1 Un notika, ka es gāju starp nefijiešiem un atkāpos no tā ^azvēresta, ko es biju devis, ka es vairs tiem nepalīdzēšu; un viņi deva man atkal pavēlniecību pār viņu karapulkiem, jo viņi raudzījās uz mani kā domādami, ka es varu atbrīvot viņus no to bēdām.

2 Bet lūk, man ^anebija cerību, jo es zināju Tā Kunga sodus, kam jānāk pār tiem; jo viņi nenožēloja savas nekrietnības, bet cīnījās par savām dzīvībām, nepiesaucot to Būtni, kas bija viņus radījusi.

3 Un notika, ka lamanieši nāca pret mums, kad mēs bijām aizbēguši uz Jordānas pilsētu; bet lūk, viņi tika padzīti atpakaļ, tā ka viņi neieņēma pilsētu tajā reizē.

4 Un notika, ka viņi atkal nāca pret mums, un mēs noturējām pilsētu. Un bija arī citas pilsētas, kuras noturēja nefijieši, šie cietokšņi lamaniešus kavēja, ka tie nevarēja ieiet zemē, kas pletās mūsu priekšā, lai iznīcinātu mūsu zemes iedzīvotājus.

5 Bet notika, ka katra zeme, kam mēs pagājām garām un kuras iedzīvotāji netika sapulcināti vienkopus, tika lamaniešu iznīcināta, un to torņi un ciemi, un pilsētas tika nodedzinātas ar uguni; un tā trīs simti un septiņdesmit un deviņi gadi pagāja.

6 Un notika, ka trīs simti un astoņdesmitajā gadā lamanieši atkal nāca pret mums cīnīties, un mēs drosmīgi stāvējām tiem pretī; bet tas bija velti, jo tik liels bija viņu skaits, ka tie samina Nefija ļaudis zem savām kājām.

7 Un notika, ka mēs atkal metāmies bēgt, un tie, kas bēga ātrāk nekā lamanieši, izbēga, un tie, kas nebēga tik ātri kā lamanieši, tika noslaucīti un izdeldēti.

8 Un tad lūk, es, Mormons, negribu mocīt cilvēku dvēseles, izklāstot viņu priekšā tādas drausmīgas asiņu un slepkavību ainas, kādas notika manā acu priekšā; bet es, zinādams, ka šīm lietām noteikti ir jātop zināmām un ka visām lietām, kas ir apslēptas, būs jātop ^aatklātām no māju jumtiem—

9 un arī, ka zināšanām par šīm lietām ir ^ajānāk pie šīs tautas atlikuma un arī pie citticībniekiem, kas, kā Tas Kungs teica, ^bizklīdinās šo tautu, un šī tauta netiks uzskatīta ne par ko viņu vidū—tādēļ es rakstu ^cīsu saīsinājumu dēļ tām pavēlēm, ko es esmu saņēmis, neuzdrīkstēdamies dot pilnu aprakstu par tām lietām, ko es esmu redzējis, un arī lai jūs pārāk nebēdātos par šīs tautas ļaundarībām.

10 Un tad lūk, šo es runāju uz viņu pēcnācējiem un arī uz citticībniekiem, kam būs jārūpējas par Israēla namu, lai aptvertu un atzītu, no kurienes nāk viņu svētības.

11 Jo es zinu, ka tie bēdāsies par Israēla nama postu; tie bēdāsies par šo ļaužu iznīcināšanu, tie bēdāsies, ka šie ļaudis nav nožēlojuši grēkus, lai viņi tiktu Jēzus roku apskauti.

12 Tad nu ^ašīs lietas tiek rakstītas Jēkaba nama ^batlikumam; un tās tiek rakstītas šādā veidā tāpēc, ka Dievam ir zināms, ka ļaundarība tiem tās nenesīs; un tām ir jātop ^cnoglabātām priekš Tā Kunga, lai tās varētu parādīties Viņa noliktajā laikā.

13 Un šī ir tā pavēle, ko es saņēmu; un lūk, tās parādīsies saskaņā ar Tā Kunga pavēli, kad Viņš Savā gudrībā uzskatīs to par vajadzīgu.

14 Un lūk, tās nonāks pie tiem ^ajūdiem, kas netic; un ar šādu nolūku tās ies—lai tās varētu ^bpārliecināt, ka Jēzus ir Kristus, dzīvā Dieva Dēls; lai Tēvs varētu īstenot, caur Savu vismīļāko Dēlu, Savu dižo un mūžīgo nodomu, atjaunojot jūdus jeb visu Israēla namu viņu mantojuma zemēs, kuras Tas Kungs, viņu Dievs, tiem ir devis, izpildot Savu ^cderību;

15 un arī lai ^ašīs tautas pēcnācēji varētu pilnīgāk ticēt Viņa evaņģēlijam, kas ^bnāks pie tiem no citticībniekiem; jo šī tauta tiks ^cizkaisīta un ^dkļūs par tumšu, izvirtušu un laisku tautu, vairāk pat par to, kas jebkad ir ticis aprakstīts starp mums, jā, pat to, kas ir bijis starp lamaniešiem, un tas dēļ viņu neticības un elku pielūgšanas.

16 Jo lūk, Tā Kunga Gars ir jau pārstājis ^apūlēties ar viņu tēviem; un viņi ir bez Kristus un bez Dieva pasaulē; un viņi tiek dzenāti kā ^bpelavas vējā.

17 Viņi reiz bija mīļota tauta un Kristus bija viņu ^agans; jā, viņus pat vadīja Dievs Tēvs.

18 Bet tagad, lūk, viņus ^avada Sātans, patiesi, kā pelavas tiek dzenātas vējā vai kā kuģis tiek mētāts viļņos bez buras vai enkura, vai bez jebkā, ar ko to varētu vadīt; un tāpat kā tas, tāpat arī viņi.

19 Un lūk, Tas Kungs ir pataupījis viņu svētības, ko viņi varēja saņemt tai zemē, ^acitticībniekiem, kuriem piederēs tā zeme.

20 Bet lūk, notiks, ka viņi tiks citticībnieku dzenāti un izkaisīti; un, kad viņi būs citticībnieku dzenāti un izkaisīti, lūk, tad Tas Kungs ^aatcerēsies ^bderību, ko Viņš slēdza ar Ābrahāmu un visu Israēla namu.

21 Un arī Tas Kungs atcerēsies taisnīgo ^alūgšanas, kas Viņam ir izteiktas par tiem.

22 Un tad, ak jūs, citticībnieki, kā gan jūs varat stāvēt Dieva spēka priekšā, ja vien jūs nenožēlosit grēkus un nenovērsīsities no saviem ļaunajiem ceļiem?

23 Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva rokās? Vai jūs nezināt, ka Viņam ir visa vara un pēc Viņa dižās ^apavēles zeme ^bsaritināsies kā tīstoklis?

24 Tādēļ nožēlojiet jūs grēkus un pazemojieties Viņa priekšā, lai Viņš nenāktu ar tiesu pret jums—lai Jēkaba pēcnācēju atlikums neietu jūsu vidū kā ^alauva un nesaplosītu jūs gabalos, un nebūs neviena, kas paglābs.