„25.–31. janvāris. Mācības un Derību 6.–9. nod.: „Šis ir atklāsmes gars””, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Mācība un Derības 2021 (2020. g.)
„25.–31. janvāris. Mācības un Derību 6.–9. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: 2021
25.–31. janvāris
Mācības un Derību 6.–9. nod.
„Šis ir atklāsmes gars”
Tas Kungs atklāj mums patiesību mūsu prātos un sirdīs (skat. Mācības un Derību 8:2–3). Lasot Mācības un Derību 6.–9. nodaļu, pierakstiet visus gūtos iespaidus.
Pierakstiet gūtos iespaidus
1828. gada rudenī pie Lūsijas un Džozefa Smita, vecākā, ģimenes apmetās kāds jauns skolotājs, vārdā Olivers Kauderijs, kurš bija uzņēmies skolotāja darbu Mančestrā, Ņujorkas štatā. Tā kā Olivers bija dzirdējis par viņu dēlu Džozefu, kurš tobrīd dzīvoja Harmonijā, Pensilvānijas štatā, tad, uzskatot sevi par patiesības meklētāju, viņš gribēja par to visu uzzināt ko vairāk. Smiti aprakstīja eņģeļu apciemojumus, senos pierakstus un dāvanu — tulkot ar Dieva spēku. Oliveram tas šķita aizraujoši. Vai tā varētu būt patiesība? Lūsija un Džozefs Smits, vecākais, ieteica viņam to, ko var attiecināt uz ikvienu, kurš meklē patiesību, — lūgt un vaicāt Tam Kungam.
Olivers to izdarīja, un Tas Kungs viņam atbildēja, iedvešot viņa prātā mieru un pārliecību. Olivers atklāja, ka atklāsme var būt personīga, kas bija kas tāds, ko viņš turpmāko mēnešu gaitā mācījās arvien lielākā mērā. Atklāsme nav paredzēta vienīgi praviešiem; tā var tikt dota ikvienam, kurš to vēlas un tiecas to saņemt. Kaut arī Olivers vēl nebija uzzinājis visu, viņš zināja pietiekami daudz, lai spertu nākamo soli. Tas Kungs ar Džozefa Smita starpniecību darīja kaut ko būtisku, un Olivers gribēja tajā piedalīties.
Lai iegūtu vairāk vēsturiskās informācijas par Mācības un Derību 6.–9. nod., skat. Saints, 1:58–64; “Days of Harmony” (video, ChurchofJesusChrist.org).
Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām
Mācības un Derību 6. nod.; 8.–9. nod.
Debesu Tēvs runā ar mani caur „patiesības Garu”.
1829. gada pavasarī Olivers Kauderijs devās uz Harmoniju un brīvprātīgi pieteicās par Džozefa Smita rakstvedi Mormona Grāmatas tulkošanā. Tagad Olivers pats personīgi varēja vērot caur atklāsmi notiekošo tulkošanas procesu. Šīs pieredzes sajūsmināts, viņš sāka prātot, vai arī viņš varētu tikt svētīts ar tulkošanas dāvanu. Tas Kungs atļāva viņam pamēģināt, taču atklāsmes saņemšana Oliveram bija kas jauns, un viņa tulkošanas mēģinājumi bija nesekmīgi. Viņam vēl arvien bija daudz jāmācās, un Mācības un Derību 6., 8. un 9. nodaļa apliecina, ka Tas Kungs gribēja viņu mācīt.
Lasot šīs nodaļas, pievērsiet uzmanību tam, ko Tas Kungs māca par personīgo atklāsmi. Kā viņa teiktais sasaucas ar to pieredzi, ko jūs esat guvuši vai gribētu gūt?
Piemēram, kas Mācības un Derību 6:5–7; 8:1; 9:7–8 liecina par to, ko Tas Kungs no jums prasa pirms Savas gribas atklāšanas?
Ko mēs varam mācīties no Mācības un Derību 6:14–17, 22–24; 8:2–3; 9:7–9 par dažādajiem atklāsmju saņemšanas veidiem?
Vai šajās nodaļās ir vēl kaut kas, ko jūs varat mācīties par atklāsmi?
Lai uzzinātu vairāk par atklāsmi, skat. Rasela M. Nelsona vispārējās konferences runu „Atklāsme Baznīcai, atklāsme mūsu dzīvei””, Ensign vai Liahona, 2018. g. maijs, 93.–96. lpp.; un Džūlijas B. Bekas vispārējās konferences runu „Un pār Savām kalponēm Es izliešu tais pašās dienās Savu Garu”, Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 10.–12. lpp. Lai iegūtu vairāk informācijas par 8. nodaļā aprakstīto „Ārona dāvanu”, skat. „Oliver Cowdery’s Gift”, Revelations in Context, 15–19.
Mācības un Derību 6:18–21, 29–37
Vērsieties pie Kristus katrā domā.
Kaut arī, īstenojot Tā Kunga darbu, Džozefs jau bija pieredzējis „sarežģītus apstākļus” (Mācības un Derību 6:18), viņiem ar Oliveru, visdrīzāk, nebija nekādas nojausmas par to, cik ļoti viss sarežģīsies dažu turpmāko gadu gaitā. Taču Tas Kungs to zināja, un Viņš zina arī to, kādi pārbaudījumi sagaida jūs. Padoms, ko Viņš deva Džozefam un Oliveram Mācības un Derību 6:18–21, 29–37, var palīdzēt arī jums. Kā Džozefs un Olivers būtu varējuši justies, dzirdot šos vārdus? Kas no šajos pantos minētā palīdz jums paļauties uz To Kungu? Kā jūs varētu vēl biežāk vērsties pie Kristus savā personīgajā dzīvē?
Olivers Kauderijs, Luiss A. Ramzijs
Mācības un Derību 6.–7. nod.; 9:3, 7–14
„Tā kā tu vēlies no Manis, tā tev tas būs.”
Pievērsiet uzmanību tam, cik bieži 6. un 7. nodaļā parādās vārdi — „vēlies” un „vēlmes”. Ko jūs varat mācīties no šīm nodaļām par to, cik būtiskas Dievam ir jūsu vēlmes? Pavaicājiet sev to, ko Tas Kungs vaicā Mācības un Derību 7:1: „Ko tu vēlies?”
Viena no Olivera Kauderija taisnīgajām vēlmēm — tulkot, tāpat kā to dara Džozefs Smits — neīstenojās. Kuri no iespaidiem, ko jūs gūstat, lasot Mācības un Derību 9:3, 7–14, varētu palīdzēt jums brīžos, kad neīstenojas jūsu taisnīgās vēlmes?
Skat. arī Mācības un Derību 11:8; Dalins H. Oukss, „Vēlme” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 42.–45. lpp.
Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem
-
Mācības un Derību 6:7, 13.Kā jūs varētu palīdzēt saviem ģimenes locekļiem saprast, ka patiesās bagātības var rast, tiecoties pēc mūžīgās dzīves? (7. pants.) Jūs varētu aicināt, lai ģimenes locekļi izgatavo īpašas naudas zīmes, pierakstot uz tām dažas no daudzskaitlīgajām svētībām, ko viņi ir saņēmusi, pateicoties atjaunotajam evaņģēlijam.
-
Mācības un Derību 6:15, 22–23; 8:2–3; 9:7–9.Lasot šajos pantos par to, kā Dievs runā ar Saviem bērniem, jums var pavērties brīnišķīga iespēja — pastāstīt saviem ģimenes locekļiem par to, kā Viņš ir uzrunājis jūs.
-
Mācības un Derību 6:33–37.Ģimenes locekļi varētu pastāstīt, kā viņi varētu „darīt labu” pat brīžos, kad viņus māc bailes. Jums varētu būt lietderīgi arī noskatīties visu vai daļu no eldera Ronalda A. Rasbanda vispārējās konferences vēstījuma „Neuztraucieties!” (Ensign vai Liahona, 2018. g. nov., 18.–21. lpp.). Ko tas nozīmē — vērsties pie Kristus „katrā domā”? (36. pants.) Kuri cilvēki vēl ir parādījuši mums piemēru, vēršoties pie Tā Kunga, lai pārvarētu savas šaubas un bailes? (Skat., piemēram, Esteres 4. nod.; Almas 26:23–31).
-
Mācības un Derību 8:10.Šī varētu būt brīnišķīga iespēja — parunāt par to, kā ticība Jēzum Kristum ir stiprinājusi jūs un jūsu ģimeni. Kādēļ ir svarīgi, lai mēs „prasītu ticībā”? Kādas svētības jūs esat saņēmuši, meklējot atbildes vai palīdzību ticībā?
Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.
Ieteicamā dziesma: „Drosme būt taisnīgam”, Bērnu dziesmu grāmata, 80. lpp.
Atjaunošanas balsis
Mormona Grāmatas tulkošana
1829. gada aprīlī, kad tika saņemta Mācības un Derību 6.–9. nodaļa, Mormona Grāmatas tulkošana bija Džozefa Smita pamatdarbs. Kad Džozefam tika prasīts pastāstīt, kā šie pieraksti tika tulkoti, viņš teica, ka „pasaulei nav paredzēts detalizēts izklāsts”.1 Viņš bieži vien vienkārši norādīja, ka tie tika tulkoti „ar Dieva dāvanu un spēku”.2
Lai gan mums trūkst pilnīgas informācijas par šo brīnumaino tulkošanas procesu, mēs zinām, ka Džozefs Smits bija gaišreģis, kurš tulkoja ar Dieva sagatavotu instrumentu palīdzību: diviem caurspīdīgiem akmeņiem, ko dēvē par Urīmu un Tumīmu, un vēl kādu akmeni, ko dēvē par gaišreģa akmeni.3
Dotie tulkošanas procesa aculiecinieku apgalvojumi apstiprina Džozefa liecību.
Tiek uzskatīts, ka šī kaste, kas piederēja Hairamam Smitam, tika īslaicīgi izmantota, lai paslēptu zelta plāksnes.
Emma Smita
„Kad mans vīrs tulkoja Mormona Grāmatu, es pierakstīju daļu no tās, kamēr viņš diktēja katru teikumu — vārdu pa vārdam; un, kad viņš saskārās ar īpašiem vārdiem, kurus viņš nemācēja izrunāt, vai gariem vārdiem, viņš nosauca tos man pa burtiem, un, ja, pierakstot tos, es pieļāvu kādu pareizrakstības kļūdu, viņš lika man apstāties un izlaboja manus pierakstus, kaut arī tobrīd viņš nevarēja redzēt to, ko es biju uzrakstījusi. Sākumā viņš pat nemācēja izrunāt vārdu Sāra, viņam nācās nosaukt to pa burtiem, un es to izrunāju, lai viņš zinātu, kā to pateikt.”4
„Plāksnes bieži vien guļ uz galda, kur tās neviens pat necenšas noslēpt, ievīstītas nelielā lina galdautā, kuru es viņam esmu iedevusi, lai tās ietītu. Reiz es tās aptaustīju, kad tās šādi gulēja uz galda, sataustot to kontūru un formu. Tās šķita padevīgas, kā biezs papīrs un izdeva metālisku skaņu, kad to malas pabraucīja ar īkšķi tā, kā reizumis tiek braucītas grāmatas malas. …
Es uzskatu, ka Mormona Grāmata ir dievišķa un autentiska, man par to nav ne mazāko šaubu. Man sniedz gandarījumu apziņa, ka neviens cilvēks nespētu diktēt šī manuskripta pierakstu, nebūdams iedvesmots; jo tad, kad es strādāju par [Džozefa] rakstvedi, viņš diktēja man stundu pēc stundas, un, kad mēs atgriezāmies no maltītes vai kāda pārtraukuma, viņš nekavējoties atsāka tulkot tieši no tās vietas, kur bija apstājies, nemaz neieskatoties manuskriptā un neliekot nolasīt kādu tā fragmentu. Viņam tā bija ierasta lieta. Būtu gluži neticami, ja tas būtu bijis pa spēkam mācītam vīram; un tik nezinošam un nemācītam cilvēkam kā viņš tas vienkārši nebūtu bijis iespējams.”5
Emma un Džozefs Smiti, Maikla T. Malma ilustrācija
Olivers Kauderijs
„Es pats ar savu spalvu pierakstīju visu Mormona Grāmatu (izņemot tikai dažas lappuses), kā tā izskanēja no pravieša lūpām, kad viņš tulkoja to ar Dieva dāvanu un spēku, ar Urīma un Tumīma palīdzību jeb, kā tie tiek dēvēti šajā grāmatā, ar „svētajiem tulkotājiem”. Es pats savām acīm skatīju un turēju savās rokās zelta plāksnes, no kurām tā tika tulkota. Es redzēju arī tulkotājus.”6
Tulkojot zelta plāksnes, Džozefs Smits un Olivers Kauderijs daudz mācījās.