Mormona 3
    Footnotes
    Theme

    3. nodaļa

    Mormons piesauc nefijiešus uz grēku nožēlošanu. Viņi gūst lielu uzvaru un lepojas ar savu pašu spēku. Mormons atsakās tos vadīt, un viņa lūgšanas par tiem ir bez ticības. Mormona Grāmata aicina divpadsmit Israēla ciltis ticēt evaņģēlijam. Apmēram 360–362 g. pēc Kr.

    1 Un notika, ka lamanieši nenāca atkal cīnīties, kamēr vēl desmit gadi nebija pagājuši. Un lūk, es biju nodarbinājis savus ļaudis nefijiešus, gatavojot viņu zemes un viņu karapulkus kaujas brīdim.

    2 Un notika, ka Tas Kungs sacīja uz mani: Sauc uz šo tautu—Nožēlojiet jūs grēkus un nāciet pie Manis, un topiet kristīti, un izveidojiet atkal Manu baznīcu, un jūs tiksit pasargāti!

    3 Un es saucu uz šo tautu, bet tas bija veltīgi; un viņi nesaprata, ka tas bija Tas Kungs, kas viņus bija pasargājis un dāvājis tiem iespēju nožēlot grēkus. Un lūk, viņi nocietināja savas sirdis pret To Kungu, savu Dievu.

    4 Un notika, ka pēc tam, kad šie desmit gadi bija pagājuši, sastādot kopā trīs simti un sešdesmit gadu kopš Kristus atnākšanas, lamaniešu ķēniņš sūtīja man vēstījumu, kurā darīja man zināmu, ka viņi gatavojas nākt cīnīties pret mums.

    5 Un notika, ka es liku saviem ļaudīm, lai tie sapulcētos kopā Postažas zemē, pilsētā, kas bija tās robežās, pie šauruma, kas veda uz zemi dienvidos.

    6 Un tur mēs izvietojām savus karapulkus, lai mēs varētu apturēt lamaniešu karapulkus, lai viņi nevarētu sagrābt nevienu no mūsu zemēm; tādēļ mēs nostiprinājāmies pret tiem ar visiem saviem spēkiem.

    7 Un notika, ka trīs simti un sešdesmit un pirmajā gadā lamanieši nāca uz Postažas pilsētu, lai cīnītos pret mums; un notika, ka tanī gadā mēs sasitām tos, tā ka viņi atkal atgriezās savās pašu zemēs.

    8 Un trīs simti un sešdesmit un otrajā gadā viņi atkal nāca cīnīties. Un mēs atkal tos sasitām un nonāvējām lielu skaitu no tiem, un viņu kritušie tika iemesti jūrā.

    9 Un tad, šīs lielās lietas dēļ, ko mani ļaudis, nefijieši, bija darījuši, viņi sāka alielīties ar savu spēku un sāka zvērēt debesu priekšā, ka viņi atriebsies par savu brāļu asinīm, kurus nogalināja viņu ienaidnieki.

    10 Un viņi zvērēja pie debesīm un arī pie Dieva troņa, ka viņi aies cīnīties pret saviem ienaidniekiem un izdeldēs tos no zemes virsas.

    11 Un notika, ka es, Mormons, no tā brīža pilnīgi atteicos būt par šīs tautas pavēlnieku un vadoni viņu bezdievības un negantības dēļ.

    12 Lūk, es viņus biju vadījis, neskatoties uz viņu bezdievību, es biju vadījis viņus daudzas reizes kaujā, un mīlēju viņus ar visu savu sirdi, atbilstoši tai aDieva mīlestībai, kas bija manī; un mana dvēsele tika izlieta lūgšanā manam Dievam visas dienas garumā par tiem; tomēr tā bija bbez ticības viņu cietsirdības dēļ.

    13 Un trīs reizes es biju izglābis tos no viņu ienaidnieku rokām, un viņi nebija nožēlojuši savus grēkus.

    14 Un, kad viņi bija zvērējuši pie visa, ko tiem mūsu Kungs un Glābējs Jēzus Kristus bija aaizliedzis, un, kad tie gribēja iet cīnīties pret saviem ienaidniekiem un atriebties tiem par savu brāļu asinīm, lūk, Tā Kunga balss nāca pie manis, sacīdama:

    15 Man pieder aatriebība un Es batmaksāšu; un, tāpēc ka ļaudis nenožēloja grēkus pēc tam, kad Es biju tos izglābis, lūk, viņi tiks izdeldēti no zemes virsas.

    16 Un notika, ka es pilnīgi atteicos iet pret saviem ienaidniekiem; un es darīju tā, kā Tas Kungs bija man pavēlējis; un es stāvēju, kā atsevišķs liecinieks, lai liecinātu pasaulei par tām lietām, ko es redzēju un dzirdēju, saskaņā ar Gara izpausmēm, kas bija liecinājis par nākamajām lietām.

    17 Tādēļ es rakstu ajums, citticībnieki, un arī jums, Israēla nams, kad darbs sāksies, tad jūs gatavosities atgriezties savās mantojuma zemēs.

    18 Jā, lūk, es rakstu visiem zemes galiem; jā, jums, divpadsmit Israēla ciltis, ko atiesās atbilstoši jūsu darbiem tie divpadsmit, kurus Jēzus izraudzījās par saviem mācekļiem Jeruzālemes zemē.

    19 Un es rakstu arī šīs tautas atlikumam, ko arī tiesās tie adivpadsmit, kurus Jēzus izraudzījās šinī zemē; un tos tiesās tie otri divpadsmit, kurus Jēzus izraudzījās Jeruzālemes zemē.

    20 Un Gars šīs lietas man pasludina, tāpēc es rakstu jums visiem. Un šī iemesla dēļ es rakstu jums, lai jūs varētu zināt, ka jums visiem būs jāstājas Kristus asoģa krēsla priekšā, jā, katrai dvēselei, kas pieder pie visas bĀdama cilvēces ģimenes; un jums būs jāstājas, lai jūs taptu tiesāti par saviem darbiem, vai tie būtu labi vai ļauni;

    21 un arī, lai jūs varētu aticēt Jēzus Kristus evaņģēlijam, kas būs starp jums; un arī, lai bjūdiem, Tā Kunga derības tautai, būtu cita cliecība bez Viņa, kuru tie redzēja un dzirdēja, ka Jēzus, ko viņi nogalināja, bija dpatiesais Kristus un patiesais Dievs.

    22 Un es gribu, lai es varētu pārliecināt ajūs, visus zemes galus, nožēlot grēkus un sagatavoties stāties Kristus soģa krēsla priekšā.