Etera 13.–15. nodaļa

Dusmu pārvarēšana

neapmierināts jauneklis ar tēvu fonā

Aiz savas lielās mīlestībā Debesu Tēvs mirstīgajā dzīvē ļauj mums piedzīvot plašu emociju klāstu, piemēram, mīlestību, mieru, skumjas un vilšanos. Šo emociju piedzīvošana ļauj mums mācīties. Kad jaredieši turpināja sacelties pret To Kungu, viņi ļāva savām emocijām novest pie lēmumiem, kas izraisīja viņu civilizācijas iznīcināšanu. Šī nodarbība var tev dzīvē palīdzēt pārvarēt kārdinājumu — rīkoties dusmās.

Aiciniet audzēkņus rīkoties saskaņā ar to, ko viņi iemācās. Dodiet audzēkņiem iespēju izstrādāt plānu, kā rīkoties saskaņā ar to, ko viņi ir iemācījušies. Mudiniet viņus tam sekot. Palīdziet viņiem saskatīt svētības, ko sniedz Kristum līdzīga rīcība.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus apdomāt, ko nozīmē tas, ka Jēzus Kristus ir „Miera valdnieks” (Jesajas 9:6), un ko mums nozīmē — būt Viņa sekotājiem.

Idejas mācību uzdevumiem

Dusmu sekas

Izlasi vai noskaties šo stāstījumu, ar kuru dalījās prezidents Tomass S. Monsons (1927–2018), par diviem brāļiem, kuri visu mūžu dzīvoja kopā.

Prezidents Tomass S. Monsons

Pirms daudziem gadiem es izlasīju šādu laikraksta „Associated Press” ziņojumu: „Kāds pavecs vīrs sava brāļa bērēs, ar kuru viņš kopā kopš jaunības bija dzīvojis mazā vienistabas būdiņā netālu no Kanisteo, Ņujorkas štatā, pastāstīja, ka pēc kāda strīda viņi pārdalīja istabu uz pusēm, novelkot ar krītu līniju, un neviens no viņiem nešķērsoja šo līniju, kā arī neteica ne vārda kopš tās dienas, — un tas bija pirms 62 gadiem. Padomājiet vien, kādas sekas bija šīm dusmām. (Tomass S. Monsons, „Savaldi savas jūtas, ak, mans brāli” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 68.–69. lpp.)

• Ko tu mācies no prezidenta Monsona stāsta par abiem brāļiem? Kādēļ, tavuprāt, šis vēstījums ir svarīgs mūsdienās?

Padomā par savām jūtām un to, cik bieži tu sadusmojies. Apsver, kādos apstākļos tu varētu būt dusmīgs, un kā šīs dusmas var ietekmēt tavu domāšanu, rīcību un attiecības.

Nestabili apstākļi, kurus izposta dusmas

Pravieša Etera laikā cilvēki bija ļoti ļauni. Eteram bija jādzīvo alā, lai paslēptos no tiem, kas centās viņu nogalināt. Konkurējošie karaspēki nepārtraukti karoja. Vienu karaspēku vadīja ķēniņš Koriantumrs, bet otru dažādos laikos vadīja vairāki citādi domājoši cilvēki, tostarp vīrs, kuru sauca Šareds. Eters brīdināja Koriantumru nožēlot grēkus, pretējā gadījumā viņa ļaudis tiks iznīcināti.

Izlasi Etera 13:22–31, meklējot, kā dusmas ietekmēja cilvēku rīcību.

• Ko tu atklāji?

Jarediešu iznīcināšana ilustrē briesmas, ko rada pieķeršanās dusmām. Koriantumram un viņa karaspēkam galu galā izdevās sakaut Šaredu. Bet radās citi, kas vadīja citādi domājošos, tostarp Šizs. Kad miljoniem viņa ļaužu jau bija nogalināti, Koriantumrs mēģināja apturēt asinsizliešanu, rakstot Šizam vairākas vēstules, meklējot mieru.

Izlasi Etera 15:5–6, 15–30, meklējot, kādas sekas jarediešu dusmas atstāja uz atsevišķiem cilvēkiem un cilvēku grupām.

• Kā dusmas ietekmēja tādus cilvēkus kā Koriantumru, Šizu un citus? Kā viņu dusmas ietekmēja apkārtējos cilvēkus?

Viena patiesība, ko māca šis stāsts, ir tāda, ka dusmas var likt mums izdarīt izvēli, kas kaitē mums pašiem un citiem.

Tā kā šis jautājums var būt personīgs, audzēkņiem varētu būt labāk klusībā to apdomāt un ierakstīt savas atbildes savās studiju dienasgrāmatās.

• Kā dusmas var ietekmēt attiecības starp draugiem, komandas biedriem, bīskapijas vai ģimenes locekļiem?

Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja, kādēļ mums jācenšas pārvarēt dusmas un strīdus:

Elders Džefrijs R. Holands

Jēzus ir lūdzis, lai mēs „dzīvotu kopā mīlestībā” [Mācības un Derību 42:45] un „nestrīdētos savā starpā” [3. Nefija 11:22]. „Tas, kam ir strīda gars, nav no Manis,” Viņš brīdināja nefijiešus [3. Nefija 11:29]. Tik tiešām, mūsu attiecības ar Kristu diezgan ievērojamā mērā nosaka vai vismaz iespaido tas, kādas attiecības valda mūsu pašu starpā. (Džefrijs R. Holands, „Samierinošā kalpošana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2018. g. nov., 78. lpp.)

Palīdziet audzēkņiem padomāt par to, kā dusmas var ietekmēt viņu dzīvi un ko viņi varētu darīt, lai tās pārvarētu. Daži no šiem jautājumiem varētu palīdzēt.

• Kādēļ, tavuprāt, mūsu attiecības ar citiem ietekmē mūsu attiecības ar Jēzu Kristu?

• Kas apgrūtina izvairīšanos no rīcības dusmās?

• Kā Jēzus Kristus var palīdzēt pārvarēt dusmas?

Lai palīdzētu audzēkņiem izdomāt veidus, kā viņi varētu meklēt Tā Kunga palīdzību, lai pārvarētu dusmas, jūs varētu likt viņiem veikt vienu vai abus no tālāk norādītajiem uzdevumiem. Vienu uzdevumu audzēkņi varētu izpildīt visi kopā un otru — individuāli. Parādiet audzēkņiem norādījumus, kas viņiem jāievēro.

Uzdevums A: Glābēja laipnības piemērs

Izpēti vismaz vienu piemēru Glābēja dzīvē, kad Viņš būtu varējis reaģēt dusmās, bet izvēlējās atbildēt ar mīlestību un laipnību. Tu varētu studēt Viņa krustā sišanu (skati Lūkas 23:33–43) vai gadījumu, kad pie Viņa tika atvesta sieviete, kas bija pārkāpusi laulību (skati Jāņa 8:1–11).

Aiciniet audzēkņus pastāstīt, kā viņi varētu sekot Glābēja piemēram. Viņi varētu atcerēties kādu gadījumu pagātnē, kad viņi ir rīkojušies dusmās, un pierakstīt savā studiju dienasgrāmatā, kā iznākums varēja būt citādāks, ja viņi būtu rīkojušies līdzīgāk Glābējam.

Uzdevums B: Sekošana Glābēja laipnības piemēram

Izpildot šo uzdevumu, palīdziet audzēkņiem atcerēties, ka situāciju aprakstiem jābūt atbilstošiem.

Izdomā stāstu par kādu reālistisku situāciju, kurā kāds ir dusmīgs uz citu personu. Iekļauj stāstā nianses, tostarp vārdus un dusmu iemeslu.

Jūs varētu aicināt audzēkņus uzrakstīt savus stāstus uz papīra lapas un nodot tos jums. Īsi tos pārskatiet un pēc tam izlasiet vairākus stāstus, aicinot audzēkņus ieteikt Kristum līdzīgus veidus, kā reaģēt šajās situācijās.

Vai arī audzēkņi varētu strādāt pāros un izspēlēt viņu situācijas lomās.

Aicinājums izvairīties no dusmām

Prezidents Rasels M. Nelsons ir teicis: „Neviens no mums nevar kontrolēt veselu nāciju vai atsevišķu cilvēku rīcību, vai pat mūsu pašu ģimenes locekļus. Taču mēs varam kontrolēt paši sevi” („Garīgās inerces spēks” (vispārējās konference runa), Liahona, 2022. g. maijs, 97. lpp.).

Izveido plānu, ko tu vari darīt, lai kontrolētu sevi un pārvarētu dusmas. Tavs plāns var būt saistīts ar to, kā tu izturies pret konkrētiem cilvēkiem vai reaģē uz tiem. Tas var iekļaut veidus, kā mēs varam sekot Glābēja piemēram. Noteikti iekļauj veidus, kā tu vari vērsties pie Debesu Tēva pēc dievišķās palīdzības pirms sarežģītām situācijām vai to laikā.

Dalieties savā liecībā, ka Glābējs palīdzēs audzēkņiem, kad viņi meklēs Viņa palīdzību, lai izvairītos no dusmām un tās pārvarētu.

Komentāri un skaidrojumi

Ko darīt, ja kāds mēģina mani sadusmot?

Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma paziņoja:

Elders Deivids A. Bednārs

Visu Dieva radību lielajā sadalījumā ir gan lietas, lai tās darbotos, gan lietas, lai uz tām iedarbotos (skati 2. Nefija 2:13–14). Kā mūsu Debesu Tēva dēli un meitas mēs esam svētīti ar morālās rīcības brīvības dāvanu — spēju patstāvīgi rīkoties un izvēlēties. Apveltīti ar rīcības brīvību, jūs un es esam Viņa pārstāvji, un mums ir jārīkojas, nevis jābūt par lietām, uz kurām iedarbojas. Ticēt tam, ka kāds vai kaut kas var likt mums justies aizvainotiem, dusmīgiem, sāpinātiem vai sarūgtinātiem, ierobežo mūsu morālo izvēles brīvību un pārvērš mūs par lietām, uz kurām iedarbojas. Taču jums un man, kā darītājiem, ir iespēja izvēlēties, kā mēs reaģēsim agresīvā vai aizvainojošā situācijā. (Deivids A. Bednārs, „And Nothing Shall Offend Them” (Un nekas viņus neaizvainos; vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 90. lpp.)

Kur vēl es varu uzzināt par dusmām un kā tās pārvarēt?

Tomass S. Monsons, „Savaldi savas jūtas, ak, mans brāli” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 62.–69. lpp.

„Handbook for Families: Dealing with Anger and Contention” (Rokasgrāmata ģimenēm: kā tikt galā ar dusmām un strīdiem), Ensign, 1988. g. sept., 62.–65. lpp.

Mācību papilduzdevumi

Etera 13:1–12. Jaunā Jeruzaleme

Lai palīdzētu audzēkņiem saprast nākotnes notikumus, aiciniet viņus studēt par Jauno Jeruzalemi. Eters mācīja, ka Jaunā Jeruzaleme tiks uzcelta Amerikas kontinentā un ka senajai Jeruzalemei arī būs svarīga loma pēdējās dienās. Jūs varētu uzaicināt divus audzēkņus nākt pie tāfeles un uzskicēt pilsētu. Audzēkņi var izlasīt Etera 13:1–12 un Ticības apliecinājumu 1:10, meklējot, kā apzīmēt abas uz tāfeles uzzīmētās pilsētas un norādes, kad šīs pilsētas tiks izveidotas.

Palīdziet audzēkņiem saprast, ka gan Jaunajā Jeruzalemē, gan Vecajā Jeruzalemē tiem, kas tur uzturas, viņu drēbes tiks darītas baltas caur Jēra asinīm (skatiet Etera 13:10–11). Viņi saņems evaņģēlija pilnību, tiks kristīti Tā Kunga Baznīcā ar atbilstošām pilnvarām un saņems Svētā Gara dāvanu.

Svētā Gara sadraudzības zaudēšana

Lai ilustrētu saikni starp dusmām un Svētā Gara sadraudzības zaudēšanu, aiciniet audzēkņus dalīties piemēros, kad viņi zaudēja kaut ko sev svarīgu. Aiciniet viņus izlasīt Etera 13:14–22 un 15:19, lai uzzinātu, ko jaredieši zaudēja un kādēļ viņi to zaudēja. Pēc tam audzēkņi varētu pārrunāt, kā rīkoties, lai atgūtu Garu. Aiciniet viņus apdomāt, ko viņi dara, lai saglabātu Svētā Gara klātbūtni savā dzīvē, vai to, kas viņiem būtu jādara, lai atgūtu Viņa klātbūtni.

Izglābti Dieva valstībā

Lai palīdzētu audzēkņiem saprast mūžības skatījuma nozīmi, viņi varētu izpētīt Etera pēdējās piezīmes. Pieredzējis karus un savas tautas iznīcināšanu, Eters paziņoja, ka viņa galvenais mērķis bija — tikt glābtam Dieva valstībā.

Nodarbības sākumā aiciniet audzēkņus domāt par svarīgiem mērķiem, vēlmēm un interesēm. Viņi varētu uzzīmēt attēlu, kas atspoguļo viņu mērķus. Pēc tam, kad audzēkņi ir izlasījuši par kariem un iznīcību, aiciniet viņus izlasīt Etera 15:34, pievēršot uzmanību tam, kas Etera teiktajā viņam bija vissvarīgākais. Audzēkņi varētu apspriest, kā šis mūžības skatījums, kas ir iespējams caur Glābēju, varēja sniegt mierinājumu Eteram šajā grūtajā laikā. Pēc tam audzēkņi varētu klusībā pārdomāt savus mērķus un skatījumus.