Ievads Ābrahāma grāmatā

Kādēļ studēt šo grāmatu?

Ābrahāma grāmata ir iedvesmots Ābrahāma pierakstu tulkojums un Svētie Raksti. Studējot šo grāmatu, studenti var smelties spēku no Ābrahāma piemēra par to, kā dzīvot taisnīgi, par spīti apkārtējo ļaundarībai. Viņi mācīsies arī par svētībām un pienākumiem, kurus tie var pārmantot, būdami Ābrahāma pēcnācēji jeb viņa sēkla. Papildus iepriekš minētajam, šī grāmata studentiem palīdzēs gūt dziļāku izpratni par savu pirmslaicīgo esamību kā Dieva gara dēliem un meitām.

Kas sarakstīja šo grāmatu?

Ābrahāma grāmatas ievads vēsta, ka tā ir „dažu senu pierakstu tulkojums, kuri nonākuši mūsu rokās no Ēģiptes katakombām. Ābrahāma rakstītais, kamēr viņš bija Ēģiptē, saukts par Ābrahāma grāmatu, rakstīts ar viņa paša roku uz papirusa”. Ābrahāms bija dzimis kaldeju Ūrā aptuveni 2000. g. pirms Kr. Paklausot Tā Kunga pavēlēm, viņš izceļoja no Ūras uz Hāranu, pēcāk dodoties uz Kanaānu un Ēģipti un atkal atgriežoties Kanaānā — zemē, kuru Tas Kungs bija apsolījis dāvāt Ābrahāma pēcnācējiem.

Kad un kur tā tika sarakstīta?

Mēs nezinām, kad Ābrahāms veica savus pierakstus Ābrahāma grāmatā. Taču izskatās, ka sākotnēji tie tika veikti, kamēr viņš uzturējās Ēģiptē, kaut arī pārrakstīšana uz minētajiem papirusiem varētu būt notikusi daudz vēlāk. Džozefs Smits uzzināja par šiem pierakstiem 1835. gadā, kad vīrs, vārdā Maikls Čandlers, atveda uz Kērtlandi, Ohaio štatā, četras ēģiptiešu mūmijas un vairākus papirusu ruļļus ar seno ēģiptiešu pierakstiem. Baznīcas locekļi nopirka šīs mūmijas un papirusa ruļļus. Pravietis pārtulkoja dažus no šiem pierakstiem un 1842. gadā sāka publicēt izvilkumus no Ābrahāma grāmatas Baznīcas izdevumā Times and Seasons, kas tika izdots Navū, Ilinoisas štatā.

Vairāki papirusu fragmenti, kuri kādreiz piederēja Džozefam Smitam, vēlāk tika uzieti Ņujorkas pilsētas Metropolitēna mākslas muzejā. Lai gan šī atraduma precīzs laiks nav zināms, izskatās, ka Augstākais prezidijs uzzināja par to tikai 1965. gadā. 1967. gadā muzejs pārsūtīja šos fragmentus Baznīcai, un zinātnieki tos ir pētījuši, piedēvējot laikposmam no 300. g. pirms Kr. līdz 100. g.pēc Kr. . Apšaubot Ābrahāma grāmatas autentiskumu, parasti tiek pieminēts tas, ka oriģinālais manuskripts (papirusi) nav pietiekami seni, lai tos būtu sarakstījis Ābrahāms, kurš dzīvoja teju 2000 gadus pirms Jēzus Kristus. Džozefs Smits nekad netika apgalvojis, ka papirusus ir sarakstījis pats Ābrahāms vai ka tie ir sarakstīti Ābrahāma laikā. Autora darbi bieži vien tiek dēvēti par viņa paša darbiem, neatkarīgi no tā, vai viņš tos pierakstījis pats, diktējis citiem vai citi vēlāk pārrakstījuši viņa veiktos pierakstus.

Var gadīties, ka, veicot tulkojumu, pravietis Džozefs Smits strādāja arī pie tām papirusa sadaļām, kuras vēlāk tika iznīcinātas, un līdz ar to mums, visdrīzāk, nebūs pa spēkam izvērtēt pravieša spējas papirusu tulkošanā, jo šobrīd mums ir tikai kripatiņa no tā, kas bija viņa īpašumā. Ne Tas Kungs, ne pats Džozefs Smits netika paskaidrojis, kāda metode tika izmantota Ābrahāma grāmatas tulkošanā. Mēs zinām tikai to, ka pravietis Džozefs Smits veica šo tulkojumu ar Dieva dāvanu un spēku. Vairāk informācijas par Ābrahāma grāmatas izdošanu meklējiet sadaļā Gospel Topics, mājaslapāLDS.org, meklējot „book of Abraham”.

Kādas ir šīs grāmatas īpašās iezīmes?

Šajā grāmatā, pretēji 1. Mozus 12.–25. nodaļā ietvertajam stāstam par Ābrahāmu, Ābrahāms atstāsta savu pieredzi saviem paša vārdiem. Vēl Ābrahāma grāmata sniedz mums papildus informāciju par Ābrahāma jaunības gadiem kaldeju zemē. Mēs, piemēram, uzzinām, ka Jehova izglāba Ābrahāmu no upurēšanas viltus dieviem (skat. Ābrahāma 1:5–20). Vēl šajā grāmatā tiek sniegtas īpašas atziņas par Ābrahāma derību (skat. Ābrahāma 2:6–11), to, kā Ābrahāms izmantoja Urīmu un Tumīmu (skat. Ābrahāma 3:1), un Ābrahāma vīziju par sauli, mēnesi un zvaigznēm (skat. Ābrahāma 3:2–18). Papildus iepriekš minētajam, šī grāmata sniedz būtisku doktrināru pienesumu, informējot par tēmām, kas saistās ar pirmslaicīgo dzīvi, tostarp garu mūžīgo dabu (skat. Ābrahāma 3:18–21), pirmslaicīgo ordinēšanu (skat. Ābrahāma 3:22–23), Debesu padomi (skat. Ābrahāma 3:24–28) un Zemes radīšanas plānošanu un īstenošanu (skat. Ābrahāma 4.–5. nod.).

Ābrahāma grāmata ir vienīgā Baznīcas pamatrakstu grāmata, kurā ir iekļauti attēli. Manuskriptos, kurus Džozefs Smits pārtulkoja, lai izdotu Ābrahāma grāmatu, papildus hieroglifiem tika ietverti arī ēģiptiešu zīmējumi. 1842. gada 23. februārī pravietis Džozefs Smits lūdza profesionālam kokgriezējam Rūbenam Hedlokam, kurš bija Baznīcas loceklis, sagatavot šo triju zīmējumu kokgriezumus, kas bija nepieciešami drukas darbiem. Hedloks gravējumus pabeidza nedēļas laikā, un Džozefs Smits publicēja to kopijas (faksimilus) kopā ar Ābrahāma grāmatu. Līdzās faksimiliem Džozefs Smits ietvēra arī savus paskaidrojumus.” (The Pearl of Great Price Student Manual (Baznīcas Izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2000. g.), 29. lpp.)

Satura izklāsts

Ābrahāma 1.–2. nodaļa Ābrahāms tiecas pēc priesterības svētībām. Elkus pielūdzošie priesteri cenšas Ābrahāmu upurēt, taču Jehova viņu izglābj. Viņš pamet kaldeju zemi un ceļo uz Hāranu. Ābrahāmam vēlreiz parādās Tas Kungs, kurš pavēl tam doties uz Kanaāna zemi un izklāsta Ābrahāma derības svētības un pienākumus. Ābrahāms ceļo uz Kanaānu un vēlāk dodas uz Ēģipti.

Ābrahāma 3. nodaļa Ābrahāmam tiek atklāta informācija par sauli, mēnesi un zvaigznēm, kas apliecina Jēzus Kristus varenību. Vēl viņš uzzina par garu mūžīgo dabu, pirmslaicīgo ordinēšanu un pirmslaicīgo Debesu padomi.

Ābrahāma 4.–5. nodaļa Ābrahāms apraksta, kā tika plānota Zemes radīšana un kā šie plāni tika īstenoti.