2007
Tēvoča Gilberto atmiņa
Oktobris 2007


Tēvoča Gilberto atmiņa

Kad es sāku mācīties par priekšrakstu veikšanu mirušo labā, mani iedvesmoja lielā mīlestība, ko mans vīrs izrādīja pret savu vecmāmiņu, pārliecinoties, ka visi tempļa priekšraksti par viņu tiek izpildīti. Tas deva man motivāciju uzzināt vairāk par saviem priekštečiem. Turpmāko gadu gaitā daudzi brāļi un māsas, ieskaitot tos, kas kalpo netālu no manas mājas Meksikā Guadalajara pilsētas Ģimenes vēstures centrā, ir palīdzējuši man iegūt zināšanas par to, kā veikt aizstājošo darbu savu priekšteču labā.

1991. gadā es saņēmu patriarhālo svētību, un tajā man tika dotas norādes parūpēties par maniem aizgājušajiem radiniekiem un veltīt savu kalpošanu viņiem. Es to izvirzīju par savu mērķi, un tas noveda pie ikdienas pārrunām ar maniem vecākiem, kas nebija Baznīcas locekļi. Es bieži uzdevu jautājumus par mūsu ģimeni, taču mana māte man varēja pastāstīt tikai par maniem vecvecākiem.

Kādu dienu māte man pateica, ka mana tēva brālis—tēvocis Gilberto—ir pārcietis sirdstrieku. „Es zinu, ka viņam patiktu ar tevi parunāties,” teica mana māte: „Viņam ir lieliska atmiņa, un viņš varētu tev sniegt ļoti noderīgu informāciju par mūsu ģimeni.”

Kad es piezvanīju uz aprūpes centru, kur viņš tobrīd uzturējās, tēvoča sieva atbildēja, ka viņam ir ļoti slikti un ka viņš nespēj parunāt. Es atstāju viņai savus laba vēlējumus un teicu, ka lūgšu par viņiem un viņu ģimeni.

Nākamajā dienā es atkal piezvanīju uz aprūpes namu. Man par brīnumu, uz zvanu atbildēja mans tēvocis.

„Tēvoci Gilberto,” es teicu: „Zvanu, lai pateiktu tev, ka esmu dedzīgi lūgusies par tavu atlabšanu un ka es tevi mīlu!”

„Liels paldies, tev, Bibī,” viņš atbildēja: „Šorīt es piecēlos, juzdamies daudz labāk. Pastāsti man, kā tev iet!”

Es viņam pastāstīju par savu kvēlo vēlēšanos uzzināt to ģimenes locekļu vārdus, kas nākuši no Arābijas un Libānas. Manai mātei izrādījās taisnība par tēvoča atmiņu. Viņš zināja vārdus, datumus un vietas četrām ģimenes paaudzēm no mana tēva puses.

Kad es noliku telefona klausuli, sajutu, ka šī bija pēdējā saruna, kas mums lemta šajā dzīvē. Man bija taisnība. Taču Tas Kungs bija svētījis mūs abus ar to, ka es varēju iegūt informāciju, kas palīdzēs vienot mūsu ģimeni gan šajā dzīvē, gan mūžībā.