Kad Dievs pašķīra Jordānas upi un ļāva israēliešiem ieiet apsolītajā zemē, viņi saņēma apstiprinājumu, ka Jozua ir aicināts par pravieti. Tas Kungs lika Jozuam pieminēt šo brīnumu, tāpēc vienam vīrietim katrā no divpadsmit Israēla ciltīm bija jāpaņem akmens no upes gultnes un ar šiem akmeņiem jāizveido memoriāls. Kad viņi bija iegājuši apsolītajā zemē, Tas Kungs pārtrauca sūtīt mannu un israēlieši ēda zemes augļus (Jozuas 5:12).
Jozua brīnumainā veidā vada israēliešus pāri Jordānas upei
Ja ir tāda iespēja, atnesiet uz klasi 12 akmentiņus un novietojiet tos vietā, kur, ienākot klasē, studenti tos ieraudzīs. Ja studenti kaut ko komentē vai uzdod jautājumus par šiem akmeņiem, neatbildiet. Nodarbības sākumā aiciniet studentus klusībā izlasīt Jozuas 4:21, pievēršot uzmanību jautājumam, kas tur uzdots.
Uzrakstiet uz tāfeles šādu jautājumu: „Kāda ir šo akmeņu simboliskā nozīme?” Aiciniet studentus pacelt roku, ja, ienākot klasē, viņiem bija radies līdzīgs jautājums. Aiciniet studentus izzināt šo akmeņu, kas ir izvietoti klasē, simbolisko nozīmi, šodien turpinot studēt Jozuas grāmatu.
Paskaidrojiet, ka Jozua un israēlieši pārvietoja savu apmešanās vietu, lai atrastos Jordānas upes tuvumā (skat. Jozuas 3:1). Viņi zināja, ka viņiem ir jāšķērso upe un jāieņem citas apsolītās zemes daļas, taču upes straume apgrūtināja tās šķērsošanu (skat. Jozuas 3:15).
Ko jūs darītu šādā situācijā?
Aiciniet, lai kāds no audzēkņiem izlasa Jozuas 3:1–6. Pirms students sāk lasīt, sadaliet klases audzēkņus trīs grupās. Katrai grupai iedodiet vienu no norādītajiem jautājumiem un aiciniet viņus meklēt atbildi, kad tiks lasīti šie panti:
Ko virsnieki lika ļaudīm darīt?
Ko Jozua lika ļaudīm darīt?
Ko Jozua lika priesteriem darīt?
Kad šī rakstvieta ir izlasīta, atkārtojiet dotos trīs jautājumus un aiciniet studentus pastāstīt, ko viņi ir uzzinājuši. Pēc tam pajautājiet:
Kāpēc, jūsuprāt, cilvēkiem tika prasīts, lai viņi iesvētī sevi, pirms viņi šķērso Jordānas upi? Ja viņi būtu sagatavojušies, kādā ziņā viņu reakcija uz Tā Kunga brīnumiem būtu atšķirīga? (Jūs varētu izlasīt Jozuas 3:5, zemteksta piezīmi a, lai veicinātu pārrunas.)
Izlasiet Jozuas 3:8 un aiciniet studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs sacīja Jozuam, kad priesteri sāka nest derības šķirstu uz upes pusi.
Kā, jūsuprāt, Tā Kunga vārdi, kas ir pierakstīti 8. pantā, ietekmēja Jozua?
Klasē uz grīdas paralēli novietojiet divas garas lentes — aptuveni divu metru attālumā vienu no otras. (Jūs varētu to izdarīt pirms nodarbības sākuma.) Paskaidrojiet, ka attālums starp šīm divām lentēm simbolizē Jordānas upi, kas israēliešiem bija jāšķērso, lai ieietu apsolītajā zemē. Palūdziet kādam studentam nostāties vienas lentes malā. Jūs varētu iedot šim studentam smagu mugursomu vai kaudzi ar grāmatām, ko turēt. Paskaidrojiet, ka šis students izspēlēs viena no Levīta priesteru lomām, kurš nesa derības šķirstu.
Lūdziet kādu studentu visiem izlasīt Jozuas 3:8–11, 13. Aiciniet studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Tas Kungs palīdzēs israēliešiem šķērsot upi. Paskaidrojiet, ka frāze „ūdeņi apstāsies” (13. pants) nozīmē to, ka ūdens pārstās tecēt.
Kad būsit izlasījuši Jozuas 3:13, uzdodiet šādu jautājumu tam studentam, kurš pārstāv vienu no priesteriem, kurš nes derību šķirstu:
Kas tiem, kas nesa derību šķirstu, bija jādara, pirms upes ūdens mitējās tecēt?
Vai jūs būtu gatavi ieiet ūdenī? (Aiciniet šo studentu nostāties vietā starp divām lentēm.)
Kādu īpašību priesteris parādīja, ieejot ūdenī, pirms ūdens pārstāja plūst lejā pa straumi?
Palūdziet diviem studentiem pēc kārtas izlasīt Jozuas 3:14–17. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kas notika, kad priesteri iegāja ūdenī.
Kādu principu mēs varam mācīties no priesteru rīcības, kas var mums palīdzēt, kad mēs saskaramies ar šķēršļiem un izaicinājumiem? (Studenti varētu atklāt dažādus principus, ieskaitot šādu: Virzīšanās uz priekšu ticībā aicina Dievu veikt brīnumus mūsu labā. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Lai palīdzētu studentiem saprast šo principu, aiciniet kādu studentu izlasīt tālāk doto eldera Deivida A. Bednāra, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu.
Attēls
Deivids A. Bednārs
„Atcerieties, kā israēlieši nonāca pie Jordānas upes un viņiem tika apsolīts, ka ūdeņi izsīks, un viņi varēs šķērsot upi pa sausu zemi. Interesanti, ka ūdeņi neizsīka, Israēla bērniem stāvot upes krastā un gaidot, ka kaut kas notiks, tā vietā — viņu pēdas jau bija slapjas, un tikai tad ūdens izsīka. Israēlieši parādīja savu ticību tajā brīdī, kad viņi iegāja ūdenī. Vispirms viņi iegāja ūdenī, un tad tas izsīka. Viņi iegāja Jordānas upē ar pārliecību, ka raugās cerētajā nākotnē” (Deivids A. Bednārs, „Seek Learning by Faith”, Ensign, 2007. g. sept., 63. lpp.).
Ko, jūsuprāt, nozīmē — virzies uz priekšu ticībā?
Norādiet, ka, lai gan mums dzīvē nebūs jāšķērso pārplūdušas upes, mums būs šķēršļi un izaicinājumi, kurus, iespējams, nezināsim, kā pārvarēt. Izlasiet tālāk sniegto situācijas aprakstu un aiciniet studentus nosaukt veidus, kā viņi varētu virzīties uz priekšu ar ticību, ka Dievs palīdzēs viņiem:
Jums ir sajūta, ka jums vajadzētu dalīties evaņģēlijā ar draugu, taču jūs jūtat satraukumu par to, ka to darīsit nepareizi un ka tas negatīvi ietekmēs jūsu draudzību.
Kādi vēl varētu būt izaicinājumi vai dzīves notikumi, kad būtu nepieciešams, lai mēs virzītos uz priekšu, iepriekš nezinot, kā viss izvērtīsies?
Kad jūs vai kāds, ko jūs pazīstat, ir pieredzējis brīnumus vai svētības pēc tam, kad bija virzījies uz priekšu ticībā?
Jūs varētu dalīties savā liecībā par šo principu vai aicināt studentus dalīties savā liecībā par virzīšanos uz priekšu ticībā.
Israēlieši piemin Jordānas upes brīnumaino šķērsošanu
Aiciniet studentus nosaukt memoriālus, piemēram, pieminekļus vai statujas savā reģionā vai valstī. Ja ir tāda iespēja, jūs varētu parādīt kāda memoriāla attēlu.
Kāds ir memoriālu nolūks?
Par ko jūsu nosauktajam memoriālam jums vajadzētu atgādināt? Ko labu tas jums dos, ja jūs to atcerēsities?
Pievērsiet studentu uzmanību akmeņiem, kas atrodas klasē, un paskaidrojiet, ka tad, kad israēlieši šķērsoja Jordānas upi, viņiem tika pavēlēts salasīt akmeņus. Aiciniet studentus pārskatīt Jozuas 4:1–5, pievēršot uzmanību tam, cik daudz akmeņu viņiem vajadzēja salasīt un kur tie bija jānogādā. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Norādiet uz jautājumu, kas ir uz tāfeles (Kāda ir šo akmeņu simboliskā nozīme?), un aiciniet dažus studentus pēc kārtas izlasīt Jozuas 4:6–7, 20–24. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību atbildēm uz šo jautājumu.
Kādas atbildes jūs atradāt uz jautājumu: „Kāda ir šo akmeņu simboliskā nozīme?”
Saskaņā ar 24. pantu, kā tas ietekmēs israēliešus, ja viņi atcerēsies šo brīnumaino notikumu?
Uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu principu: Ja mēs atceramies, ko Tas Kungs ir darījis mūsu labā, …
Pajautājiet studentiem, kā viņi pabeigtu šo apgalvojumu. Šī ir viena no iespējamajām atbildēm: Ja mēs atceramies, ko Tas Kungs ir darījis mūsu labā, mūsu godbijības un cieņas sajūtas pret Viņu pieaug, un mūsu liecība tiek stiprināta. (Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Ja mēs atceramies iepriekš notikušus brīnumus un garīgas pieredzes, kā tas var vairot mūsu godbijības un cieņas sajūtas pret Dievu, kā arī stiprināt mūsu liecību?
Kalpojot par Septiņdesmito kvoruma locekli, elders Marlins K. Džensens teica: Palūdziet kādam studentam to izlasīt.
Attēls
Marlins K. Džensens
„Atcerēšanās palīdz mums redzēt Dieva ietekmi pagātnē, gluži tāpat kā pravietojumi un ticība to nodrošina nākotnē” (Marlins K. Džensens, „Atceries un neaizej bojā” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 38. lpp).
Aiciniet studentus padomāt, kā šie divi principi, kurus viņi ir noteikuši, ir savstarpēji saistīti. Palīdziet viņiem saskatīt, ka pirmais princips, kuru tie noteica, koncentrējas uz virzīšanos uz priekšu ticībā, taču otrs māca atskatīties un atcerēties, ko Dievs ir darījis mūsu labā.
Kā šie principi jums var palīdzēt, dzīvē saskaroties ar izaicinājumiem?
Iedrošiniet studentus raudzīties pēc Dieva rokas viņu dzīvē. Aiciniet studentus savā dienasgrāmatā uzzīmēt attēlu, kurā redzams memoriāls, ko veido 12 akmeņi. Iedrošiniet viņus izveidot pašiem savus memoriālus rakstiskā veidā, pierakstot kādu savu pieredzi par reizi, kad Tas Kungs palīdzēja viņiem vai kad viņi ir jutuši Dieva roku savā dzīvē (skat. Henrijs B. Airings, „Ak, atcerieties, atcerieties” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2007. g. nov. 66.–69. lpp.).
Lai apkopotu Jozuas 4:8–19, paskaidrojiet, ka šajos pantos ir aprakstītas vairākas detaļas par israēliešiem, kas šķērso Jordānas upi. Aiciniet studentus klusībā izlasīt Jozuas 4:14, pievēršot uzmanību tam, kā šī pieredze ietekmēja israēliešu skatījumu uz savu jauno pravieti Jozua. (Jūs varētu paskaidrot, ka šajā pantā vārds bijās ir saistīts ar godbijības un bijības sajūtām [skat. Svēto Rakstu ceļvedī: „Bailes”].) Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Israēlieši pārstāj ēst mannu un sāk ēst apsolītās zemes labumus
Lai apkopotu Jozuas 5:1–11, paskaidrojiet, ka pēc tam, kad israēlieši ieradās apsolītajā zemē, Tas Kungs deva norādījumus Jozuam, ka visiem vīriešiem ir jātiek apgraizītiem. Atgādiniet studentiem, ka apgraizīšana bija derības zīme, ko Tas Kungs bija noslēdzis ar Ābrahāmu un viņa pēcnācējiem (skat. 1. Mozus 17:9–14.). Kaut kāda iemesla dēļ šī prakse tika pārtraukta viņu 40 gadu pavadītajā laikā tuksnesī, un Tas Kungs gribēja, lai viņi to atsāk darīt (skat. Jozuas 5:4–5).
Aiciniet studentus atcerēties, kā Tas Kungs nodrošināja israēliešus ar ēdienu 40 gadu ilgajā laikaposmā, ko viņi pavadīja tuksnesī. Kad studenti būs atbildējuši, aiciniet viņus klusībā izlasīt Jozuas 5:12, pievēršot uzmanību tam, kas notika ar mannu, kad viņi ieradās apsolītajā zemē.
Kāpēc, jūsuprāt, Tas Kungs pārtrauca nodrošināt israēliešus ar mannu, tiklīdz viņi ieradās apsolītajā zemē? (Ja tas ir nepieciešams, paskaidrojiet, ka, tiklīdz israēlieši nonāca apsolītajā zemē — auglīgā zemē, kuru viņi var lietot pārtikas iegūšanai —, Tas Kungs sagaidīja, ka viņi paši par sevi parūpēsies.)
Aiciniet kādu studentu izlasīt Jozuas 5:13–15. Aiciniet audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību Jozuas svētajai pieredzei, kura līdzinājās Mozus pieredzei ar degošo krūmu. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Paskaidrojiet, ka tas sūtnis, kurš pasludināja sevi par „Tā Kunga karaspēka virspavēlnieku” (14. pants), bija Glābējs. (Jūs varētu norādīt, ka šis sūtnis ļāva Jozuam pielūgt viņu. Tas norāda uz to, ka šis sūtnis bija Jēzus Kristus.)
Noslēdziet nodarbību, aicinot dažus studentus sniegt kopsavilkumu par to, ko viņi ir iemācījušies šajā nodarbībā. Iedrošiniet studentus rīkoties saskaņā ar principiem, kurus viņi ir apguvuši.
Komentāri un skaidrojumi
Jozuas 3:13. Virzīšanās uz priekšu ticībā aicina Dievu veikt brīnumus mūsu dzīvē
Prezidents Boids K. Pekers (1924–2015) no Divpadsmit apustuļu kvoruma dalījās pieredzē, kas palīdzēja viņam saprast, cik ir svarīgi virzīties uz priekšu ticībā. Saņēmis aicinājumu kalpot par augstāko pilnvaroto, viņam bija jāpieņem lēmums attiecībā uz savas ģimenes dzīvesvietu. Viņš iepriekš bija runājis ar prezidentu Haroldu B. Lī, kurš tobrīd bija Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis un kurš iedrošināja viņu saņemt padomu no prezidenta Deivida O. Makeja. Prezidents Pekers atcerējās, ka pēc tam, kad bija runājis ar prezidentu Makeju, viņš vēlreiz runāja ar prezidentu Lī. (Skat. Lucile C. Tate, Boyd K. Packer: A Watchman on the Tower [1995], 137.–138. lpp.)
Attēls
Boids K. Pekers
Es atgriezos pie eldera Lī un pateicu, ka neredzu iespēju doties tajā virzienā, kurā man tika ieteikts doties. Viņš teica: „Tava nelaime ir tajā, ka tu vēlies redzēt visu — no sākuma līdz beigām.” Es atbildēju, ka vēlētos redzēt kaut vienu vai divus soļus uz priekšu. Tad es saņēmu dzīves mācību: „Tev ir jāiemācās aiziet līdz gaismas un tumsas robežai, tad spert dažus soļus tumsā; tad parādīsies gaisma un tavā priekšā izgaismos ceļu” (Boyd K. Packer, „The Edge of the Light”, BYU Today, 1991. g. marts, 22.–23. lpp.).
Jozuas 5:13–15. Kas bija Tā Kunga karaspēka virspavēlnieks?
Elders Brūss R. Makonkijs (1915–1985) no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Brūss R. Makonkijs
„Pats Kristus ir sava karaspēka vadonis; būdams komandieris, Viņam ir tituls Tā Kunga karaspēka virspavēlnieks. Ar šo vārdu viņš parādījās Jozuam, kurš, redzot vīru, kuram rokā bija atvēzēts zobens, un dzirdot Viņu sakām: „Es esmu tagad nācis kā Tā Kunga karaspēka virspavēlnieks, …” metās zemē uz sava vaiga un to pielūdza, un viņam sacīja: „Ko mans Kungs grib teikt Savam kalpam?” Tad Tā Kunga karaspēka virspavēlnieks sacīja Jozuam: „Novelc savas kurpes no savām kājām, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta.” (Jozuas 5:13–15.) Tas, kādi tobrīd bija turpmākie norādījumi, mums nav zināms.
Ir noderīgi salīdzināt šo mūsu Kunga parādīšanos Jozuam ar Viņa parādīšanos Mozum degošajā krūmā, jo arī toreiz Zeme tika svētīta ar Dievības personīgu klātbūtni (2. Mozus 3. nodaļa), kā arī salīdzināt to ar eņģeļa kalpošanu, kuru Jānis mēģināja pielūgt, taču tika atturēts, saņemot pavēli: „Nedari to! … pielūdz Dievu.” (Jāņa atkl. 19:9–11.) Neviens, izņemot Dievību, no taisnīgajiem vēstnešiem garu pasaulē nepieļaus, ka viņus pielūdz mirstīgi cilvēki, un neviens cits, kā tikai Pats Kungs, neuzskata nevienu vietu par tik svētu, ka mirstīgajiem cilvēkiem būtu jāpavēl novilkt savi apavi” (Bruce R. McConkie, Mormon Doctrine, 2. izd. [1966. g.], 111.–112. lpp.)