Mormona 4
    Footnotes
    Theme

    4. nodaļa

    Karš un slepkavošana turpinās. Ļaunie soda ļaunos. Virsroku gūst lielāka ļaundarība nekā jebkad visā Israēlā. Sievietes un bērni tiek upurēti elkiem. Lamanieši sāk aizmēzt nefijiešus no savas priekšas. Apmēram 363–375 g. pēc Kr.

    1 Un tad notika, ka trīs simti un sešdesmit un trešajā gadā nefijieši gāja ar saviem karapulkiem cīnīties pret lamaniešiem ārpus Postažas zemes.

    2 Un notika, ka nefijiešu karapulki tika atdzīti atpakaļ Postažas zemē. Un, kamēr viņi vēl bija noguruši, jauns lamaniešu karapulks uzbruka tiem; un viņiem bija smaga kauja, tā ka lamanieši sagrāba Postažas pilsētu un nogalināja daudzus no nefijiešiem, un daudzus saņēma par gūstekņiem.

    3 Un atlikušie bēga un pievienojās Teankuma pilsētas iedzīvotājiem. Tad nu Teankuma pilsēta atradās jūras krasta malā; un tā bija arī netālu no Postažas pilsētas.

    4 Un tas bija atāpēc, ka nefijiešu karapulki gāja pret lamaniešiem, ka viņus sāka sakaut; jo, ja tas nebūtu bijis, lamanieši nevarētu gūt varu pār viņiem.

    5 Bet lūk, Dieva sodi pārsteidza ļaunos; un ar ļaunajiem ļaunie tiek asodīti; jo tie ir ļaunie, kas uzkūda cilvēku bērnu sirdis uz asinsizliešanu.

    6 Un notika, ka lamanieši gatavojās nākt pret Teankuma pilsētu.

    7 Un tas notika trīs simti un sešdesmit un ceturtajā gadā, lamanieši nāca pret Teankuma pilsētu, lai viņi varētu sagrābt arī Teankuma pilsētu.

    8 Un notika, ka nefijieši tos atsita un aizdzina atpakaļ. Un, kad nefijieši redzēja, ka viņi bija aizdzinuši lamaniešus, viņi atkal sāka lielīties ar savu pašu spēku, un viņi gāja paši savā varenībā un atkal ieņēma Postažas pilsētu.

    9 Un viss tas bija noticis, un tur bija tūkstošiem nogalināto no abām pusēm, gan no nefijiešiem, gan lamaniešiem.

    10 Un notika, ka trīs simti un sešdesmit un sestais gads pagāja, un lamanieši atkal nāca pret nefijiešiem cīnīties; un pat tagad nefijieši nenožēloja to ļauno, ko viņi bija darījuši, bet nepārtraukti turpināja pastāvēt savās ļaundarībās.

    11 Un neiespējami mēlei ir aprakstīt jeb cilvēkam pilnīgi aprakstīt tās šausmīgās asiņu un slepkavību ainas, kas bija starp ļaudīm, gan nefijiešiem, gan lamaniešiem, un katra sirds bija nocietināta, tā ka viņi nemitīgi priecājās par asinsizliešanu.

    12 Un tur nekad nebija bijušas tik milzīgas aļaundarības starp visiem Lehija bērniem, nedz arī starp visu Israēla namu, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, kā bija šai tautā.

    13 Un notika, ka lamanieši sagrāba Postažas pilsētu, un tas tāpēc, ka viņu askaits pārsniedza nefijiešu skaitu.

    14 Un viņi arī soļoja uz priekšu pret Teankuma pilsētu un izdzina iedzīvotājus no tās, un saņēma daudz gūstekņu, gan sievietes, gan bērnus, un ziedoja tos kā upurus saviem aelku dieviem.

    15 Un notika, ka trīs simti un sešdesmit un septītajā gadā nefijieši bija nikni, tāpēc ka lamanieši bija upurējuši viņu sievietes un viņu bērnus, tādēļ viņi gāja pret lamaniešiem ar ārkārtīgi lielām dusmām, tā ka viņi atkal sasita lamaniešus un padzina tos no savām zemēm.

    16 Un lamanieši vairs nenāca pret nefijiešiem līdz trīs simti un septiņdesmit un piektajam gadam.

    17 Un šajā gadā viņi nāca pret nefijiešiem ar visiem saviem spēkiem; un viņi nebija saskaitāmi to lielā skaita dēļ.

    18 Un akopš tā laika nefijieši vairs neguva varu pār lamaniešiem, bet tika aizslaucīti no tiem kā rasa saulē.

    19 Un notika, ka lamanieši nāca pret Postažas pilsētu; un tur Postažas zemē notika ārkārtīgi smaga kauja, kurā viņi sasita nefijiešus.

    20 Un tie atkal bēga viņu priekšā, un tie nonāca Boaza pilsētā; un tur tie stāvēja pretī lamaniešiem ar ārkārtīgu drosmi, tā ka lamanieši tos nesasita, līdz viņi nenāca atkal otru reizi.

    21 Un, kad viņi nāca otru reizi, nefijieši tika padzīti un kauti ar ārkārtīgi lielu kaušanu; viņu sievietes un viņu bērni atkal tika upurēti elkiem.

    22 Un notika, ka nefijieši atkal bēga viņu priekšā, paņemdami visus iedzīvotājus sev līdzi, gan no pilsētām, gan ciemiem.

    23 Un tad es, Mormons, redzēdams, ka lamanieši jau bija gatavi iznīcināt to zemi, tāpēc es gāju uz aŠima pakalnu un paņēmu visus pierakstus, ko Amarons bija noglabājis Tam Kungam.