Jēzus izceļ Pēteri no vētrainās jūras ūdens

Finisher of Faith (Ticības piepildītājs), Dž. Alans Berets

Aiciniet centīgi mācīties

Tas noteikti bija bijību iedvesošs skats — redzēt, kā Glābējs staigā pa ūdens virsmu. Taču Pēterim ar to vien nepietika. Viņš gribēja darīt to, ko darīja Glābējs, būt tur, kur bija Viņš, un gūt tādu pašu pieredzi arī pats personīgi. „Liec man nākt pie Tevis pa ūdens virsu,” viņš teica. Glābējs atbildēja ar vienkāršu aicinājumu: „Nāc!” To dzirdot, Pēteris izlēca no drošās laivas, rādot mums, ka māceklība nav pasīva pieredze (skat. Mateja 14:24–33). Tā prasa ticību Kristum un uzcītīgus pūliņus. Taču tā arī bagātīgi atalgo mūs, ļaujot staigāt kopā ar Glābēju.

„Nāc!” „Nāciet, tad redzēsit.” „Nāc Man līdzi!” „Ej un dari tu arī tāpat.” (Mateja 14:29; Jāņa 1:39; Lūkas 18:22, 10:37.) Glābējs jau kopš Savas kalpošanas iesākuma aicināja Savus sekotājus — pašiem gūt pieredzi Viņa atklātajā patiesībā, Viņa spēkā un mīlestībā. Viņš tā rīkojās, jo tieši to arī patiesībā nozīmē mācīšanās. Tā nav tikai klausīšanās vai lasīšana; tā ir arī mainīšanās, grēku nožēlošana un pilnveidošanās. Izsakoties Glābēja vārdiem, mēs mācāmies, „studējot, un arī ar ticību” (Mācības un Derību 88:118; uzsvērums pievienots). Un ticība prasa nevis vienkārši atļaut, lai ar mums kāds rīkojas, bet gan rīkoties pašiem (skat. 2. Nefija 2:26).

Sekojot Glābēja paraugam, mēs aicinām tos, kurus mēs mācām, lūgt, meklēt un klauvēt, un pēc tam — atrast (skat. Mateja 7:7–8). Un arī mēs paši pieņemam šo aicinājumu. Darbojoties visiem kopā, caur savu ticību un uzcītīgajiem pūliņiem mēs katrs personīgi uzzināsim to, ko nozīmē staigāšana kopā ar Viņu.

Lai aicinātu centīgi mācīties

• Palīdziet audzēkņiem pašiem uzņemties atbildību par savu mācīšanās procesu.

• Mudiniet audzēkņus iepazīt Glābēju, ik dienu studējot evaņģēliju.

• Aiciniet audzēkņus sagatavoties mācībām.

• Mudiniet audzēkņus dalīties viņu apgūtajās patiesajās mācībās.

• Aiciniet audzēkņus dzīvot saskaņā ar apgūto.

Glābējs palīdzēja citiem pašiem uzņemties atbildību par savu mācīšanās procesu

Baržu būvēšana, kurās varētu droši šķērsot okeānus, šķistu grūts uzdevums ikvienam. Jareda brālis tika „nepārtraukti [vadīts] ar Tā Kunga roku” (Etera 2:6), saņemot norādījumus par minēto laivu formu un to, kā tās tiks vēdinātas. Bet ko jūs esat ievērojuši, lasot Tā Kunga atbildi uz Jareda brāļa jautājumu par baržu apgaismošanu? (Skat. Etera 2:22–25.) Kā Jareda brālis tika svētīts, tiekot aicināts šajā ziņā īstenot savu ticību? (Skat. Etera 3:1–16.)

Jums varētu šķist, ka būtu vieglāk vienkārši pastāstīt audzēkņiem visu, ko tiem, pēc jūsu domām, vajadzētu zināt. Taču elders Deivids A. Bednārs ir ieteicis: „Mūsu nodomam nevajadzētu būt: „Ko lai es viņiem saku?” Tā vietā mēs sev varētu pajautāt: „Ko es varētu aicināt viņus darīt? Kādus iedvesmotus jautājumus es varētu uzdot, kas, ja vien viņi būs ar mieru uz tiem atbildēt, sāks ieaicināt Svēto Garu viņu dzīvē?”” (Vakars ar Augstāko pilnvaroto, 2020. g. 7. febr., broadcasts.ChurchofJesusChrist.org.)

Padomājiet, kā jūs varat aicināt audzēkņus pašiem uzņemties atbildību par savu mācīšanās procesu. Piemēram, jūs varētu aicināt viņus uzdot savus personīgos jautājumus, meklēt atbildes, gremdēties pārdomās un dalīties ar citiem savās domās un izjūtās vai pierakstīt tās. Tādējādi viņi stiprinās savu ticību, atklās Dieva vārdos rodamo patiesību un gūs savu personīgo pieredzi šajā patiesībā. Paši uzņemoties atbildību par savu mācīšanās procesu, mēs varēsim teikt, līdzīgi Džozefam Smitam: „Es [pats] esmu uzzinājis.” (Džozefs Smits — Vēsture 1:20.)

Jautājumi pārdomām: Kādēļ tiem, kuri mācās, ir svarīgi nebūt pasīviem un aktīvi iesaistīties mācību procesā? Kā jūs varat palīdzēt viņiem pašiem uzņemties atbildību par savu mācīšanās procesu? Kā šajā ziņā jums ir palīdzējuši jūsu skolotāji? Kādus piemērus no Svētajiem Rakstiem jūs atceraties, kur ļaudis ir tikuši aicināti — uzzināt kaut ko pašu spēkiem? Kā šie piemēri iespaido to, kā jūs mācāt?

No Svētajiem Rakstiem: 1. Nefija 11. nod.; Mācības un Derību 9:7–8, 58:26–28, 88:118–125; Džozefs Smits — Vēsture 1:11–20

Glābējs mudināja citus — iepazīt Viņu, studējot Viņa vārdus

Kad Glābējam bija pienācis laiks pēdējās dienās oficiāli organizēt Savu Baznīcu, Viņš Saviem kalpiem teica: „[Paļaujieties] uz tām lietām, kas ir rakstītas.” (Mācības un Derību 18:3.) Patiesi, Mormona Grāmatā, kuras tulkošanu viņi jau teju bija pabeiguši, bija ietverti lietderīgi norādījumi šī uzdevuma veikšanai, ieskaitot to, kā kristīt citus un pienest Svēto Vakarēdienu, kā arī citi vērtīgi un detalizēti norādījumi. Bet Glābējs vēlējās arī to, lai Viņa kalpi uztvertu Viņa dotās atklāsmes kā iespēju — uzklausīt Viņu un vēl pamatīgāk Viņu iepazīt. Tajā pat atklāsmē Viņš tiem teic: „Tā ir Mana balss, kas saka [šos vārdus] jums; … tādēļ jūs varat liecināt, ka jūs esat dzirdējuši Manu balsi un zināt Manus vārdus.” (Mācības un Derību 18:35–36.)

Padomājiet par jūsu mācītajiem cilvēkiem. Kā viņi raugās uz Svēto Rakstu studēšanu? Un, runājot par jums, kā uz to raugāties jūs paši? Vai tas ir kas vairāk par ikdienas pienākumu? Vai, studējot Svētos Rakstus, jūs jūtat, ka Glābējs uzrunā jūs personīgi? Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis: „Kur mēs varam doties, lai Viņu sadzirdētu? Mēs varam vērsties pie Svētajiem Rakstiem. … Dienišķai iegrimšanai Dieva vārdu lasīšanā ir izšķiroša loma mūsu garīgajā izdzīvošanā, jo sevišķi šajā — pieaugošo satricinājumu — laikā. Ja mēs ik dienu baudīsim Kristus vārdus, Kristus vārdi pavēstīs mums, ko iesākt grūtībās, ar kurām mēs nekad nebijām paredzējuši sastapties.” („Uzklausiet Viņu!” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2020. g. aprīlis, 89. lpp.) Mācot mudiniet audzēkņus studēt Svētos Rakstus ar mērķi — atrast Glābēju, ne tikai uzmeklējot pantus vai faktus par Viņu, bet atrodot Viņu pašu. Tā Kunga balss sadzirdēšana Svētajos Rakstos kalpo par pamatu uzcītīgai, patstāvīgai evaņģēlija apguvei visa mūža garumā.

Jautājumi pārdomām: Padomājiet par saviem personīgajiem Svēto Rakstu studēšanas paradumiem. Kā Dieva vārda studēšana ir stiprinājusi jūsu attiecības ar Viņu? Ko jūs varat darīt, lai pilnveidotu savas studijas? Kā jūs iedvesmosiet citus uz uzcītīgu un regulāru Dieva vārda studēšanu? Kādas svētības viņi tādējādi saņems?

No Svētajiem Rakstiem: Jozuas 1:8; 2. Timotejam 3:15–17; 2. Nefija 32:3; Jēkaba gr. 2:8, 4:6; Mācības un Derību 33:16

Glābējs aicināja citus — sagatavoties mācīties

Pat labākās sēklas nevar uzdīgt smagā, akmeņainā un ērkšķiem klātā augsnē. Līdzīgi arī pati vērtīgākā un ticību sekmējošākā doktrīna, visdrīzāk, nemainīs sirdi, kas nav gatava tās pieņemšanai. Tā ir daļa no Glābēja vēstījuma par sējēju, sēklām un dažāda veida augsni. Tikai „labā zemē” — sirdī, kas ir atmaigusi un attīrīta no garīgajiem akmeņiem un ērkšķiem — Dieva vārds nes dzīvību dodošus augļus (skat. Mateja 13:1–9, 18–23).

Garīgā sagatavošanās ir būtiska — gan jums pašiem, gan cilvēkiem, kurus jūs mācāt. Tad, kā lai mēs palīdzam sagatavot savu sirdi, lai tā kļūtu par „labu augsni” Dieva vārda pieņemšanai? Padomājiet par dotajiem sagatavošanās principiem, kurus jūs varat piemērot paši savā dzīvē un uz kuru piemērošanu jūs varat mudināt jūsu mācītos cilvēkus. Lūdziet, lai noskaidrotu, ko Tas Kungs vēlas, lai jūs mācītos. Dzīvojiet tā, lai ieaicinātu savā dzīvē Viņa klātbūtni. Ik dienas nožēlojiet grēkus. Izkopiet sevī vēlmi — mācīties, uzdodot sirsnīgus jautājumus. Studējiet Dieva vārdu ar ticību tam, ka Viņš vedinās jūs pie atbildēm. Atdariet savu sirdi visam, ko Viņš jums mācīs.

Sagatavojoties mācīties minētajā veidā, audzēkņi atdarīs savas garīgās acis, lai saredzētu, un ausis, lai sadzirdētu to, ko Tas Kungs vēlas, lai viņi uzzinātu (skat. Mateja 13:16).

Jautājumi pārdomām: Ko jūs darāt, lai sagatavotos mācībām? Kā šī sagatavošanās iespaido to, kā jūs raugāties uz Dieva vārdu, uzklausāt un izprotat to? Kā jūs varat iedvesmot citus uz sagatavošanos mācībām? Kā tas var mainīt to, cik lielā mērā viņi uzklausa evaņģēlija patiesās mācības?

No Svētajiem Rakstiem: Ēnosa 1:1–8; Almas 16:16–17, 32:6, 27–43; 3. Nefija 17:3

bērns klasē lasa Svētos Rakstus

Audzēkņiem nāk par labu iespēja — savstarpēji dalīties apgūtajā.

Glābējs mudināja citus dalīties viņu apgūtajās patiesajās mācībās

„Es esmu lēns runā,” Ēnohs žēlojās, kad Tas Kungs aicināja viņu uz evaņģēlija sludināšanu. Taču Tas Kungs nekad nav prasījis no Saviem kalpiem daiļrunību. Tā vietā Tas Kungs apsolīja Ēnoham — ja vien viņam būs pietiekami ticības, lai atvērtu savu muti, vārdi tiks doti. „Es došu tev, ko runāt,” Viņš teica (Mozus 6:31–32). Ēnohs īstenoja savu ticību, un Tas Kungs tik tiešām runāja caur viņu tik spēkpilnus vārdus, ka ļaudis trīcēja (skat. Mozus 6:47). Patiesībā šie vārdi satricināja pat zemi. Kalni atkāpās, upes mainīja savu plūdumu, un tautas bijās no Dieva ļaudīm, jo „tik varens bija Ēnoha vārds, un tik liels bija tās valodas spēks, ko Dievs bija devis viņam” (Mozus 7:13).

Tas Kungs vēlas, lai ne vien Viņa pravieši, bet mēs visi iemantotu spēku — runāt Viņa vārdus. Viņš vēl to mums visiem, ieskaitot arī tos cilvēkus, kurus jūs mācāt (skat. Mācības un Derību 1:20–21). Var gadīties, ka mūsu teiktie vārdi nepārvietos kalnus un nemainīs upes plūdumu, taču tie var palīdzēt mainīt cilvēku sirdis. Tieši tādēļ arī ir tik svarīgi — dot audzēkņiem iespēju savstarpēji dalīties tajā, ko viņi ir mācījušies par Glābēju un Viņa evaņģēliju. Tas palīdzēs padarīt apgūtos principus par daļu no viņu iedabas un iemācīties tos formulēt. Turklāt tas palīdzēs viņiem iegūt pārliecību par savu spēju — dalīties patiesajās mācībās arī citviet.

Jautājumi pārdomām: Padomājiet par kādu gadījumu, kad jūs esat stāstījuši citiem par evaņģēlija patiesajām mācībām. Ko jūs esat mācījušies no šīs pieredzes? Kādā ziņā jūs esat bijuši pateicīgi kādam, kurš ir bijis pietiekami drosmīgs, lai dalītos savās domās un uzskatos? Kā jūsu mācītajiem cilvēkiem varētu nākt par labu iespēja — pastāstīt par to, ko viņi šobrīd apgūst? Kādas iespējas jūs varētu viņiem piedāvāt?

No Svētajiem Rakstiem: Almas 17:2–3; Moronija 6:4–6; Mācības un Derību 84:85, 88:122, 100:5–8

Glābējs aicināja citus — dzīvot saskaņā ar Viņa mācīto

„Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā.” „Mīliet savus ienaidniekus.” „Lūdziet, tad jums taps dots.” „Ieeita pa šaurajiem vārtiem.” (Mateja 5:16, 44; 7:7, 13.) Daži no spilgtākajiem un neaizmirstamākajiem aicinājumiem visā Glābēja kalpošanā laikā uz Zemes tika izteikti, kad Viņš mācīja Savus mācekļus kalna nogāzē, no kuras paveras skats uz Galilejas jūru. Glābēja mērķis bija mainīt cilvēku dzīvi, ko skaidri parāda Viņa noslēdzošais aicinājums: „Ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints.” (Mateja 7:24; uzsvērums pievienots.)

Lietus līst, plūdi ceļas un vēji pūš ikviena cilvēka dzīvē. Ar mācīšanos par evaņģēliju vien nepietiks, lai audzēkņi pārvarētu visus tos pārbaudījumus, ar ko tiem nāksies saskarties. Tieši tādēļ mums nevajadzētu vilcināties, lai aicinātu audzēkņus padomāt, kā viņi var dzīvot saskaņā ar apgūto. Aiz cieņas pret citu cilvēku rīcības brīvību daudzi no mūsu aicinājumiem būs vispārēji: „Ko jūs jūtaties iedvesmoti darīt?” Var gadīties, ka reizēm mūsu aicinājumiem būs jābūt konkrētākiem: „Vai jūs izraudzīsieties kādu no Glābēja raksturiezīmēm, pie kā jūs vēlētos strādāt?” Ja jūs dosiet audzēkņiem iespēju — uzklausīt, atpazīt un dalīties Svētā Gara pamudinājumos —, Tas mācīs tiem to, kas tieši katram no viņiem ir jādara. Palīdziet audzēkņiem padomāt par tām svētībām, ko viņi iemantos, rīkojoties saskaņā ar apgūto, un mudiniet viņus būt neatlaidīgiem pat, ja tas ir grūti. Dzīvošana pēc patiesajām mācībām ir ātrākais ceļš uz stiprākas ticības un liecības iemantošanu un pamatīgāku pievēršanos. Kā teicis Glābējs — dzīvošana pēc Tēva doktrīnas ir tas veids, kā mēs visi varam tik tiešām pārliecināties, ka šī doktrīna ir patiesa (skat. Jāņa 7:17).

Jautājumi pārdomām: Kā jūs esat tikuši iedvesmoti rīkoties, pateicoties kāda cilvēka izteiktajam aicinājumam? Kā tas ir mainījis jūsu dzīvi? Pievērsiet uzmanību Svētajos Rakstos minētajiem un Baznīcas vadītāju izteiktajiem aicinājumiem. Kas no tā, ko jūs esat mācījušies, varētu palīdzēt jums, aicinot citus rīkoties? Kā jūs varat sekot līdzi jūsu izteikto aicinājumu izpildei?

No Svētajiem Rakstiem: Lūkas 10:36–37; Jāņa 7:17; Jēkaba v. 1:22; Mosijas 4:9–10; Mācības un Derību 43:8–10, 82:10

Daži veidi, kā piemērot apgūto

• Lūdziet citiem laikus sagatavoties dalīties ar pārējiem kādā aspektā, ko tiem ir mācījis Svētais Gars, piemēram, kādā atziņā no, viņuprāt, būtiskas rakstvietas.

• Dodiet audzēkņiem iespēju — mācīt daļu no nodarbības.

• Mudiniet audzēkņus pirms jūsu tikšanās pārskatīt kādu video materiālu, rakstvietu vai vēstījumu.

• Atturieties no tieksmes atbildēt uz katru jautājumu. Iesaistiet citus atbilžu meklēšanā.

• Pirms dalīties savās atziņās par kādu rakstvietu, lūdziet audzēkņus dalīties viņējās.

• Uzdodiet jautājumus, kas mudina audzēkņus meklēt atbildes, lasot Dieva vārdu.

• Aiciniet audzēkņus uzdot savus personīgos jautājumus par apgūto.

• Atvēliet visiem audzēkņiem laiku jautājuma apdomāšanai, pirms lūdzat atbildēt.

• Jūs varētu iedalīt audzēkņus nelielās diskusiju grupiņās, kad tas šķiet lietderīgi.

• Izskaidrojiet gaidāmo rezultātu, lai palīdzētu audzēkņiem pilnveidoties.

• Izsakiet aicinājumus, kas iedvesmo audzēkņus uz pilnveidošanos, bet nešķiet pārlieku nospiedoši. Sekojiet līdzi izteikto aicinājumu izpildei un aiciniet audzēkņus dalīties savā pieredzē.

• Palīdziet audzēkņiem mācīties no Svētajiem Rakstiem, aicinot viņus:

  • Atzīmēt būtiskas rakstvietas, ja viņi to vēlas.

  • Ieaicināt atklāsmi caur gremdēšanos pārdomās un lūgšanu.

  • Pierakstīt garīgos iespaidus.

  • Rakstīt studiju dienasgrāmatu.

  • Izvirzīt mērķus, lai rīkotos saskaņā ar apgūto.