43. stunda

Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana (1. daļa)

Ievads

Mācību materiāli šim prasmīgi pārzināmajam doktrinārajam tematam ir sadalīti divās daļās. 1. daļā studenti apgūs 3.1–3.10 rindkopu Prasmīgi pārzināmo doktrīnu apkopojumā un mācīsies par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, ticību Jēzum Kristum un grēku nožēlošanu. Viņi arī studēs prasmīgi pārzināmo doktrināro rakstvietu Jesajas 1:18.

Piezīme! Jūs varat mācīt šīs stundas segmentus vienā nodarbības sesijā vai vairāku nodarbību sesijās, dalot nodarbības laiku starp doktrīnas prasmīgas pārzināšanas aktivitātēm un pastāvīgo, secīgo Svēto Rakstu stundu. Ja jūs izvēlēsieties mācīt šos segmentus vairāku nodarbību sesijās, jums, pirms mācāt jaunu segmentu, vajadzēs īsumā pārskatīt ar studentiem, ko viņi apguva iepriekšējos segmentos.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Runāšana par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu

Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja: „Runādami par Tā Kunga pienesto Izpirkšanas upuri, izmantojot saīsinātas frāzes, kā, piemēram, „Izpirkšana”, „Izpirkšanas stiprinošais spēks”, „Izpirkšanas piemērošana” vai „tikt stiprinātiem caur Izpirkšanu”, mēs izsakāmies doktrināri nepilnīgi. … Nav tādas bezveidīgas vienības, sauktas par „Izpirkšanu”, ko mēs varētu piesaukt, lai rastu palīdzību, dziedināšanu, piedošanu un spēku. … Glābēja pienesto Izpirkšanas upuri — centrālo notikumu visas cilvēces vēsturē — vislabāk varēs izprast un novērtēt tad, ja mēs skaidri un gaiši sasaistīsim to ar Viņu” (Rasels M. Nelsons, „Jēzus Kristus spēka piesaistīšana savā dzīvē” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2017. g. maijs, 40. lpp.).

Doktrīnas izpratne

1. segments (15 minūtes)

Sadaliet studentus grupās pa divi vai trīs un iedodiet katram studentam šādu izdales materiālu. Aiciniet studentus atvērt sava Prasmīgi pārzināmo doktrīnu apkopojuma eksemplāra 3. tematu „Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana” un strādāt savā grupā, lai atrastu un atzīmētu vārdus vai frāzes šajā apkopojumā, kas atbild uz katru izdales materiālā doto jautājumu.

Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana

Norādījumi: savā grupā izlasiet 3. doktrināro tematu „Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana” Prasmīgi pārzināmo doktrīnu apkopojumā. Lasot šo apkopojumu, sameklējiet un atzīmējiet vārdus vai frāzes, kas sniedz atbildi uz katru tālāk doto jautājumu.

3.1 rindkopa

1. Kad Jēzus Kristus tika izraudzīts par mūsu Glābēju un Pestītāju?

2. Ko Glābēja upuris mums māca par mūsu mūžīgo vērtību?

3.2 rindkopa

3. Kādēļ Jēzus Kristus bija „vienīgais, kurš spēja īstenot bezgalīgu un mūžīgu Izpirkšanu”?

3.3 rindkopa

4. Kādi notikumi ir iekļauti Glābēja īstenotajā Izpirkšanā?

5. Ko Jēzus Kristus padarīja mums iespējamu caur Savu īstenoto Izpirkšanu?

3.4 rindkopa

6. Ko vēl Jēzus Kristus izdarīja mūsu labā, nesdams Savu Izpirkšanas upuri, neskaitot ciešanas par mūsu grēkiem?

3.5 rindkopa

7. Kas mums ir jādara, lai Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana sāk pilnā mērā darboties mūsu dzīvē?

3.6–3.7 rindkopa

8. Kā mēs varam izrādīt patiesu ticību Jēzum Kristum, neskaitot to, ka mēs uzticamies Viņam?

3.8–3.9 rindkopa

9. Ko nozīmē nožēlot grēkus?

3.10 rindkopa

10. Kādas apsolītās svētības mēs varam saņemt, kad patiesi nožēlojam savus grēkus?

© 2018 by Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved.

izdales materiāls par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu

Pēc pietiekama laika aiciniet studentus pārrunāt savā starpā, kas viņiem šķita zīmīgs, kad viņi studēja šīs rindkopas. Jūs varat pajautāt studentiem, vai viņiem ir kādi jautājumi par studēto, un tad pārrunāt šos jautājumus.

2. segments (5 minūtes)

Aiciniet kādu studentu nolasīt Prasmīgi pārzināmo doktrīnu apkopojuma 3.3 rindkopas pēdējo teikumu. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, meklējot svētības, kas mums ir pieejamas, pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai. Studentiem vajadzētu pastāstīt, ka Jēzus Kristus Izpirkšanas upuris nodrošināja vienīgo veidu, kā mēs varam tikt attīrīti no grēka un saņemt piedošanu par saviem grēkiem, lai varētu mūžīgi dzīvot Dieva klātbūtnē. Pielieciet šo apgalvojumu pie tāfeles un aiciniet studentus to atzīmēt savā Prasmīgi pārzināmo doktrīnu apkopojuma eksemplārā.

Lai studentiem palīdzētu saprast šo doktrināri svarīgo apgalvojumu, norādiet uz tālāk sniegto apgalvojumu un aiciniet kādu studentu to nolasīt. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāpēc mums ir nepieciešams Jēzus Kristus Izpirkšanas upuris, lai varētu atgriezties pie Debesu Tēva un dzīvot ar Viņu mūžīgi?

„Kā Ādama un Ievas pēcnācēji, visi cilvēki pārmanto Krišanas sekas. Savā kritušajā stāvoklī mēs esam pakļauti pretstatiem un kārdinājumiem. Kad mēs padodamies kārdinājumam, mēs atsvešināmies no Dieva, un, ja turpinām grēkot, mēs pieredzam garīgo nāvi, topot atšķirti no Viņa klātbūtnes. Mēs visi esam pakļauti laicīgajai nāvei, kas ir fiziskā ķermeņa nāve (skat. Almas 42:6–9; MD 29:41–42).

Vienīgais veids, kā mēs varam tapt glābti, — ja kāds cits mūs izglābj. Mums nepieciešams kāds, kurš var apmierināt taisnības prasības — stāvēt mūsu vietā, uzņemoties Krišanas nastu un samaksājot cenu par mūsu grēkiem. Jēzus Kristus vienmēr ir bijis vienīgais, kurš spēj nest šādu upuri” („Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana”, Gospel Topics, topics.lds.org).

• Saskaņā ar šo apgalvojumu, kāpēc Jēzus Kristus Izpirkšanas upuris ir nepieciešams, lai mēs varētu atgriezties pie Debesu Tēva un dzīvot ar Viņu mūžīgi?

3. segments (15 minūtes)

Aiciniet studentus atšķirt Jesajas 1:18. Paskaidrojiet, ka šī prasmīgi pārzināmā doktrinārā rakstvieta palīdz mācīt doktrināri svarīgo apgalvojumu, ka Jēzus Kristus Izpirkšanas upuris nodrošināja vienīgo veidu, kā mēs varam tikt attīrīti no saviem grēkiem un saņemt piedošanu par tiem, lai varētu dzīvot Dieva klātbūtnē mūžīgi. Aiciniet, lai audzēkņi atzīmē šo rakstvietu atšķirīgā veidā, lai vēlāk to spētu viegli atrast.

Lai studentiem palīdzētu saprast šīs rakstvietas kontekstu, paskaidrojiet, ka Jesajas dienās israēlieši kaut kādā mērā izturējās taisnīgi, tostarp nesa upurus templī un svinēja svētos svētkus, tādus kā Pashā, taču viņiem arī bija daudzi ļauni paradumi (skat. Jesajas 1:5–15). Caur Jesaju Tas Kungs piesauca šos ļaudis nožēlot savus grēkus. Aiciniet kādu studentu nolasīt Jesajas 1:18. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot simbolus, ko izmantoja Tas Kungs, lai raksturotu cilvēku grēkus.

• Kādus simbolus Tas Kungs izmantoja, lai raksturotu cilvēku grēkus?

Lai studentiem palīdzētu saprast sarkanās krāsas simbolismu, kas izmantots šajā pantā, parādiet šādus attēlus:

spilgti sarkana krāsa

tumšsarkana krāsa

Paskaidrojiet, ka „Jesajas 1:18 vārdi asinis un purpurs attiecas uz spilgti sarkanas krāsas nokrāsām, kas iegūstamas no noteiktām krāsvielām” („Scarlet, Crimson, Snow, and Wool”, New Era, 2016. g. febr., 8. lpp.). Kad krāsviela tiek uzklāta kādam audumam, tā parasti „pielīp šim audumam un neizbalē, un to nevar noskalot” („Scarlet”, 8. lpp.).

• Kāpēc, jūsuprāt, asinis un purpurs var simbolizēt grēku? (Iespējamās atbildes var būt: mūsu grēki padara mūsu garu nešķīstu vai notraipītu, un mūsu grēki ir spoži jeb acīmredzami Dievam, pat ja mēs cenšamies tos apslēpt.)

Norādiet, ka daudzi cilvēki uzskata, ka, līdzīgi krāsvielai, kas neizbalē un ko nevar nomazgāt, viņu grēki ir pastāvīgi un pārāk smagi, lai tos varētu piedot. Lai arī tas varētu būt patiesi attiecībā uz krāsotu audumu, tas nav patiesi attiecībā uz mūsu grēkiem.

Lai studentiem palīdzētu saprast sniega un vilnas simbolismu, kas izmantots Jesajas 1:18, parādiet šādus attēlus:

sniegoti kalni

jērs

• Kādēļ sniegs un vilna ir piemēroti simboli tam, kas notiks ar mūsu grēkiem, ja mēs tos nožēlosim? (Dažas iespējamās atbildes ir šādas: gan sniegs, gan vilna ir balta, kas simbolizē šķīstību, sniegs krīt no debesīm, kā arī piedošana nāk no augšienes; vilnu iegūst no aitām, un Glābējs dažreiz ir raksturots Svētajos Rakstos kā upurējamais Dieva Jērs [skat. Jesajas 53:7].)

• Kādu iemeslu dēļ cilvēki varētu nevēlēties nožēlot grēkus vai domāt, ka nevar nožēlot savus grēkus? (Dažas iespējamās atbildes ir šādas: viņi neapjēdz savas rīcības nopietnību, viņi sajūt, ka viņu grēki ir tik smagi, ka Dievs viņiem nepiedos, viņi jūtas samulsuši vai viņi ir centušies nožēlot grēkus agrāk, taču atkal un atkal ir krituši tajā pašā pārkāpumā.)

• Kā sapratne par patiesajiem principiem un simbolismu, kas mācīts Jesajas 1:18, varētu palīdzēt kādam, kam ir viena no šīm bažām?

4. segments (10 minūtes)

Parādiet tālāk doto izteikumu, ko teikusi māsa Kerola F. Makonkija, bijusī pirmā padomniece Jauno sieviešu vispārējā prezidijā. Aiciniet kādu studentu to nolasīt. Lūdziet pārējos klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas mums ir jādara, lai tiktu šķīstīti caur Glābēja Izpirkšanas upuri.

Kerola F. Makonkija

„Mūsu cerība uz svētumu ir centrēta Kristū, Viņa žēlastībā un Viņa labvēlībā. Caur ticību Jēzum Kristum un Viņa īstenotajai Izpirkšanai mēs varam kļūt tīri un neaptraipīti, ja vien noraidām bezdievību [skat. Moronija 10:32–33] un no sirds nožēlojam grēkus. Mēs tiekam kristīti ar ūdeni grēku piedošanai. Mūsu dvēseles tiek iesvētītas, kad mēs ar atvērtu sirdi saņemam Svēto Garu. Mēs katru nedēļu pieņemam Svētā Vakarēdiena priekšrakstu. Nožēlas garā, izjūtot patiesu vēlmi pēc taisnīguma, mēs slēdzam derību, sakot, ka esam ar mieru uzņemties Kristus Vārdu, atcerēties Viņu un ievērot Viņa baušļus, lai ar mums vienmēr varētu būt Viņa Gars. Ar laiku, pastāvīgi cenšoties būt vienotiem ar Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, mēs kļūstam par Viņu dievišķās dabas mantotājiem [skat. 2. Pētera 1:4]” (Kerola F. Makonkija, „Svētuma daile” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2017. g. maijs, 10. lpp.).

• Saskaņā ar māsas Makonkijas teikto, kas mums ir jādara, lai tiktu šķīstīti caur Glābēja Izpirkšanas upuri? (Jūs varat pierakstīt studentu atbildes uz tāfeles.)

• Kā šīs lietas mums palīdz tikt šķīstītiem no saviem grēkiem un kļūt cienīgiem, lai mūžīgi dzīvotu Dieva klātbūtnē?

Aiciniet studentus apdomāt, kā viņi ir pieredzējuši Glābēja un Viņa īstenotās Izpirkšanas attīrošo spēku.

Lieciniet par Jēzus Kristus spējām šķīstīt mūs un piedot mums, lai mēs būtu gatavi atgriezties Debesu Tēva klātbūtnē. Lūdziet studentus pastāvīgi censties aicināt Glābēja attīrošo spēku savā dzīvē, nožēlojot savus grēkus, cienīgi pieņemot Svēto Vakarēdienu un ievērojot noslēgtās derības.