1. nodaļaPahorans Otrais kļūst par augstāko soģi un tiek Kiškumena noslepkavots. Pakumenijs ieņem soģa krēslu. Koriantumrs vada lamaniešu karapulkus, ieņem Zarahemlu un nogalina Pakumeniju. Moronihass sakauj lamaniešus un atgūst Zarahemlu, un Koriantumrs tiek nogalināts. Apmēram 52.–50. g. pr. Kr. 2. nodaļaHelamans, Helamana dēls, kļūst par augstāko soģi. Gadiantons vada Kiškumena bandu. Helamana kalps nogalina Kiškumenu un Gadiantona banda aizbēg mežonīgā apvidū. Apmēram 50.–49. g. pr. Kr. 3. nodaļaDaudzi nefijieši pārceļas uz zemi ziemeļos. Viņi būvē ēkas no cementa un ved daudzus pierakstus. Desmitiem tūkstošu tiek pievērsti un kristīti. Dieva vārds vada cilvēkus uz glābšanu. Nefijs, Helamana dēls, ieņem soģa krēslu. Apmēram 49.–39. g. pr. Kr. 4. nodaļaNefijiešu atkritēji un lamanieši apvieno spēkus un ieņem Zarahemlas zemi. Nefijiešu sakāves nāk viņu bezdievības dēļ. Baznīca panīkst, un ļaudis kļūst vāji, līdzīgi lamaniešiem. Apmēram 38.–30. g. pr. Kr. 5. nodaļaNefijs un Lehijs ziedojas sludināšanai. Viņu vārdi aicina viņus dzīvot pēc savu priekšteču parauga. Kristus atpestī tos, kas nožēlo grēkus. Nefijs un Lehijs daudzus pievērš un tiek ieslodzīti, un uguns tos apskauj. Tumsības mākonis apēno trīssimt ļaudis. Zeme trīc, un kāda balss pavēl cilvēkiem nožēlot grēkus. Nefijs un Lehijs runā ar eņģeļiem, un pūlis tiek uguns ieskauts. Apmēram 30. g. pr. Kr. 6. nodaļaTaisnīgie lamanieši sludina bezdievīgajiem nefijiešiem. Abas tautas plaukst miera un pārpilnības laikmetā. Lucifers, grēka gādnieks, uzkurina bezdievīgo sirdis un Gadiantona laupītājus uz slepkavībām un ļaundarībām. Laupītāji pārņem nefijiešu valdību. Apmēram 29.–23. g. pr. Kr. 7. nodaļaNefijs ziemeļos tiek noraidīts un atgriežas Zarahemlā. Viņš lūdz sava dārza tornī un tad aicina cilvēkus nožēlot grēkus vai iet bojā. Apmēram 23.–21. g. pr. Kr. 8. nodaļaSamaitātie soģi mēģina sakūdīt ļaudis pret Nefiju. Ābrahāms, Mozus, Zēnoss, Zēnoks, Eziass, Jesaja, Jeremija, Lehijs un Nefijs — visi ir liecinājuši par Kristu. Pēc iedvesmas Nefijs paziņo par augstākā soģa noslepkavošanu. Apmēram 23.–21. g. pr. Kr. 9. nodaļaVēstneši atrod augstāko soģi nogalinātu soģa krēslā. Viņi tiek ieslodzīti un vēlāk atbrīvoti. Ar iedvesmu Nefijs norāda uz Seantumu kā slepkavu. Daži pieņem Nefiju kā pravieti. Apmēram 23.–21. g. pr. Kr. 10. nodaļaTas Kungs dod Nefijam varu aizzīmogot. Viņam tiek dota vara saistīt un atraisīt uz zemes un debesīs. Viņš pavēl ļaudīm nožēlot grēkus, vai arī tie ies bojā. Gars nes viņu no viena ļaužu pulka pie otra. Apmēram 21.–20. g. pr. Kr. 11. nodaļaNefijs pierunā To Kungu aizstāt viņiem karu ar badu. Daudz ļaužu iet bojā. Viņi nožēlo grēkus, un Nefijs neatlaidīgi lūdz Tam Kungam pēc lietus. Nefijs un Lehijs saņem daudz atklāsmju. Gadiantona laupītāji nostiprinās tai zemē. Apmēram 20.–6. g. pr. Kr. 12. nodaļaCilvēki ir nepastāvīgi un ģeķīgi, un ātri darīt ļaunu. Tas Kungs pārmāca Savu tautu. Cilvēku niecība tiek salīdzināta ar Dieva varenību. Tiesas dienā cilvēki saņems mūžīgo dzīvi vai mūžīgo sodu. Apmēram 6. g. pr. Kr. 13. nodaļaSamuēls lamanietis pravieto nefijiešu iznīcināšanu, ja vien viņi nenožēlos grēkus. Viņi un viņu bagātības ir nolādēti. Viņi noraida un nomētā ar akmeņiem praviešus, ir dēmonu apņemti un tiecas pēc laimes, darot nekrietnības. Apmēram 6. g. pr. Kr. 14. nodaļaSamuēls pareģo gaismu naktī un jaunu zvaigzni, dzimstot Kristum. Kristus atpestī cilvēkus no laicīgās un garīgās nāves. Viņa nāves zīmes ietver trīs tumsas dienas, klinšu sašķelšanos gabalos un lielas novirzes dabā. Apmēram 6. g. pr. Kr. 15. nodaļaTas Kungs pārmāca nefijiešus, tāpēc ka Viņš mīl tos. Pievērstie lamanieši ir stingri un nelokāmi ticībā. Tas Kungs būs žēlīgs pret lamaniešiem pēdējās dienās. Apmēram 6. g. pr. Kr. 16. nodaļaNefijieši, kas tic Samuēlam, top Nefija kristīti. Nefijieši, kas nav nožēlojuši grēkus, nevar nogalināt Samuēlu ar bultām un akmeņiem. Daži nocietina savas sirdis, citi redz eņģeļus. Neticīgie saka, ka nav prātīgi ticēt Kristum un Viņa atnākšanai Jeruzalemē. Apmēram 6.–1. g. pr. Kr.