Vai tev kādreiz ir radies kārdinājums nomācošās, negodīgās vai sarežģītās situācijās aizdomāties, vai Dievs par tevi rūpējas? Pāvila vēstulē Romas svētajiem, no kuriem daži bija pārcietuši briesmīgus pārbaudījumus, ir ietverta mierinoša vēsts visiem, kam ir kādas ciešanas. Šī nodarbība var palīdzēt tev, saskaroties ar pārbaudījumiem un neskaidrību, rast cerību un mierinājumu caur Debesu Tēva un Jēzus Kristus mīlestību.
Kādu ārstēšanu tu noteiktu?
Padomā par to, ko ārsts varētu ieteikt, lai palīdzētu šādos gadījumos:
Vēdera vīruss
Lauzts kājas pirksts
Migrēna (galvas sāpes)
Saaukstēšanās
Atbildi uz dotajiem jautājumiem:
Kādus konkrētus ieteikumus tu varētu sniegt katrā no šiem gadījumiem?
Kāds vispārīgs ieteikums varētu palīdzēt visu šo slimību ārstēšanā?
Protams, ne visi pārbaudījumi ir fiziska rakstura saslimšanas. Daudzi cilvēki cieš arī no mentālām, emocionālām un garīgām problēmām. Mūsu Glābējs zina, kā palīdzēt un stiprināt katru no mums, neatkarīgi no tā, kādas ir mūsu grūtības. Lai gan katra cilvēka pārbaudījumi ir unikāli, Dievs mums ir atklājis mūžīgās, patiesās mācības, kas var mums palīdzēt un mierināt jebkurās grūtībās. Savā studiju dienasgrāmatā izveido īsu sarakstu ar pārbaudījumiem, kuros tu vai tavi tuvinieki vēlētos saņemt palīdzību.
Kas no tā, kas tev jau ir zināms par Debesu Tēvu, Jēzu Kristu un pestīšanas ieceri, tev palīdz šajos pārbaudījumos? Kā tev ir palīdzējušas šīs zināšanas?
Lai gan tava liecība nemazina tavu vai tavu tuvinieku piedzīvoto pārbaudījumu īstenumu, sāpinošo iespaidu vai slogu, tā var dāvāt tev cerību, mierinājumu un palīdzēt paraudzīties uz šiem pārbaudījumiem mūžīgajā skatījumā.
Jau dažus gadus pēc Pāvila sūtītās vēstules Romas svētie piedzīvoja šaušalīgu vajāšanu. Izlasi Romiešiem 8:18, 24–25, 28, 31–39 un atzīmē katru frāzi, kas, tavuprāt, varētu kādam palīdzēt vai dāvāt mierinājumu, neatkarīgi no viņa konkrētajām ciešanām.
1. Izpildi šo uzdevumu savā studiju dienasgrāmatā:
Pieraksti šajos pantos minēto frāzi, kas tev šķiet visiespaidīgākā. Kāpēc tu izvēlējies tieši šo frāzi?
Pieraksti to, kā zināšanas par šajā frāzē ietverto patieso mācību var palīdzēt tev un taviem tuviniekiem tikt galā ar daļu no jūsu likstām.
Tu varētu iegaumēt izvēlēto frāzi. Tu varētu arī izveidot ikdienas atgādinājumu par šo frāzi savā elektroniskajā ierīcē vai pierakstīt un novietot to vietā, kur tu to varēsi redzēt turpmāko dienu gaitā.
Debesu Tēva un Jēzus Kristus mīlestība
Viena no frāzēm, ko tu, iespējams, atzīmēji, lasot šos pantus, atklāj patieso mācību, ka „[nekas nevar] mūs šķirt no Dieva mīlestības” (Romiešiem 8:39).
Debesu Tēvs un Jēzus Kristus vēlas, lai tu zinātu, ka Viņi tevi mīl. Viņi izrāda šo mīlestību gan ar darbiem, gan ar vārdiem.
Saskaņā ar Romiešiem 8:32, ko Debesu Tēvs ir darījis, lai parādītu, ka Viņš tevi mīl?
Izlasi prasmīgi pārzināmo mācību rakstvietu, kas atrodama Jāņa 3:16, pievēršot uzmanību Glābēja mācībai par to, kālab Debesu Tēvs sūtīja pasaulē Savu Dēlu. Tu varētu arī izveidot mijnorādi vai sasaistīt šo rakstvietu ar Romiešiem 8:32.
Kā tu esi izjutis Debesu Tēva un Jēzus Kristus mīlestību savā dzīvē? Kā viņu mīlestība ir palīdzējusi tev grūtību pārvarēšanā?
Savā studiju dienasgrāmatā pieraksti, ko no tā, ko tu šodien esi iemācījies par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, tu vēlētos atcerēties. Tu varētu arī uzrakstīt zīmīti kādam ģimenes loceklim vai draugam, kuram varētu nākt par labu kaut kas no kā, ko tu šodien esi uzzināji vai izjutis.
Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?
Ko varētu nozīmēt tas, ka ciešanas, ko mēs piedzīvojam uz Zemes, „ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums”? (Romiešiem 8:18)
Māsa Linda S. Rīvza, kādreizējā otrā padomniece Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā, mācīja:
Attēls
Oficiālais portrets, māsa Linda S. Rīvza, 2012. gada aprīļa vispārējā konferencē atbalstīta kā otrā padomniece Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā, 2012. g. oktobris. Atbrīvota 2017. gada aprīļa vispārējā konferencē.
Es nezinu, kādēļ mums nākas pieredzēt tik daudz pārbaudījumu, taču personīgi es jūtu, ka mūsu atalgojums būs tik dižs, tik mūžīgs un nebeidzams, tik priekpilns un mūsu sapratni pārsniedzošs, ka atalgojuma dienā mēs, iespējams, vēlēsimies savam žēlastīgajam, mīlošajam Tēvam pavaicāt: „Vai tas bija viss, kas tika prasīts?” Es ticu, ka, ja mēs ik dienu spētu atcerēties un apzināties, cik liela ir mūsu Debesu Tēva un mūsu Glābēja mīlestība pret mums, mēs vēlētos darīt visu, ko Viņi prasa, lai atkal nokļūtu Viņu klātbūtnē, tiekot mūžīgi ieskauti Viņu mīlestībā. Kāda gan nozīme tam, ko esam pārcietuši šeit, ja beigu beigās tieši šie pārbaudījumi padara mūs cienīgus iegūt mūžīgo dzīvi un paaugstināšanu Dieva valstībā kopā ar mūsu Tēvu un Glābēju?
Kā mūsu pārbaudījumi var „[nākt mums] par labu”? (Romiešiem 8:28)
Elders Džeimss B. Martino no Septiņdesmitajiem teica:
Attēls
Elders Džeimss B. Martino; oficiālais portrets. Fotogrāfija uzņemta 2017. gada martā.
Mūsu Debesu Tēvs, kurš mūs mīl pilnīgi un nevainojami, ļauj mums gūt pieredzi, kas sniegs mums iespēju attīstīt tās iezīmes un īpašības, kas mums ir vajadzīgas, lai mēs kļūtu arvien līdzīgāki Kristum. Mūsu pārbaudījumi izpaužas dažādos veidos, taču katrs no tiem ļaus mums kļūt līdzīgākiem Glābējam, mācoties atpazīt labo, ko varam gūt no katras pieredzes. Izprotot šo mācību, mēs gūstam lielāku pārliecību par mūsu Tēva mīlestību. Mēs, iespējams, nekad šajā dzīvē neuzzināsim, kāpēc mēs pieredzam tieši šādus pārbaudījumus, taču mēs varam justies pārliecināti, ka pieredzētais var sekmēt mūsu izaugsmi.
(Džeimss B. Martino, „Visas lietas nāk par labu”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2010. g. maijs, 101. lpp.)
Ko varētu nozīmēt tas, ka nav nekā tāda, kas varētu mūs „šķirt no Dieva mīlestības”? (Romiešiem 8:39)
Prezidents Tomass S. Monsons (1927–2018) ir sacījis:
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons; oficiālais portrets 2008. gadā.
Debesu Tēvs mīl jūs — katru no jums. Viņa mīlestība nekad nemainās. To neiespaido ne jūsu izskats, ne jūsu mantība vai naudas daudzums jūsu bankas kontā. To neiespaido arī jūsu talanti vai spējas. Šī mīlestība vienkārši eksistē. Jūs to varat sajust, neatkarīgi no tā, vai jūtaties skumji vai laimīgi, mazdūšīgi vai cerības pilni. Dievs jūs mīl, neatkarīgi no tā, vai jūs jūtaties to pelnījuši vai ne. Viņa mīlestība pastāv vienmēr.
(Tomass S. Monsons, „Mēs nekad neesam vieni”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2013. g. nov., 123.–124. lpp.)
Tā kā Dievs ir tik mīlošs, vai Viņš izglābs ikvienu, neatkarīgi no šo cilvēku izvēlēm?
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja par Dieva mīlestību:
Attēls
Eldera D. Toda Kristofersona portrets. Fotogrāfija uzņemta 2020. gada martā.
Svētajos Rakstos [Dieva] mīlestība ir aprakstīta kā „lielā un brīnišķīgā mīlestība”, „pilnīga mīlestība”, „pestījoša mīlestība” un „mūžīga mīlestība”. Šie termini ir skaidrāki, jo vārds beznosacījumu var radīt nepareizu priekšstatu par dievišķo mīlestību, piemēram, ka Dievs pieļauj un attaisno visu, ko mēs darām, jo Viņa mīlestībai nav nosacījumu, vai ka Dievs neko no mums neprasa, jo Viņa mīlestībai nav nosacījumu, vai ka visi tiks glābti Dieva debesu valstībā, jo Viņa mīlestība ir beznosacījumu mīlestība. Dieva mīlestība ir nebeidzama un pastāvēs mūžīgi, taču tās nozīme mūsu dzīvē ir atkarīga no tā, kā mēs atsaucamies uz Viņa mīlestību.
(D. Tods Kristofersons, „Palieciet Manā mīlestībā!”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2016. g. nov., 48. lpp.)
