Glābējs Jūdejas tuksnesī

Līdzīgi Glābējam, kurš atvēlēja laiku tam, lai garīgi sagatavotos Savai kalpošanai, arī mums vajadzētu sagatavoties mācīšanai Gara vadībā.

Māciet Gara vadībā

Pavēlēdams Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam sludināt Viņa evaņģēliju, Glābējs apsolīja tiem: „Svētais Gars tiks izliets, liecinot par visām lietām, ko jūs teiksit.” (Mācības un Derību 100:8; skat. arī Mācības un Derību 42:15–17, 50:17–22.) Šis solījums attiecas uz visiem, kuri māca evaņģēliju, ieskaitot arī jūs. Mācot citiem Jēzus Kristus evaņģēliju, jūs varat iemantot Svētā Gara klātbūtni, kas vadīs jūs un apliecinās patiesību jūsu mācīto cilvēku prātos un sirdīs (skat. Mācības un Derību 8:2). Mācot citus, jūs neesat vieni, jo „jūs neesat tie, kas runā, bet Svētais Gars” (Marka 13:11).

Svētais Gars ir īstenais skolotājs. Neviens mirstīgais skolotājs, lai cik prasmīgs vai pieredzējis būtu, nevar aizvietot Gara lomu patiesības apliecināšanā, liecināšanā par Kristu un sirds pārmaiņu īstenošanā. Taču visi skolotāji var būt darbarīki Dieva rokās, lai palīdzētu Viņa bērniem mācīties Gara vadībā.

Lai mācītu Gara vadībā

• Garīgi sagatavojieties.

• Allaž esiet gatavi atsaukties garīgajiem pamudinājumiem attiecībā uz savu audzēkņu vajadzībām.

• Radiet atbilstošus apstākļus un dodiet audzēkņiem iespēju — mācīties Svētā Gara vadībā.

• Palīdziet audzēkņiem tiekties pēc personīgās atklāsmes, atpazīt to un atbilstoši rīkoties.

• Bieži lieciniet un aiciniet audzēkņus dalīties savās izjūtās, pieredzē un liecībā.

Glābējs garīgi sagatavojās citu mācīšanai

Gatavojoties Savai kalpošanai, Glābējs 40 dienas pavadīja tuksnesī, „lai būtu ar Dievu” (Mateja 4:1 Džozefa Smita Bībeles tulkojumā, Trīsrakstu sējuma pielikumā). Taču Viņa garīgā sagatavošanās bija sākusies jau pirms ilga laika. Kad Sātans Viņu kārdināja, Viņš varēja pamatoties uz „dzīvības vārdiem”, ko bija noglabājis Savā prātā tai stundai, kad tie būs nepieciešami (Mācības un Derību 84:85). Padomājiet par saviem personīgajiem centieniem — garīgi sagatavoties citu mācīšanai. Ko jūs varat mācīties no Mateja 4:1–11 par to, kā sekot Glābēja paraugam, garīgi sagatavojoties citu mācīšanai?

Gars ir īstenais skolotājs un patiesais pievēršanās avots. Spēkpilna evaņģēlija mācīšana prasa ne vien sagatavot gaidāmo nodarbību, bet arī pašiem garīgi sagatavoties jau labu laiku pirms tās pasniegšanas. Ja jūs būsiet garīgi sagatavojušies, jūs daudz labāk spēsiet sadzirdēt Gara norādījumus un sekot tiem citu mācīšanā. Jūs varat ieaicināt Svētā Gara klātbūtni, lai mācītu Tā vadībā, ieaicinot To savā dzīvē. Tas nozīmē arī uzcītīgi censties sekot Glābēja piemēram un no visas sirds dzīvot pēc Viņa evaņģēlija. Un, tā kā neviens no mums šajā ziņā nav nevainojams, tas nozīmē arī katru dienu nožēlot grēkus.

Jautājumi pārdomām: Ko, jūsuprāt, nozīmē garīgā sagatavošanās citu mācīšanai? Ko jūs jūtaties iedvesmoti darīt, lai pilnveidotu savu garīgās sagatavošanās procesu? Kā, jūsuprāt, jūsu garīgā sagatavošanās varētu nākt par labu citu mācīšanai?

No Svētajiem Rakstiem: Ezras 7:10; Lūkas 6:12; Almas 17:2–3, 9; Mācības un Derību 11:21, 42:13–14

Glābējs allaž bija gatavs atsaukties citu vajadzībām

Jairs, sinagogas priekšnieks, bija meties Jēzum pie kājām, lūdzoties, lai Viņš palīdz viņa mirstošajai meitiņai. Jēzus ar Saviem mācekļiem spraucās cauri ļaužu pārpildītajām ielām ceļā uz Jaira māju, kad Jēzus pēkšņi apstājās. „Kas Mani ir aizskāris?” Viņš vaicāja. Šis jautājums varētu šķist savāds, jo, spraucoties starp tik daudziem cilvēkiem, kurš gan nebūtu Viņam pieskāries? Taču Glābējs manīja, ka šajā ļaužu pūlī kāds ir vērsies pie Viņa ar īpašu vajadzību un pietiekamu ticību, lai iemantotu Viņa piedāvāto dziedināšanu. Viņam vēl pietiks laika Jaira meitiņas apciemošanai. Bet sākumā Viņš pateica sievietei, kura bija pieskārusies Viņa drānām: „Mana meita, tava ticība tev ir palīdzējusi, ej ar mieru!” (Skat. Lūkas 8:41–48.)

Var gadīties, ka, būdami skolotāji, jūs dažkārt nonāksiet situācijā, kad jums nāksies pasteigties, lai paspētu pārrunāt kaut ko no tā, ko esat gatavojušies mācīt. Kaut arī tas var būt svarīgi, pārliecinieties, ka savā steigā neesat netīši palaiduši garām kāda jūsu mācītā cilvēka tūlītējo vajadzību. Papildus garīgajai vadībai, pēc kuras jūs tiecāties, gatavodamies mācīt, tiecieties pēc Gara vadības arī mācot. Centieties pamanīt savu audzēkņu vajadzības, jautājumus un to, kas viņus interesē. Svētais Gars var palīdzēt jums saskatīt, kā jūsu audzēkņi uzņem un izprot to, ko esat tiem mācījuši. Laiku pa laikam Tas var pamudināt jūs uz iecerēto plānu mainīšanu. Jūs, piemēram, varat tikt mudināti atvēlēt kādai tēmai vairāk laika, nekā bijāt iecerējuši, vai atstāt kādu diskusiju vēlākam laikam, lai apspriestu kaut ko tādu, kas audzēkņiem šobrīd šķiet svarīgāk.

Jautājumi pārdomām: Kā jūs mācoties esat sajutuši to, ka jūsu vecākiem vai citiem skolotājiem ir zināms par jūsu vajadzībām? Vai jūsu mācītie cilvēki zina, ka viņu apguves process jums ir daudz svarīgāks par nodarbības plāna īstenošanu? Kā jūs varētu vēl skaidrāk izrādīt viņiem savu ieinteresētību?

No Svētajiem Rakstiem: 1. Pētera 3:15; Almas 32:1–9, 40:1, 41:1, 42:1

Glābējs nodrošināja cilvēkiem iespēju — mācīties no Svētā Gara

Jēzus laikā daudziem bija grūti saprast, kas Viņš patiesībā ir, un viedokļu par to bija ļoti daudz. „Citi saka: [Tu esot] Jānis Kristītājs,” Viņa mācekļi ziņoja, „citi: Ēlija, vēl citi: Jeremija vai kāds no praviešiem.” Bet tad Jēzus uzdeva kādu jautājumu, aicinot Savus mācekļus novērsties no citu viedokļiem un ielūkoties pašiem savā sirdī: „Ko tad jūs par Mani sakāt, kas Es esmu?” Viņš vēlējās, lai viņi rastu atbildi nevis no „miesas un asinīm”, bet gan tieši no „[Viņa Tēva], kas ir debesīs”. Saņēmis šādu liecību — personīgu atklāsmi no Svētā Gara —, Pēteris varēja paziņot: „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” (Skat. Mateja 16:13–17.)

Lai garīgi izdzīvotu šajās pēdējās dienās, jūsu mācītajiem cilvēkiem būs nepieciešams garīgs apliecinājums par patiesību. Kaut arī jūs nevarat viņiem to sniegt, jūs varat aicināt, mudināt, iedvesmot un mācīt viņiem pēc tā tiekties. Ar saviem vārdiem un rīcību jūs varat skaidri parādīt Svētā Gara izšķirošo lomu evaņģēlija apguvē. Padomājiet, piemēram, par mācību gaisotni, kādu jūs veidojat un mudināt veidot. Pat kaut kas tik vienkāršs kā krēslu izvietojums mācību telpā vai tas, kā jūs sasveicināties un sarunājaties ar audzēkņiem, nosaka toni audzēkņu gūtajai pieredzei. Jūs varat aicināt arī audzēkņus garīgi sagatavoties mācībām, līdzīgi kā jūs garīgi gatavojaties nodarbības pasniegšanai. Lūdziet viņus uzņemties atbildību par to garu, ko viņi ienes nodarbībā. Un jūs varat dot viņiem iespēju — sajust, kā Gars liecina par Jēzu Kristu un Viņa evaņģēliju. Šī liecība kļūs par „klinti” viņu dzīvē, „un elles vārtiem [tos] nebūs uzvarēt” (Mateja 16:18).

Jautājumi pārdomām: Kas, balstoties uz jūsu novērojumiem, sekmē evaņģēlija apguvei nepieciešamās, garīgās gaisotnes veidošanu? Kas to slāpē? Kas palīdz jūsu audzēkņiem mācīties Gara vadībā? Padomājiet par vietu, kur visbiežāk mācāt. Kā jūs jūtaties, tur atrodoties? Kā jūs varat vēl efektīvāk ieaicināt tajā Gara klātbūtni?

No Svētajiem Rakstiem: Lūkas 24:31–32; Jāņa 14:26, 16:13–15; Moronija 10:4–5; Mācības un Derību 42:16–17, 50:13–24

misionāri māca ģimeni

Mācot citus, mēs varam aicināt viņus tiekties pašiem pēc sava garīgā apliecinājuma par patiesību.

Glābējs palīdzēja citiem tiekties pēc personīgās atklāsmes, atpazīt to un atbilstoši rīkoties

Tas Kungs vēlas ar mums sazināties, un Viņš vēlas, lai mēs zinātu, ka Viņš ar mums sazinās. 1829. gadā kāds skolmeistars, vārdā Olivers Kauderijs, 22 gadu vecumā uzzināja par pārdrošo, aizraujošo mācību, ka ikviens var saņemt personīgo atklāsmi. Taču viņam, līdzīgi kā daudziem no mums, radās šādi jautājumi: „Vai Tas Kungs tik tiešām cenšas ar mani sazināties? Un kā lai es saprotu, ko Viņš saka?” Atbildot uz šiem jautājumiem, Jēzus Kristus aicināja Oliveru padomāt par kādu no viņa agrākajiem garīgo meklējumu brīžiem. „Vai Es neiedvesu mieru tavā prātā?” Viņš vaicāja (skat. Mācības un Derību 6:21–24). Vēlāk Viņš mācīja Oliveram arī par citiem veidiem, kā Gars var viņu uzrunāt (skat Mācības un Derību 8:2–3, 9:7–9; skat. arī Mācības un Derību 11:12–14).

Tā kā mēs dzīvojam pasaulē, kur cilvēki tik bieži izturas nevērīgi pret garīgām lietām, mums visiem ir nepieciešama palīdzība Gara balss atpazīšanā. Var gadīties, ka mēs esam sajutuši Garu, nemaz to neapzinoties. Un mēs visi varam mācīties vairāk par to, kā tiekties pēc Gara, atpazīt Tā ietekmi un atsaukties Tā sniegtajiem pamudinājumiem. Mācot palīdziet saviem audzēkņiem atklāt, kā Gars var ar tiem sazināties un kā Tas jau ir ar viņiem sazinājies. Viena no lielākajām dāvanām, ko jūs varat pasniegt saviem audzēkņiem, būdami skolotāji, ir palīdzēt viņiem pilnveidoties šajos mūža centienos pēc personīgās atklāsmes iemantošanas.

Jautājumi pārdomām: Kādēļ ir svarīgi iemācīties saņemt personīgo atklāsmi? Vai kāds jums kādreiz ir palīdzējis saprast, kā tiekties pēc atklāsmes un to atpazīt? Kā jūs varētu mudināt jūsu mācītos cilvēkus — tiekties pēc atklāsmes no Svētā Gara, atpazīt to un atbilstoši rīkoties?

No Svētajiem Rakstiem: Galatiešiem 5:22–23; Almas 5:45–47; Mācības un Derību 42:61, 121:33; Džozefs Smits — Vēsture 1:8–20

Glābējs liecināja tiem, kurus Viņš mācīja

Kādā īpaši aizkustinošā mācīšanas un kalpošanas brīdī Jēzus centās mierināt Savu draudzeni Martu, kurai bija nomiris brālis. Viņš dalījās ar viņu vienkāršā liecībā par mūžīgo patiesību, sakot: „Tavs brālis celsies augšām!” (Jāņa 11:23). Viņa liecība pamudināja Martu uz dalīšanos savā personīgajā liecībā: „Es zinu, ka viņš celsies augšām, kad miroņi celsies augšām, pastarā dienā.” (Jāņa 11:24.) Pievērsiet uzmanību, kā tas atkārtojas Jāņa 11:25–27. Kas jūs iespaido, domājot par Glābēja piemēru? Kādēļ liecināšanai par patiesību ir tik svarīga loma citu mācīšanā?

Jūsu liecībai var būt spēcīga ietekme uz tiem, kurus jūs mācāt. Tai nav jābūt daiļrunīgai vai garai. Un to nav nepieciešams sākt ar vārdiem: „Es vēlētos liecināt …” Vienkārši dalieties tajā, ko esat uzzinājuši ar Svētā Gara spēku. Pati iespaidīgākā liecība par patiesību ir tieša un sirsnīga. Bieži lieciniet par Glābēju, Viņa evaņģēliju un Viņa spēku savā dzīvē un mudiniet uz to pašu arī tos, kurus jūs mācāt. Un paturiet prātā, ka dažkārt visiespaidīgāko liecību sniedz nevis skolotājs, bet gan mācību biedri.

Jautājumi pārdomām: Uzmeklējiet Svēto Rakstu piemērus, kas ataino kāda cilvēka liecināšanas spēcīgo iespaidu. Ko jūs varat mācīties no šiem piemēriem? Kā jūs esat tikuši svētīti, pateicoties kāda cilvēka liecībai? Kā jūsu dalīšanās liecībā ir iespaidojusi tos, kurus jūs mācāt? Kā tas ir iespaidojis jūs pašus?

No Svētajiem Rakstiem: Ap. d. 2:32–38; Mosijas 5:1–3; Almas 5:45–48, 18:24–42, 22:12–18; Mācības un Derību 46:13–14, 62:3

Daži veidi, kā piemērot apgūto

• Lūdziet audzēkņus dalīties tajā, ko Svētais Gars ir tiem mācījis, studējot Dieva vārdus.

• Laicīgi sagatavojieties garīgo pamudinājumu saņemšanai citu mācīšanā.

• Pierakstiet garīgos iespaidus, ko esat guvuši, gatavojoties nodarbībai.

• Laiku pa laikam nodrošiniet nodarbības dalībniekiem iespēju — klusi apdomāt to, ko tiem māca Svētais Gars.

• Izmantojiet svētas dziesmas un attēlus, lai ieaicinātu Gara ietekmi.

• Plānojot un mācot — ieklausieties pamudinājumos un esiet gatavi mainīt savus plānus.

• Dodiet visiem audzēkņiem iespēju — liecināt par apgūto.

• Palīdziet citiem atpazīt Gara klātbūtni.

• Dzīvojiet saskaņā ar patiesajiem principiem, kurus mācāt, lai varētu par tiem liecināt.

• Sekojiet pamudinājumiem, spontāni mācot citus arī neformālos apstākļos.