„7.–13. augusts. Romiešiem 1.–6. nod.: „Dieva spēks par pestīšanu””, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Jaunā Derība 2023 (2022. g.)

„7.–13. augusts. Romiešiem 1.–6. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: 2023

Attēls

Pāvils raksta vēstuli

7.–13. augusts

Romiešiem 1.–6. nod.

„Dieva spēks par pestīšanu”

Gara pamudinājumu pierakstīšana palīdzēs jums atcerēties to, ko Tas jums māca. Jūs varētu aprakstīt arī savas izjūtas saistībā ar šiem pamudinājumiem.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Kad Pāvils rakstīja vēstuli romiešu Baznīcas locekļiem — daudzveidīgam jūdu un citticībnieku pulkam —, Jēzus Kristus Baznīca jau bija augusi, kļūstot daudz vērienīgāka par nelielu Galilejas ticīgo grupiņu. Aptuveni 20 gadus pēc Glābēja Augšāmcelšanās kristiešu draudzes jau bija izveidojušās teju visur, kur apustuļi bija varējuši brīvi aizceļot, tostarp arī Romā — varenās impērijas galvaspilsētā. Tomēr, salīdzinot ar plašo Romas impēriju, Baznīca vēl arvien bija samērā neliela un bieži saskārās ar vajāšanām. Daži šādos apstākļos varētu „[kaunēties] Kristus evaņģēlija dēļ”, taču Pāvils to, protams, nedarīja. Viņš zināja un liecināja par to, ka īstenais spēks — „Dieva spēks par pestīšanu” — ir rodams tieši Jēzus Kristus evaņģēlijā (Romiešiem 1:16).

Attēls

personīgo studiju simbols

Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām

Kas ir Bībelē ietvertās vēstules un kā tās ir sakopotas?

Šīs vēstules ir vēstījumi, ko Baznīcas vadītāji rakstīja svētajiem dažādās pasaules malās. Lielāko daļu no Jaunajā Derībā ietvertajām vēstulēm ir sarakstījis apustulis Pāvils — sākot ar vēstuli romiešiem un beidzot ar vēstuli ebrejiem. Viņa vēstules ir sakopotas pēc to garuma, izņemot vēstuli ebrejiem (skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Pāvila vēstules”). Lai gan vēstule romiešiem Jaunajā Derībā ir iekļauta kā pirmā, tā patiesībā tika sarakstīta Pāvila misijas ceļojumu noslēgumā.

Romiešiem 1.–6. nod.

„No ticības taisnais dzīvos.”

Šeit ietvertie skaidrojumi var palīdzēt jums iegūt skaidrāku izpratni par vēstuli romiešiem:

Bauslība.Rakstot par „bauslību”, Pāvils runāja par Mozus bauslību. Izmantojot savos rakstos vārdu „darbi”, Pāvils runāja par uzskatāmu rīcību, kas saistījās ar Mozus bauslības ievērošanu. Padomājiet par to, kā Mozus bauslība un tās pieprasītie darbi atšķiras no „ticības bauslības”, kas ir aprakstīta Romiešiem 3:23–31.

Apgraizīšana, neapgraizīšana.Sendienu apgraizīšana bija zīme jeb simbols derībai, kuru Dievs bija noslēdzis ar Ābrahāmu. Pāvils lietoja vārdu „apgraizīšana”, runājot par jūdiem (derības ļaudīm), un vārdu „neapgraizīšana”, runājot par citticībniekiem. Paprātojiet, kas Romiešiem 2:25–29 tiek mācīts par to, ko patiesībā nozīmē — būt par Dieva derības tautu. Ņemiet vērā, ka apgraizīšana vairs netiek uzskatīta par zīmi Dieva derībai ar Viņa ļaudīm (skat. Ap. d. 15:23–29).

Attaisnošana, attaisnot, attaisnots.Šie vārdi tiek attiecināti uz grēku atlaišanu jeb piedošanu. Kad mēs tiekam attaisnoti, mums tiek piedots, mēs tiekam pasludināti par nevainīgiem un atbrīvoti no mūžīgā soda par saviem grēkiem. Redzot minētos vārdus, pievērsiet uzmanību Pāvila mācībai par to, kas padara šādu attaisnošanu iespējamu (skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Attaisnošana, attaisnot”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org; D. Todd Christofferson, „Justification and Sanctification”, Ensign, 2001. g. jūn., 18.–25. lpp.). Vēstulē romiešiem tādus vārdus kā taisnīgie un taisnīgums var uzskatīt par attaisnoto un attaisnošanas sinonīmiem.

Labvēlība.Labvēlība ir „dievišķa palīdzība jeb spēks, kas tiek dots caur Jēzus Kristus žēlastību un mīlestību”. Caur labvēlību visi cilvēki tiks augšāmcelti un iemantos nemirstību. Turklāt, „labvēlība ir iespēju dodošs spēks, kas ļauj vīriešiem un sievietēm iemantot mūžīgo dzīvi un paaugstināšanu pēc tam, kad viņi ir izdarījuši visu, ko spēj paši saviem spēkiem”. Mēs nevaram izpelnīties labvēlību paši ar saviem pūliņiem; drīzāk jau tā ir tieši labvēlība, kas dāvā mums „spēku un palīdzību labu darbu veikšanai, kuru [mēs] citādi nespētu turpināt” (Svēto Rakstu ceļveža šķirklis „Labvēlība”; skat. arī 2. Nefija 25:23; Dīters F. Uhtdorfs, „Labvēlības dāvana” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. maijs, 107.–110. lpp.; Brad Wilcox, „His Grace Is Sufficient”, Liahona, 2013. g. sept., 43.–45. lpp.). Lasot vēstuli romiešiem, pierakstiet to, ko esat uzzinājuši par Glābēja labvēlību.

Romiešiem 2:17–29

Manai rīcībai vajadzētu atspoguļot manu pievēršanos un sekmēt to.

Daļa no Romā dzīvojošajiem jūdu kristiešiem, acīmredzot, joprojām ticēja, ka pestīšana ir iemantojama caur Mozus bauslības ceremonijām un rituāliem. Mums varētu šķist, ka šī problēma vairs nav aktuāla, jo mēs nedzīvojam pēc Mozus bauslības. Taču, lasot Pāvila rakstus, it īpaši Romiešiem 2:17–29, padomājiet par saviem personīgajiem centieniem — dzīvot pēc evaņģēlija. Vai jūs ar saviem darbiem, piemēram, Svētā Vakarēdiena pieņemšanu vai tempļa apmeklēšanu padziļināt savu pievēršanos un stiprināt savu ticību Kristum? (Skat. Almas 25:15–16.) Vai ir kas tāds, ko jums vajadzētu mainīt, lai jūsu darbi vedinātu pie sirds pārmaiņām?

Skat. arī Dallin H. Oaks, „The Challenge to Become”, Ensign, 2000. g. nov., 32–34. lpp.

Romiešiem 3:10–31, 5. nod.

Caur Jēzu Kristu es varu saņemt savu grēku piedošanu.

Lasot Pāvila nešaubīgo paziņojumu par to, ka „nav neviena taisna, it neviena”, daži, iespējams, varētu ieslīgt mazdūšībā (Romiešiem 3:10). Taču vēstulē romiešiem ir rodami arī cerību iedvesoši vēstījumi. Meklējiet tos 3. un 5. nodaļā un padomājiet, kālab atcerēšanās par to, ka „visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības” (Romiešiem 3:23), ir svarīgs solis pretī tam, lai mēs iemācītos būt „laimīgi cerībā” caur Jēzu Kristu (skat. Romiešiem 5:2).

Romiešiem 6. nod.

Jēzus Kristus aicina mani „[dzīvot] atjaunotā dzīvē”.

Pāvils mācīja, ka Jēzus Kristus evaņģēlijam vajadzētu mainīt mūsu dzīvesveidu. Kuri no Romiešiem 6. nodaļā ietvertajiem apgalvojumiem raksturo to, kā sekošana Glābējam ir palīdzējusi jums „[dzīvot] atjaunotā dzīvē”? (4. pants).

Attēls

ģimenes studiju simbols

Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem

Romiešiem 1:16–17.Kā mēs varam parādīt, ka mēs „[nekaunamies] Kristus evaņģēlija dēļ”?

Romiešiem 3:23–28.Lasot šos pantus, jūs varētu apspriest to, kā Dieva labvēlības „izpelnīšanās” (ko mēs nekādi nespējam) atšķiras no tās iemantošanas (kas mums ir jādara). Kā mēs esam sajutuši Dieva labvēlību? Kā mēs varētu saņemt to vēl lielākā mērā?

Romiešiem 5:3–5.Kādas likstas mums ir nācies pieredzēt? Kā šīs likstas ir palīdzējušas mums gūt pieredzi un pieaugt pacietībā un cerībā?

Romiešiem 6:3–6.Ko Pāvils šajos pantos saka par kristību simbolisko nozīmi? Varbūt jūsu ģimene varētu ieplānot kādu gaidāmo kristību apmeklēšanu? Vai arī kāds no jūsu ģimenes locekļiem varētu parādīt pārējiem savu kristību fotogrāfijas vai padalīties atmiņās par šo notikumu. Kā stāšanās kristību derībā un tās ievērošana palīdz mums „dzīvot atjaunotā dzīvē”?

Kristības simbolizē jaunas dzīves aizsākumu, kļūstot par Kristus mācekļiem.

Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.

Ieteicamā dziesma: „Es vēlos kristīties”, Bērnu dziesmu grāmata, 53. lpp.

Personīgo studiju pilnveidošana

Studiju procesā uzdodiet jautājumus. Studējot Svētos Rakstus, jums var rasties jautājumi. Prātojiet par tiem un meklējiet atbildes. Piemēram, lasot Romiešiem 1.–6. nodaļu, jūs varētu meklēt atbildi uz jautājumu: „Kas ir labvēlība?”