Mateja 27:50–66; Lūkas 23:55–56; Jāņa 19:39–40

Godā Glābēju un izrādi Viņam mīlestību

krustā sistā Kristus ķermenis tiek ietīts baltās apbedīšanas drānās

Kad Jēzus nomira, „zeme trīcēja un klintis plīsa” (Mateja 27:51), bet templī notika kas vēl nozīmīgāks: vissvētākās vietas priekškars pārplīsa divās daļās. Pēc Glābēja nāves Viņa mācekļi pielika lielas pūles, lai atgūtu Viņa ķermeni un to rūpīgi sagatavotu apbedīšanai. Šīs nodarbības mērķis ir — palīdzēt tev saprast un apdomāt, ko Jēzus Kristus ir darījis tavā labā un ko tu vari darīt, lai izrādītu Viņam godu un pateicību.

Mūžībā aizgājušo godināšana

Dažādu kultūru cilvēkiem ir atšķirīgi veidi, kā atcerēties un godināt aizgājējus. Padomā par kādu, kuru tu mīli un kurš ir aizgājis mūžībā, vai padomā, kā būtu, ja mūžībā aizietu kāds tev tuvs cilvēks.

• Ko tu vēlies (vai vēlētos) vienmēr atcerēties par savu tuvinieku?

• Ko tu dari, lai godinātu vai izrādītu mīlestību tiem, kuri ir aizgājuši mūžībā?

Šīs nodarbības rakstvietās ir aprakstīta Glābēja nāve pie krusta un notikumi, kas risinājās tūlīt pēc tam. Velti brīdi, lai apdomātu tālāk sniegtos jautājumus:

• Kā tu justos, ja būtu bijis Jēzus nāves liecinieks?

• Ko tu pašlaik domā par Viņa nāvi?

• Kā tu vēlētos Viņu atcerēties un godāt?

Šodien studējot, meklē Svētā Gara vadību, kas palīdzēs tev saprast, kā tu vari atcerēties un godināt Glābēju, un Viņam izrādīt mīlestību.

Tempļa priekškara simbolisms

Jēzus nāves brīdī notika zemestrīce un bija vērojamas citas dabas parādības, kā arī tika sagrauts templis. Izlasi Mateja 27:50–51 un pasvītro informāciju, ko Matejs pierakstīja par templi.

Vienkāršs tempļa plāna zīmējums ar priekškaru

Senajā templī bija divas telpas, kuras šķīra priekškars jeb aizkars. Reizi gadā, Izpirkšanas dienā, augstais priesteris caur tempļa priekškaru izgāja no svētās vietas un iegāja vissvētākajā vietā. Šī telpa simbolizēja Dieva klātbūtni. Šajā telpā augstais priesteris slacīja uz altāra grēku upura asinis, lai izpirktu Israēla grēkus (skat. 3. Mozus 16. nodaļu).

• Ko varētu simbolizēt priekškara, kas veda uz vissvētāko vietu, pārplīšana?

Elders Brūss R. Makonkijs (1915–1985), Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja šī notikuma simbolisko nozīmi:

Elders Brūss R. Makonkijs

Vissvētākā vieta tagad ir atvērta visiem, un tagad visi caur Jēra izpērkošajām asinīm var ieiet augstākajā un svētākajā no visām vietām — valstībā, kurā var rast mūžīgu dzīvi. … [Visi cilvēki] kļūst tiesīgi iziet cauri priekškaram Tā Kunga klātbūtnē, lai iemantotu pilnīgu paaugstināšanu.

(Bruce R. McConkie, Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. [1965–1973], 1:830)

No Mateja 27:51 rakstītā mēs varam mācīties šādu patiesu principu: Jēzus Kristus ir ļāvis mums visiem atgriezties Debesu Tēva klātbūtnē un kļūt līdzīgiem Viņam. Arī apustulis Pāvils mācīja, ka priekškara pārplīšana ataino šo patieso principu (skat. Ebrejiem 10:19–20).

Padomā par cenu, ko tavs Glābējs samaksāja, lai atvērtu priekškaru un dotu tev iespēju atgriezties Viņa Tēva valstībā.

1. Savā studiju dienasgrāmatā veic šādu ierakstu:

Pieraksti dažus veidus, kādos Glābējs ir palīdzējis tev personīgi augt un pilnveidoties, un kļūt līdzīgākam tavam Debesu Tēvam, lai tu galu galā varētu atgriezties Viņa klātbūtnē.

Jēzus mācekļi Viņu godina

Kad Jēzus nomira, Viņa mācekļi centās Viņu atcerēties un godināt. Izlasi, kā daži mācekļi izrādīja Jēzum savu mīlestību.

• Mateja 27:57–60: turīgs māceklis no Arimatijas un augstākās jūdu valdošās padomes — Sinedrija — loceklis Jāzeps

• Jāņa 19:39–40: farizejs un Sinedrija loceklis Nikodēms

• Lūkas 23:55–56: Marija Magdalēna un citas sievietes

Šī informācija var palīdzēt tev labāk izprast šo mācekļu rīcību.

Dārza kaps, Jeruzāleme, Izraēla

Lai gan Jāzeps no Arimatijas nebija atklāts Kristus sekotājs, viņš izrādīja līdzjūtību un drosmi, izlūdzoties Jēzus miesas. Kaps jeb kapavieta, ko Jāzeps sagādāja Glābēja ķermenim, tika izcirsts no akmens, iespējams, par lielu samaksu.

mirres

Mirres ir smaržīgi, kaltēti sveķi, ko izmanto mirušā ķermeņa sagatavošanai. Mirru un alvejas daudzums, ko Nikodēms atnesa, lai svaidītu Glābēja ķermeni, bija līdzvērtīgs tam, ko izmantoja karaliskajā apbedīšanā.

Jēzus ķermenis tiek guldīts kapā

Sievietes bija sagatavojušas svaidāmās zāles un eļļas, lai pabeigtu Jēzus miesas sagatavošanu, jo Viņa apbedīšana tika veikta steigā.

• Ko šo cilvēku rīcība parāda par viņu jūtām pret Glābēju?

Izrādi Glābējam mīlestību

Lai gan Glābējs fiziski nav kopā ar mums, mēs joprojām varam atrast veidus, kā Viņam izrādīt savu mīlestību.

2. Izpildi šo uzdevumu savā studiju dienasgrāmatā:

Uzraksti vai uzzīmē vienu vai vairākas lietas, kas, tavuprāt, būtu jādara, lai godinātu Glābēju un izrādītu Viņam mīlestību. Tāpat kā Arimatijas Jāzepam, Nikodēmam, Marijai Magdalēnai un citām sievietēm, tās var prasīt upurus.

Pēc izvēles: Vai vēlies uzzināt vairāk?

Ko Glābējs ir paveicis manā labā?

Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija apkopoja to, ko Glābējs ir paveicis ikviena cilvēka labā:

Prezidents Dalins H. Oukss

Saskaņā ar mūsu Debesu Tēva ieceri, Viņš ir „radījis debesis un zemi” (Mācības un Derību 14:9), lai katrs no mums varētu iegūt laicīgo pieredzi, kas ir nepieciešama mūsu dievišķās sūtības atklāšanai. Tēva ieceres ietvaros Jēzus Kristus ar Savu Augšāmcelšanos pārvarēja nāvi, lai katram no mums nodrošinātu nemirstību. Jēzus Kristus Izpirkšanas upuris ikvienam no mums dod iespēju — nožēlot savus grēkus un šķīstiem atgriezties savās Debesu mājās. Viņa baušļi un derības rāda mums ceļu, un Viņa priesterība dod pilnvaras izpildīt priekšrakstus, kam ir izšķiroša loma minētās sūtības īstenošanā. Mūsu Glābējs labprātīgi izcieta visas laicīgās dzīves sāpes un vājības, lai Viņš varētu zināt, kā mūs stiprināt mūsu ciešanās.

(Dalins H. Oukss, „Ko mūsu Glābējs ir paveicis mūsu labā?”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2021. g. maijs, 77. lpp.)

Kā es Glābējam varu izrādīt savu mīlestību?

Māsa Bekija Kreivena, Jauno sieviešu vispārējā prezidija locekle, teica:

Māsa Rebeka L. Kreivena

Ja mēs Viņu mīlam, kā to apgalvojam, vai tad mēs nevaram šo mīlestību izrādīt, vēl uzcītīgāk dzīvojot saskaņā ar Viņa baušļiem?

Uzcītīgi dzīvot saskaņā ar evaņģēliju nebūt nenozīmē kļūt formāliem vai garlaicīgiem. Tas nozīmē, ka mums ir jādomā un jāuzvedas tā, kā Jēzus Kristus mācekļiem. Domājot par to, kā atšķiras uzcītīga un pavirša dzīvošana saskaņā ar evaņģēliju, lūk, dažas idejas, kas būtu jāapdomā:

Vai mēs esam uzcītīgi savā iknedēļas sabata dienas pielūgsmē un tajā, kā sagatavojamies pieņemt Svēto Vakarēdienu?

Vai mēs varam būt uzcītīgāki savu lūgšanu un Svēto Rakstu studiju laikā vai aktīvāk piedalīties „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm programmā?

Vai mēs esam uzcītīgi savā pielūgsmē templī un apzināti dzīvojam saskaņā ar derībām, ko noslēdzām, tiekot kristīti, kā arī templī? Vai mēs pievēršam uzmanību savam izskatam, un vai mūsu apģērbs ir atturīgs, īpaši svētās vietās un apstākļos? Vai mēs uzcītīgi valkājam svētos tempļa gārmentus? Vai arī pasaules mode nosaka mūsu attieksmi, kas ir paviršāka?

Vai mēs esam uzcītīgi tajā, kā kalpojam citiem un kā pildām savus aicinājumus Baznīcā, vai arī mēs esam vienaldzīgi vai pavirši savā aicinājumā kalpot?

Vai mēs izturamies uzmanīgi vai pavirši attiecībā uz to, ko lasām vai skatāmies TV un savās mobilajās ierīcēs? Vai esam uzmanīgi savā runas veidā? Vai arī mēs neiebilstam pret rupjībām un vulgaritāti?

Brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai ir ietverti standarti, kas, ja tos rūpīgi ievēro, sniedz bagātīgas svētības un palīdz mums palikt uz derību takas.

(Bekija Kreivena, „Rūpība pret paviršību”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2019. g. maijs, 10. lpp.)