Kungs māca Baznīcai par garīgajām dāvanām, Viņš paskaidro, ka „dažiem tiek dots ar Svēto Garu zināt dažādas kalpošanas, … kas piemēro Savu žēlastību atbilstoši cilvēku bērnu apstākļiem”.20 Cilvēku bērnu apstākļi mainās, un Viņš piemēro Savu žēlastību atbilstoši šiem apstākļiem. Mums ir vajadzīga šī dāvana, lai zinātu dažādas kalpošanas un lai mēs varētu palīdzēt atbilstoši cilvēku bērnu apstākļiem. Šie apstākļi ir mainījušies un mainīsies arī nākotnē.
Kad mēs mācāmies labāk uzklausīt Viņu un saņemt palīdzību, kas nepieciešama, lai mācītu mūsu dārgos studentus, es jūtu, ka mums būs pieejami arī personīgie dārgumi un zināšanas — tāpat kā Džozefam Smitam, Almam un Pārpilnības zemes ļaudīm. Mēs saņemsim šos personīgos vēstījumus, ja būsim pazemīgi un atvērti Tā Kunga vadībai. Tie var nākt negaidīti, kā tas bieži vien notiek ar tiem, kas ir koncentrējušies uz citiem, bet tās ir varenas svētības.
Pagājušajā vasarā norvēģu dziedātāja Sisela uzstājās kopā ar Tabernakla kori un Tempļa skvēra orķestri. Viņa dziedāja skaistu dziesmu ar nosaukumu „Slow Down” („Palēnini savu gaitu”).21 Priekšnesums bija aizkustinošs un spēcīgs. Es aicinu jūs to sameklēt un noskatīties vietnē YouTube.com. Dziesmas vēstījums šķiet īpaši piemērots šajā konkrētajā laikā. Šādi skan dziesmas vārdi:
Dziļa apjukuma brīžos,
Izmisums kad mani māc,
Skaidri padomāt kad grūti,
Maiga balss tad runāt sāk:
Palēnini savu gaitu, esi rāms, ak, esi rāms!
Gaidi uz Tā Kunga Garu,
Un tu tiksi uzrunāts.
Apzinies, ka Viņš ir Dievs.
Tad, kad likstās pietuvojas
Manas pārliecības gals;
Tad, kad nomāktība pārņem,
Atskan šķīsta, klusa balss:
Palēnini savu gaitu, esi rāms, mans bērniņ, rāms!
Gaidi uz Tā Kunga Garu,
Un tu tiksi uzrunāts.
Apzinies, ka Viņš ir Dievs.
Izmantosim šo vēsturisko brīdi. Palēnināsim gaitu. Uzklausīsim Viņu. Tad turpināsim virzīties uz priekšu. Tas radīs pārmaiņas jauniešos, kuru dzīvi mēs cenšamies svētīt, un tas radīs pārmaiņas mūsos individuāli.
Es lūdzu, lai Tas Kungs svētītu katru no jums, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.