14. nodarbības sagatavošanās materiāli: Tas Kungs atklāj jaunus Svētos Rakstus
„14. nodarbības sagatavošanās materiāli: Tas Kungs atklāj jaunus Svētos Rakstus”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata (2019. g.)
„14. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Atjaunošanas pamati, skolotāja rokasgrāmata
Attēls
jaunās sievietes studē Svētos Rakstus
14. nodarbības sagatavošanās materiāli
Tas Kungs atklāj jaunus Svētos Rakstus
Prezidents Rasels M. Nelsons ir norādījis: „Caur [pravieti Džozefu Smitu] mēs esam saņēmuši vairāk Svēto Rakstu nekā caur jebkuru citu pravieti” („Noķert vilni” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 47. lpp.). Svētie Raksti, ko Tas Kungs ir atklājis caur Džozefu Smitu, kalpo par pārliecinošu apliecinājumu viņa dievišķajam pravieša aicinājumam. Studējot padomājiet, kā šie jaunatklātie Raksti ir padziļinājuši jūsu izpratni un stiprinājuši jūsu liecību par Debesu Tēvu, Jēzu Kristu un Viņu evaņģēliju.
1. sadaļa
Kādi ir mūsu uzskati par nerimstošām atklāsmēm un jauniem Svētajiem Rakstiem?
Atbildot kādam Čikāgas laikraksta redaktoram, kurš vaicāja par Jēzus Kristus Baznīcas ticības aspektiem, Džozefs Smits paziņoja: „Mēs ticam visam, ko Dievs ir atklājis, visam, ko Viņš tagad atklāj, un mēs ticam, ka Viņš vēl atklās daudz ko lielu un svarīgu attiecībā uz Dieva Valstību” (Ticības apliecinājumi 1:9).
Šī ticība nerimstošai atklāsmei, kas tiek dota caur mūsdienu praviešiem, ir Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas unikālā mācība. Papildus Bībelei, mēs apgūstam būtiskas un patiesas mācības arī no Mormona Grāmatas, Mācības un Derībām un Dārgās Pērles, ko mēs uzskatām par Svētajiem Rakstiem.
Papildus daudzu Bībeles rakstvietu skaidrākam izklāstam, Džozefa Smita veiktais Bībeles tulkojums atjauno daudzas no gadsimtu gaitā zaudētajām, skaidrajām, vērtīgajām un patiesajām mācībām.
2. sadaļa
Kā man varētu nākt par svētību Mācības un Derību studēšana?
Pravietis Džozefs Smits rakstīja: „Šajās Baznīcas bērnu dienās valdīja dedzīga vēlme — saņemt Tā Kunga vārdu par katru jautājumu, kas kaut kādā mērā saistās ar mūsu glābšanu” (History, 1838–1856 [Manuscript History of the Church], volume A-1, 146, josephsmithpapers.org). Tas Kungs žēlīgi un atkārtoti atsaucās šai vēlmei, dodot atklāsmes.
Kopš Baznīcas organizēšanas bija pagājis tikai pusotrs gads, kad pravietis, uzrunājot kādu elderu grupu Ohaio štata Hairemas konferencē, ierosināja sakopot un izdot Tā Kunga dotās atklāsmes. Tādējādi minētās atklāsmes būtu pieejamas visiem Baznīcas locekļiem, un tas palīdzētu arī misionāru darbā. Piedaloties šajā konferencē, Baznīcas locekļi paziņoja, ka minētās atklāsmes ir „visu Zemes bagātību vērtas” (Minute Book 2, 18, josephsmithpapers.org). Minētās atklāsmes drīz vien tika izdotas krājumā, kas tika nosaukts par Pavēļu grāmatu. Vēlāk šīs un vēl citas atklāsmes tika izdotas grāmatā „Mācība un Derības”.
Mācības un Derību ievads palīdz mums saprast, kādēļ šis atklāsmju krājums ir tik vērtīgs: „Šie vēstījumi, brīdinājumi un pamudinājumi ir doti visas cilvēces labumam, un tajos ir ietverts aicinājums — visiem ļaudīm visur uzklausīt Tā Kunga, Jēzus Kristus, balsi, kas uzrunā tos, lai tie iegūtu laicīgo labklājību un mūžīgo glābšanu.” (Skat. Mācības un Derību ievadu; skat. arī Mācības un Derību 18:34–36.)
Elderu konferences laikā Džozefs saņēma atklāsmi, kas tagad ir ietverta Mācības un Derību 1. nodaļā. Tas bija Tā Kunga priekšvārds minētajam atklāsmju krājumam.
Padomājiet, kā Tas Kungs ir uzrunājis jūs caur Mācības un Derību studijām. Uzmeklējiet kādu Mācības un Derību rakstvietu, kas ir stiprinājusi jūsu ticību Jēzum Kristum. Nāciet uz nodarbību, gatavi dalīties šajā rakstvietā.
3. sadaļa
Kā Džozefa Smita veiktais Bībeles tulkojums un Dārgā Pērle padziļina manu izpratni par Glābēju un Viņa evaņģēliju?
Pravietis Džozefs Smits bija ļoti iemīļojis Bībeli un izrādīja to visa sava mūža garumā. Tajā pašā laikā viņš apzinājās, ka ar šo tekstu ir zināmas problēmas. Viņš sacīja:
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
Es ticu tam Bībeles pierakstam, kas nāca no tās sākotnējiem rakstvežiem. Nekompetenti tulki, pavirši pārrakstītāji un blēdīgi un uzpirkti priesteri ir pieļāvuši daudz kļūdu. (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 17. nod.)
1830. gada vasarā Džozefs Smits uzsāka savu iedvesmoto Bībeles tulkojumu. Tulkojot Bībeli, viņš netulkoja no vienas valodas otrā, viņam arī nebija oriģinālā Bībeles manuskripta, uz kuru pamatoties. Tā vietā Džozefs lasīja un studēja rakstvietas no karaļa Jēkaba Bībeles tulkojuma un tad, Svētā Gara iedvesmots, laboja un papildināja lasīto.
Daļu no pravieša iedvesmotajiem labojumiem var atrast dažu Bībeles izdevumu zemteksta piezīmēs un pielikumos, kas ir pieejami angļu valodā, kā arī Svēto Rakstu ceļvedī (scriptures.ChurchofJesusChrist.org).
Dārgā Pērle ir iedvesmotu Rakstu izlase, kas dāvā skaidrāku un padziļinātāku izpratni par evaņģēliju. Mozus grāmatā ir sakopoti fragmenti no Vecajā Derībā ietvertās 1. Mozus grāmatas pirmajām sešām nodaļām Džozefa Smita tulkojumā. Džozefs Smits — Mateja evaņģēlijs ir daļa no Jaunajā Derībā ietvertās Mateja 23. nodaļas un 24. nodaļas Džozefa Smita tulkojumā. Džozefs Smits — Vēsture un Ticības apliecinājumi ir daļa no Džozefa liecības un ticības deklarācijas.
Dārgajā Pērlē ir ietverta arī daļa no patriarha Ābrahāma pierakstiem. 1835. gada vasarā Ohaio štata Kērtlandē ieradās kāds vīrs, vārdā Maikls Čendlers, kurš bija atvedis sev līdzi četras mūmijas un vairākus senu papirusu vīstokļus, kas bija uzieti Tēbās, Ēģiptē. Pravietis Džozefs Smits izpētīja papirusu vīstokļus un, iztulkojis „dažas no rakstzīmēm jeb hieroglifiem”, paziņoja, ka „vienā no ruļļiem ir ietverti Ābrahāma pieraksti, bet citā — tas, ko ir rakstījis Jāzeps no Ēģiptes” (History, 1838–1856, volume B-1 [1 September 1834–2 November 1838], 596). Ar Baznīcas locekļu palīdzību pravietis iegādājās mūmijas, divus papirusu vīstokļus un vairākus papirusu fragmentus. Ar Dieva dāvanu un spēku pārtulkojis daļu no Ābrahāma pierakstiem, viņš pēc kāda laika to pirmo reizi publicēja Baznīcas laikrakstā Times and Seasons kā Ābrahāma grāmatu.
Attēls
pārdomu simbols
Gremdējieties pārdomās, gatavojoties nodarbībai
Uzmeklējiet kādu rakstvietu no Džozefa Smita Dārgās Pērles tulkojuma, kas ir padziļinājusi jūsu izpratni par Glābēja evaņģēliju. Ja jūs neko neatrodat, jūs varētu izvēlēties kādu no dotajā sarakstā ietvertajām rakstvietām. Nāciet uz nodarbību, gatavi pastāstīt par uzieto rakstvietu un to, kādēļ esat to izraudzījušies.
Ābrahāma grāmata ir Svēto Rakstu grāmata, kur minētais pravietis stāsta par dažiem savu jaunības dienu notikumiem. Tajā tiek vēstīts par to, ka Ābrahāms vēlējās „būt lielāks taisnīguma sekotājs” (Ābrahāma 1:2), un to, kā viņš paļāvās uz To Kungu, kurš brīnumainā kārtā izglāba viņu, kad viņa „tēvi” bija nodevuši to Faraona priesterim upurēšanai (skat. Ābrahāma 1:5–7, 30). Vēl šajā grāmatā tiek padziļināti mācīts par Ābrahāma derību, pirmslaicīgo dzīvi, garu mūžīgo iedabu, priekšordināciju, debesīs noturēto padomi, dzīves mērķi un Zemes radīšanas plānošanu un īstenošanu. Būtiskākais ir tas, ka tā liecina par Jēzu Kristu: Viņa pirmslaicīgo diženumu, Viņa žēlastību, Viņam piemītošo spēku Dieva bērnu atbrīvošanai un Viņa centrālo lomu Debesu Tēva iecerē.
Turpmākajos tēmu aprakstos ir izklāstīts tas, ko mēs zinām un kas mums nav zināms par Ābrahāma grāmatas tapšanu.
Ābrahāma grāmata un senā pasaule
Ābrahāma grāmata izcili saskan ar to, ko zinātnieki ir uzzinājuši par seno pasauli. Džozefa Smita laikā daļa no šīm zināšanām vēl nebija atklāta, vai arī nebija tapusi zināma plašam cilvēku lokam. Piemēram, kādreiz tika uzskatīts, ka ēģiptieši neupurēja cilvēkus, kā tas ir aprakstīts Ābrahāma grāmatā (skat. Ābrahāma 1:8–15; 1. faksimils no Ābrahāma grāmatas). Jaunākie vēsturiskie atklājumi liecina, ka viņi to darīja un ka šādā veidā viņi vērsās pret tiem, kuri apstrīdēja ēģiptiešu reliģiskās paražas kā, piemēram, Onitaha meitas, kuras ir pieminētas Ābrahāma 1:11.
Zinātnieki ir atklājuši arī to, ka šīs upurēšanas tika veiktas ne vien Ēģiptē, bet arī Ēģiptes ietekmē esošajos reģionos (skat. Ābrahāma 1:1, 5–11). Ābrahāma grāmatā tiek pieminēts „Olišema līdzenums”, kas atrodas netālu no Ūras un Hāranas zemes (skat. Ābrahāma 1:10). Džozefa Smita dienās šis vietvārds vēl nebija zināms. Taču kopš tā laika ir uzieti seni pieraksti, kuros ir pieminēta vieta, kas tiek saukta par Ulišemu un atrodas līdzās Hāranai un kas varētu būt Ābrahāma grāmatā minētā pilsēta. Vairākos senajos tekstos ir pieminēts arī tas, ka Ābrahāms ir mācījis ēģiptiešiem izmantot zināšanas astronomijā (skat. Ābrahāma 3:1–15; 3. faksimils). Citos senajos dokumentos ir stāstīts par Ābrahāma Radīšanas vīziju un aprakstīta debesu padome, kurā ir tikusi apspriesta un izplānota cilvēces radīšana (skat. Ābrahāma 3:23–25; 4:26–27). Šī saskanīgā informācija norāda uz to, ka Ābrahāma grāmata ir autentiska.
Lai iegūtu vairāk informācijas, skat. arī angļu valodā pieejamos rakstus: “Translation and Historicity of the Book of Abraham,” Gospel Topics, topics.ChurchofJesusChrist.org; Daniel C. Peterson, “News from Antiquity,” Ensign, Jan. 1994, 16–21; un Kerry Muhlestein, “Egyptian Papyri and the Book of Abraham: A Faithful, Egyptological Point of View,” citāts no Robert L. Millet, ed., No Weapon Shall Prosper: New Light on Sensitive Issues (2011), rsc.byu.edu.
Ēģiptiešu papirusi
Pēc Džozefa Smita nāves viņa ģimene ar laiku pārdeva mūmijas un papirusus. Domājams, ka vairums no šiem papirusiem gāja bojā 1871. gadā, Lielajā Čikāgas ugunsgrēkā. Taču 1967. gadā Ņujorkas Metropoles mākslas muzejs atdāvināja Baznīcai fragmentus no papirusiem, kuri reiz bija piederējuši pravietim Džozefam Smitam. Saskaņā ar vēsturnieku datējumu, šie atgūtie fragmenti ir tapuši dažus gadsimtus pirms Kristus — labu laiku pēc Ābrahāma.
Ņemot par pamatu šo papirusu fragmentu datējumu, kritiķi ir mēģinājuši apšaubīt Ābrahāma grāmatas autentiskumu. Taču papirusu fragmentiem nav jābūt datētiem ar Ābrahāma laiku, lai pierādītu, ka Ābrahāma grāmata ir autentiska. Senie pieraksti bieži tika nodoti tālāk kā noraksti vai norakstu noraksti. Piemēram, saskaņā ar vēsturnieku datējumu, senākie Bībeles grāmatu manuskripti, kas ir saglabājušies līdz mūsu dienām, ir tapuši vairākus gadsimtus pēc to sākotnējā pieraksta (skat. John Gee, A Guide to the Joseph Smith Papyri [2000], 23–25, scholarsarchive.byu.edu; Kerry Muhlestein, “Egyptian Papyri and the Book of Abraham: Some Questions and Answers,” Religious Educator, vol. 11, no. 1 [2010], 91–108).
Daži kritizē Ābrahāma grāmatu arī tādēļ, ka papirusu fragmentos ietverto, seno ēģiptiešu bēru rituālu tekstu mūsdienu tulkojums nesakrīt ar Ābrahāma grāmatas tekstu. Tam varētu būt vairāki iespējamie izskaidrojumi.
Vienā no papirusu fragmentiem ir redzama daļa no Ābrahāma grāmatā publicētā attēla, kas ir nodēvēts par 1. faksimilu. Daži uzskata, ka Džozefs Smits ir tulkojis Ābrahāma grāmatu, pamatojoties uz šim attēlam pievienoto tekstu. Taču ēģiptiešu papirusos attēli un aprakstošais teksts nereti nemaz neatrodas līdzās. Aculiecinieki ir runājuši par „milzum daudz pierakstiem, rakstītiem uz papirusa”, tostarp „garu rulli” vai vairākiem papirusu „ruļļiem” (skat. John Gee, An Introduction to the Book of Abraham [2017], 5). Var gadīties, ka tulkošanas laikā pravietis Džozefs Smits strādāja ar tām papirusu sadaļām, kas vēlāk gāja bojā. Tādējādi mēs nemaz nezinām, kuras no papirusu sadaļām Džozefs izmantoja tulkošanas procesā.
Citi ir izteikuši minējumu, ka Ābrahāma grāmata vai tās sadaļas varētu nemaz nebūt burtisks papirusu tulkojums. Saskaņā ar šo uzskatu, pētot ēģiptiešu hieroglifus, Džozefs varēja saņemt atklāsmi par Ābrahāma dzīves svarīgākajiem notikumiem un mācībām, līdzīgi kā tas bija ar Mozus grāmatu, ko pravietis saņēma Bībeles studiju laikā. Nedz Tas Kungs, nedz pats Džozefs Smits nav paskaidrojis, kā tika tulkota Ābrahāma grāmata.
Liecība no Dieva
Ābrahāma grāmata ir Dieva dāvana. Tāpat kā visu citu Svēto Rakstu gadījumā, pārliecība par Ābrahāma grāmatas satura patiesumu balstās galvenokārt uz ticību. Pārliecinošākais tās patiesuma pierādījums ir dievišķs apliecinājums par tajā ietvertajām mācībām, kas tiek iegūts caur lūgšanu pilnām studijām un atklāsmi no Svētā Gara. Kalpojot Augstākajā prezidijā, prezidents Dīters F. Uhtdorfs liecināja: „Pastāv tikai viens pilnīgs, pareizs un nesamaitāts patiesības avots. Šis avots ir mūsu bezgalīgi viedais un viszinošais Debesu Tēvs” (“What Is Truth?” [Brigham Young University devotional, Jan. 13, 2013], 5, speeches.byu.edu).
