Helamana 10
    Footnotes

    10. nodaļa

    Tas Kungs dod Nefijam varu aizzīmogot. Viņam tiek dota vara sasiet un atraisīt uz zemes un debesīs. Viņš pavēl ļaudīm nožēlot grēkus, vai arī tie ies bojā. Gars nes viņu no viena ļaužu pulka pie otra. Apmēram 21–20 g. pr. Kr.

    1 Un tad notika, ka bija dalīšanās ļaužu starpā, tā ka viņi sadalījās turp un šurp un aizgāja savus ceļus, pamezdami Nefiju vienu stāvam, kā viņš bija stāvējis viņu vidū.

    2 Un notika, ka Nefijs gāja savu ceļu uz savu paša namu, apārdomādams to, ko Tas Kungs bija viņam rādījis.

    3 Un notika, kad viņš tā pārdomāja—būdams noskumis par nefijiešu tautas bezdievību, viņu slepenajiem tumsības darbiem un viņu slepkavošanām, un viņu laupīšanām, un visa veida nekrietnībām—un notika, kad viņš tā pārdomāja savā sirdī, lūk, balss nāca uz viņu, sacīdama:

    4 Svētīts tu esi, Nefij, par to, ko tu esi darījis; jo Es redzēju, kā tu anenoguris sludināji to vārdu, ko Es tev devu, šai tautai. Un tu nebijies viņus, un necenties paglābt savu bpaša dzīvību, bet tiecies pēc Manas cgribas un turēt Manas pavēles.

    5 Un tagad, tāpēc, ka tu visu to esi darījis ar tādu neatlaidību, lūk, Es svētīju tevi uz mūžiem; un padarīšu tevi varenu vārdā un rīcībā, ticībā un darbos, jā, patiesi, ka avisas lietas tiks darītas tev saskaņā ar tavu bvārdu, jo tu cneprasīsi to, kas ir pret Manu gribu.

    6 Lūk, tu esi Nefijs, un Es esmu Dievs. Lūk, Es pasludinu tev Savu eņģeļu klātbūtnē, ka tev būs vara pār šo tautu, un tu sitīsi zemi ar abadu un ar mēri, un postu, atbilstoši šīs tautas bezdievībai.

    7 Lūk, Es dodu tev spēku, ka viss, ko tu asaistīsi uz zemes, būs saistīts debesīs; un viss, ko tu atraisīsi uz zemes, būs atraisīts debesīs; un tā tev būs vara starp šiem ļaudīm.

    8 Un tā, ja tu teiksi šim templim sašķelties uz pusēm, tas tiks darīts.

    9 Un, ja tu teiksi šim akalnam: Topi nogāzts un kļūsti par līdzenumu!—tas tiks darīts.

    10 Un lūk, ja tu teiksi, ka Dievs sitīs šo tautu, tas notiks.

    11 Un tagad lūk, Es pavēlu tev, lai tu ietu un darītu zināmu šai tautai, ka tā saka Dievs Tas Kungs, kas ir Visuvarens: Ja vien jūs nenožēlosit grēkus, jūs tiksit sisti līdz pat aiznīcībai.

    12 Un lūk, tad notika, kad Tas Kungs bija runājis šos vārdus uz Nefiju, ka viņš apstājās un negāja uz savu paša namu, bet atgriezās pie ļaužu pulkiem, kas bija sapulcējušies kopā zemes virsū, un sāka tiem sludināt Tā Kunga vārdu, kas viņam bija ticis teikts, par viņu iznīcināšanu, ja viņi nenožēlos grēkus.

    13 Tad lūk, neskatoties uz to lielo brīnumu, ko Nefijs bija darījis, pastāstīdams viņiem par augstākā soģa nāvi, viņi nocietināja savas sirdis un neklausīja Tā Kunga vārdiem.

    14 Tādēļ Nefijs paziņoja tiem Tā Kunga vārdu, sacīdams: Ja vien jūs nenožēlosit grēkus, tā saka Tas Kungs, jūs tiksit sisti līdz iznīcībai.

    15 Un notika, kad Nefijs bija paziņojis viņiem to vārdu, lūk, tie vēl joprojām nocietināja savas sirdis un negribēja uzklausīt viņa vārdus; tādēļ tie zaimoja viņu un mēģināja viņu sagrābt, lai varētu iemest to cietumā.

    16 Bet lūk, Dieva spēks bija ar viņu, un tie nevarēja saņemt viņu, lai iemestu cietumā, jo Gars ņēma to un aizveda prom no viņu vidus.

    17 Un notika, ka tā viņš gāja Garā no viena ļaužu pulka pie otra, sludinādams Dieva vārdu, kamēr viņš to bija pasludinājis tiem visiem jeb sūtījis starp visiem ļaudīm.

    18 Un notika, ka tie neuzklausīja viņa vārdus; un tur sākās strīdi, tiktāl ka viņi sadalījās savā starpā un sāka kaut cits citu ar zobenu.

    19 Un tā beidzās septiņdesmit un pirmais soģu valdīšanas gads pār Nefija tautu.