Seminārs
Romiešiem 8:1–17


Romiešiem 8:1–17

„Kristus līdzmantinieki” 

Attēls
Latīņamerikāņu izcelsmes vīrietis apskauj Glābēju Jēzu Kristu. Kristus ir tērpies baltās drānās.

Laikā, kad Baznīcas locekļiem Romā trūka vienotības un viņu viedokļi vairākos svarīgos jautājumos atšķīrās, Pāvils viņiem rakstīja par to, kā viņi var sekot Garam, lai piekļūtu Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai un pārvarētu savu kritušo iedabu. Pāvils apsolīja, ka tādējādi viņi var kļūt par Jēzus Kristus līdzmantiniekiem, iemantojot visu, kas ir Debesu Tēvam. Studējot, mēģini vairot savu vēlmi — sekot Garam un iemantot visu, kas ir Debesu Tēvam.

Kādu mantojumu tu vēlētos saņemt?

  • Ja tu varētu izvēlēties jebkuru cilvēku, no kura kaut ko mantot, kuru tu izvēlētos? Kādēļ?

  • Ko tu vēlētos iemantot no šī cilvēka?

Apustulis Pāvils rakstīja svētajiem Romā par mantojumu, ko Debesu Tēvs piedāvā katram savam bērnam. Izlasi Romiešiem 8:16–17, 32 un atzīmē to, ko Debesu Tēvs mums piedāvā. Tev varētu būt lietderīgi zināt, ka mantinieks ir „persona, kam ir tiesības uz materiālām vai garīgām dāvanām” (Svēto Rakstu ceļveža šķirklis „Mantinieks”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org).

  • Kādus vārdus un frāzes tu atzīmēji?

  • Ko, tavuprāt, nozīmē būt par Jēzus Kristus līdzmantinieku?

Viena no patiesajām mācībām, ko šie panti palīdz mums izprast, ir tāda, ka Debesu Tēvs vēlas mūs svētīt ar visu, kas ir Viņam (skat. arī Mācības un Derību 76:55; 84:38).

Runājot par to mantojumu, ar ko Debesu Tēvs vēlas mūs svētīt, prezidents Dīters F. Uhtdorfs, kas tobrīd kalpoja Augstākajā prezidijā, mācīja:

Attēls
Eldera Dītera F. Uhtdorfa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, oficiālais portrets, 2006. g. Aicināts par otro padomnieku Augstākajā prezidijā 2008. gada 3. februārī. Oficiālais portrets tika uzņemts 2008. gadā, aizstājot 2004. gada portretu.

Es pat nespēju pilnā mērā iztēloties visu to, ko šis solījums sevī ietver. Taču es zinu, ka tas ir kaut kas brīnišķīgs, dievišķs, mūžīgs un visu mūsu šīs dzīves pūliņu vērts.

(Dīters F. Uhtdorfs „Četri tituli” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. maijs, 60. lpp.)

Velti brīdi pārdomām par to, ko varētu nozīmēt mantot visu, kas ir Debesu Tēvam, un apdomā, kādi jautājumi tev varētu būt radušies par šo patieso mācību. Apsver, kādas īpašības, iezīmes un citas svētības tu vēlētos mantot no Debesu Tēva. Turpinot šīsdienas studijas, pievērs uzmanību patiesajām mācībām, kas var palīdzēt tev skaidrāk izprast to, ar kādu mantojumu Debesu Tēvs vēlas tevi svētīt, un to, ko tu vari darīt, lai to iegūtu.

Iegūt vairāk zināšanu par Debesu Tēva mantojumu

Savā studiju dienasgrāmatā izveido šādu tabulu:

Svētības, kuras Debesu Tēvs vēlas, lai mēs mantotu

Ko mēs varam darīt, lai kļūtu šī mantojuma cienīgi?

Mūsu evaņģēlija atklāšanas laikmetā Tas Kungs ir atklājis vairāk informācijas par to mantojumu, ko Debesu Tēvs vēlas mums dot. Tas Kungs ir raksturojis tos, kuri kādudien iemantos celestiālo valstību, Savā atklāsmē pravietim Džozefam Smitam, kas ir daļa no tagadējās Mācības un Derību 76. nodaļas.

Studē Mācības un Derību 76:50–70, kā arī citas Pāvila mācības no Romiešiem 8:1, 5–9, 13–14, tostarp Džozefa Smita Romiešiem 8:8–9 tulkojumu, kas ir atrodams Trīsrakstu sējuma pielikumā. Studējot ieraksti savā tabulā solījumus, par kuriem esi izlasījis, un to, ko tu vari darīt, lai būtu šo solījumu cienīgs, kā tas ir minēts attiecīgajos pantos. Atceries — lai gan dažos no šiem pantiem ir uzrunāti „dēli” un „vīri”, Dieva apsolījumi ir vienlīdz attiecināmi uz visiem Debesu Tēva bērniem (skat. Mācības un Derību 25:1). Tev varētu būt lietderīgi saprast, ka vārds „miesīgs”, kas minēts Romiešiem 8. nod., raksturo tādu cilvēku, kurš pievēršas pasaulīgajām vai laicīgajām lietām. Tas var attiekties arī uz miesas kārēm (skat. Svēto Rakstu ceļvedī šķirkli „Miesīgais cilvēks”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org).

  • Kuri no studētajiem pantiem tev šķita visnozīmīgākie? Kādēļ?

  • Kā šie panti palīdzēja tev labāk izprast to mantojumu, ko Dievs vēlas tev dot? Ko tu vari darīt, lai kļūtu šī mantojuma cienīgs(-a)?

Pārskati to, ko esi pierakstījis(-usi) savā studiju dienasgrāmatā, tostarp svētības, kuras Debesu Tēvs vēlas, lai tu iemantotu.

  • Ko šīs apsolītās svētības palīdz tev saprast, domājot par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu?

  • Kāda ir Glābēja loma tajā, lai palīdzētu mums saņemt šo mantojumu? (Skat. Mācības un Derību 76:69.)

Kā tas var ietekmēt tavu dzīvi?

Padomā kādu brīdi par to, kā izpratne par to mantojumu, ko Debesu Tēvs vēlas tev dot, var ietekmēt tavu dzīvi un tavas turpmākās izvēles.

Tagad padomā, kā šodien studētās, patiesās mācības varētu ietekmēt pusaudžus šādās situācijās:

  1. Estelle savā dzīvē ir pieredzējusi daudz grūtību, un viņu ir pārņēmusi bezcerība. Viņa prāto, vai viņai maz ir vērts turpināt apmeklēt baznīcu un ievērot baušļus.

  2. Kelvinam patīk brīnišķīgās tehnoloģijas, ko pasaule var piedāvāt. Lielāko daļu sava laika viņš pavada, spēlējot videospēles, izmantojot sociālos tīklus vai skatoties dažādus video.

  3. Liza bieži cīnās ar zemu pašvērtējumu un prāto, vai kādam viņa patiešām rūp.

1. Izpildi šādu uzdevumu savā studiju dienasgrāmatā:

Izvēlies vienu no iepriekš sniegtajām situācijām (vai izdomā citu situāciju). Uzraksti zīmīti cilvēkam tevis izvēlētajā situācijā, daloties šīs nodarbības patiesajās mācībās un rakstvietās, kas varētu palīdzēt šajā situācijā minētajam cilvēkam. Rakstot zīmīti, tev varētu būt noderīgi apsvērt šādus jautājumus:

  • Ko tev nozīmē tas, ka mēs varam saņemt visu, kas ir Debesu Tēvam un Jēzum Kristum?

  • Kā izpratne par šo mantojumu varētu palīdzēt cilvēkam tevis izvēlētajā situācijā?

  • Ko Debesu Tēvs un Jēzus Kristus ir darījuši, lai mēs varētu saņemt šīs svētības?

  • Kādas ir dažas vienkāršas lietas, kuru uzsākšana varētu palīdzēt tevis izvēlētajā situācijā minētajam cilvēkam?

Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?

Kā mums var palīdzēt atcerēšanās par savu mantojumu?

Prezidente Elēna S. Daltone, kādreizējā Jauno sieviešu vispārējā prezidente, dalījās stāstā par karali, kas ataino iepriekš minēto mācību:

Attēls
Pēdējais māsas Eleinas S. Daltones, Jauno sieviešu vispārējās prezidentes, oficiālais portrets 2008. gadā. Atbrīvota kā otrā padomniece un atbalstīta kā pirmā padomniece 2007. gada aprīļa vispārējā konferencē. Atbalstīta kā prezidente 2008. gada aprīļa vispārējā konferencē. Atbrīvota kā prezidente 2013. gada aprīļa vispārējā konferencē.

[Karalim] bija nesatricināma pārliecība par savu identitāti. Jaunībā viņu nolaupīja ļauni vīri, kuri bija gāzuši no troņa viņa tēvu — karali. Šie vīri zināja — ja viņi spēs sagraut viņa garu, viņš nekļūs par troņmantinieku. Sešus mēnešus viņi pakļāva viņu visam zemiskajam, ko vien dzīve var piedāvāt, taču viņš ne reizi nepadevās viņu spiedienam. Tas mulsināja viņa sagūstītājus, un, izdarījuši visu, ko vien varēja iedomāties, viņi jautāja, kas viņam dod tik lielu gara spēku. Viņa atbilde bija vienkārša. Viņš teica: „Es nevaru darīt to, ko jūs lūdzat, jo esmu dzimis, lai būtu karalis.” [Skat. Vaughn J. Featherstone, „The King’s Son”, New Era, 1975. g., 35. lpp.]

Katrs no jums, tāpat kā šis ķēniņa dēls, ir mantojis karaliskās pirmdzimtības tiesības. Ikvienam no jums ir dots dievišķs mantojums.

(Elēna S. Daltone, „Atcerieties, kas jūs esat!”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2010. g. maijs, 121. lpp.)

Kādi pūliņi ir nepieciešami, lai pastāvīgi sekotu Garam un saņemtu visu, kas ir Debesu Tēvam?

Kalpodams par Septiņdesmito, elders Brūss K. Heifens paskaidroja:

Attēls
Pēdējais eldera Brūsa K. Heifena no Pirmā Septiņdesmito kvoruma oficiālais portrets 2007. gadā. Aicināts par Sentdžordžas Jūtas tempļa prezidentu 2010. gada novembra sākumā. 2010. gada oktobra vispārējā konferencē piešķirts goda statuss.

Ja mēs vēlamies iegūt „visu, kas [ir] Tēvam” [Mācības un Derību 84:38], Dievs prasa no mums visu, kas ir mums. Lai mēs kļūtu tik izmeklētu dārgumu cienīgi, mums pašiem savā veidā ir jādod tā, kā deva Kristus — katru Savu asins lāsi: „Cik smag[i], tu nezini, cik skaudr[i], tu nezini, jā, cik grūti … paciest, tu nezini.” [Mācības un Derību 19:15.] Pāvils teica: „Ja līdz ar Viņu ciešam,” mēs esam „Kristus līdzmantinieki” [Romiešiem 8:17; uzsvērums pievienots]. Viņš deva no visas Savas sirds, mēs dodam no visas mūsu sirds.

(Brūss K. Heifens, „The Atonement: All for All”, Liahona, 2004. g. maijs, 98. lpp.)

Kāpēc Pāvils mācīja, ka mums ir jākļūst par Dieva dēliem, ja mēs visi jau esam Viņa bērni?

Lai gan katrs cilvēks gluži burtiski ir Debesu vecāku gara bērns, Pāvila mācības par „dievbērnības Garu” un kļūšanu par „Dieva dēliem [un meitām]” (skat. Romiešiem 8:14–15) palīdz mums saprast, ka mēs varam pieredzēt garīgu atdzimšanu vai tikt pieņemti kā Kristus dēli un meitas evaņģēlija derībā (skat. Svēto Rakstu ceļvedī šķirkli „Derība”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org).

Ķēniņa Benjamīna ļaudis piedzīvoja šāda veida garīgo atdzimšanu, liekot Benjamīnam secināt: „Un tagad, tās derības dēļ, ko jūs noslēdzāt, jūs tiksit saukti par Kristus bērniem, Viņa dēliem un Viņa meitām, jo lūk, šai dienā Viņš garīgi ir dzemdinājis jūs.” (Mosijas 5:7.) Kļūšanai par Jēzus Kristus dēliem un meitām caur garīgo atdzimšanu ir izšķiroša loma tajā, lai mēs būtu cienīgi iemantot visu, kas ir Debesu Tēvam (skat. Mosijas 27:25–26).