Seminārs
Romiešiem 2.–3. nod.


Romiešiem 2.–3. nod.

Attaisnošana caur ticību Jēzum Kristum

Attēls
Ekrānuzņēmums no 2019. gada ComeUntoChrist.org video.

Pāvils mīlēja Romas svētos un vēlējās palīdzēt viņiem būt vienotiem caur ticību Jēzum Kristum. Pievērstajiem jūdiem un citticībniekiem bija vajadzīga palīdzība, lai izprastu savu paļaušanos uz Jēzu Kristu un to, kā saņemt Viņa veiktās Izpirkšanas svētības. Šī nodarbība var tev palīdzēt labāk izprast nepieciešamību mums visiem saņemt grēku piedošanu jeb tikt attaisnotiem caur Jēzu Kristu.

Visiem ir nepieciešams Jēzus Kristus!

Tu varētu savā studiju dienasgrāmatā uzzīmēt šādu ainu:

Iedomājies, ka esi ceļā uz kādu kārotu galamērķi. Pa ceļam tu ieraugi šķērsli vai valni, kas ceļu aizbloķē. Šķērslis neļauj turpināt ceļu, un to nav iespējams pārvarēt saviem spēkiem.

Apzīmē galamērķi ar Dieva klātbūtne.

  • Kāpēc tu varētu vēlēties atgriezties Dieva klātbūtnē?

Pāvila laikā draudzes locekļi bija no dažādām kultūrām un vidēm. Tomēr viņus vienoja kas kopīgs — viņi bija grēkojuši un tāpēc nebija cienīgi ieiet Dieva klātbūtnē. Studējot Romiešiem 2.–3. nodaļu, mēģini saprast, ko Debesu Tēvs un Viņa mīļotais Dēls ir darījuši, lai visi cilvēki varētu pārvarēt šķērsli, kas liedz viņiem atgriezties Dieva klātbūtnē.

Lai labāk izprastu Pāvila mācības romiešiem, var noderēt šādas definīcijas:

  • Attaisnošana, attaisnot, attaisnots: „Tikt atbrīvotam no soda par grēku un pasludinātam par nevainīgu. Cilvēks tiek attaisnots ar Glābēja labvēlību caur ticību Viņam. Mēs parādām šādu ticību, nožēlojot grēkus un paklausot evaņģēlija likumiem un priekšrakstiem. Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana dod iespēju cilvēcei nožēlot grēkus un tikt attaisnotai jeb atbrīvotai no soda, ko pretējā gadījumā tai vajadzētu saņemt” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Attaisnošana, attaisnot”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org).

  • Ticība: „Pārliecība un uzticēšanās Jēzum Kristum, kas ved šo cilvēku pie paklausības Viņam” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Ticība”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org).

  • Likums: Šis jēdziens attiecas uz Mozus bauslību un ar to saistītajām ārējām izpausmēm jeb „darbiem” (skat. „7.–13. augusts. Romiešiem 1.–6. nod.: „Dieva spēks par pestīšanu ikvienam”” rokasgrāmatā „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Jaunā Derība 2023; skatiet arī šķirkli „Mozus likums, Mozus bauslība” Svēto Rakstu ceļvedī, scriptures.ChurchofJesusChrist.org).

  • Labvēlība: Svētības, žēlsirdība, palīdzība un spēks, kas mums ir pieejams, pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai (skat. šķirkli „Labvēlība” Svēto Rakstu ceļvedī).

Izlasi Romiešiem 3:10–12, 20–23 un uzzini, kā Pāvils apraksta šķērsli starp mums un Dievu.

  • Kādas frāzes no Pāvila mācībām palīdz mums saprast, kas ir šis šķērslis?

Uzraksti šīs frāzes virs šķēršļa savā zīmējumā. Izlasi šo prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, tajā laikā Augstākā prezidija locekļa, izteikumu un meklē papildu izpratni par to, ko simbolizē šķērslis:

Attēls
Eldera Dītera F. Uhtdorfa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, oficiālais portrets, 2006. g. Aicināts par otro padomnieku Augstākajā prezidijā 2008. gada 3. februārī. Oficiālais portrets tika uzņemts 2008. gadā, aizstājot 2004. gada portretu.

Tā kā mēs visi esam „grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības” (Romiešiem 3:23), un tā kā „nekas netīrs nevar ieiet Dieva valstībā” (1. Nefija 15:34), neviens no mums nav cienīgs atgriezties Dieva klātbūtnē.

Pat ja mēs kalpotu Dievam ar visu savu dvēseli, ar to nepietiktu, jo mēs vēl joprojām būtu „neizdevīgi kalpi” (Mosijas 2:21). Mēs nevaram nopelnīt savu ceļu uz debesīm; taisnības prasības stāv kā barjeras, kuras mēs paši nespējam pārvarēt.

(Dīters F. Uhtdorfs, „Labvēlības dāvana” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. maijs, 108. lpp.)

Padomā par jomām, kurās tu negūsti sekmes, vai grēkiem, no kuriem tu centies atbrīvoties.

Izlasi Romiešiem 3:24–28 un sameklē, ko Pāvils mācīja par vienīgo veidu, kā mēs varam tikt attaisnoti jeb mūsu grēki piedoti.

Viens no patiesajiem principiem, ko vari mācīties no šiem pantiem, ir tāds, ka, uzticīgi pieņemot Jēzu Kristu, visa cilvēce var tikt attaisnota caur Viņa labvēlību.

  • Kādas domas vai jūtas tev rodas, pārdomājot šo patieso mācību?

Elders Dīters F. Uhtdorfs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja par to, kā Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana var mainīt to, kā mēs redzam savus grēkus un nepilnības:

Attēls
Eldera Dītera F. Uhtdorfa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, oficiālais portrets, 2006. g. Aicināts par otro padomnieku Augstākajā prezidijā 2008. gada 3. februārī. Oficiālais portrets tika uzņemts 2008. gadā, aizstājot 2004. gada portretu.

Glābēja bezgalīgā Izpirkšana pilnībā izmaina to, kā mēs varam uzlūkot savus pārkāpumus un nepilnības. Tā vietā, lai pastāvīgi domātu par tām un justos nomākti un bezcerīgi, mēs varam no tām mācīties un smelties cerību. Attīrošā grēku nožēlošanas dāvana ļauj mums atmest savus grēkus un kļūt par jaunām radībām.

Pateicoties Jēzum Kristum, mūsu neveiksmēm nav jānosaka tas, kas mēs esam. Tās var mūs uzlabot.

Dīters F. Uhtdorfs, „Dievs mūsu vidū” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2021. g. maijs, 8.–9. lpp.)

  • Kā tu redzi savas kļūdas un nepilnības salīdzinājumā ar eldera Uhtdorfa raksturoto redzējumu?

Papildini savu zīmējumu, parādot, kā Jēzus Kristus mums palīdz pārvarēt šķērsli.

1. Savā studiju dienasgrāmatā rakstiski atbildi uz šiem jautājumiem:

  • Kā izpratne par to, ka mēs visi grēkojam un nespējam paši sev nodrošināt pestīšanu, var mainīt to, kā mēs uztveram Jēzu Kristu?

  • Kādas atziņas, sajūtas vai iespaidi tev radās no šajā nodarbībā apgūtā?

Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?

Kā es varu labāk izprast attaisnošanu?

Elders D. Tods Kristofersons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja par vārda attaisnošana nozīmi:

Attēls
Eldera D. Toda Kristofersona portrets. Fotogrāfija uzņemta 2020. gada martā.

Pateicoties „Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas upura bezgalīgajai vērtībai”, Viņš var apmierināt jeb „izpildīt likuma prasības” mūsu labā. Piedošana nāk caur Tā labvēlību, kurš ir apmierinājis taisnības prasības ar Savām ciešanām. … Viņš atbrīvo mūs no nosodījuma, likumu atstājot nemainīgu. Mums tiek piedots, un mēs kopā ar Viņu atrodamies taisnīguma stāvoklī. Mēs kļūstam kā Viņš — bez grēka. Mūs atbalsta un aizsargā likums un taisnība. Mēs esam attaisnoti.

Un tā, cilvēks var tikt attaisnots un saņemt piedošanu, būdams bez grēka un vainas.

(D. Tods Kristofersons, „Justification and Sanctification” (Attaisnošana un iesvētīšana) Ensign, 2001. g. jūn., 20. lpp.)

Kāpēc pasaulei ir vajadzīgs Jēzus Kristus?

Noskaties video angļu valodā „Why We Need a Savior” (Kāpēc mums ir vajadzīgs Glābējs?; 2:15), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org.

Vai grēks traucēja Debesu Tēva iecerei?

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, tolaik Augstākā prezidija loceklis, mācīja:

Attēls
Eldera Dītera F. Uhtdorfa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, oficiālais portrets, 2006. g. Aicināts par otro padomnieku Augstākajā prezidijā 2008. gada 3. februārī. Oficiālais portrets tika uzņemts 2008. gadā, aizstājot 2004. gada portretu.

Pirms mēs nonācām laicīgajā dzīvē, mūsu Debesu Tēvs zināja, ka tumšie spēki kārdinās mūs novirzīties no mūsu kursa, „jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības” [Romiešiem 3:23]. Tāpēc Viņš sagatavoja veidu, kā mēs varam veikt izmaiņas. Caur patiesas grēku nožēlas žēlsirdīgo procesu un Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu mūsu grēki var tikt piedoti, un mēs „[nepazudīsim], bet [dabūsim] mūžīgo dzīvību” [Jāņa 3:16].

(Dīters F. Uhtdorfs, „A Matter of a Few Degrees”, Liahona, 2008. g. maijs, 60. lpp.)

Ko Pāvils domāja, sacīdams, ka „pagāni, … sekodami savai dabai, izpilda bauslību”? (Romiešiem 2:14.)

„Pāvils atzina, ka daži citticībnieki intuitīvi dzīvoja tikumīgi. … Šie citticībnieki sekoja Kristus gaismai, kas ir „labā ietekme visu cilvēku dzīvēs (Jāņa 1:9; M&D 84:46–47)” [Svēto Rakstu ceļvedis, „Gaisma, Kristus gaisma”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org]. Lai gan viņiem nebija Mozus bauslības, Pāvils teica, ka viņiem bija „bauslība ierakstīta viņu sirdīs” (Romiešiem 2:15)” („Romiešiem 1.–3. nod.” rokasgrāmatā Jaunās Derības studentu rokasgrāmata [2018], 337. lpp.).